Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes lēmums Nr. 357

(prot. Nr. 49, 3. p.) Rīgā 2002. gada 27. decembrī

Par “Apdrošināšanas akciju sabiedrību un savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvo biedrību gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas noteikumu” apstiprināšanu

Pamatojoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 6.—8. un 17. pantu, Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma 49. pantu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome nolemj:

Apstiprināt "Apdrošināšanas akciju sabiedrību un savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvo biedrību gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas noteikumus" (pielikumā).

Finanšu un kapitāla tirgus

komisijas priekšsēdētājs U.Cērps

 

Apdrošināšanas akciju sabiedrību un savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvo biedrību gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas noteikumi

"Apdrošināšanas akciju sabiedrību un savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvo biedrību gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas noteikumi" (tālāk tekstā — noteikumi) ir izstrādāti, pamatojoties uz Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumu. Noteikumi ir saistoši apdrošināšanas akciju sabiedrībām un savstarpējām apdrošināšanas kooperatīvajām biedrībām (tālāk tekstā — apdrošinātājs), sagatavojot gada pārskatu, konsolidēto gada pārskatu un kārtojot grāmatvedību.

 

1. Noteikumos lietotie termini

1.1. Uzskaites vērtība — summa, kādā aktīvs vai saistības ir uzrādītas bilancē.

1.2. Patiesā vērtība — summa, par kādu aktīvu iespējams apmainīt vai saistības iespējams izpildīt darījumā starp labi informētām, ieinteresētām un finansiāli neatkarīgām personām.

1.3. Amortizētā iegādes vērtība — summa, kādā finanšu aktīvs vai finanšu saistības sākotnēji atzītas bilancē, no kuras atskaitīta atmaksātā pamatsumma, atskaitīta vai pieskaitīta amortizētā starpība starp iegādes vērtību un vērtību termiņa beigās, kā arī atskaitīta šā instrumenta vērtības samazināšanās vai neatgūstamības dēļ veiktā korekcija.

1.4. Finanšu instruments — vienošanās, kas vienlaikus vienai personai rada finanšu aktīvu, bet citai personai — finanšu saistības vai kapitāla instrumentu.

1.5. Finanšu aktīvs — aktīvs, kas ir nauda vai no līguma izrietošas tiesības saņemt no citas personas naudu vai citu finanšu aktīvu vai apmainīties ar finanšu instrumentiem ar citu personu potenciāli izdevīgos apstākļos, vai citas sabiedrības kapitāla instruments.

1.6. Finanšu saistības — saistības, kas izriet no vienošanās nodot naudu vai citu finanšu aktīvu citai personai vai arī apmainīties ar finanšu instrumentiem ar citu personu potenciāli neizdevīgos apstākļos.

1.7. Kapitāla instruments — vienošanās, kas apliecina tiesības uz komercsabiedrības (tālāk tekstā — sabiedrības) neto aktīvu, t.i., sabiedrības aktīvu, no kura atskaitītas visas šīs sabiedrības saistības, daļu.

1.8. Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi vai finanšu saistības — finanšu aktīvi vai saistības, kas iegādātas vai radušās galvenokārt, lai gūtu peļņu cenu īstermiņa svārstību rezultātā, kā arī finanšu aktīvi, kas neatkarīgi no iegādes iemesla ir daļa no tāda aktīvu kopuma, par kuru ir zināms, ka tas nesen faktiski izmantots īstermiņa peļņas gūšanai.

1.9. Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi — finanšu aktīvi ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem un fiksētu termiņu, kurus apdrošinātājs nolēmis un spēj turēt līdz termiņa beigām un kas nav aizdevumi u.tml. prasības.

1.10. Aizdevumi u.tml. prasības — finanšu aktīvi, kurus radījis apdrošinātājs, aizdodot naudu, citus aktīvus vai sniedzot pakalpojumus tieši parādniekam, un kas nav aktīvi, kas radīti ar nolūku tos tūlīt vai īsā laika periodā pārdot.

1.11. Pārdošanai pieejami ieguldījumi — finanšu aktīvi, kas nav 1.8.–1.10. punktā minētie finanšu aktīvi.

1.12. Atvasinātie instrumenti — finanšu instrumenti, kuru vērtība mainās atkarībā no noteiktās procentu likmes, vērtspapīru cenas, preču cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu vai likmju indeksa, kredītreitinga vai līdzīga mainīga lieluma izmaiņām. Atvasināto instrumentu iegūšanai nav nepieciešams sākotnējais ieguldījums vai ir nepieciešams neliels sākotnējais ieguldījums, salīdzinot ar citiem instrumentu veidiem, kas ir līdzīgā veidā atkarīgi no tirgus apstākļu izmaiņām, un ar atvasināto instrumentu saistītie norēķini notiek nākotnē.

1.13. Vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu (repo) — darījumi, kas ietver pārdevēja aktīvu pārdošanu pircējam ar nosacījumu, ka pircējs šos pašus aktīvus nodos atpakaļ pārdevējam par noteiktu cenu pārdevēja norādītajā vai vēlāk norādāmā datumā. Valūtas nākotnes darījumi un iespējas līgumi nav jāuzskata par pārdošanas ar atpirkšanu darījumiem.

1.14. Vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpārdošanas iespēju — darījumi, kas ietver pārdevēja aktīvu pārdošanu pircējam ar nosacījumu, ka pircējam ir tiesības (nevis saistības) atpārdot šos aktīvus pārdevējam par iegādes cenu vai par citu iepriekš saskaņotu cenu norādītajā vai vēlāk norādāmā datumā.

1.15. Vērtības samazināšanās zaudējumi — summa, par kuru aktīva uzskaites vērtība pārsniedz tā atgūstamo vērtību.

1.16. Faktiskā procentu likme — likme, kas precīzi diskontē līdz finanšu aktīva vai finanšu saistību termiņa beigām vai nākamajam procentu likmes maiņas datumam paredzamo nākotnes naudas maksājumu plūsmu līdz finanšu aktīva vai finanšu saistību pašreizējai uzskaites vērtībai. Aprēķinā ietver visas komisijas naudas un citus maksājumus, kas saskaņā ar līguma noteikumiem jāmaksā vai jāsaņem.

 

2. Vispārīgie jautājumi

2.1. Apdrošinātājs par katru darbības gadu sagatavo gada pārskatu. Gada pārskats kā vienots kopums sastāv no finanšu pārskatiem, apdrošinātāja vadības (akciju sabiedrībās — padomes un valdes, savstarpējās kooperatīvajās biedrībās — izpildinstitūcijas) ziņojuma un paziņojuma par apdrošinātāja vadības atbildību. Finanšu pārskatiem jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par apdrošinātāja finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmu. Finanšu pārskatu posteņu novērtēšanu veic, pamatojoties uz Starptautiskās grāmatvedības standartu padomes izdotajiem Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (1.–39. starptautiskais grāmatvedības standarts), ciktāl tie nav pretrunā ar šiem vai citiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (tālāk tekstā — Komisija) noteikumiem.

2.2. Finanšu pārskati ietver:

2.2.1. bilanci;

2.2.2. peļņas vai zaudējumu aprēķinu;

2.2.3. naudas plūsmas pārskatu;

2.2.4. kapitāla un rezervju izmaiņu pārskatu;

2.2.5. pielikumu.

2.3. Ja atbilstoši šiem noteikumiem sagatavotie finanšu pārskati nesniedz pietiekami skaidru un patiesu priekšstatu par apdrošinātāja finansiālo stāvokli, tā darbības rezultātiem un naudas plūsmu, izņēmuma gadījumā drīkst atkāpties no atsevišķām šo noteikumu prasībām, skaidrojot pielikumā šādas atkāpšanās iemeslus un tās ietekmi uz apdrošinātāja finansiālā stāvokļa novērtējumu, darbības rezultātiem un naudas plūsmu.

2.4. Apdrošinātāja gada pārskatā (tālāk tekstā — gada pārskats) lietojamā naudas izteiksmes vienība ir lats. Gada pārskatā norāda skaitļu precizitātes pakāpi.

2.5. Pielikumā iekļauj paskaidrojošu informāciju par bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata un kapitāla un rezervju izmaiņu pārskata posteņu saturu, kā arī atklāj citu informāciju, kas ir būtiski ietekmējusi vai var būtiski ietekmēt apdrošinātāja finansiālā stāvokļa un darbības rezultātu novērtēšanu. Pielikumā atklāj arī informāciju par apdrošinātāja paša akciju vai paju atgūšanas gadījumiem.

2.6. Bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata un kapitāla un rezervju izmaiņu pārskata posteņu izkārtojums atbilst šo noteikumu 5., 7., 9. un 11. punkta prasībām. Papildu posteņus uzrāda, ja tie neatbilst minētajos punktos uzskaitīto posteņu saturam.

2.7. Posteņus, kuri šo noteikumu 5. un 7. punktā apzīmēti ar četriem cipariem, drīkst neuzrādīt kā atsevišķus posteņus, ja tie ir nebūtiski vai to neuzrādīšana padara bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņus pārskatāmākus, bet tad tajos pieprasīto informāciju uzrāda pielikumā. Šis nosacījums neattiecas uz bilancē atspoguļojamiem tehnisko rezervju posteņiem un peļņas vai zaudējumu aprēķina tehniskā rezultāta 7.2.1., 7.2.4., 7.3.1., 7.3.5. un 7.3.6. posteni.

2.8. Katram bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata un kapitāla un rezervju izmaiņu pārskata postenim un pielikumā atspoguļotajiem rādītājiem uzrāda pārskata gada un attiecīgos iepriekšējā pārskata gada rādītājus.

2.9. Bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata, kapitāla un rezervju izmaiņu pārskata posteņus, kuros nav rādītāju, uzrāda tikai tad, ja iepriekšējā gada pārskatā ir bijis uzrādīts attiecīgā posteņa rādītājs.

2.10. Ja kāds aktīvs vai kāda saistība attiecas uz vairākiem bilances posteņiem, tā piederību pie citiem posteņiem atspoguļo pielikumā, ja šāds atspoguļojums ir nepieciešams, lai saprastu un novērtētu finanšu pārskatos sniegto informāciju. Apdrošinātāja paša akcijas (daļas), kā arī līdzdalību radniecīgas sabiedrības pamatkapitālā drīkst atspoguļot tikai šim nolūkam paredzētajos posteņos.

2.11. Apdrošinātāja gada pārskatu paraksta:

2.11.1. akciju sabiedrībām — valdes priekšsēdētājs un padomes priekšsēdētājs;

2.11.2. savstarpējām kooperatīvajām biedrībām — izpildinstitūcijas vadītājs.

2.12. Pārskata gads aptver 12 mēnešus un parasti tas sakrīt ar kalendāro gadu. Jaunizveidota apdrošinātāja pirmais pārskata periods var būt īsāks vai garāks par kalendāro gadu, bet ne garāks par 18 mēnešiem. Gada pārskatu sagatavo valsts valodā.

2.13. Ja apdrošinātājs veic tikai veselības apdrošināšanu un, to darot, tikai vai galvenokārt piemēro dzīvības apdrošināšanas tehniskos principus, tad, sagatavojot finanšu pārskatus, tas piemēro tās šo noteikumu prasības, kas attiecas uz dzīvības apdrošinātāju.

2.14. Aktīvus, kuri iegūti trešo pušu vārdā un labā, neuzrāda bilancē.

 

3. Gada pārskata iesniegšana un publicēšana

3.1. Apdrošinātājs iesniedz Komisijai gada pārskatu kopā ar zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu sabiedrības (tālāk tekstā — zvērināts revidents) ziņojumu un aktuāra novērtējumu Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā noteiktajā kārtībā. Vienlaikus ar gada pārskatu apdrošinātājs Komisijai iesniedz apdrošinātāja akcionāru pilnsapulces vai savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās biedrības biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) protokola izrakstu par gada pārskata apstiprināšanu, apdrošinātāja vadībai adresētā zvērināta revidenta ziņojuma kopiju un Koncernu likumā paredzētajos gadījumos sagatavoto atkarības pārskatu.

3.2. Apdrošinātājs gada pārskatu un attiecīgo zvērināta revidenta ziņojumu ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas akcionāru pilnsapulcē vai savstarpējās kooperatīvās biedrības biedru kopsapulcē (pilnvaroto sapulcē) publicē vismaz vienā dienas laikrakstā, kas tiek izplatīts visā Latvijas Republikas teritorijā, un ievieto apdrošinātāja interneta mājaslapā, ja tāda ir izveidota. Ja apdrošinātāja gada pārskatu publicē pilnībā, tam jābūt identiskam ar zvērināta revidenta pārbaudīto. Šo gada pārskatu publicē kopā ar pilnu zvērināta revidenta ziņojumu par finanšu pārskatiem.

3.3. Ja apdrošinātāja gada pārskats netiek publicēts pilnībā, skaidri norāda, ka tiek publicēts saīsināts gada pārskats, bet pilns gada pārskats brīvi pieejams apdrošinātāja sēdeklī par samaksu, kas nepārsniedz tā pavairošanas izdevumus. Publicējot saīsinātu gada pārskatu, norāda zvērināta revidenta ziņojuma esamību, kā arī informāciju par to, vai zvērināts revidents atteicies sniegt atzinumu, vai zvērināts revidents sniedzis negatīvu atzinumu un vai zvērināta revidenta atzinums ir ar vai bez piezīmēm (iebildēm). Ja zvērināts revidents vērš uzmanību uz kādu apstākļu esamību, neizsakot piezīmes (iebildes), šādu faktu norāda, publicējot saīsināto gada pārskatu.

 

4. Ziņojumi

4.1. Apdrošinātāja vadības ziņojumā norāda apdrošinātāja attīstības un finanšu stāvokļa raksturojumu, apdrošinātāja plānoto attīstību, paskaidrojot ikvienu būtisku apstākli un risku, pašu akciju/paju iegādes gadījumus, ziņas par svarīgākajiem notikumiem, ja tādi bijuši pēc pārskata gada beigām, kā arī priekšlikumus par peļņas sadali, dividenžu lielumu vai zaudējumu segšanu.

4.2. Paziņojumā par apdrošinātāja vadības atbildību apliecināma vadības atbildība par gada pārskata sagatavošanu, kas patiesi atspoguļo apdrošinātāja finanšu stāvokli pārskata gada beigās, kā arī pārskata gada darbības rezultātus un naudas plūsmu.

4.3. Ja kāds valdes vai padomes loceklis uzskata, ka gada pārskats nav apstiprināms, vai arī izvirza iebildumus, kurus viņš grib paziņot akcionāru pilnsapulcei vai biedru kopsapulcei, to īpaši norāda paziņojumā par apdrošinātāja vadības atbildību.

 

5. Bilances posteņu izkārtojums

5.1. Aktīvi

5.1.1. Parakstītais, bet neapmaksātais pamatkapitāls

5.1.2. Nemateriālie aktīvi

5.1.2.1. Nemateriālā vērtība

5.1.2.2. Pārējie

5.1.3. Ieguldījumi

5.1.3.1. Zemes gabali un ēkas

5.1.3.2. Radniecīgās sabiedrības

5.1.3.2.1. Līdzdalība pamatkapitālā

5.1.3.2.2. Parāda vērtspapīri un aizdevumi

5.1.3.3. Asociētās sabiedrības

5.1.3.3.1. Līdzdalība pamatkapitālā

5.1.3.3.2. Parāda vērtspapīri un aizdevumi

5.1.3.4. Pārējie finanšu ieguldījumi

5.1.3.4.1. Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu

5.1.3.4.2. Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu

5.1.3.4.3. Līdzdalība ieguldījumu kopfondos

5.1.3.4.4. Ar hipotēku nodrošinātie aizdevumi

5.1.3.4.5. Citi aizdevumi

5.1.3.4.6. Termiņnoguldījumi kredītiestādēs

5.1.3.4.7. Citi ieguldījumi

5.1.3.5. Noguldījumi pie cedenta

5.1.4. Ieguldījumi par labu dzīvības apdrošināšanas apdrošinājuma ņēmējiem, kuri uzņemas ieguldījumu risku

5.1.5. Debitori

5.1.5.1. Debitori no tiešās apdrošināšanas operācijām

5.1.5.1.1. Apdrošinājuma ņēmēji

5.1.5.1.2. Starpnieki

5.1.5.2. Debitori no pārapdrošināšanas operācijām

5.1.5.3. Pārējie debitori

5.1.6. Pārējie aktīvi

5.1.6.1. Materiālie aktīvi

5.1.6.2. Nauda kasē un prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm

5.1.6.3. Citi aktīvi

5.1.7. Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu izdevumi

5.1.7.1. Uzkrātie procenti un īre

5.1.7.2. Atliktie klientu piesaistīšanas izdevumi

5.1.7.3. Pārējie nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ienākumi

5.1.8. Kopā aktīvi

5.2. Pasīvi

5.2.1. Kapitāls un rezerves

5.2.1.1. Parakstītais pamatkapitāls

5.2.1.2. Akciju emisijas uzcenojums

5.2.1.3. Pašu akcijas/pajas (-)

5.2.1.4. Pārvērtēšanas rezerves

5.2.1.5. Rezerves kapitāls un pārējās rezerves

5.2.1.6. Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa/zaudējumi

5.2.1.7. Pārskata gada peļņa/zaudējumi

5.2.2. Pakārtotās saistības

5.2.3. Tehniskās rezerves

5.2.3.1. Nenopelnīto prēmiju un neparedzēto risku tehniskās rezerves

5.2.3.1.1. Bruto summa

5.2.3.1.2. Pārapdrošinātāja daļa (-)

5.2.3.2. Dzīvības apdrošināšanas tehniskās rezerves

5.2.3.2.1. Bruto summa

5.2.3.2.2. Pārapdrošinātāja daļa (-)

5.2.3.3. Atlikto apdrošināšanas atlīdzību prasību tehniskās rezerves

5.2.3.3.1. Bruto summa

5.2.3.3.2. Pārapdrošinātāja daļa (-)

5.2.3.4. Gratifikāciju tehniskās rezerves

5.2.3.4.1. Bruto summa

5.2.3.4.2. Pārapdrošinātāja daļa (-)

5.2.3.5. Izlīdzināšanas tehniskās rezerves

5.2.3.6. Citas tehniskās rezerves

5.2.3.6.1. Bruto summa

5.2.3.6.2. Pārapdrošinātāja daļa (-)

5.2.4. Tehniskās rezerves dzīvības apdrošināšanas polisēm, ja ieguldījumu risku uzņemas apdrošinājuma ņēmēji

5.2.4.1. Bruto summa

5.2.4.2. Pārapdrošinātāja daļa (-)

5.2.5. Uzkrājumi

5.2.5.1. Uzkrājumi pensijām un tamlīdzīgām saistībām

5.2.5.2. Uzkrājumi nodokļiem

5.2.5.3. Pārējie uzkrājumi

5.2.6. Noguldījumi no pārapdrošinātājiem

5.2.7. Kreditori

5.2.7.1. Kreditori no tiešās apdrošināšanas operācijām

5.2.7.1.1. Apdrošinājuma ņēmēji

5.2.7.1.2. Starpnieki

5.2.7.2. Kreditori no pārapdrošināšanas operācijām

5.2.7.3. Aizņēmumi no kredītiestādēm

5.2.7.4. Nodokļi un sociālās nodrošināšanas maksājumi

5.2.7.5. Pārējie kreditori

5.2.8. Uzkrātie izdevumi un nākamo periodu ienākumi

5.2.9. Kopā pasīvi

 

6. Paskaidrojumi par bilances posteņiem

6.1. Postenī "Parakstītais, bet neapmaksātais pamatkapitāls" atspoguļo parakstītā pamatkapitāla daļu, kura nav apmaksāta bilances datumā.

6.2. Postenī "Nemateriālie aktīvi" atspoguļo aktīvus, kuriem nav materiālās formas, kas tiek turēti pakalpojumu sniegšanai vai citiem mērķiem, ja ir sagaidāms, ka apdrošinātājs nākotnē saņems ekonomiskos labumus, kas attiecināmi uz šiem aktīviem, piemēram, par samaksu iegūtās tiesības, t.sk. koncesijas, patenti, licences, nomas tiesības, programmnodrošinājumu, kas nav elektronisko iekārtu neatņemama sastāvdaļa, iegādāto sabiedrību pozitīvā un negatīvā nemateriālā vērtība un citi pēc būtības līdzīgi pret atlīdzību iegūti aktīvi. Negatīvā nemateriālā vērtība iekļaujama šajā postenī ar mīnus zīmi.

6.3. Postenī "Zemes gabali un ēkas" atspoguļo ieguldījumus zemes gabalos un ēkās, t.sk. bez izpirkuma tiesībām iznomātajos un finanšu līzinga darījumu rezultātā iegūtajos. Šeit atspoguļo arī tiesības uz nekustamo īpašumu, kā arī apdrošinātājam piederošo un bez izpirkuma tiesībām nomāto ēku rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas izmaksas, kuras ir uzlabojušas attiecīgo objektu ekonomiskos rādītājus, ja nomas līgumā nav paredzēta šo izmaksu kompensācija. Pielikumā norāda atsevišķi zemes gabalus un ēkas, kas tiek izmantotas apdrošinātāja paša darbības nodrošināšanai, un pārējos zemes gabalus un ēkas.

6.4. Postenī "Radniecīgās sabiedrības" atspoguļo ieguldījumus (akcijas, daļas) radniecīgo sabiedrību pamatkapitālā. Radniecīga sabiedrība ir apdrošinātāja meitas sabiedrība un meitas sabiedrības meitas sabiedrība, kā arī apdrošinātāja mātes sabiedrība un mātes sabiedrības citas meitas sabiedrības. Šeit atspoguļo arī radniecīgajām sabiedrībām izsniegtos aizdevumus un ieguldījumus radniecīgo sabiedrību parāda vērtspapīros.

6.5. Postenī "Asociētās sabiedrības" atspoguļo ieguldījumus asociēto sabiedrību pamatkapitālā. Asociētā sabiedrība ir sabiedrība, kurā apdrošinātājam ir būtiska ietekme, kas dod tiesības ietekmēt, bet ne kontrolēt sabiedrības finanšu un darbības politiku vai arī tieši vai netieši (ar meitas sabiedrību starpniecību) pieder no 20 līdz 50 procentiem no pamatkapitāla vai kopējā balsstiesīgo akciju vai daļu skaita. Šeit atspoguļo arī asociētajām sabiedrībām izsniegtos aizdevumus un ieguldījumus asociēto sabiedrību parāda vērtspapīros.

6.6. Postenī "Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu" atspoguļo ieguldījumus sabiedrību pamatkapitālā, ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībās un tiem pielīdzināmos vērtspapīros un ieguldījumus citos vērtspapīros ar nefiksētu ienākumu. Šeit uzrāda tikai tādu līdzdalību sabiedrību pamatkapitālā, kura saskaņā ar 6.4. un 6.5. punkta prasībām nav jāatspoguļo bilances aktīva 5.1.3.2. un 5.1.3.3. postenī.

6.7. Postenī "Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu" atspoguļo pārvedamos parāda vērtspapīrus, hipotekārās ķīlu zīmes un citus pārvedamos vērtspapīrus ar fiksētu ienākumu, t.sk. centrālo un vietējo valdību emitētos vērtspapīrus, kredītiestāžu un citu sabiedrību emitētos vērtspapīrus, izņemot 5.1.3.2. un 5.1.3.3. postenī uzrādītos. Vērtspapīri, kuru procentu likme mainās saskaņā ar īpašiem nosacījumiem, piemēram, procentu likme starpbanku tirgū, ir uzskatāmi par parāda vērtspapīriem un citiem vērtspapīriem ar fiksētu ienākumu.

6.8. Postenī "Līdzdalība ieguldījumu kopfondos" atspoguļo akcijas vai daļas, kas pieder apdrošinātājam vairāku sabiedrību vai vairāku pensiju fondu kopējos ieguldījumos, kuru pārvaldīšana ir uzticēta vienai no šīm sabiedrībām vai pensiju fondiem.

6.9. Postenī "Ar hipotēku nodrošinātie aizdevumi" atspoguļo aizdevumus pret hipotēku. Pielikumā atšifrē ar hipotēku nodrošināto aizdevumu summas ar un bez apdrošināšanas polises papildu nodrošinājuma.

6.10. Postenī "Citi aizdevumi" atspoguļo aizdevumus, kuri saskaņā ar 6.4., 6.5. un 6.9. punkta prasībām nav jāatspoguļo bilances aktīva 5.1.3.2., 5.1.3.3. un 5.1.3.4.4. postenī. Šajā postenī atspoguļo arī vekseļus, kas saņemti, aizvietojot debitoru parādus vai aizdevumus. Šeit atspoguļo arī aizdevumus apdrošinājuma ņēmējiem, izņemot tos gadījumus dzīvības apdrošināšanā, kad, pamatojoties uz noslēgto apdrošināšanas līgumu ar juridiskām personām, tiek izsniegts aizdevums vai nu apdrošinājuma ņēmējam (juridiskai personai), vai apdrošinātai personai, paredzot, ka par izsniegtā aizdevuma summu tiek samazināta apdrošinātāja uzņemtā riska daļa. Šādus aizdevumus atspoguļo bilances aktīva 5.1.5.3. postenī. Pielikumā atšifrē aizdevumu summas ar un bez apdrošināšanas polises papildu nodrošinājuma. Ja bez apdrošināšanas polišu nodrošinājuma izsniegto aizdevumu summa ir būtiska, šādus aizdevumus atšifrē pielikumā.

6.11. Postenī "Termiņnoguldījumi kredītiestādēs" atspoguļo noguldījumus kredītiestādēs, kurus var izņemt tikai pēc noteikta termiņa. Noguldījumus, kuriem nav šāda termiņa ierobežojuma, pat ja tie nes procentu ienākumus, atspoguļo bilances aktīva 5.1.6.2. postenī.

6.12. Postenī "Citi ieguldījumi" atspoguļo tos ieguldījumus, kuri saskaņā ar 6.6.—6.11. punkta prasībām nav jāatspoguļo bilances aktīva 5.1.3.4.1.—5.1.3.4.6. postenī. Šos ieguldījumus atšifrē pielikumā.

6.13. Postenī "Noguldījumi pie cedenta" apdrošinātājs, kurš pieņem pārapdrošināšanā riskus, atspoguļo garantijas iemaksas kā noguldījumus, kuri noguldīti pie cedenta vai pie trešajām pusēm. Šeit atspoguļotās summas nedrīkst apvienot ar citiem cedenta parādiem apdrošinātājam vai samazināt par apdrošinātāja parādiem cedentam, kā arī veikt šādu parādu savstarpējo ieskaitu. Vērtspapīrus, kuri noguldīti pie cedenta vai trešās puses, bet kuri paliek apdrošinātāja īpašumā, atspoguļo kā ieguldījumus attiecīgajā bilances aktīva postenī, un šādu faktu atklāj pielikumā.

6.14. Postenī "Ieguldījumi par labu dzīvības apdrošināšanas apdrošinājuma ņēmējiem, kuri uzņemas ieguldījumu risku" dzīvības apdrošinātāji atspoguļo ieguldījumus, no kuru vērtības tiek noteikta vērtība vai ienesīgums tirgum piesaistītajiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem, un ieguldījumus, kas paredzēti saistību segšanai, kuras nosaka, pamatojoties uz apdrošināšanas līgumos indeksu.

6.15. Postenī "Debitori no tiešās apdrošināšanas operācijām — apdrošinājuma ņēmēji" atspoguļo prasības saskaņā ar apdrošināšanas līguma nosacījumiem pret apdrošinājuma ņēmējiem.

6.16. Postenī "Debitori no tiešās apdrošināšanas operācijām — starpnieki" atspoguļo prasības saskaņā ar starpniecības līguma nosacījumiem pret apdrošināšanas aģentiem, apdrošināšanas aģentūrām, apdrošināšanas brokeru sabiedrībām, citām apdrošināšanas sabiedrībām un vadošajiem apdrošinātājiem kopapdrošināšanas gadījumā.

6.17. Postenī "Debitori no pārapdrošināšanas operācijām" atspoguļo apdrošinātāja prasības pret pārapdrošinātājiem un apdrošinātāja, kurš pieņem riskus pārapdrošināšanā, prasības pret cedentiem. Ja apdrošinātājs vienlaikus darbojas gan kā cedents, gan kā pārapdrošinātājs, pielikumā attiecīgās debitoru prasības norāda atsevišķi.

6.18. Postenī "Pārējie debitori" atspoguļo prasības, kuras saskaņā ar 6.15.–6.17. punkta prasībām neatspoguļo bilances aktīva 5.1.5.1. un 5.1.5.2. postenī.

6.19. Postenī "Materiālie aktīvi" atspoguļo apdrošinātājam piederošos, finanšu līzinga darījumu rezultātā iegūtos materiālos aktīvus, kurus tas izmanto pakalpojumu sniegšanai, administratīvos nolūkos, citu materiālo aktīvu saglabāšanas vai remonta vajadzībām, iznomā un paredz lietot ilgāk par vienu gadu. Šeit norāda arī programmnodrošinājumu, kas ir attiecīgo elektronisko iekārtu vai ierīču neatņemama sastāvdaļa, kā arī apdrošinātājam piederošo un bez izpirkuma tiesībām iznomāto materiālo aktīvu rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas izmaksas, kuras ir uzlabojušas attiecīgo materiālo aktīvu ekonomiskos rādītājus, ja nomas līgumā nav paredzēta šo izmaksu kompensācija. Šajā postenī atspoguļo nepabeigtās būvniecības izmaksas un avansa maksājumus par zemes gabaliem, ēkām un materiālajiem aktīviem. Pielikumā norāda pašu lietošanā esošos materiālos aktīvus.

6.20. Postenī "Nauda kasē un prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm" atspoguļo naudas līdzekļus apdrošinātāja kasē un prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm (prasības pret kredītiestādēm, kuras var tikt apmierinātas bez iepriekšēja pieprasījuma vai pieprasījuma termiņš ir 24 stundas vai viena darbadiena).

6.21. Postenī "Citi aktīvi" atspoguļo pārējos aktīvus, kurus saskaņā ar 6.19. un 6.20. punkta prasībām neatspoguļo 5.1.6.1. un 5.1.6.2. postenī. Šeit uzrāda arī finanšu aktīvus, kas rodas, novērtējot atvasinātos instrumentus to patiesajā vērtībā, t.i., atsevišķu atvasināto instrumentu pozitīvo vērtību kopsummu. Pielikumā sniedz informāciju par posteņa saturu.

6.22. Postenī "Uzkrātie procenti un īre" atspoguļo procentu un īres maksājumus, kuri attiecas uz pārskata gadu un iepriekšējiem gadiem, bet kuru saņemšanas termiņš vēl nav iestājies.

6.23. Postenī "Atliktie klientu piesaistīšanas izdevumi" atspoguļo to klientu piesaistīšanas izdevumu daļu, kuru veido par apdrošināšanas līgumu noslēgšanu samaksātie tiešie klientu piesaistīšanas izdevumi (starpniekiem samaksātā komisijas nauda, izdevumi par dokumentu noformēšanu), kas attiecas uz nākamajiem pārskata gadiem. Nedzīvības apdrošināšanā, aprēķinot, kāda daļa ar katru līgumu saistītajiem klientu piesaistīšanas izdevumiem attiecas uz atliktajiem klientu piesaistīšanas izdevumiem, ievēro tādu proporciju, kādu veido nenopelnīto prēmiju tehnisko rezervju attiecība pret bruto parakstītajām prēmijām. Ja dzīvības apdrošināšanas tehnisko rezervju aprēķinā ir iekļauti klientu piesaistīšanas izdevumi, tos noraksta izdevumos saskaņā ar Cilmerizācijas metodi vai proporcionāli līguma darbības termiņam, bet ne ilgāk kā piecu gadu laikā, atlikto daļu atspoguļojot šajā postenī. Šī aprēķina vajadzībām dzīvības apdrošināšanas matemātiski aprēķināto tehnisko rezervju summu nevar samazināt par atsevišķu apdrošināšanas līgumu negatīvajām matemātiskajām rezervēm.

6.24. Postenī "Pārējie nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ienākumi" atspoguļo ienākumus, kas attiecas uz pārskata gadu un iepriekšējiem gadiem, bet kuru saņemšanas termiņš vēl nav iestājies, kā arī izdevumus, kuri veikti pārskata gadā, bet attiecas uz nākamajiem periodiem. Šajā postenī norāda arī atliktos uzņēmuma ienākuma nodokļa aktīvus. Šīs summas paskaidro pielikumā.

6.25. Postenī "Parakstītais pamatkapitāls" atspoguļo parakstīto pamatkapitālu, kura lielums fiksēts komercreģistrā. Savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās biedrības šajā postenī atspoguļo visu biedrības biedru paju nominālvērtību kopsummu.

6.26. Postenī "Akciju emisijas uzcenojums" atspoguļo starpību starp apdrošinātāja akciju pārdošanas cenu un to nominālvērtību, izņemot papildmaksu uzkrātā rezerves kapitāla apmaksai.

6.27. Postenī "Pašu akcijas/pajas (-)" atspoguļo apdrošinātāja atgūtās pašu akcijas vai pajas, norādot tās iegādes vērtībā. Iegādes vērtībā iekļauj ar akciju vai paju iegādi saistītos papildu izdevumus. Pielikumā norāda pašu akciju vai paju skaitu un nominālvērtību.

6.28. Postenī "Pārvērtēšanas rezerves" atspoguļo ieguldījumu radniecīgo un asociēto sabiedrību pamatkapitālā vērtības pieaugumu saskaņā ar 12.16.2.5. punkta nosacījumiem, kā arī ieguldījumu zemes gabalos un ēkās, kas tiek izmantoti apdrošinātāja darbības nodrošināšanai, vērtības pārvērtēšanas pozitīvo rezultātu un pārdošanai pieejamo ieguldījumu patiesās vērtības izmaiņas saskaņā ar 12.15. un 12.21. punkta nosacījumiem.

6.29. Postenī "Rezerves kapitāls un pārējās rezerves" atspoguļo rezerves kapitālu, kas izveidots no pārskata gada un iepriekšējo gadu peļņas un papildiemaksām uzkrātā rezerves kapitāla apmaksai jauna akciju laidiena gadījumā, kā arī pārējās rezerves, kas izveidotas statūtos vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Kooperatīvās biedrības šajā postenī atspoguļo iestāšanās maksu, ja tā paredzēta kooperatīvās biedrības statūtos, ziedojumus un citus neparedzētus ienākumus, kā arī kooperatīvās biedrības statūtos noteiktajā kārtībā izveidotās citas rezerves.

6.30. Postenī "Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa/zaudējumi" atspoguļo iepriekšējo pārskata gadu nesadalīto peļņu, kas palikusi apdrošinātāja rīcībā pēc rezerves kapitāla un pārējo rezervju papildināšanas un dividenžu sadales, vai zaudējumus.

6.31. Postenī "Pārskata gada peļņa/zaudējumi" atspoguļo pārskata gada peļņu pirms tās sadales vai zaudējumus.

6.32. Postenī "Pakārtotās saistības" atspoguļo saistības, kuras radušās no apdrošinātāja aizņēmumiem, ja aizņēmuma līgums paredz, ka aizdevējs var atprasīt atmaksāt aizdevumu pirms termiņa vienīgi apdrošinātāja likvidācijas gadījumā un viņa prasība tiek apmierināta pēc visu citu kreditoru prasībām, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas. Minēto nosacījumu skaidri nosaka līgumā. Pielikumā atšifrē saistības pa atlikušajiem termiņiem.

6.33. Postenī "Tehniskās rezerves" atspoguļo saskaņā ar apdrošinātāja vadības apstiprināto kārtību aprēķinātās tehniskās rezerves.

6.34. Postenī "Pārapdrošinātāja daļa tehniskajās rezervēs" atspoguļo saskaņā ar apdrošinātāja vadības apstiprināto kārtību aprēķināto pārapdrošinātāja daļu tehniskajās rezervēs, ievērojot pārapdrošināšanas līgumu nosacījumus.

6.35. Postenī "Tehniskās rezerves dzīvības apdrošināšanas polisēm, ja ieguldījumu risku uzņemas apdrošinājuma ņēmēji" atspoguļo saistības, kuras atbilst tirgum piesaistītā apdrošināšanas līguma konkrētajiem nosacījumiem. Ja apdrošinātājs garantē noteiktas summas izmaksu, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, jebkuru papildu tehnisko rezervju apmēru, kurš izveidots, lai segtu nāves iestāšanās risku, darbības izdevumus vai citu līgumā paredzēto risku, atspoguļo bilances pasīva 5.2.3. posteņa attiecīgajā apakšpostenī.

6.36. Postenī "Uzkrājumi" atspoguļo uzkrājumus par saistībām, kuras attiecināmas uz pārskata gadu vai iepriekšējiem gadiem, ja ir zināms, ka šo saistību izpildei būs nepieciešami līdzekļi, kuru apmēru ir iespējams pietiekami ticami novērtēt. Uzkrājumus atspoguļo sadalījumā starp uzkrājumiem pensijām un tamlīdzīgām saistībām, uzkrājumiem nodokļiem, piemēram, atliktās uzņēmuma ienākuma nodokļa saistības, un pārējiem uzkrājumiem, piemēram, atvaļinājumu saistībām, pielikumā atšifrējot katru uzkrājumu veidu.

6.37. Postenī "Noguldījumi no pārapdrošinātājiem" apdrošinātājs atspoguļo pārapdrošināšanas līguma ietvaros saņemtos noguldījumus vai ieturētās summas no pārapdrošinātājiem. Ja apdrošinātājs kā noguldījumu ir saņēmis vērtspapīrus, kuri nodoti tā īpašumā, šajā postenī atspoguļo apdrošinātāja saistības par šo noguldījumu līgumā noteiktajā apmērā.

6.38. Postenī "Kreditori no tiešās apdrošināšanas operācijām - apdrošinājuma ņēmēji" atspoguļo apdrošinātāja saistības pret apdrošinājuma ņēmējiem, kuras saskaņā ar 6.33.punkta nosacījumiem nav jāatspoguļo bilances 5.2.3. postenī. Šeit atspoguļo apdrošinājuma ņēmēju veiktās apdrošināšanas prēmiju priekšapmaksas. Postenī neatspoguļo izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības.

6.39. Postenī "Kreditori no tiešās apdrošināšanas operācijām - starpnieki" atspoguļo saistības saskaņā ar starpniecības līguma nosacījumiem pret apdrošināšanas aģentiem, apdrošināšanas aģentūrām, apdrošināšanas brokeru sabiedrībām, citām apdrošināšanas sabiedrībām un vadošajiem apdrošinātājiem kopapdrošināšanas gadījumā.

6.40. Postenī "Kreditori no pārapdrošināšanas operācijām" atspoguļo apdrošinātāja saistības pret pārapdrošinātājiem un apdrošinātāja saistības pret cedentiem. Ja ar vienu pārapdrošinātāju (cedentu) ir noslēgti vairāki pārapdrošināšanas līgumi, nav pieļaujama savstarpējo pārapdrošināšanas darījumu konta slēguma atlikuma (saldo) aprēķināšana, izņemot gadījumus, kad tas ir paredzēts pārapdrošināšanas līgumā. Ja apdrošinātājs vienlaikus darbojas gan kā cedents, gan kā pārapdrošinātājs, saistību sadalījumu atspoguļo pielikumā.

6.41. Postenī "Aizņēmumi no kredītiestādēm" atspoguļo no kredītiestādēm saņemtos aizņēmumus.

6.42. Postenī "Nodokļi un sociālās nodrošināšanas maksājumi" atspoguļo pārskata gada saistības par nodokļiem un sociālās nodrošināšanas maksājumiem. Pielikumā saistības atšifrē pa nodokļu veidiem.

6.43. Postenī "Pārējie kreditori" atspoguļo saistības pret radniecīgajām un asociētajām sabiedrībām, citas saistības, ja uz tām neattiecas 6.38.—6.42. punkta nosacījumi un tās nav jāatspoguļo bilances pasīva 5.2.7.1.—5.2.7.4. postenī. Šeit uzrāda arī finanšu saistības, kas rodas, novērtējot atvasinātos instrumentus to patiesajā vērtībā, t.i., atsevišķu atvasināto instrumentu negatīvo vērtību kopsummu. Pielikumā sniedz informāciju par posteņa saturu.

6.44. Postenī "Uzkrātie izdevumi un nākamo periodu ienākumi" atspoguļo ienākumus, kurus apdrošinātājs ir saņēmis līdz pārskata gada beigām, bet kuri attiecas uz nākamo pārskata gadu, kā arī izdevumus, kuri attiecas uz pārskata gadu, bet to samaksas termiņš bilances datumā vēl nav iestājies. Šajā postenī atspoguļo, piemēram, uzkrātos īres izdevumus un nenopelnīto pārapdrošināšanas komisijas naudu.

6.45. Īpaši nosacījumi atsevišķu vērtspapīru ieguldījumu darījumu uzskaitei:

6.45.1. ja apdrošinātājs iesaistīts vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu kā pārdevējs, tad darījumu uzskaitē tas atzīst šādā kārtībā:

6.45.1.1. pārdotos aktīvus turpina uzrādīt bilancē un tos atsevišķi uzrāda pielikumā,

6.45.1.2. pārdošanas rezultātā saņemtos līdzekļus uzrāda bilances 5.2.7. posteņa attiecīgajā apakšpostenī kā saistības pret aktīvu pircēju;

6.45.2. ja apdrošinātājs iesaistījies vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu kā pircējs, tad nopirktos aktīvus nedrīkst uzrādīt bilancē, bet darījuma rezultātā samaksāto iegādes cenu uzrāda bilances 5.1.5.3. postenī kā prasību pret aktīvu pārdevēju;

6.45.3. ja apdrošinātājs iesaistīts vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpārdošanas iespēju kā pārdevējs, tad pārdotos aktīvus izslēdz no bilances, vienlaikus par iegādes cenu palielinot bilances aktīva 5.1.6.2. posteni, bet summu, kas vienāda ar cenu, par kādu puses vienojušās aktīvu atpārdošanas gadījumā, uzrāda pielikumā. Ja pārdotā aktīva ar atpārdošanas iespēju patiesā vērtība bilances datumā ir zemāka nekā cena, par kādu puses vienojušās aktīvu atpārdošanas gadījumā, starpību uzrāda bilances 5.2.7. posteņa attiecīgajā apakšpostenī;

6.45.4. ja apdrošinātājs iesaistīts vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpārdošanas iespēju kā pircējs, tad nopirktos aktīvus uzrāda bilancē kā attiecīgā veida aktīvus.

 

7. Peļņas vai zaudējumu aprēķina tehniskā rezultāta un netehniskā rezultāta posteņu izkārtojums

7.1. Apdrošinātāja peļņas vai zaudējumu aprēķins sastāv no tehniskā rezultāta un netehniskā rezultāta. Tie dzīvības apdrošinātāji, kuri veic nelaimes gadījumu un veselības apdrošināšanu, darbības rezultātu par šiem apdrošināšanas veidiem atspoguļo peļņas vai zaudējumu aprēķina tehniskajā rezultātā par nedzīvības apdrošināšanu.

7.2. Tehniskais rezultāts nedzīvības apdrošināšanā

7.2.1. Nopelnītās prēmijas

7.2.1.1. Bruto prēmijas

7.2.1.1.1. Bruto parakstītās prēmijas

7.2.1.1.2. OCTAA obligātie atskaitījumi (-)

7.2.1.2. Pārapdrošinātāja daļa (-)

7.2.1.3. Izmaiņas bruto nenopelnīto prēmiju un neparedzēto risku tehniskajās rezervēs (+/-)

7.2.1.4. Izmaiņas nenopelnīto prēmiju tehniskajās rezervēs, pārapdrošinātāja daļa (+/-)

7.2.2. Pārnestais ieguldījumu darbības rezultāts no netehniskā rezultāta

7.2.3. Citi tehniskie ienākumi, neto

7.2.4. Piekritušās atlīdzību prasības, neto

7.2.4.1. Izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības, neto

7.2.4.1.1. Bruto atlīdzību summa

7.2.4.1.1.1. Izmaksātās atlīdzības

7.2.4.1.1.2. Atlīdzību noregulēšanas izdevumi

7.2.4.1.1.3. Atgūto zaudējumu summas (-)

7.2.4.1.2. Pārapdrošinātāja daļa atlīdzībās (-)

7.2.4.2. Izmaiņas atlikto apdrošināšanas atlīdzību prasību tehniskajās rezervēs, neto (+/-)

7.2.4.2.1. Bruto izmaiņu summa

7.2.4.2.2. Pārapdrošinātāja daļa izmaiņās (-)

7.2.5. Izmaiņas citās tehniskajās rezervēs, neto (+/-)

7.2.5.1. Bruto izmaiņu summa

7.2.5.2. Pārapdrošinātāja daļa izmaiņās (-)

7.2.6. Gratifikācijas, neto

7.2.7. Neto darbības izdevumi

7.2.7.1. Klientu piesaistīšanas izdevumi

7.2.7.2. Izmaiņas atliktajos klientu piesaistīšanas izdevumos (+/-)

7.2.7.3. Administratīvie izdevumi

7.2.7.4. Pārapdrošināšanas komisijas nauda un līdzdalība peļņā (-)

7.2.8. Citi tehniskie izdevumi, neto

7.2.9. Izmaiņas izlīdzināšanas tehniskajās rezervēs (+/-)

7.2.10. Nedzīvības apdrošināšanas tehniskais rezultāts

7.3. Tehniskais rezultāts dzīvības apdrošināšanā

7.3.1. Nopelnītās prēmijas

7.3.1.1. Bruto parakstītās prēmijas

7.3.1.2. Pārapdrošinātāja daļa (-)

7.3.1.3. Izmaiņas nenopelnīto prēmiju tehniskajās rezervēs, neto (+/-)

7.3.2. Ieguldījumu darbības ienākumi

7.3.2.1. Peļņa no līdzdalības radniecīgo un asociēto sabiedrību pamatkapitālā atbilstoši pašu kapitāla metodei

7.3.2.2. Ienākumi no zemes gabaliem un ēkām

7.3.2.3. Ienākumi no pārējiem finanšu ieguldījumiem

7.3.2.4. Ieguldījumu pārvērtēšanas peļņa

7.3.2.5. Ieguldījumu realizācijas peļņa

7.3.3. Nerealizētie ieguldījumu darbības ienākumi

7.3.4. Citi tehniskie ienākumi, neto

7.3.5. Piekritušās atlīdzību prasības, neto

7.3.5.1. Izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības, neto

7.3.5.1.1. Bruto atlīdzību summa

7.3.5.1.1.1. Izmaksātās atlīdzības

7.3.5.1.1.2. Atpirkuma summas

7.3.5.1.2. Pārapdrošinātāja daļa atlīdzībās (-)

7.3.5.2. Izmaiņas atlikto apdrošināšanas atlīdzību prasību tehniskajās rezervēs, neto (+/-)

7.3.5.2.1. Bruto izmaiņu summa

7.3.5.2.2. Pārapdrošinātāja daļa izmaiņās (-)

7.3.6. Izmaiņas dzīvības apdrošināšanas tehniskajās rezervēs, neto (+/-)

7.3.6.1. Bruto izmaiņu summa

7.3.6.2. Pārapdrošinātāja daļa izmaiņās (-)

7.3.7. Izmaiņas citās tehniskajās rezervēs, neto (+/-)

7.3.7.1. Bruto izmaiņu summa

7.3.7.2. Pārapdrošinātāja daļa izmaiņās (-)

7.3.8. Gratifikācijas, neto

7.3.9. Neto darbības izdevumi

7.3.9.1. Klientu piesaistīšanas izdevumi

7.3.9.2. Izmaiņas atliktajos klientu piesaistīšanas izdevumos (+/-)

7.3.9.3. Administratīvie izdevumi

7.3.9.4. Pārapdrošināšanas komisijas nauda un līdzdalība peļņā (-)

7.3.10. Ieguldījumu darbības izdevumi

7.3.10.1. Ieguldījumu pārvaldīšanas izdevumi, ietverot samaksātos procentus

7.3.10.2. Zaudējumi no līdzdalības radniecīgo un asociēto sabiedrību pamatkapitālā atbilstoši pašu kapitāla metodei

7.3.10.3. Ieguldījumu pārvērtēšanas zaudējumi

7.3.10.4. Ieguldījumu realizācijas zaudējumi

7.3.11. Nerealizētie ieguldījumu darbības zaudējumi

7.3.12. Citi tehniskie izdevumi, neto

7.3.13. Pārnestais ieguldījumu darbības rezultāts uz netehnisko rezultātu (-)

7.3.14. Dzīvības apdrošināšanas tehniskais rezultāts

7.4. Netehniskais rezultāts

7.4.1. Nedzīvības apdrošināšanas tehniskais rezultāts (+/-)

7.4.2. Dzīvības apdrošināšanas tehniskais rezultāts (+/-)

7.4.3. Ieguldījumu darbības ienākumi nedzīvības apdrošināšanā

7.4.3.1. Peļņa no līdzdalības radniecīgo un asociēto sabiedrību pamatkapitālā atbilstoši pašu kapitāla metodei

7.4.3.2. Ienākumi no zemes gabaliem un ēkām

7.4.3.3. Ienākumi no pārējiem finanšu ieguldījumiem

7.4.3.4. Ieguldījumu pārvērtēšanas peļņa

7.4.3.5. Ieguldījumu realizācijas peļņa

7.4.4. Pārnestais ieguldījumu darbības rezultāts no tehniskā rezultāta dzīvības apdrošināšanā (+)

7.4.5. Ieguldījumu darbības izdevumi nedzīvības apdrošināšanā

7.4.5.1. Ieguldījumu pārvaldīšanas izdevumi, ietverot samaksātos procentus

7.4.5.2. Zaudējumi no līdzdalības radniecīgo un asociēto sabiedrību pamatkapitālā atbilstoši pašu kapitāla metodei

7.4.5.3. Ieguldījumu pārvērtēšanas zaudējumi

7.4.5.4. Ieguldījumu realizācijas zaudējumi

7.4.6. Pārnestais ieguldījumu darbības rezultāts uz tehnisko rezultātu nedzīvības apdrošināšanā (-)

7.4.7. Citi ienākumi

7.4.8. Citi izdevumi, ietverot pārvērtēšanu

7.4.9. Peļņa vai zaudējumi pirms ārkārtas posteņiem

7.4.10. Ārkārtas ienākumi

7.4.11. Ārkārtas izdevumi

7.4.12. Pārskata gada peļņa vai zaudējumi pirms nodokļu samaksas

7.4.13. Uzņēmuma ienākuma nodoklis

7.4.14. Pārskata gada peļņa vai zaudējumi

 

8. Paskaidrojumi par peļņas vai zaudējumu aprēķina tehniskā rezultāta un netehniskā rezultāta posteņiem

8.1. Postenī "Bruto parakstītās prēmijas" atspoguļo visas pārskata gadā parakstītās apdrošināšanas prēmijas par apdrošināšanas līgumiem, kuri ir stājušies spēkā pārskata gadā, neatkarīgi no tā, vai šīs prēmijas ir vai nav saņemtas. Šajā postenī neatspoguļo apdrošinājuma ņēmēju veiktās apdrošināšanas prēmiju priekšapmaksas un faktiski piešķirto prēmijas samazinājumu (gūto labumu) apdrošinājuma ņēmējam. Apdrošinājuma ņēmēju veiktās apdrošināšanas prēmiju priekšapmaksas atspoguļo bilances pasīva 5.2.7.1.1. postenī. Parakstītajās prēmijās ietver:

8.1.1. vienreizējo apdrošināšanas prēmiju, kas tiek samaksāta apdrošināšanas līguma darbības sākumā un attiecas uz visu līguma darbības termiņu;

8.1.2. prēmijas par visu apdrošināšanas periodu, ja apdrošināšanas līguma darbības termiņš ir īsāks par gadu;

8.1.3. apdrošināšanas prēmijas, kas attiecas uz apdrošināšanas gadu, kurš sākas pārskata gadā, ja apdrošināšanas prēmijas paredzēts maksāt reizi vai vairākas reizes apdrošināšanas gada laikā. Ja apdrošināšanas līgums ir noslēgts uz vairākiem apdrošināšanas gadiem, katra apdrošināšanas gada sākumā atspoguļo attiecīgā apdrošināšanas gada prēmiju;

8.1.4. apdrošināšanas prēmijas, kas saņemtas apdrošināšanas gadā līdz gada pārskata sagatavošanas dienai, dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu veidošanu, ja apdrošināšanas līgumā paredzēts brīvs prēmiju maksāšanas grafiks, vai nedzīvības apdrošināšanā, ja apdrošināšanas līgumā noteikts, ka apdrošināšanas prēmiju galīgo summu nosaka attiecīgā apdrošināšanas gada beigās;

8.1.5. kopapdrošināšanas gadījumā - apdrošinātāja daļu kopējās parakstītās prēmijas apmērā, ievērojot 8.1.1.—8.1.4. punkta nosacījumus;

8.1.6. prēmijas par pieņemto pārapdrošināšanu, ievērojot 8.1.1.—8.1.5. punkta nosacījumus;

8.1.7. samazinājumu par:

8.1.7.1. atskaitījumiem cedentiem pēc līguma termiņa beigām,

8.1.7.2. anulētajām un pārtrauktajām summām.

8.2. Postenī "OCTAA obligātie atskaitījumi" apdrošinātāji, kuri ir saņēmuši licenci sauszemes transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajā apdrošināšanā:

8.2.1. atspoguļo normatīvajos aktos noteiktos obligātos maksājumus šādiem mērķiem:

8.2.1.1. garantijas (rezerves) fondam,

8.2.1.2. apdrošinājuma ņēmēju interešu aizsardzības fondam,

8.2.1.3. ceļu satiksmes negadījumu novēršanas pasākumu veikšanai,

8.2.1.4. atskaitījumiem Satiksmes birojam;

8.2.2. atskaitījumus aprēķina no tā saņemto apdrošināšanas prēmiju apmēra, kāds ir izveidojies pēc grāmatvedības datiem normatīvajos aktos noteiktā termiņa (mēneša vai ceturkšņa) pēdējā datumā.

8.3. Postenī "Pārapdrošinātāja daļa parakstītajās prēmijās" atspoguļo samaksātās vai maksājamās pārapdrošināšanas prēmijas saskaņā ar pārskata gadā noslēgtajiem pārapdrošināšanas līgumiem, kurus apdrošinātājs noslēdzis kā cedents. Ja apdrošinātājam saskaņā ar pārapdrošināšanas līguma nosacījumiem ir dotas tiesības avansā samaksāto pārapdrošināšanas prēmiju sadalīt proporcionāli pārapdrošināšanas līguma darbības termiņam, šajā postenī atspoguļo tikai to prēmijas apmēru, kurš attiecas uz pārskata gadu, t.i., apmaksa tiek attiecināta uz šo posteni proporcionāli pārapdrošināšanas līguma termiņam, un priekšapmaksas apmēru, kurš netiek attiecināts pārskata gadā uz šo posteni, atspoguļo bilances aktīva 5.1.5.2. postenī. Ja nepastāv minētās apdrošinātāja tiesības, visu avansā samaksāto pārapdrošināšanas prēmiju pilnā apmērā atspoguļo šajā postenī. Šo posteni samazina par prēmijas daļu, kuru, beidzoties pārapdrošināšanas līguma termiņam, pārapdrošinātājs atmaksā cedentam, kā arī pirms līguma termiņa beigām pārtrauktās pārapdrošināšanas prēmijas.

8.4. Postenī "Izmaiņas bruto nenopelnīto prēmiju un neparedzēto risku tehniskajās rezervēs" atspoguļo izmaiņas bilances pasīva 5.2.3.1.1. postenī pārskata gada laikā.

8.5. Postenī "Izmaiņas nenopelnīto prēmiju tehniskajās rezervēs, pārapdrošinātāja daļa" atspoguļo izmaiņas bilances pasīva 5.2.3.1.2. postenī pārskata gada laikā.

8.6. Postenī "Citi tehniskie ienākumi, neto" atspoguļo tos ar apdrošināšanas darbību saistītos ienākumus, kuri nav atspoguļoti citos peļņas vai zaudējumu aprēķina tehniskā rezultāta posteņos, piemēram, ienākumus no citu apdrošinātāju apdrošināšanas produktu izplatīšanas, procentu ienākumus no dalītajiem prēmiju maksājumiem un ar ārvalstu valūtas kursa izmaiņām saistītās tehnisko rezervju vērtības pozitīvās izmaiņas. Šeit uzrāda arī ienākumus no tiešās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas operāciju debitoru parādiem izveidoto uzkrājumu samazināšanās.

8.7. Postenī "Piekritušās atlīdzību prasības" atspoguļo:

8.7.1. izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības, kurās ietilpst:

8.7.1.1. pārskata gadā izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības,

8.7.1.2. izmaksātās atpirkuma summas dzīvības apdrošināšanā,

8.7.1.3. pieteikto apdrošināšanas atlīdzību noregulēšanas izdevumus nedzīvības apdrošināšanā, kas tieši attiecas uz atlīdzību kārtošanu un ir veidojušies vai nu apdrošinātājam (algas un sociālie maksājumi darbiniekiem, kas noregulē atlīdzību prasības), vai nu trešajām pusēm (maksājumi advokātiem, ekspertiem, kas tiek pieaicināti atlīdzību noregulēšanā),

8.7.1.4. samazinājuma summas par jau atgūtajiem zaudējumiem ar cesijas vai derīgo atlieku realizācijas palīdzību, kā arī piesardzīgi novērtētās regresa prasības;

8.7.2. pārapdrošinātāja daļu izmaksātajās apdrošināšanas atlīdzībās;

8.7.3. izmaiņas atlikto apdrošināšanas atlīdzību bruto tehniskajās rezervēs, kas atspoguļo izmaiņas bilances pasīva 5.2.3.3.1. postenī pārskata gada laikā;

8.7.4. izmaiņas atlikto apdrošināšanas atlīdzību tehniskajās rezervēs pārapdrošinātāja daļā, kas atspoguļo izmaiņas bilances pasīva 5.2.3.3.2. postenī pārskata gada laikā.

8.8. Pielikumā paskaidro būtisku starpību, norādot apdrošināšanas veidus un summas, ja tāda veidojas starp:

8.8.1. atlikto apdrošināšanas atlīdzību prasību tehniskajām rezervēm pārskata gada sākumā par tiem apdrošināšanas gadījumiem, kuri ir notikuši iepriekšējos pārskata gados;

8.8.2. pārskata gada laikā izmaksātajām apdrošināšanas atlīdzībām par tiem apdrošināšanas gadījumiem, kuri ir notikuši iepriekšējos pārskata gados, kā arī vēl rezervēto summu atlikto apdrošināšanas atlīdzību prasību tehniskajās rezervēs pārskata gada beigās par šīm atlīdzību prasībām.

8.9. Postenī "Izmaiņas citās tehniskajās rezervēs, bruto summa" atspoguļo izmaiņas bilances pasīva 5.2.3.6.1. postenī pārskata gada laikā.

8.10. Postenī "Izmaiņas citās tehniskajās rezervēs, pārapdrošinātāja daļa" atspoguļo izmaiņas bilances pasīva 5.2.3.6.2. postenī pārskata gada laikā.

8.11. Postenī "Gratifikācijas, neto" nedzīvības apdrošināšanā šajā postenī atspoguļo pārskata gadā apdrošinājuma ņēmējiem atmaksātās prēmijas daļas, kuras apdrošinātājs saskaņā ar apdrošināšanas noteikumiem bija apņēmies izmaksāt apdrošināšanas līguma termiņa beigās. Dzīvības apdrošināšanā šajā postenī atspoguļo pārskata gada laikā piešķirto gratifikāciju apmēru (papildus garantētajai peļņai), kā arī iekļauj summas gratifikāciju tehnisko rezervju palielināšanai un samazina par iepriekšējos pārskata gados gratifikāciju tehniskajās rezervēs novirzītajām summām, kuras vairāk nav pieprasītas. Pielikumā atšifrē atmaksāto prēmiju un piešķirto atlaižu apmēru un izmaiņu apmēru gratifikāciju tehniskajās rezervēs.

8.12. Postenī "Klientu piesaistīšanas izdevumi" atspoguļo izdevumus, kas saistīti ar apdrošināšanas līgumu noslēgšanu, ietverot tiešos izdevumus, piemēram, komisijas naudu starpniekiem, apdrošināšanas dokumentu sagatavošanas izmaksas, kā arī netiešos izdevumus, piemēram, reklāmas izdevumus. Ja apdrošinātājs pieņem riskus pārapdrošināšanā, tas šajā postenī atspoguļo pārapdrošināšanas komisijas naudu cedentiem.

8.13. Postenī "Izmaiņas atliktajos klientu piesaistīšanas izdevumos" atspoguļo izmaiņas bilances aktīva 5.1.7.2. postenī pārskata gada laikā.

8.14. Postenī "Administratīvie izdevumi" atspoguļo vispārējās administratīvās izmaksas, kas veidojas, iekasējot apdrošināšanas prēmijas, veicot apdrošināšanas līgumu pārvaldi, cedēšanu un pārapdrošināšanu, t.sk. personāla atalgojumu, sociālās apdrošināšanas izdevumus, kā arī komandējumu izmaksas, materiālo aktīvu nolietojumu un materiālo aktīvu vērtības samazināšanās zaudējumus, ievērojot 12.41. punktā noteikto kārtību un ārējos maksājumus revidentiem, konsultantiem, Komisijai un apdrošinātāju asociācijai. Pielikumā norāda administratīvās izmaksas, materiālo aktīvu nolietojuma un vērtības samazināšanās zaudējumus.

8.15. Postenī "Pārapdrošināšanas komisijas nauda un līdzdalība peļņā" atspoguļo pārapdrošināšanas līgumā paredzēto komisijas naudu, kas pienākas no pārapdrošinātāja. Šeit atspoguļo arī apdrošinātājam pienākošos komisijas naudu par līdzdalību pārapdrošinātāja peļņā. Ja bilances pasīva 5.2.8. postenī ir uzrādīta nenopelnītā pārapdrošināšanas komisijas nauda, tad šeit atspoguļo minētā posteņa izmaiņas pārskata gada laikā.

8.16. Postenī "Citi tehniskie izdevumi" atspoguļo tos ar apdrošināšanas darbību saistītos izdevumus, kuri nav atspoguļoti citos peļņas vai zaudējumu aprēķina tehniskā rezultāta posteņos, piemēram, procentu maksājumus pārapdrošinātājam par pārapdrošinātāja noguldījumu, samaksu par kopapdrošināšanas līgumu pārvaldīšanu un ar ārvalstu valūtas kursa izmaiņām saistītās tehnisko rezervju vērtības negatīvās izmaiņas. Šeit uzrāda arī pārskata gada izdevumus debitoru parādu no tiešās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas operācijām uzkrājumu izveidošanai.

8.17. Postenī "Izmaiņas izlīdzināšanas tehniskajās rezervēs" atspoguļo izmaiņas bilances pasīva 5.2.3.5. postenī pārskata gada laikā. Tie apdrošinātāji, kuri ir saņēmuši licenci kredītu apdrošināšanai, saskaņā ar Komisijas apstiprināto "Kredītu apdrošināšanas noteikumu" 5. punkta prasībām pielikumā atšifrē veiktos atskaitījumus izlīdzināšanas tehniskajās rezervēs, kā arī šī apdrošināšanas veida izlīdzināšanas tehnisko rezervju apmēru pirms šo atskaitījumu veikšanas.

8.18. Postenī "Peļņa no līdzdalības radniecīgo un asociēto sabiedrību pamatkapitālā atbilstoši pašu kapitāla metodei" atspoguļo saskaņā ar pašu kapitāla metodi aprēķināto peļņu no līdzdalības radniecīgo un asociēto sabiedrību pamatkapitālā atbilstoši 12.16.2. punkta prasībām.

8.19. Postenī "Ienākumi no zemes gabaliem un ēkām" atspoguļo ienākumus no zemes gabaliem un ēku nomas un līzinga.

8.20. Postenī "Ienākumi no pārējiem finanšu ieguldījumiem" atspoguļo ienākumus no ieguldījumiem, kurus atspoguļo bilances 5.1.3.4. un 5.1.3.5. postenī, piemēram, procentu ienākumus un citus ieguldījumu ienākumus.

8.21. Postenī "Ieguldījumu pārvērtēšanas peļņa" atspoguļo ar ārvalstu valūtas kursa izmaiņām saistītās ieguldījumu vērtības pozitīvās izmaiņas latos, ieguldījumu zemes gabalos un ēkās, kas tiek izmantotas ieguldījumu darbībai, vērtības pārvērtēšanas peļņu (ievērojot 12.13. punktā noteikto kārtību), ieguldījumu zemes gabalos un ēkās, kas tiek izmantotas apdrošinātāja darbības nodrošināšanai, vērtības pārvērtēšanas peļņu (ievērojot 12.15. punktā noteikto kārtību), tirdzniecības nolūkā turētu finanšu aktīvu vērtības pārvērtēšanas peļņu, pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības pārvērtēšanas peļņu (ievērojot 12.21.1. punktā noteikto kārtību) un pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības pieaugumu (ievērojot 12.38. punktā noteikto kārtību). Šajā postenī atspoguļo arī ieguldījumu radniecīgo un asociēto sabiedrību pamatkapitālā vērtības pieaugumu (ievērojot 12.16.1. punktā noteikto kārtību). Pielikumā atšifrē ieguldījumu pārvērtēšanas peļņu sadalījumā pa bilancē norādītajiem ieguldījumu veidiem, bet finanšu aktīvus, izņemot līdzdalību sabiedrību pamatkapitālā, atšifrē arī, ņemot vērā 12.11. punktā noteikto klasifikāciju.

8.22. Postenī "Ieguldījumu realizācijas peļņa" atspoguļo ienākumus no ieguldījumu pārdošanas, t.sk. peļņu no pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu realizācijas un līdz termiņa beigām turēto ieguldījumu realizācijas.

8.23. Postenī "Ieguldījumu pārvaldīšanas izdevumi, ietverot samaksātos procentus" atspoguļo darba algu, sociālās nodrošināšanas maksājumus apdrošinātāja darbiniekiem, kuri nodarbojas ar ieguldījumu pārvaldi, procentu maksājumus un citas izmaksas, kas attiecas uz ieguldījumu pārvaldīšanu.

8.24. Postenī "Zaudējumi no līdzdalības radniecīgo un asociēto sabiedrību pamatkapitālā atbilstoši pašu kapitāla metodei" atspoguļo saskaņā ar pašu kapitāla metodi aprēķinātos zaudējumus no līdzdalības radniecīgo un asociēto sabiedrību pamatkapitālā atbilstoši 12.16.2. punkta prasībām.

8.25. Postenī "Ieguldījumu pārvērtēšanas zaudējumi" atspoguļo ar ārvalstu valūtas kursa izmaiņām saistītās ieguldījumu vērtības negatīvās izmaiņas latos, ieguldījumu zemes gabalos un ēkās, kas tiek izmantotas ieguldījumu darbībai, vērtības pārvērtēšanas zaudējumus (ievērojot 12.13. punktā noteikto kārtību), ieguldījumu zemes gabalos un ēkās, kas tiek izmantotas apdrošinātāja darbības nodrošināšanai, vērtības pārvērtēšanas zaudējumus (ievērojot 12.14. vai 12.15. punktā noteikto kārtību), tirdzniecības nolūkā turētu finanšu aktīvu vērtības pārvērtēšanas zaudējumus, pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības pārvērtēšanas zaudējumus (ievērojot 12.21.1. punktā noteikto kārtību) un pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības samazināšanās zaudējumus (ievērojot 12.36. punktā noteikto kārtību). Šajā postenī atspoguļo arī ieguldījumu radniecīgo un asociēto sabiedrību pamatkapitālā vērtības samazinājumu (ievērojot 12.16.1. punktā noteikto kārtību) un aizdevumu u.tml. prasību, kas netiek turētas tirdzniecības nolūkā, kā arī līdz termiņa beigām turēto ieguldījumu vērtības samazināšanās zaudējumus (ievērojot 12.33. punktā noteikto kārtību). Pielikumā atšifrē ieguldījumu pārvērtēšanas zaudējumus sadalījumā pa bilancē norādītajiem ieguldījumu veidiem, bet finanšu aktīvus, izņemot līdzdalību sabiedrību pamatkapitālā, atšifrē arī, ņemot vērā 12.11. punktā noteikto klasifikāciju.

8.26. Postenī "Ieguldījumu realizācijas zaudējumi" atspoguļo zaudējumus no ieguldījumu pārdošanas, t.sk. zaudējumus no pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu realizācijas un līdz termiņa beigām turēto ieguldījumu realizācijas.

8.27. Dzīvības apdrošinātāja, kurš veic tikai dzīvības apdrošināšanu, ieguldījumu darbības rezultāts attiecas uz peļņas vai zaudējumu aprēķina tehnisko rezultātu, bet nedzīvības apdrošinātāja ieguldījumu darbības rezultāts attiecas uz peļņas vai zaudējumu aprēķina netehnisko rezultātu.

8.28. Nedzīvības apdrošinātājs daļu no ieguldījumu darbības rezultāta peļņas vai zaudējumu aprēķinā pārnes no netehniskā rezultāta uz tehnisko rezultātu, to atņemot no peļņas vai zaudējumu aprēķina netehniskā rezultāta (7.4.6. punkts) un pieskaitot peļņas vai zaudējumu aprēķina tehniskajam rezultātam (7.2.2. punkts). Dzīvības apdrošinātājs, kurš veic tikai dzīvības apdrošināšanu, daļu no ieguldījumu darbības rezultāta peļņas vai zaudējumu aprēķinā pārnes no tehniskā rezultāta uz netehnisko rezultātu, to atņemot no peļņas vai zaudējumu aprēķina tehniskā rezultāta (7.3.13. punkts) un pieskaitot peļņas vai zaudējumu aprēķina netehniskajam rezultātam (7.4.4. punkts). Pielikumā norāda ieguldījumu darbības rezultāta kopsummu, pamatojoties uz kuru ir aprēķināta ieguldījumu darbības rezultāta daļa, kuru pārnes no viena peļņas vai zaudējumu aprēķina rezultāta uz otru.

8.29. Dzīvības apdrošinātājs, kurš veic tikai dzīvības apdrošināšanu, aprēķinot ieguldījumu darbības rezultāta daļu, kuru pārnes no peļņas vai zaudējumu aprēķina tehniskā rezultāta uz netehnisko rezultātu, lieto šādu bilances posteņu attiecību:

kapitāls un rezerves

———————————————————

kapitāls un rezerves + tehniskās rezerves, neto

8.30. Nedzīvības apdrošinātājs, aprēķinot ieguldījumu darbības rezultāta daļu, kuru pārnes no peļņas vai zaudējumu aprēķina netehniskā rezultāta uz tehnisko rezultātu, lieto šādu bilances posteņu attiecību:

tehniskās rezerves, neto

———————————————————

kapitāls un rezerves + tehniskās rezerves, neto

8.31. Dzīvības apdrošinātājs, kurš veic nelaimes gadījumu un veselības apdrošināšanu, lai atspoguļotu ieguldījumu darbības ienākumus un izdevumus peļņas vai zaudējumu aprēķinā, veic šādu aprēķinu:

8.31.1. pielikumā atšifrē tehniskās rezerves sadalījumā pa šādiem apdrošināšanas veidiem:

8.31.1.1. dzīvības apdrošināšana,

8.31.1.2. nelaimes gadījumu apdrošināšana,

8.31.1.3. veselības apdrošināšana;

8.31.2. ieguldījumu darbības ienākumu un izdevumu daļu, kas attiecas uz katru no 8.31.1. punktā minētajiem apdrošināšanas veidiem, nosaka šādi:

8.31.2.1. aprēķina bilances posteņu "Kapitāls un rezerves" un "Tehniskās rezerves, neto" kopsummu,

8.31.2.2. aprēķina procentuālo attiecību starp:

8.31.2.2.1. bilances posteni "Kapitāls un rezerves" un atbilstoši 8.31.2.1. punkta prasībām aprēķināto kopsummu,

8.31.2.2.2. tehniskajām rezervēm (neto), kuras attiecas uz dzīvības apdrošināšanu, un atbilstoši 8.31.2.1. punkta prasībām aprēķināto kopsummu,

8.31.2.2.3. tehniskajām rezervēm (neto), kuras attiecas uz nelaimes gadījumu un veselības apdrošināšanu, un atbilstoši 8.31.2.1. punkta prasībām aprēķināto kopsummu,

8.31.2.3. aprēķina ieguldījumu darbības ienākumus un izdevumus, kas attiecas uz bilances posteni "Kapitāls un rezerves", kā ieguldījumu darbības ienākumu un izdevumu reizinājumu ar atbilstoši 8.31.2.2.1. punktam aprēķināto procentuālo attiecību,

8.31.2.4. aprēķina ieguldījumu darbības ienākumus un izdevumus, kas attiecas uz dzīvības apdrošināšanu, kā ieguldījumu darbības ienākumu un izdevumu reizinājumu ar atbilstoši 8.31.2.2.2. punktam aprēķināto procentuālo attiecību,

8.31.2.5. aprēķina ieguldījumu darbības ienākumus un izdevumus, kas attiecas uz nelaimes gadījumu un veselības apdrošināšanu, kā ieguldījumu darbības ienākumu un izdevumu reizinājumu ar atbilstoši 8.31.2.2.3. punktam aprēķināto procentuālo attiecību.

8.32. Ieguldījumu darbības ienākumu un izdevumu daļu, kas attiecas uz katru no 8.31.1. punktā minētajiem apdrošināšanas veidiem, peļņas vai zaudējumu aprēķinā atspoguļo šādi:

8.32.1. ieguldījumu darbības ienākumus un izdevumus, kas attiecas uz bilances posteni "Kapitāls un rezerves" un nelaimes gadījumu un veselības apdrošināšanu, uzrāda peļņas vai zaudējumu aprēķina netehniskā rezultāta 7.4.3. un 7.4.5. posteņa attiecīgajā apakšpostenī;

8.32.2. ieguldījumu darbības ienākumus un izdevumus, kas attiecas uz dzīvības apdrošināšanu, uzrāda dzīvības apdrošināšanas peļņas vai zaudējumu aprēķina tehniskā rezultāta 7.3.2. un 7.3.10. posteņa attiecīgajā apakšpostenī;

8.32.3. ieguldījumu darbības rezultātu (ienākumi mīnus izdevumi), kas attiecas uz nelaimes gadījumu un veselības apdrošināšanu, pārnes no netehniskā rezultāta uz nedzīvības apdrošināšanas tehnisko rezultātu, to atņemot no peļņas vai zaudējumu aprēķina netehniskā rezultāta (7.4.6. punkts) un pieskaitot nedzīvības apdrošināšanas peļņas vai zaudējumu aprēķina tehniskajam rezultātam (7.2.2. punkts).

8.33. Postenī "Nerealizētie ieguldījumu darbības ienākumi" un "Nerealizētie ieguldījumu darbības zaudējumi" atspoguļo patiesās vērtības izmaiņas ieguldījumiem, kurus atspoguļo bilances aktīva 5.1.4. postenī atbilstoši 12.40. punkta prasībām.

8.34. Peļņas vai zaudējumu aprēķina netehniskā rezultāta postenī "Citi ienākumi" atspoguļo ienākumus, kas nav uzrādīti peļņas vai zaudējumu aprēķina tehniskajā rezultātā un nav iekļauti ieguldījumu darbības ienākumos, piemēram, pārējās ar ārvalstu valūtas kursa izmaiņām saistītās vērtības pozitīvās izmaiņas. Šeit uzrāda arī ienākumus no pārējo debitoru parādiem izveidoto uzkrājumu samazināšanās. Ja ienākumu apmērs ir būtisks, pielikumā atšifrē posteņa saturu.

8.35. Peļņas vai zaudējumu aprēķina netehniskā rezultāta postenī "Citi izdevumi, ietverot pārvērtēšanu" atspoguļo izdevumus, kas nav uzrādīti peļņas vai zaudējumu aprēķina tehniskajā rezultātā un nav iekļauti ieguldījumu darbības izdevumos, piemēram, pārējās ar ārvalstu valūtas kursa izmaiņām saistītās vērtības negatīvās izmaiņas latos, kā arī samaksātās soda naudas. Šeit uzrāda arī pārskata gada izdevumus pārējo debitoru parādu uzkrājumu izveidošanai, nemateriālo aktīvu amortizāciju un to vērtības samazināšanās zaudējumus (ievērojot 12.41. punkta nosacījumus). Ja izdevumu apmērs ir būtisks, pielikumā atšifrē posteņa saturu.

8.36. Postenī "Ārkārtas ienākumi" atspoguļo ienākumus, kuri radušies pārskata gadā tādu notikumu vai darījumu rezultātā, kas neattiecas uz apdrošinātāja parasto darbību un kuru bieža vai periodiska atkārtošanās nākotnē nav sagaidāma. Pielikumā skaidro šādu ienākumu saturu un apmēru.

8.37. Postenī "Ārkārtas izdevumi" atspoguļo izdevumus, kuri radušies pārskata gadā tādu notikumu vai darījumu rezultātā, kas neattiecas uz apdrošinātāja parasto darbību un kuru bieža vai periodiska atkārtošanās nākotnē nav sagaidāma. Pielikumā skaidro šādu izdevumu saturu un apmēru.

8.38. Peļņas vai zaudējumu aprēķina netehniskā rezultāta postenī "Uzņēmuma ienākuma nodoklis" atspoguļo aprēķināto uzņēmuma ienākuma nodokli par pārskata gadu, kā arī izmaiņas atliktajā uzņēmuma ienākuma nodoklī. Pielikumā norāda aprēķināto uzņēmuma ienākuma nodokli un izmaiņas atliktajā uzņēmuma ienākuma nodoklī.

 

9. Naudas plūsmas pārskata izkārtojums

9.1. Naudas plūsma no apdrošināšanas darbības

9.1.1. Saņemtās prēmijas tiešajā apdrošināšanā

9.1.2. Izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības tiešajā apdrošināšanā

9.1.3. Saņemtā nauda par kopapdrošināšanu

9.1.4. Samaksātā nauda par kopapdrošināšanu

9.1.5. Saņemtā nauda par nodoto pārapdrošināšanu

9.1.6. Samaksātā nauda par nodoto pārapdrošināšanu

9.1.7. Saņemtā nauda par pieņemto pārapdrošināšanu

9.1.8. Samaksātā nauda par pieņemto pārapdrošināšanu

9.1.9. Samaksātais ienākuma nodoklis

9.1.10. Obligātie maksājumi

9.1.11. Pārējā samaksātā nauda

9.1.12. Pārējā saņemtā nauda

9.2. Naudas plūsma no ieguldījumu darbības

9.2.1. Ieguldījumu iegāde

9.2.1.1. Zemes gabali un ēkas

9.2.1.2. Radniecīgās un asociētās sabiedrības

9.2.1.3. Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu

9.2.1.4. Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu

9.2.1.5. Līdzdalība ieguldījumu kopfondos

9.2.1.6. Ar hipotēku nodrošinātie aizdevumi

9.2.1.7. Citi aizdevumi

9.2.1.8. Termiņnoguldījumi kredītiestādēs

9.2.1.9. Citi ieguldījumi

9.2.2. Ieguldījumu pārdošana

9.2.2.1. Zemes gabali un ēkas

9.2.2.2. Radniecīgās un asociētās sabiedrības

9.2.2.3. Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu

9.2.2.4. Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu

9.2.2.5. Līdzdalība ieguldījumu kopfondos

9.2.2.6. Ar hipotēku nodrošinātie aizdevumi

9.2.2.7. Citi aizdevumi

9.2.2.8. Termiņnoguldījumi kredītiestādēs

9.2.2.9. Citi ieguldījumi

9.2.3. Ienākumi no ieguldījumiem

9.2.3.1. Zemes gabali un ēkas

9.2.3.2. Radniecīgās un asociētās sabiedrības

9.2.3.3. Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu

9.2.3.4. Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu

9.2.3.5. Līdzdalība ieguldījumu kopfondos

9.2.3.6. Ar hipotēku nodrošinātie aizdevumi

9.2.3.7. Citi aizdevumi

9.2.3.8. Termiņnoguldījumi kredītiestādēs

9.2.3.9. Citi ieguldījumi

9.2.4. Pārējā saņemtā nauda

9.2.5. Pārējā samaksātā nauda

9.3. Naudas plūsma no finansēšanas darbības

9.3.1. Ienākumi no akciju/paju emisijas

9.3.2. Ienākumi no pakārtoto saistību piesaistīšanas

9.3.3. Pakārtoto saistību atmaksa

9.3.4. Pašu akciju/paju atpirkšana

9.3.5. Pašu akciju/paju pārdošana

9.3.6. Izmaksātās dividendes

9.3.7. Pārējā saņemtā nauda

9.3.8. Pārējā samaksātā nauda

9.4. Neto naudas un tās ekvivalentu pieaugums/samazinājums

9.5. Valūtas kursu izmaiņu ietekme uz naudu un tās ekvivalentiem (+/-)

9.6. Nauda un tās ekvivalenti pārskata gada sākumā

9.7. Nauda un tās ekvivalenti pārskata gada beigās

 

10. Paskaidrojumi par atsevišķiem naudas plūsmas pārskata posteņiem

10.1. Naudas plūsmas pārskatā atspoguļo tikai pārskata gadā reāli saņemtās un izmaksātās summas, sadalot tās kā naudas plūsmu no apdrošināšanas darbības, ieguldījumu darbības un finansēšanas darbības.

10.2. Naudas plūsmas pārskatā neatspoguļo līdzekļu kustību no viena naudas un tās ekvivalentu posteņa uz citu.

10.3. Par naudas ekvivalentiem uzskatāmi augsti likvīdi īstermiņa ieguldījumi, kurus īsā laika periodā var pārvērst naudā, un iespēja, ka to vērtība mainīsies, ir minimāla. Šādu ieguldījumu sākotnējais dzēšanas termiņš, skaitot no pirkšanas datuma, nedrīkst būt garāks par trim mēnešiem. Ieguldījumus akcijās neuzskata par naudas ekvivalentiem, izņemot ieguldījumus priekšrocību akcijās, ja to atpirkšanas termiņš ir trīs mēneši un īsāks.

10.4. Naudas plūsmu, kas saistīta ar peļņas vai zaudējumu aprēķina ārkārtas ienākumu un izdevumu posteņiem, klasificē pēc tās piederības — attiecīgi kā naudas plūsmu no apdrošināšanas darbības, ieguldījumu darbības un finansēšanas darbības.

10.5. Valūtas kursu svārstību ietekmi uz naudu un tās ekvivalentiem neatspoguļo naudas plūsmā no apdrošināšanas darbības, ieguldījumu darbības un finansēšanas darbības. To atspoguļo 9.5. postenī.

10.6. Postenī "Saņemtās prēmijas tiešajā apdrošināšanā" atspoguļo saņemtās apdrošināšanas prēmijas par tiešās apdrošināšanas līgumiem, kuras ir samazinātas par atmaksāto prēmijas daļu.

10.7. Postenī "Izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības tiešajā apdrošināšanā" atspoguļo izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības, samaksātos atlīdzību noregulēšanas izdevumus un samaksātās atpirkuma summas. Šo posteni samazina par atgūto zaudējumu summām ar cesijas vai derīgo atlieku realizācijas palīdzību, kā arī regresa prasību rezultātā atgūtajām summām.

10.8. Postenī "Saņemtā nauda par kopapdrošināšanu" atspoguļo saņemtās kopapdrošināšanas prēmijas, apdrošināšanas atlīdzības, ja apdrošinātājs ir vadošais apdrošinātājs, un citus saņemtos līdzekļus saskaņā ar kopapdrošināšanas līguma nosacījumiem.

10.9. Postenī "Samaksātā nauda par kopapdrošināšanu" atspoguļo vadošā apdrošinātāja samaksātās kopapdrošināšanas prēmijas citiem kopapdrošināšanas līguma dalībniekiem un citus maksājumus saskaņā ar kopapdrošināšanas līguma nosacījumiem.

10.10. Postenī "Saņemtā nauda par nodoto pārapdrošināšanu" atspoguļo naudas līdzekļus, kuri ir saņemti, apdrošinātājam veicot pārapdrošināšanu, t.sk. apdrošināšanas atlīdzības un komisijas naudas.

10.11. Postenī "Samaksātā nauda par nodoto pārapdrošināšanu" atspoguļo samaksātās summas, apdrošinātājam veicot pārapdrošināšanu, t.sk. prēmiju maksājumus.

10.12. Postenī "Saņemtā nauda par pieņemto pārapdrošināšanu" atspoguļo naudas līdzekļus, kuri ir saņemti, apdrošinātājam pieņemot pārapdrošināšanā citu apdrošinātāju riskus, t.sk. prēmiju maksājumus.

10.13. Postenī "Samaksātā nauda par pieņemto pārapdrošināšanu" atspoguļo naudas līdzekļus, kuri samaksāti, apdrošinātājam pieņemot pārapdrošināšanā citu apdrošinātāju riskus, t.sk. apdrošināšanas atlīdzības un komisijas naudas.

10.14. Postenī "Samaksātie obligātie maksājumi" atspoguļo normatīvajos aktos noteiktos obligātos maksājumus Satiksmes birojam un Komisijai. Pielikumā norāda katru maksājumu veidu.

10.15. Postenī "Pārējā samaksātā nauda" un "Pārējā saņemtā nauda" atspoguļo saņemto un samaksāto naudu, kas attiecas uz apdrošinātāja pamatdarbību, bet kuru neatspoguļo 10.6.—10.14. postenī.

10.16. Postenī "Ieguldījumu iegāde" atspoguļo attiecīgo ieguldījumu iegādei izlietotos naudas līdzekļus sadalījumā pa ieguldījumu veidiem.

10.17. Postenī "Ieguldījumu pārdošana" atspoguļo saņemto naudu no ieguldījumu realizācijas sadalījumā pa ieguldījumu veidiem.

10.18. Postenī "Ienākumi no ieguldījumiem" atspoguļo saņemtos ienākumus procentu maksājumos, īres maksā un citā veidā no attiecīgajiem ieguldījumu veidiem.

10.19. Postenī "Izmaksātās dividendes" atspoguļo akcionāriem izmaksātās dividendes, t.i., dividendes, kas noteiktas un izmaksātas saskaņā ar iepriekšējo pārskata gadu rezultātiem.

 

11. Kapitāla un rezervju izmaiņu pārskats

11.1. Kapitāla un rezervju izmaiņu pārskatā uzrāda:

11.1.1. apdrošinātāja pārskata gada peļņu/zaudējumus;

11.1.2. peļņu/zaudējumus, kas saskaņā ar novērtēšanas noteikumiem tieši iekļauti bilances postenī "Pārvērtēšanas rezerves", un to kopsummu;

11.1.3. grāmatvedības politikas izmaiņu kumulatīvo ietekmi un būtisku kļūdu labojumus;

11.1.4. darījumus ar akcionāriem, kas saistīti ar akciju emisiju un dzēšanu, pašu akciju atpirkšanu un pārdošanu, kā arī dividenžu izmaksām, bet savstarpējās kooperatīvās biedrības — pamatkapitāla palielinājumu vai samazinājumu, paju atsavināšanu, kā arī dividenžu izmaksu;

11.1.5. iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu/zaudējumus pārskata gada sākumā un beigās un šo rādītāju izmaiņas pārskata gadā;

11.1.6. katra apmaksāto pamatkapitālu veidojošo akciju veida uzskaites vērtību, akciju emisijas uzcenojumu, rezerves kapitālu un pārējās rezerves pārskata gada sākumā un beigās, skaidrojot pielikumā katru izmaiņu, bet savstarpējās kooperatīvās biedrības — katras kooperatīvās biedrības pamatkapitālu veidojošās pajas nominālvērtību, rezerves kapitālu un pārējās rezerves pārskata gada sākumā un beigās, skaidrojot pielikumā katru izmaiņu.

 

12. Novērtēšanas noteikumi

12.1. Finanšu pārskatus sagatavo saskaņā ar šādiem vispārējiem principiem:

12.1.1. darbības turpināšanas princips, pieņemot, ka apdrošinātājs darbosies arī turpmāk un vadībai nav nodoma vai nepieciešamības izbeigt apdrošinātāja darbību vai būtiski samazināt darbības apjomu;

12.1.2. uzkrāšanas princips, atspoguļojot ienākumus un izdevumus, kas attiecas uz pārskata gadu, neatkarīgi no to saņemšanas vai maksāšanas datuma;

12.1.3. konsekvences princips, nemainīgi lietojot vienas un tās pašas uzskaites un novērtēšanas metodes no perioda periodā;

12.1.4. būtiskuma princips, atspoguļojot visus posteņus, kuri ir pietiekami nozīmīgi, lai ietekmētu gada pārskata novērtējumu vai gada pārskata lietotāju tālāko lēmumu pieņemšanu;

12.1.5. formas pakļaušana saturam, atspoguļojot darījumus un notikumus atbilstoši to ekonomiskajam saturam un būtībai, nevis tikai to juridiskai formai;

12.1.6. piesardzības princips, veicot novērtēšanu visos gadījumos ar pienācīgu piesardzību, ievērojot šādus nosacījumus:

12.1.6.1. pārskatā iekļauj tikai līdz bilances datumam iegūto peļņu, t.i., ienākumus, uzrāda tad, kad tie jau iegūti vai to ieguve ir droši paredzama, bet izdevumus uzrāda jau tad, kad paredzama to iespējamība,

12.1.6.2. ņem vērā visus iespējamos zaudējumus neatkarīgi no to rašanās laika, arī tos, kas kļuvuši zināmi laika periodā starp pārskata gada beigām un gada pārskata sagatavošanas dienu;

12.1.7. katra pārskata gada sākuma bilance saskan ar iepriekšējā gada slēguma bilanci;

12.1.8. aktīvu un pasīvu posteņus un to sastāvdaļas novērtē atsevišķi.

12.2. Ja starp šo noteikumu 12.1. punktā minētajiem principiem rodas pretruna, novērtējot darījumu vai notikumu un veicot uzskaiti, priekšroku dod piesardzības un būtiskuma principam.

12.3. Apdrošinātājs var atkāpties no šo noteikumu 12.1. punktā minētajiem principiem tikai pamatotu iemeslu dēļ, paskaidrojot pielikumā katras šādas atkāpšanās ietekmi uz finansiālā stāvokļa un darbības rezultātu novērtējumu.

12.4. Aktīvus un saistības uzrāda vērtībā, kuru nedrīkst samazināt, atskaitot no aktīvu vērtības saistību vērtību vai atskaitot no saistību vērtības aktīvu vērtību.

12.5. Peļņas vai zaudējumu aprēķinā ienākumus un izdevumus nedrīkst savstarpēji ieskaitīt.

12.6. Finanšu pārskatos aktīvus, ja tiem ir izveidoti uzkrājumi nedrošiem parādiem, uzrāda, atskaitot šo uzkrājumu vērtību.

12.7. Bilances aktīvu un pasīvu posteņus ārvalstu valūtās novērtē latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas maiņas kursa pārskata gada pēdējā dienā. Ar ārvalstu valūtas kursa izmaiņām saistītās aktīvu un saistību vērtības izmaiņas latos atspoguļo peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

12.8. Ja starp pārskata gada beigām un dienu, kad gada pārskats apstiprināts akcionāru pilnsapulcē (biedru kopsapulcē), ir bijuši notikumi, kuri sniedz pierādījumus par apstākļiem, kuri pastāvējuši bilances datumā, tad šādus notikumus ņem vērā, veicot attiecīgo finanšu pārskatu posteņu novērtēšanu.

12.9. Ja starp pārskata gada beigām un dienu, kad gada pārskats apstiprināts akcionāru pilnsapulcē (biedru kopsapulcē), ir bijuši notikumi, kuri norāda uz apstākļiem, kas radušies pēc bilances datuma, un tie ir tik nozīmīgi, ka, nesniedzot informāciju par tiem, tiktu ietekmēta finanšu pārskatu lietotāju spēja novērtēt šos pārskatus un pieņemt lēmumus, tad pielikumā sniedz informāciju par katra šāda notikuma raksturu un finansiālo seku aplēsi vai arī paziņojumu, ka šādu aplēsi nav iespējams veikt.

12.10. Ieguldījumus, kas uzrādīti bilances aktīva 5.1.3. un 5.1.4. postenī, sākotnēji uzskaitē atzīst iegādes vērtībā, t.i., par šiem ieguldījumiem sniegtās atlīdzības patiesajā vērtībā. Darījumu izmaksas, kas tieši attiecināmas uz aktīva 5.1.3. un 5.1.4. postenī atspoguļoto ieguldījumu iegādi, tiek iekļautas ieguldījumu iegādes vērtībā.

12.11. Nosakot grāmatvedības politiku, apdrošinātājs norāda katra ieguldījumu veida vērtēšanas metodi un to konsekventi piemēro. Finanšu aktīvus, izņemot līdzdalību sabiedrības pamatkapitālā, apdrošinātājs klasificē šādi:

12.11.1. tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi;

12.11.2. pārdošanai pieejami finanšu aktīvi;

12.11.3. izsniegtie aizdevumi un debitoru parādi;

12.11.4. līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi.

12.12. Pēc sākotnējās atzīšanas ieguldījumus bilances 5.1.3. un 5.1.4. postenī turpina novērtēt šādi:

12.12.1. ieguldījumus zemes gabalos un ēkās, kas tiek izmantotas ieguldījumu darbībai, uzrāda to patiesajā vērtībā atbilstoši 12.13. punkta nosacījumiem, bet ieguldījumus zemes gabalos un ēkās, kas tiek izmantotas apdrošinātāja darbības nodrošināšanai, uzrāda iegādes vērtībā atbilstoši 12.14. punkta nosacījumiem;

12.12.2. ieguldījumus radniecīgo un asociēto sabiedrību pamatkapitālā uzrāda atbilstoši 12.16. punkta nosacījumiem;

12.12.3. tirdzniecības nolūkā turētos finanšu aktīvus un pārdošanai pieejamos finanšu aktīvus uzrāda to patiesajā vērtībā, neatskaitot ar to realizāciju saistītos izdevumus;

12.12.4. izsniegtos aizdevumus un debitoru parādus, kā arī līdz termiņa beigām turētos ieguldījumus uzrāda to amortizētajā iegādes vērtībā atbilstoši 12.33. punkta nosacījumiem;

12.12.5. ieguldījumus par labu dzīvības apdrošināšanas apdrošinājuma ņēmējiem, kuri uzņemas ieguldījumu risku, uzrāda to patiesajā vērtībā.

12.13. Ieguldījumus zemes gabalos un ēkās, kas tiek izmantotas ieguldījumu darbībai, novērtē patiesajā vērtībā, ņemot vērā, ka ieguldījums ir publiski pieejams tirgū un tirgus ir likvīds. Novērtējot šos ieguldījumus, ievēro, ka:

12.13.1. patieso vērtību nosaka, atsevišķi novērtējot katru zemes gabalu un ēku vismaz reizi trijos gados, pārvērtēšanas rezultātu atzīstot peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Vērtību novērtē licencēts vai sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs;

12.13.2. ja ieguldījumu vērtība kopš iepriekšējās novērtēšanas ir samazinājusies, vērtību attiecīgi koriģē, pārvērtēšanas rezultātu atzīstot peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Tā iegūto zemāko vērtību turpmākajos bilances datumos nepalielina, ja vien šādas vērtības palielināšanas pamatā nav jaunas patiesās vērtības noteikšana;

12.13.3. ja uz gada pārskata sagatavošanas datumu ieguldījumi ir pārdoti vai drīzumā tiks pārdoti, to vērtību samazina līdz faktiskajai vai novērtētajai pārdošanas vērtībai, pārvērtēšanas rezultātu atzīstot peļņas vai zaudējumu aprēķinā;

12.13.4. izņēmuma gadījumos, ja nav iespējams noteikt patieso vērtību, ieguldījumus novērtē iegādes vērtībā, ievērojot 12.14. punkta prasības;

12.13.5. metodi, saskaņā ar kuru noteikta ieguldījumu patiesā vērtība, paskaidro pielikumā.

12.14. Ieguldījumus zemes gabalos un ēkās, kas tiek izmantotas apdrošinātāja darbības nodrošināšanai, novērtē iegādes vērtībā, ievērojot šādus nosacījumus:

12.14.1. ieguldījumiem, kuriem ir ierobežots lietošanas laiks, iegādes vērtību samazina par uzkrāto nolietojumu, kas aprēķināts, pamatojoties uz šo aktīvu lietderīgās lietošanas laiku, un par uzkrātajiem vērtības samazināšanās zaudējumiem;

12.14.2. ieguldījumu rekonstrukcijas, uzlabošanas un atjaunošanas izmaksas pieskaita ieguldījumu uzskaites vērtībai, ja ieguldījumu rekonstrukcijas, uzlabošanas un atjaunošanas rezultātā ir uzlabojušies to ekonomiskie rādītāji.

12.15. Atkāpjoties no 12.14. punkta prasībām, ieguldījumus zemes gabalos un ēkās, kas tiek izmantotas apdrošinātāja darbības nodrošināšanai, drīkst uzrādīt pārvērtētajā vērtībā, kas ir šo ieguldījumu patiesā vērtība vērtības noteikšanas datumā, atskaitot visu turpmāk uzkrāto nolietojumu un visus turpmāk uzkrātos vērtības samazināšanās zaudējumus, šādā kārtībā:

12.15.1. ja ieguldījumu uzskaites vērtību pārvērtēšanas rezultātā palielina, palielinājumu uzrāda bilances postenī "Pārvērtēšanas rezerves". Tomēr, ja iepriekšējās pārvērtēšanas rezultātā šī ieguldījuma vērtības samazinājums tika atzīts par izdevumiem un iekļauts peļņas vai zaudējumu aprēķinā, tad tā vērtības palielinājumu iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā ne vairāk kā iepriekš veiktā samazinājuma apmērā;

12.15.2. ja ieguldījumu uzskaites vērtību pārvērtēšanas rezultātā samazina, samazinājumu atzīst par izdevumiem un iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Tomēr samazinājumu tieši iekļauj bilances postenī "Pārvērtēšanas rezerves", ja samazinājums nepārsniedz kopējo palielinājuma apmēru, kas izveidojies no iepriekšējās šā ieguldījumu objekta pārvērtēšanas;

12.15.3. ieguldījumu pārvērtēšanu veic tik regulāri, lai to uzskaites vērtība būtiski neatšķirtos no ieguldījumu patiesās vērtības. Šo ieguldījumu patieso vērtību novērtē licencēts vai sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs;

12.15.4. ja nepieciešams pārvērtēt atsevišķu ieguldījuma vienību, tad pārvērtē visas šīs kategorijas vienības.

12.16. Ieguldījumus radniecīgo un asociēto sabiedrību pamatkapitālā novērtē saskaņā ar vienu no šādām metodēm:

12.16.1. vai nu iegādes vērtībā, ievērojot šādus nosacījumus:

12.16.1.1. ja ir norādes uz to, ka ieguldījumu vērtība ir samazinājusies un šī samazināšanās nav īslaicīga, ieguldījumu vērtības samazinājumam izveido uzkrājumus. Izdevumus uzkrājumiem iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā,

12.16.1.2. ja turpmāk ieguldījumu iepriekš samazinātā vērtība pieaug, tad izveidotos uzkrājumus samazina un šo samazinājumu iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Tomēr pēc šīs metodes ieguldījumus nedrīkst uzrādīt vērtībā, kas pārsniedz to iegādes vērtību,

12.16.1.3. apdrošinātājs iekļauj savā peļņas vai zaudējumu aprēķinā dividendes, kas izmaksātas no tās sabiedrības peļņas, kurā veikts ieguldījums. Visus maksājumus, kas saņemti no citiem avotiem (virs peļņas), uzskata par līdzdalības atgūšanu, un tos uzrāda kā ieguldījumu vērtības samazinājumu;

12.16.2. vai nu, ja tas ir piemēroti, lietojot pašu kapitāla metodi, ievērojot šādus nosacījumus:

12.16.2.1. jebkuru starpību starp ieguldījumu iegādes izmaksām un apdrošinātāja daļas sabiedrības neto aktīvos vērtību iegādes datumā (pozitīvā vai negatīvā nemateriālā vērtība) uzrāda bilancē atsevišķi,

12.16.2.2. ieguldījumu iegādes vērtību palielina vai samazina atbilstoši apdrošinātāja daļas sabiedrības neto aktīvos palielinājumam vai samazinājumam pārskata gadā,

12.16.2.3. ieguldījumu uzskaites vērtību samazina par saņemtajām vai saņemamajām dividendēm,

12.16.2.4. apdrošinātāja daļu sabiedrības pārskata gada peļņā vai zaudējumos (atbilstoši ieguldītā pamatkapitāla īpatsvaram procentos) uzrāda apdrošinātāja peļņas vai zaudējumu aprēķinā,

12.16.2.5. ja sabiedrībai, kuras pamatkapitālā veikts ieguldījums, pārvērtēšanas rezultātā veidojas neto aktīvu vērtības pieaugums, šo starpību atspoguļo bilances postenī "Pārvērtēšanas rezerves",

12.16.2.6. ja peļņas vai zaudējumu aprēķinā iekļautā peļņa pārsniedz saņemto vai saņemamo dividenžu apmēru, pārsnieguma apmēru nedrīkst iekļaut apdrošinātāja akcionāriem dividendēs sadalāmajā peļņā,

12.16.2.7. pašu kapitāla metodes lietošanas kārtību paskaidro pielikumā,

12.16.2.8. pašu kapitāla metodi pārtrauc lietot, sākot ar datumu, kad pārtrauc pastāvēt būtiska ietekme sabiedrībā, bet ieguldījums turpina pastāvēt, vai strikti ilgtermiņa ierobežojumi neļauj pārvest radniecīgo un asociēto sabiedrību naudas līdzekļus apdrošinātājam.

12.17. Patiesā vērtība ir ticami novērtējama:

12.17.1. finanšu instrumentam, kuram ir publicēti cenas kotējumi un tas tiek tirgots aktīvā publiskā tirgū;

12.17.2. parāda instrumentam, kuram ir neatkarīgas reitinga aģentūras piešķirts reitings un kura naudas plūsmas var ticami aplēst;

12.17.3. finanšu instrumentam, kuram ir piemērots novērtēšanas modelis un var ticami novērtēt šajā modelī ietvertos datus, jo šie dati iegūti no aktīviem tirgiem.

12.18. Ja finanšu instrumentam nav aktīvs tirgus, t.i., aktivitātes tirgū nenotiek bieži vai tiek tirgoti mazi apjomi, publicētos cenu kotējumus koriģē, lai iegūtu patiesās vērtības ticamu novērtējumu.

12.19. Ja 12.12.3. punktā minētajiem ieguldījumiem, kuriem ir fiksēts atmaksas termiņš, patieso vērtību nevar ticami novērtēt, tos novērtē amortizētajā iegādes vērtībā. Ja 12.12.3. punktā minētajiem ieguldījumiem, kuriem nav fiksēts atmaksas termiņš, patieso vērtību nevar ticami novērtēt, tos novērtē iegādes vērtībā, ņemot vērā vērtības samazināšanās zaudējumus.

12.20. Tirdzniecības nolūkā turēto ieguldījumu patiesās vērtības izmaiņas to rašanās periodā tiek atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

12.21. Pārdošanai pieejamo ieguldījumu patiesās vērtības izmaiņas to rašanās periodā tiek atzītas:

12.21.1. vai nu peļņas vai zaudējumu aprēķinā;

12.21.2. vai nu bilances postenī "Pārvērtēšanas rezerves". Pārvērtēšanas rezervēs atspoguļoto ieguldījumu vērtības pieaugumu vai samazinājumu iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā tikai tad, ja ieguldījumu pārdod, saņem (dzēš) vai citā veidā atsavina, vai tiek noteikti vērtības samazināšanās zaudējumi.

12.22. Ja tirdzniecības nolūkā turētajiem finanšu aktīviem un pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem, kuri nav novērtēti to patiesajā vērtībā, patiesā vērtība kļūst ticami novērtējama, tos pārvērtē patiesajā vērtībā un starpību starp uzskaites vērtību un patieso vērtību atspoguļo saskaņā ar 12.20. vai 12.21. punkta prasībām.

12.23. Peļņa vai zaudējumi, kas radušies no finanšu aktīviem, kas uzrādīti pēc to amortizētās iegādes vērtības saskaņā ar 12.12.4. punkta prasībām, tiek iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kad finanšu aktīvs tiek izslēgts no bilances vai tā vērtība samazinās, kā arī amortizācijas procesā.

12.24. Jāuzskata, ka atvasinātie instrumenti vienmēr tiek turēti tirdzniecības nolūkā, ja vien tie nav paredzēti un faktiski tiek izmantoti kā riska ierobežošanas instrumenti.

12.25. Apdrošinātājs nedrīkst pārkvalificēt tirdzniecības nolūkā turētos finanšu aktīvus uz citu kategoriju. Pārdošanai pieejamos finanšu aktīvus pārklasificē kā tirdzniecības nolūkā turētos aktīvus tikai tad, ja pēdējie darījumi ar šo aktīvu kopumu norāda uz tādu nesenu faktu esamību, kas attaisno šādu pārklasificēšanu.

12.26. Apdrošinātājs drīkst iekļaut finanšu aktīvu ar fiksētu atmaksas termiņu līdz termiņa beigām turēto ieguldījumu kategorijā, ja apdrošinātājam ir nolūks un spēja turēt šo ieguldījumu līdz atmaksas termiņa beigām. Šo nolūku un spēju turēt ieguldījumus līdz termiņa beigām novērtē katrā bilances datumā.

12.27. Jāuzskata, ka apdrošinātājam nav nolūka turēt ieguldījumus kādā finanšu aktīvā ar fiksētu termiņu līdz termiņa beigām, ja ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:

12.27.1. apdrošinātājam ir nolūks turēt šo finanšu aktīvu tikai nenoteiktu laiku;

12.27.2. apdrošinātājs ir gatavs pārdot šo finanšu aktīvu (izņemot gadījumus, kad ir radusies ārkārtas situācija un apdrošinātājs nevarēja veikt saprātīgus pasākumus tās novēršanai), reaģējot uz izmaiņām tirgus procentu likmēs vai riskos, likviditātes vajadzību, alternatīvu ieguldījumu pieejamībai un ienesīgumam, finansēšanas avotu un termiņu izmaiņām vai ārvalstu valūtas riska izmaiņām;

12.27.3. emitentam ir tiesības atpirkt šo finanšu aktīvu par summu, kas ir ievērojami mazāka par tā amortizēto iegādes vērtību.

12.28. Jāuzskata, ka apdrošinātājs nav pierādījis spēju turēt ieguldījumus kādā fiksēta atmaksas termiņa finanšu aktīvā līdz termiņa beigām, ja ir izpildīts kāds no nosacījumiem:

12.28.1. nav pieejami finanšu resursi, lai turpinātu ieguldījumus turēt līdz termiņa beigām;

12.28.2. tie ir pakļauti juridiskiem vai citiem ierobežojumiem, kas var traucēt ieguldījumus turēt līdz termiņa beigām.

12.29. Ja finanšu aktīvus ar fiksētu termiņu, kas tiek turēti līdz termiņa beigām, pirms atmaksas termiņa iestāšanās apdrošinātājs pilnīgi vai daļēji pārklasificē citā kategorijā, pārdod vai nodod citai personai tādā apmērā, kas ir būtisks attiecībā pret līdz termiņa beigām turētu ieguldījumu kopsummu, tad apdrošinātājs nedrīkst klasificēt finanšu aktīvus ar fiksētu termiņu kā turētus līdz termiņa beigām divus turpmākos pārskata gadus, izņemot:

12.29.1. pārdošanu pietiekami tuvu atmaksas termiņa beigām vai paziņotam pirms termiņa atmaksas datumam, ja tirgus procentu likmes izmaiņas būtiski neietekmē finanšu aktīva patieso vērtību;

12.29.2. pārdošanu pēc tam, kad apdrošinātājs jau ir saņēmis visu finanšu aktīva sākotnējo pamatsummu, izmantojot ieplānotus maksājumus vai priekšapmaksu;

12.29.3. pārdošanu sakarā ar īpaša rakstura notikumu, kas ir ārpus apdrošinātāja kontroles, kas neatkārtojas un ko apdrošinātājs nevarēja pamatoti paredzēt.

12.30. Ja apdrošinātājam vairs nav nolūka vai tas nespēj ieguldījumus turēt līdz termiņa beigām, ieguldījumus pārklasificē citā kategorijā, novērtējot patiesajā vērtībā, un starpību starp uzskaites vērtību un patieso vērtību atspoguļo saskaņā ar 12.20. vai 12.21. punkta nosacījumiem.

12.31. Ja ir objektīvi pierādījumi tam, ka kāda ieguldījuma uzskaites vērtība ir lielāka par tā aplēsto atgūstamo vērtību, apdrošinātājs nosaka šī aktīva vērtības samazināšanās zaudējumus un tos iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

12.32. Objektīvi pierādījumi tam, ka ieguldījuma vērtība ir samazinājusies, var būt šādi:

12.32.1. nopietnas emitenta vai aizņēmēja finansiālās problēmas;

12.32.2. līguma noteikumu neievērošana, piemēram, nesamaksāti vai kavēti maksājumi;

12.32.3. aizņēmējam ar tā finansiālajām grūtībām saistītu ekonomisku vai juridisku iemeslu dēļ ir piešķirti tādi atvieglojumi, kādus aizdevējs citādi nepiešķirtu;

12.32.4. iepriekšējā periodā attiecīgajam ieguldījumam ir atzīti vērtības samazināšanās zaudējumi;

12.32.5. pastāv liela varbūtība, ka iespējams emitenta bankrots;

12.32.6. aktīva tirgus zudums attiecīgajam ieguldījumam sakarā ar finansiālajām problēmām.

12.33. Izsniegtiem aizdevumiem un debitoru parādiem un līdz termiņa beigām turētajiem ieguldījumiem, kas uzrādīti amortizētajā iegādes vērtībā, vērtības samazināšanās zaudējumus (ja pastāv varbūtība, ka netiks samaksātas visas līgumā paredzētās summas) nosaka kā starpību starp uzskaites vērtību un atgūstamo vērtību, kas noteikta kā paredzamo nākotnes naudas plūsmu, kas diskontētas ar attiecīgā ieguldījuma sākotnējo faktisko procentu likmi, pašreizējā vērtība. Naudas plūsmas, kas saistītas ar īstermiņa prasībām, parasti netiek diskontētas. Ieguldījumu uzskaites vērtību samazina līdz atgūstamajai vērtībai, veidojot uzkrājumus. Ja aizdevuma atmaksas primārais avots ir nodrošinājuma pārdošana, tad vērtības samazināšanās zaudējumus nosaka kā starpību starp aizdevuma uzskaites vērtību un nodrošinājuma patieso vērtību. Ja turpmākajos periodos ar ieguldījumu vērtības samazināšanos saistītie zaudējumi samazinās, ieguldījumu norakstīto summu atjauno, koriģējot uzkrājumu kontu. Šādas atjaunošanas rezultātā radusies ieguldījumu uzskaites vērtība nedrīkst pārsniegt to summu, kāda būtu bijusi amortizētā iegādes vērtība, ja nebūtu atzīts vērtības samazinājums, tajā datumā, kad ieguldījumu norakstītā summa tiek atjaunota. Ieguldījumu uzskaites vērtības korekciju iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

12.34. Jebkura finanšu aktīva, kas netiek novērtēts tā patiesajā vērtībā tāpēc, ka tā patieso vērtību nav iespējams ticami novērtēt (sk. 12.19. punktu), uzskaites vērtību pārskata, pamatojoties uz paredzamās tīrās naudas plūsmas analīzi, katrā bilances datumā. Ja ir norādes uz vērtības samazināšanos, šāda finanšu aktīva vērtības samazināšanās zaudējumi ir starpība starp uzskaites vērtību un atgūstamo vērtību, kas noteikta kā paredzamo nākotnes naudas plūsmu, kas diskontētas ar līdzīga finanšu aktīva pašreizējo tirgus procentu likmi, pašreizējā vērtība.

12.35. Ja finanšu aktīva vērtība ir norakstīta līdz tā atgūstamajai vērtībai, procentu ienākumi turpmāk tiek atzīti, pamatojoties uz to procentu likmi, kas tika lietota nākotnes naudas plūsmas diskontēšanai, novērtējot atgūstamo vērtību. Pēc sākotnējās ieguldījumu vērtības samazināšanās zaudējumu atzīšanas turpmākajos periodos apdrošinātājs pārbauda, vai turpmāk nav bijis šī aktīva vērtības samazinājums.

12.36. Ja vērtības samazināšanās zaudējumi patiesajā vērtībā novērtētajiem pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem ir atzīti bilances postenī "Pārvērtēšanas rezerves" un ir objektīvi pierādījumi (sk. 12.32. punktu) tam, ka aktīva vērtība ir samazinājusies, uzkrātos zaudējumus izslēdz no bilances posteņa "Pārvērtēšanas rezerves" un iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kaut arī pats aktīvs nav izslēgts no bilances.

12.37. Zaudējumi, kurus saskaņā ar 12.36. punkta prasībām izslēdz no bilances posteņa "Pārvērtēšanas rezerves", ir:

12.37.1. kapitāla instrumentiem — starpība starp finanšu aktīva iegādes izmaksām un to pašreizējo patieso vērtību, no kuras atņemti visi ar šo aktīvu saistītie vērtības samazināšanās zaudējumi, kas iepriekš iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā;

12.37.2. parāda instrumentiem — starpība starp finanšu aktīva iegādes izmaksām un to atgūstamo vērtību, kas noteikta kā paredzamo nākotnes naudas plūsmu, kas diskontētas ar līdzīga finanšu aktīva pašreizējo tirgus procentu likmi, pašreizējā vērtība, no kuras atņemti visi ar šo aktīvu saistītie vērtības samazināšanās zaudējumi, kas iepriekš iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

12.38. Ja turpmākajos periodos 12.36. punktā minēto finanšu aktīvu patiesā vērtība vai atgūstamā vērtība pieaug un šo pieaugumu var objektīvi saistīt ar kādu notikumu, kurš norisinājies pēc tam, kad zaudējums tika atzīts peļņas vai zaudējumu aprēķinā, vērtības pieaugumu iekļauj pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

12.39. Ja starp riska ierobežošanas instrumentu un ar to saistīto ierobežoto posteni pastāv riska ierobežošanas attiecības, apdrošinātājs var piemērot atbilstošu riska ierobežošanas uzskaiti. Pielikumā atklāj informāciju par riska vadības mērķiem un politiku, t.sk. apdrošinātāja politiku attiecībā uz riska ierobežošanu katram no svarīgākajiem prognozējamo darījumu veidiem, kā arī informāciju par riska ierobežošanas darījumu raksturojumu, ierobežojamo risku raksturu, to finanšu instrumentu raksturojumu, kas norādīti par riska ierobežošanas instrumentiem attiecīgajā riska ierobežošanas veidā, un šādu finanšu instrumentu patieso vērtību bilances datumā.

12.40. Ieguldījumu, kuri atspoguļoti bilances 5.1.4. postenī, jebkuras patiesās vērtības izmaiņas atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

12.41. Materiālos un nemateriālos aktīvus sākotnēji atzīst uzskaitē to iegādes vērtībā. Turpmākajos periodos tos novērtē saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

12.41.1. iegādes vērtību aktīviem, kuriem ir ierobežots lietošanas laiks, samazina par uzkrāto materiālo aktīvu nolietojumu un nemateriālo aktīvu amortizāciju, kas aprēķināta, pamatojoties uz šo aktīvu lietderīgās lietošanas laiku, un par materiālo un nemateriālo aktīvu uzkrātajiem vērtības samazināšanās zaudējumiem, kurus atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā;

12.41.2. materiālo aktīvu rekonstrukcijas, uzlabošanas un atjaunošanas izmaksas ieskaita šo aktīvu uzskaites vērtībā, ja pēc to rekonstrukcijas, uzlabošanas un atjaunošanas ir mainījušies materiālo aktīvu ekonomiskie rādītāji.

12.42. Debitoru un kreditoru parādu atlikumus bilancē uzrāda atbilstoši attaisnojuma dokumentiem un ierakstiem grāmatvedības reģistros un saskaņo ar pašu debitoru un kreditoru uzskaites datiem bilances sagatavošanas datumā. Saskaņošanas prasība neattiecas uz debitoriem un kreditoriem apdrošinājuma ņēmējiem, ja tie ir fiziskas personas. Strīda gadījumos atlikumus bilancē uzrāda atbilstoši apdrošinātāja grāmatvedības datiem.

12.43. Aktīvus, kuru novērtēšanas noteikumi nav iekļauti 12.9.-12.42. punktā, novērtē to iegādes vērtībā, kuru samazina par šo aktīvu vērtības samazināšanās zaudējumiem.

12.44. Tehnisko rezervju apmēram visu laiku jābūt tādam, lai apdrošinātājs spētu segt iespējamās saistības, kas varētu rasties no apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem.

12.45. Pieņemot vienu no tehnisko rezervju aprēķina metodēm, to nemainīgi lieto arī turpmākajos gados, ja vien apstākļi neattaisno metodes maiņu. Pielikumā skaidro aprēķina metodi un, ja tā tiek mainīta, norāda maiņas iemeslus, kā arī to, kā aprēķina metodes maiņa ietekmē aktīvus un pasīvus, peļņu vai zaudējumus.

12.46. Finanšu saistības sākotnēji uzskaitē atzīst iegādes vērtībā, t.i., saņemtās atlīdzības patiesajā vērtībā. Darījumu izmaksas, kas tieši attiecināmas uz finanšu saistībām, tiek iekļautas iegādes vērtībā.

12.47. Pēc sākotnējās atzīšanas finanšu saistības turpina novērtēt šādi:

12.47.1. visas finanšu saistības, kas nav tirdzniecības nolūkā turētas saistības, uzrāda to amortizētajā iegādes vērtībā;

12.47.2. tirdzniecības nolūkā turētās finanšu saistības uzrāda to patiesajā vērtībā saskaņā ar 12.17.—12.20. punkta nosacījumiem.

12.48. Peļņa vai zaudējumi, kas radušies no finanšu saistībām, kas uzrādītas to amortizētajā iegādes vērtībā, tiek iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kad finanšu saistības tiek izslēgtas no bilances, t.i., kad līgumā norādītā saistība ir izpildīta, anulēta vai beidzies tās termiņš, kā arī amortizācijas procesā.

 

13. Pielikuma saturs

13.1. Papildus citos šo noteikumu punktos par pielikuma saturu ietverto prasību izpildei pielikumā iekļauj šādu būtisku informāciju:

13.1.1. finanšu pārskatu sagatavošanā lietotās grāmatvedības politikas skaidrojumu, norādot:

13.1.1.1. kritērijus un pieņēmumus, kas piemēroti bilances posteņu atzīšanai bilancē vai izslēgšanai no tās,

13.1.1.2. bilances un pielikuma posteņu novērtēšanas principus, aktīvu un pasīvu apgrūtinājumus,

13.1.1.3. ienākumu un izdevumu uzkrāšanas un atzīšanas politiku,

13.1.1.4. kritērijus, saskaņā ar kuriem notiek finanšu aktīvu un finanšu saistību klasifikācija šādās kategorijās: apdrošinātāja izsniegtie aizdevumi u.tml. prasības, līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi, tirdzniecības nolūkā turētie ieguldījumi, pārdošanai pieejamie ieguldījumi, finanšu saistības, kas nav tirdzniecības nolūkā turētas saistības un tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības, kā arī kritērijus un ierobežojumus šo ieguldījumu pārklasifikācijai,

13.1.1.5. metodes un nozīmīgākos pieņēmumus, kas lietoti ieguldījumu patiesās vērtības noteikšanai,

13.1.1.6. būtisku kļūdu, kas attiecas uz iepriekšējiem pārskata gadiem, labojumu kārtību,

13.1.1.7. grāmatvedības politikas izmaiņu atspoguļošanas principus,

13.1.1.8. posteņiem, kuri izteikti ārvalstu valūtā, pārrēķināšanai lietoto Latvijas Bankas noteikto ārvalstu valūtas kursu,

13.1.1.9. aktīvu, kuriem ir izveidoti uzkrājumi, iegādes vērtību, uzkrājumu apmēru un uzskaites vērtību gan pārskata gada sākumā, gan beigās;

13.1.2. radniecīgo un asociēto sabiedrību nosaukumus un juridiskās adreses, norādot īpatsvaru pamatkapitāla daļās, iepriekšējā pārskata gada un pārskata gada peļņu vai zaudējumus;

13.1.3. darbinieku skaitu pārskata gada beigās sadalījumā pa apdrošinātāja darbiniekiem un apdrošinātāja aģentiem, kā arī sadalījumā pa apdrošinātāja struktūrvienībām (apdrošinātāja sēdeklis, filiāles, pārstāvniecības un aģentūras);

13.1.4. pārskata gadā valdes un padomes locekļiem piešķirto atalgojumu un kredītu apmēru, kā arī saistības, kādas ir radušās, piešķirot viņiem jebkura veida garantijas;

13.1.5. ziņas par akciju sabiedrības akcionāru vai savstarpējās kooperatīvās biedrības biedru būtisku līdzdalību pamatkapitālā par stāvokli pārskata gada beigās, norādot akciju vai paju nominālvērtību un balsu skaitu;

13.1.6. padomes priekšsēdētāja, valdes priekšsēdētāja, izpildinstitūcijas (savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās biedrības) vadītāja, kā arī padomes locekļu, valdes locekļu un izpildinstitūcijas locekļu sarakstu ar šo amatpersonu vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu. Šīs ziņas sniedz arī par tām personām, kuras pārskata gadā atstājušas minētos amatus.

13.2. Pielikumā sniedz informāciju par apdrošinātāja parādu un saistību apmēru radniecīgajām un asociētajām sabiedrībām, kas uzrādīti bilances posteņu "Debitori" un "Kreditori" attiecīgajos apakšposteņos.

13.3. Pielikumā atspoguļo apdrošinātāja izsniegtos galvojumus u.tml. iespējamās saistības, kuras nav saistītas ar apdrošināšanas līgumiem. Šāda veida saistības pret radniecīgajām sabiedrībām atspoguļo atsevišķi. Iespējamās saistības ir:

13.3.1. varbūtējās saistības, kuras radušās pagātnes notikumu rezultātā un kuru pastāvēšana ir atkarīga no tādu nākotnes notikumu izpildes, kurus apdrošinātājs pilnībā nevar kontrolēt;

13.3.2. pašreizējās saistības, kuras radušās pagātnes notikumu rezultātā, bet kuras nav atzītas bilancē, jo saistību apmēru nevar ticami novērtēt vai nav paredzams, ka būs nepieciešami naudas līdzekļi šādu saistību izpildei.

13.4. Pielikumā norāda:

13.4.1. šādus nedzīvības apdrošināšanas sabiedrības peļņas vai zaudējumu aprēķina tehniskā rezultāta rādītājus, kas sadalīti starp tiešo apdrošināšanu un pieņemto pārapdrošināšanu (ja pieņemtā pārapdrošināšana veido 10 vai vairāk procentus no parakstītajām bruto prēmijām):

13.4.1.1. bruto parakstītās prēmijas,

13.4.1.2. bruto nopelnītās prēmijas,

13.4.1.3. bruto izmaksātās atlīdzības,

13.4.1.4. bruto administratīvie izdevumi;

13.4.2. šādus dzīvības apdrošināšanas sabiedrības peļņas vai zaudējumu aprēķina tehniskā rezultāta rādītājus, kas sadalīti starp tiešo apdrošināšanu un pieņemto pārapdrošināšanu (ja pieņemtā pārapdrošināšana veido 10 vai vairāk procentus no parakstītajām bruto prēmijām):

13.4.2.1. individuālo līgumu prēmijas un grupu līgumu prēmijas:

13.4.2.1.1. individuālo līgumu prēmijas,

13.4.2.1.2. grupu līgumu prēmijas,

13.4.2.2. vienreizējās un periodiskās prēmijas:

13.4.2.2.1. vienreizējās prēmijas,

13.4.2.2.2. periodiskās prēmijas,

13.4.2.3. prēmijas par līgumiem ar piedalīšanos peļņā, prēmijas par līgumiem bez piedalīšanās peļņā un prēmijas par tirgum piesaistītajiem līgumiem:

13.4.2.3.1. prēmijas par līgumiem ar piedalīšanos peļņā,

13.4.2.3.2. prēmijas par līgumiem bez piedalīšanās peļņā,

13.4.2.3.3. prēmijas par tirgum piesaistītajiem līgumiem;

13.4.3. peļņas vai zaudējumu aprēķina rezultātu pārapdrošināšanā.

13.5. Pielikumā peļņas vai zaudējumu aprēķina tehniskā rezultāta rādītājus nedzīvības apdrošināšanā sadalījumā starp tiešo apdrošināšanu un pieņemto pārapdrošināšanu, ņemot vērā 13.4.1. punkta nosacījumus, atspoguļo šādā sadalījumā:

13.5.1. nelaimes gadījumu apdrošināšana;

13.5.2. veselības apdrošināšana;

13.5.3. sauszemes transporta (izņemot dzelzceļa) apdrošināšana;

13.5.4. dzelzceļa transporta apdrošināšana;

13.5.5. gaisakuģu apdrošināšana;

13.5.6. kuģu apdrošināšana;

13.5.7. kravu apdrošināšana;

13.5.8. īpašuma apdrošināšana pret uguns un dabas stihiju postījumiem;

13.5.9. īpašuma apdrošināšana pret citiem zaudējumiem;

13.5.10. sauszemes transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana;

13.5.11. sauszemes transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana;

13.5.12. gaisakuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana;

13.5.13. kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana;

13.5.14. vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana;

13.5.15. kredītu apdrošināšana;

13.5.16. galvojumu apdrošināšana;

13.5.17. dažādu finansiālo zaudējumu apdrošināšana;

13.5.18. juridisko izdevumu apdrošināšana;

13.5.19. palīdzības apdrošināšana.

13.6. Šo noteikumu 13.5. punktā norādīto sadalījumu neveic, ja tiešajā apdrošināšanā parakstīto bruto prēmiju apmērs attiecīgajā veidā nepārsniedz ekvivalentu 10 miljoniem eiro, kas pārrēķināti latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa. Taču katra nedzīvības apdrošināšanas sabiedrība atspoguļo pēc īpatsvara trīs lielāko apdrošināšanas veidu peļņas vai zaudējumu aprēķina tehniskā rezultāta rādītāju sadalījumu.

13.7. Peļņas vai zaudējumu aprēķina tehniskā rezultāta neto darbības izdevumu apakšpostenī tos administratīvos izdevumus, kuri tieši neattiecas uz konkrētu apdrošināšanas veidu, sadala, pamatojoties uz parakstītajām prēmijām vai izmaksātajām apdrošināšanas atlīdzībām. Apdrošinātājs var sadalīt administratīvos izdevumus, pamatojoties uz citiem principiem, kurus paskaidro pielikumā.

13.8. Pielikumā sniedz informāciju par komisijas naudas apmēru tiešajā apdrošināšanā, sadalījumā pa komisijas naudas veidiem, t.sk. par klientu piesaistīšanu, līgumu atjaunošanu, līgumu pārvaldi un apdrošināšanas prēmiju iekasēšanu.

13.9. Pielikumā norāda iegādi, atsavināšanu, pārvērtēšanu un citas izmaiņas pārskata gadā, kā arī pārvērtēšanas rezerves pieaugumu (samazinājumu) pārskata gadā, kas ir saistīts ar šādu aktīvu vērtības izmaiņām:

13.9.1. ieguldījumu zemes gabalos un ēkās, kas tiek izmantotas apdrošinātāja darbības nodrošināšanai;

13.9.2. ieguldījumu radniecīgo un asociēto sabiedrību pamatkapitālā.

13.10. Ja bruto parakstītās prēmijas (pamatojoties uz apdrošinātā riska ģeogrāfisko atrašanās vietu) par noslēgtajiem tiešās apdrošināšanas līgumiem pārsniedz piecus procentus, pielikumā tās norāda šādā valstu sadalījumā:

13.10.1. Latvija;

13.10.2. Eiropas Savienības dalībvalstis;

13.10.3. pārējās valstis.

 

14. Pienākums sagatavot konsolidēto gada pārskatu

14.1. Konsolidēto gada pārskatu sagatavo apdrošinātājs (mātes sabiedrība), kurš atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

14.1.1. tam pieder dalībnieku vai akcionāru balsstiesību vairākums (vairāk nekā 50 procenti) citā sabiedrībā (meitas sabiedrībā);

14.1.2. tam ir tiesības iecelt vai atcelt citas sabiedrības (meitas sabiedrības) padomes, valdes vai citu pārvaldes vai uzraudzības institūciju (tālāk tekstā — pārvaldes institūcijas) locekļu vairākumu (vairāk nekā 50 procenti), un tas vienlaikus ir šīs sabiedrības dalībnieks vai akcionārs;

14.1.3. tam ir tiesības izmantot šo noteikumu 14.1.1. un 14.1.2. punktā minētās tiesības pār sabiedrību (meitas sabiedrību), pamatojoties uz koncerna līgumu, kas noslēgts ar šo sabiedrību, vai saskaņā ar dibināšanas līgumu vai šīs sabiedrības statūtiem (neatkarīgi no tā, vai mātes sabiedrība ir akcionārs vai dalībnieks meitas sabiedrībā);

14.1.4. tas ir akcionārs vai dalībnieks citas sabiedrības (meitas sabiedrības) pamatkapitālā un, pamatojoties uz noslēgto līgumu ar citiem šīs sabiedrības akcionāriem vai dalībniekiem, viens pats kontrolē balsstiesību vairākumu sabiedrībā.

14.2. Apdrošinātājs (mātes sabiedrība) un visas tā meitas sabiedrības, kuras reģistrētas Latvijas Republikā vai ārvalstīs, veido apdrošinātāja koncernu. Nosakot apdrošinātāja koncernu, meitas sabiedrības meitas sabiedrību uzskata par apdrošinātāja (mātes sabiedrības) meitas sabiedrību.

14.3. Apdrošinātājs, nosakot šo noteikumu 14.1. punktā minēto balsstiesību skaitu (kādas sabiedrības pārvaldes institūciju locekļu skaitu, kurus tā ir tiesīga iecelt amatā vai atcelt no tā), ņem vērā:

14.3.1. apdrošinātāja balsstiesības šajā sabiedrībā;

14.3.2. apdrošinātāja meitas sabiedrību balsstiesības šajā sabiedrībā;

14.3.3. tādu personu balsstiesības šajā sabiedrībā, kuras saskaņā ar vienošanos darbojas savā vārdā, bet apdrošinātāja vai tā meitas sabiedrību uzdevumā vai labā.

14.4. Apdrošinātājam, nosakot balsstiesību skaitu (kādas sabiedrības pārvaldes institūciju locekļu skaitu, kurus tā ir tiesīga iecelt amatā vai atcelt no tā), nav jāņem vērā tās balsstiesības šajā sabiedrībā, ko dod akcijas vai daļas:

14.4.1. kuras ir iegūtas apdrošinātāja vai tā meitas sabiedrību vārdā, bet citas personas uzdevumā vai labā;

14.4.2. kuras ir apdrošinātāja vai tā meitas sabiedrību prasību nodrošinājums tādā apmērā, kādā balsstiesības tiek izmantotas tās personas labā, kura sniegusi šo nodrošinājumu.

14.5. Balsstiesību kopskaitā, attiecībā pret kuru tiek noteikts apdrošinātājam piederošo balsstiesību īpatsvars, neiekļauj tās balsstiesības, ko dod akcijas vai daļas, kuru turētājs ir pati meitas sabiedrība vai meitas sabiedrības meitas sabiedrība, vai persona, kura darbojas savā vārdā, bet šīs meitas sabiedrības vai meitas sabiedrības meitas sabiedrības uzdevumā vai labā.

14.6. Jebkura apdrošinātāja koncerna sabiedrība nosaka balsstiesības citā sabiedrībā saskaņā ar 14.1.—14.5. punkta prasībām.

 

15. Atbrīvojums no konsolidētā gada pārskata sagatavošanas

15.1. Apdrošinātājs (mātes sabiedrība), kuram ir jāsagatavo konsolidētais gada pārskats un kurš vienlaikus ir arī kādas citas Latvijas Republikā reģistrētas sabiedrības meitas sabiedrība, var nesagatavot konsolidēto gada pārskatu, ja šai mātes sabiedrībai pieder:

15.1.1. visas meitas sabiedrības akcijas, izņemot valdes rezerves akcijas;

15.1.2. 90 vai vairāk procenti akciju un pārējie akcionāri ir piekrituši lēmumam nesagatavot konsolidēto gada pārskatu.

15.2. Apdrošinātājs (mātes sabiedrība), kurš saskaņā ar šo noteikumu 15.1. punktu nesagatavo konsolidēto gada pārskatu, savā gada pārskata pielikumā:

15.2.1. norāda mātes sabiedrības, kas sagatavo konsolidēto gada pārskatu, nosaukumu, reģistrācijas numuru un reģistrācijas adresi;

15.2.2. paskaidro, kādēļ apdrošinātājs ir atbrīvots no pienākuma sagatavot konsolidēto gada pārskatu.

15.3. Apdrošinātājs, kura emitētās akcijas tiek tirgotas regulētā tirgū Latvijas Republikā vai Eiropas Savienības dalībvalstīs, vai Eiropas Ekonomiskās telpas valstīs, sagatavo konsolidēto gada pārskatu neatkarīgi no šo noteikumu 15.1. punktā minēto nosacījumu esamības.

15.4. Meitas sabiedrību drīkst neiekļaut konsolidācijā, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

15.4.1. meitas sabiedrība ir nebūtiska — tās neiekļaušana konsolidācijā netraucē konsolidētajiem finanšu pārskatiem sniegt skaidru un patiesu priekšstatu par apdrošinātāja koncerna finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmu. Tomēr, ja vienā un tajā pašā koncernā ir vairākas šādas meitas sabiedrības un tās ir būtiskas kā kopums, tad tās nav atļauts izslēgt no konsolidācijas;

15.4.2. ilglaicīgi ierobežojumi būtiski apgrūtina mātes sabiedrības iespējas realizēt savas tiesības attiecībā uz šīs sabiedrības vadību vai aktīvu izmantošanu;

15.4.3. meitas sabiedrības akcijas vai līdzdalības daļas mātes sabiedrības īpašumā atrodas tikai, lai tās pārdotu, un ir izpildīti šādi nosacījumi:

15.4.3.1. akcijas vai daļas ir iegūtas:

15.4.3.1.1. vai nu kā kādas koncerna sabiedrības prasību nodrošinājums,

15.4.3.1.2. vai kā kādas koncerna sabiedrības prasību nodrošinājums pret šo sabiedrību, ja līdzdalības turēšana ir būtiska, lai nodrošinātu šīs sabiedrības darbības nepārtrauktību vai reorganizētu tās darbību,

15.4.3.1.3. vai arī sakarā ar vērtspapīru tirdzniecību vai citu darbību ar vērtspapīriem, kuru veic kāda no koncerna sabiedrībām,

15.4.3.2. akcijas vai daļas apdrošinātājam pieder ne ilgāk kā divus gadus,

15.4.3.3. koncerna sabiedrības neizmanto balsstiesības, kuras piešķir akcijas vai daļas, ja vien tas nav nepieciešams 15.4.3.1.2. punktā minētajā gadījumā;

15.4.4. informāciju par meitas sabiedrību, kura nepieciešama konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanai, nevar saņemt savlaicīgi vai bez nepamatoti lieliem izdevumiem.

15.5. Ja meitas sabiedrību neiesaista konsolidācijā saskaņā ar šo noteikumu 15.4.punkta nosacījumiem, tad pielikumā paskaidro šīs sabiedrības neiekļaušanas iemeslu, kā arī raksturo neiekļaušanas ietekmi uz apdrošinātāja koncerna finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmu. Par konsolidācijā neiesaistīto sabiedrību pielikumā norāda šādu informāciju:

15.5.1. bruto parakstītās prēmijas;

15.5.2. pārskata gada peļņu vai zaudējumus;

15.5.3. kapitālu un rezerves;

15.5.4. vidējo darbinieku skaitu.

 

16. Konsolidētā gada pārskata saturs, iesniegšanas un publicēšanas kārtība

16.1. Konsolidētais gada pārskats kā vienots kopums sastāv no konsolidētajiem finanšu pārskatiem, mātes sabiedrības vadības ziņojuma un paziņojuma par vadības atbildību. Konsolidētie finanšu pārskati ietver:

16.1.1. konsolidēto bilanci;

16.1.2. konsolidēto peļņas vai zaudējumu aprēķinu;

16.1.3. konsolidēto naudas plūsmas pārskatu;

16.1.4. konsolidēto kapitāla un rezervju izmaiņu pārskatu;

16.1.5. pielikumu.

16.2. Konsolidētajiem finanšu pārskatiem jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par apdrošinātāja koncerna kā vienota kopuma finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmu.

16.3. Pielikumā iekļauj paskaidrojošu informāciju par konsolidētās bilances, konsolidētā peļņas vai zaudējumu aprēķina, konsolidētā naudas plūsmas pārskata un konsolidētā kapitāla un rezervju izmaiņu pārskata posteņu saturu, kā arī atklāj citu informāciju, kas ir būtiski ietekmējusi vai var būtiski ietekmēt apdrošinātāja koncerna finansiālā stāvokļa un darbības rezultātu novērtēšanu.

16.4. Ja atbilstoši šo noteikumu prasībām sagatavotie konsolidētie finanšu pārskati nesniedz pietiekami skaidru un patiesu priekšstatu par apdrošinātāja koncernu kā vienotu kopumu, tā darbības rezultātiem un naudas plūsmu, izņēmuma gadījumā drīkst atkāpties no atsevišķām šo noteikumu prasībām, pielikumā skaidrojot šādas atkāpšanās iemeslus un tās ietekmi uz apdrošinātāja koncerna finansiālā stāvokļa novērtējumu, darbības rezultātiem un naudas plūsmu.

16.5. Konsolidēto naudas plūsmas pārskatu un konsolidēto kapitāla un rezervju izmaiņu pārskatu sagatavo saskaņā ar šo noteikumu 9. un 11. punkta prasībām. Konsolidēto bilanci un konsolidēto peļņas vai zaudējumu aprēķinu sagatavo saskaņā ar šo noteikumu 17. un 18. punkta prasībām.

16.6. Mātes sabiedrības vadības ziņojumā norāda informāciju par konsolidācijā iesaistītajām sabiedrībām kā kopumu, koncerna attīstību un finanšu stāvokļa raksturojumu, koncerna plānoto attīstību, paskaidrojot ikvienu būtisku apstākli un risku, ziņas par svarīgākajiem notikumiem apdrošinātāja koncernā, ja tādi bijuši pēc pārskata gada beigām. Šeit iekļauj arī visaptverošu darbības attīstības un konkrētās situācijas analīzi, ņemot vērā ne tikai finanšu aspektus, bet arī citu būtisku informāciju.

16.7. Paziņojumā par apdrošinātāja koncerna vadības atbildību apliecināma vadības atbildība par konsolidētā gada pārskata sagatavošanu, kas patiesi atspoguļo koncerna finanšu stāvokli pārskata gada beigās, kā arī pārskata gada darbības rezultātus un naudas plūsmu.

16.8. Konsolidēto gada pārskatu paraksta apdrošinātāja koncerna mātes sabiedrības vadība:

16.8.1. akciju sabiedrībās — valdes priekšsēdētājs, padomes priekšsēdētājs;

16.8.2. savstarpējās kooperatīvajās biedrībās — izpildinstitūcijas vadītājs.

16.9. Katram konsolidētās bilances, konsolidētā peļņas vai zaudējumu aprēķina, konsolidētā naudas plūsmas pārskata un konsolidētā kapitāla un rezervju izmaiņu pārskata postenim un pielikumā atspoguļotajiem rādītājiem uzrāda apdrošinātāja koncerna pārskata gada un attiecīgos iepriekšējā pārskata gada rādītājus.

16.10. Konsolidētās bilances, konsolidētā peļņas vai zaudējumu aprēķina, konsolidētā naudas plūsmas pārskata un konsolidētā kapitāla un rezervju izmaiņu pārskata posteņus, kuros pārskata gadā nav rādītāju, uzrāda tikai tad, ja iepriekšējā pārskata gadā ir bijis uzrādīts attiecīgā posteņa rādītājs.

16.11. Konsolidētajā gada pārskatā lietojamā naudas izteiksmes vienība ir lats. Konsolidētajā gada pārskatā norāda skaitļu precizitātes pakāpi.

16.12. Konsolidēto gada pārskatu, kuram pievienots zvērināta revidenta ziņojums, iesniedz Komisijai saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā noteikto kārtību. Vienlaikus ar konsolidēto gada pārskatu mātes sabiedrība Komisijai iesniedz akcionāru pilnsapulces vai savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās biedrības biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) protokola izrakstu par konsolidētā gada pārskata apstiprināšanu.

16.13. Ne vēlāk kā mēnesi pēc konsolidētā gada pārskata apstiprināšanas akcionāru pilnsapulcē vai biedru kopsapulcē apdrošinātāja koncerna gada pārskatu un attiecīgo zvērināta revidenta ziņojumu publicē vismaz vienā dienas laikrakstā, kas tiek izplatīts visā Latvijas Republikas teritorijā, un ievieto apdrošinātāja interneta mājaslapā, ja tāda ir izveidota. Ja apdrošinātāja konsolidēto gada pārskatu publicē pilnībā, tam jābūt identiskam ar zvērināta revidenta pārbaudīto. Šo gada pārskatu publicē kopā ar pilnu zvērināta revidenta ziņojumu par konsolidētajiem finanšu pārskatiem.

16.14. Ja konsolidētais gada pārskats netiek publicēts pilnībā, skaidri norāda, ka tiek publicēts saīsināts konsolidētais gada pārskats, bet pilns konsolidētais gada pārskats brīvi pieejams apdrošinātāja koncerna sēdeklī par samaksu, kas nepārsniedz tā pavairošanas izdevumus. Publicējot saīsinātu konsolidēto gada pārskatu, norāda zvērināta revidenta ziņojuma esamību, kā arī informāciju par to, vai zvērināts revidents atteicies izsniegt atzinumu, vai zvērināts revidents sniedzis negatīvu atzinumu, vai zvērināta revidenta atzinums ir ar vai bez piezīmēm. Ja zvērināts revidents vērš uzmanību uz kādu apstākļu esamību, neizsakot piezīmes, šādu faktu norāda, publicējot saīsināto gada pārskatu.

 

17. Konsolidētās bilances posteņu izkārtojums

17.1. Aktīvi

17.1.1. Parakstītais, bet neapmaksātais pamatkapitāls

17.1.2. Nemateriālie aktīvi

17.1.2.1. Pozitīvā nemateriālā vērtība

17.1.2.2. Negatīvā nemateriālā vērtība

17.1.2.3. Pārējie

17.1.3. Ieguldījumi

17.1.3.1. Zemes gabali un ēkas

17.1.3.2. Radniecīgās sabiedrības

17.1.3.2.1. Līdzdalība pamatkapitālā

17.1.3.2.2. Parāda vērtspapīri un aizdevumi

17.1.3.3. Asociētās sabiedrības

17.1.3.3.1. Līdzdalība pamatkapitālā

17.1.3.3.2. Parāda vērtspapīri un aizdevumi

17.1.3.4. Pārējie finanšu ieguldījumi

17.1.3.4.1. Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu

17.1.3.4.2. Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu

17.1.3.4.3. Līdzdalība ieguldījumu kopfondos

17.1.3.4.4. Ar hipotēku nodrošinātie aizdevumi

17.1.3.4.5. Citi aizdevumi

17.1.3.4.6. Termiņnoguldījumi kredītiestādēs

17.1.3.4.7. Citi ieguldījumi

17.1.3.5. Noguldījumi pie cedenta

17.1.4. Ieguldījumi par labu dzīvības apdrošināšanas apdrošinājuma ņēmējiem, kuri uzņemas ieguldījumu risku

17.1.5. Debitori

17.1.5.1. Debitori no tiešās apdrošināšanas operācijām

17.1.5.1.1. Apdrošinājuma ņēmēji

17.1.5.1.2. Starpnieki

17.1.5.2. Debitori no pārapdrošināšanas operācijām

17.1.5.3. Pārējie debitori

17.1.6. Pārējie aktīvi

17.1.6.1. Materiālie aktīvi

17.1.6.2. Nauda kasē un prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm

17.1.6.3. Citi aktīvi

17.1.7. Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu izdevumi

17.1.7.1. Uzkrātie procenti un īre

17.1.7.2. Atliktie klientu piesaistīšanas izdevumi

17.1.7.3. Pārējie nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ienākumi

17.1.8. Kopā aktīvi

17.2. Pasīvi

17.2.1. Kapitāls un rezerves

17.2.1.1. Parakstītais pamatkapitāls

17.2.1.2. Akciju emisijas uzcenojums

17.2.1.3. Pašu akcijas/pajas (-)

17.2.1.4. Pārvērtēšanas rezerves

17.2.1.5. Rezerves kapitāls un pārējās rezerves

17.2.1.6. Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa/zaudējumi

17.2.1.7. Pārskata gada peļņa/zaudējumi

17.2.2. Mazākumakcionāru līdzdalības daļa

17.2.3. Pakārtotās saistības

17.2.4. Tehniskās rezerves

17.2.4.1. Nenopelnīto prēmiju un neparedzēto risku tehniskās rezerves

17.2.4.1.1. Bruto summa

17.2.4.1.2. Pārapdrošinātāja daļa (-)

17.2.4.2. Dzīvības apdrošināšanas tehniskās rezerves

17.2.4.2.1. Bruto summa

17.2.4.2.2. Pārapdrošinātāja daļa (-)

17.2.4.3. Atlikto apdrošināšanas atlīdzību prasību tehniskās rezerves

17.2.4.3.1. Bruto summa

17.2.4.3.2. Pārapdrošinātāja daļa (-)

17.2.4.4. Gratifikāciju tehniskās rezerves

17.2.4.4.1. Bruto summa

17.2.4.4.2. Pārapdrošinātāja daļa (-)

17.2.4.5. Izlīdzināšanas tehniskās rezerves

17.2.4.6. Citas tehniskās rezerves

17.2.4.6.1. Bruto summa

17.2.4.6.2. Pārapdrošinātāja daļa (-)

17.2.5. Tehniskās rezerves dzīvības apdrošināšanas polisēm, ja ieguldījumu risku uzņemas apdrošinājuma ņēmēji

17.2.5.1. Bruto summa

17.2.5.2. Pārapdrošinātāja daļa (-)

17.2.6. Uzkrājumi

17.2.6.1. Uzkrājumi pensijām un tamlīdzīgām saistībām

17.2.6.2. Uzkrājumi nodokļiem

17.2.6.3. Pārējie uzkrājumi

17.2.7. Noguldījumi no pārapdrošinātājiem

17.2.8. Kreditori

17.2.8.1. Kreditori no tiešās apdrošināšanas operācijām

17.2.8.1.1. Apdrošinājuma ņēmēji

17.2.8.1.2. Starpnieki

17.2.8.2. Kreditori no pārapdrošināšanas operācijām

17.2.8.3. Aizņēmumi no kredītiestādēm

17.2.8.4. Nodokļi un sociālās nodrošināšanas maksājumi

17.2.8.5. Pārējie kreditori

17.2.9. Uzkrātie izdevumi un nākamo periodu ienākumi

17.2.10. Kopā pasīvi

 

18. Konsolidētā peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu izkārtojums

18.1. Tehniskais rezultāts

18.1.1. Nopelnītās prēmijas

18.1.1.1. Bruto prēmijas

18.1.1.1.1. Bruto parakstītās prēmijas

18.1.1.1.2. OCTAA obligātie atskaitījumi (-)

18.1.1.2. Pārapdrošinātāja daļa (-)

18.1.1.3. Izmaiņas bruto nenopelnīto prēmiju un neparedzēto risku tehniskajās rezervēs (+/-)

18.1.1.4. Izmaiņas nenopelnīto prēmiju tehniskajās rezervēs, pārapdrošinātāja daļa (+/-)

18.1.2. Citi tehniskie ienākumi, neto

18.1.3. Piekritušās atlīdzību prasības, neto

18.1.3.1. Izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības, neto

18.1.3.1.1. Bruto atlīdzību summa

18.1.3.1.1.1. Izmaksātās atlīdzības

18.1.3.1.1.2. Atlīdzību noregulēšanas izdevumi

18.1.3.1.1.3. Atpirkuma summas

18.1.3.1.1.4. Atgūto zaudējumu summas (-)

18.1.3.1.2. Pārapdrošinātāja daļa atlīdzībās (-)

18.1.3.2. Izmaiņas atlikto apdrošināšanas atlīdzību prasību tehniskajās rezervēs, neto (+/-)

18.1.3.2.1. Bruto izmaiņu summa

18.1.3.2.2. Pārapdrošinātāja daļa izmaiņās (-)

18.1.4. Izmaiņas dzīvības apdrošināšanas tehniskajās rezervēs, neto (+/-)

18.1.4.1. Bruto izmaiņu summa

18.1.4.2. Pārapdrošinātāja daļa izmaiņās (-)

18.1.5. Izmaiņas citās tehniskajās rezervēs, neto (+/-)

18.1.5.1. Bruto izmaiņu summa

18.1.5.2. Pārapdrošinātāja daļa izmaiņās (-)

18.1.6. Gratifikācijas, neto

18.1.7. Neto darbības izdevumi

18.1.7.1. Klientu piesaistīšanas izdevumi

18.1.7.2. Izmaiņas atliktajos klientu piesaistīšanas izdevumos (+/-)

18.1.7.3. Administratīvie izdevumi

18.1.7.4. Pārapdrošināšanas komisijas nauda un līdzdalība peļņā (-)

18.1.8. Citi tehniskie izdevumi, neto

18.1.9. Izmaiņas izlīdzināšanas tehniskajās rezervēs (+/-)

18.1.10. Tehniskais rezultāts

18.2. Netehniskais rezultāts

18.2.1. Tehniskais rezultāts (+/-)

18.2.2. Ieguldījumu darbības ienākumi

18.2.2.1. Peļņa no līdzdalības radniecīgo un asociēto sabiedrību pamatkapitālā atbilstoši pašu kapitāla metodei

18.2.2.2. Ienākumi no zemes gabaliem un ēkām

18.2.2.3. Ienākumi no pārējiem finanšu ieguldījumiem

18.2.2.4. Ieguldījumu pārvērtēšanas peļņa

18.2.2.5. Ieguldījumu realizācijas peļņa

18.2.3. Nerealizētie ieguldījumu darbības ienākumi

18.2.4. Ieguldījumu darbības izdevumi

18.2.4.1. Ieguldījumu pārvaldīšanas izdevumi, ietverot samaksātos procentus

18.2.4.2. Zaudējumi no līdzdalības radniecīgo un asociēto sabiedrību pamatkapitālā atbilstoši pašu kapitāla metodei

18.2.4.3. Ieguldījumu pārvērtēšanas zaudējumi

18.2.4.4. Ieguldījumu realizācijas zaudējumi

18.2.5. Nerealizētie ieguldījumu darbības izdevumi

18.2.6. Citi ienākumi

18.2.7. Citi izdevumi, ietverot pārvērtēšanu

18.2.8. Peļņa vai zaudējumi pirms ārkārtas posteņiem

18.2.9. Ārkārtas ienākumi

18.2.10. Ārkārtas izdevumi

18.2.11. Pārskata gada peļņa vai zaudējumi pirms nodokļu samaksas

18.2.12. Uzņēmuma ienākuma nodoklis

18.2.13. Mazākumakcionāru peļņas vai zaudējumu daļa

18.2.14. Pārskata gada peļņa vai zaudējumi

 

19. Konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošana

19.1. Konsolidēto gada pārskatu sagatavo par periodu, kas noteikts apdrošinātājam (mātes sabiedrībai) gada pārskata sagatavošanai saskaņā ar 2.12. punkta prasībām.

19.2. Ja meitas sabiedrības finanšu pārskati ir sagatavoti datumā, kas ir vairāk nekā sešus mēnešus pirms konsolidēto finanšu pārskatu datuma, šīs meitas sabiedrības finanšu pārskatu rādītājus iekļauj konsolidētajos finanšu pārskatos, pamatojoties uz starpposma finanšu pārskatiem, kas sagatavoti datumā, kurš atbilst konsolidēto finanšu pārskatu datumam.

19.3. Ja meitas sabiedrības finanšu pārskatu un konsolidēto finanšu pārskatu datumu atšķirība nepārsniedz sešus mēnešus, veic šīs meitas sabiedrības finanšu pārskatu korekciju, ņemot vērā visas būtiskās bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu izmaiņas, kuras radušās laika periodā starp šīs meitas sabiedrības finanšu pārskatu un konsolidēto finanšu pārskatu datumu.

19.4. Ja pārskata gada laikā notikušas izmaiņas konsolidācijā iesaistīto sabiedrību sastāvā, konsolidētajos finanšu pārskatos iekļauj informāciju, kas ļauj šos pārskatus salīdzināt ar iepriekšējo gadu konsolidētajiem finanšu pārskatiem. Ja pārskata gadā konsolidācijā iesaistīto sabiedrību sastāva izmaiņas ir būtiskas, sagatavo koriģētu bilanci un koriģētu peļņas vai zaudējumu aprēķinu.

19.5. Apdrošinātājs, kas sagatavo konsolidētos finanšu pārskatus, izstrādā un apstiprina konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanas kārtību, kā arī izveido iekšējās kontroles sistēmu, kas nodrošina patiesas informācijas savlaicīgu saņemšanu par apdrošinātāja koncerna sabiedrībām.

19.6. Konsolidēto finanšu pārskatu rādītājus pamato ar aprēķiniem un darba tabulām. Ieraksti darba tabulās neietekmē apdrošinātāja vai tā meitas sabiedrību individuālos finanšu pārskatus. Sagatavojot aprēķinus un darba tabulas, ievēro likuma "Par grāmatvedību" 6., 7. un 10. pantā attaisnojuma dokumentiem un grāmatvedības reģistriem noteiktās prasības. Minēto aprēķinu un tabulu glabāšanas laiks ir 10 gadi.

19.7. Sagatavojot konsolidētos finanšu pārskatus, apdrošinātāja koncerna ietvaros pielieto vienas un tās pašas grāmatvedības metodes un vienus un tos pašus posteņu novērtēšanas principus saskaņā ar šo noteikumu 6., 8., 10. un 12. punkta nosacījumiem.

19.8. Ja apdrošinātāja koncerna meitas sabiedrība lieto citas grāmatvedības metodes vai citus novērtēšanas noteikumus nekā koncerna mātes sabiedrība, tad mātes sabiedrība, sagatavojot konsolidētos finanšu pārskatus, koriģē šīs meitas sabiedrības finanšu pārskatu attiecīgos posteņus, t.i., darba tabulā šīs meitas sabiedrības bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina attiecīgos posteņus palielina vai samazina par korekciju rezultātā aprēķināto summu. Šādu korekciju neveic, ja korekcijas rezultāts nav būtisks 16.2. punkta prasību izpildei, kā arī nepiemēro tiem bilances pasīva posteņiem, kurus konsolidācijā iesaistītās sabiedrības novērtējušas, piemērojot apdrošinātājiem specifiskus noteikumus, un tādām bilances aktīva posteņu vērtības izmaiņām, kas ietekmē vai nosaka apdrošinājuma ņēmēju tiesības. Ja korekciju summu praktiski nav iespējams aprēķināt, to norāda pielikumā, sniedzot skaidrojumu par meitas sabiedrību posteņu novērtēšanai lietoto grāmatvedības metožu vai novērtēšanas principu būtību. Pielikumā sniedz informāciju arī par tādu meitas sabiedrību īpatsvaru konsolidētajos finanšu pārskatos, kuras lieto citas grāmatvedības metodes vai citus novērtēšanas principus.

19.9. Lai konsolidētajos finanšu pārskatos iekļautu ārvalstu meitas sabiedrību, šīs sabiedrības ārvalstu valūtā sagatavoto finanšu pārskatu rādītājus pārrēķina latos. Izdarot pārrēķinu, ievēro šādus nosacījumus:

19.9.1. aktīvus un saistības pārrēķina latos pēc Latvijas Bankas noteiktā ārvalstu valūtas kursa pārskata gada pēdējā dienā;

19.9.2. ienākumus un izdevumus pārrēķina latos pēc Latvijas Bankas noteiktā ārvalstu valūtas kursa darījuma dienā vai pēc vidējā valūtas maiņas kursa par pārskata periodu;

19.9.3. ja, pārrēķinot posteņus, veidojas starpība (pozitīva vai negatīva), to atspoguļo konsolidētās bilances kapitālā un rezervēs, pielikumā norādot šādas starpības apmēru;

19.9.4. ja ārvalstu meitas sabiedrība mātes sabiedrībai nepieder pilnībā, pārrēķināšanas rezultātā izveidojušās starpības daļu, kas nav attiecināma uz apdrošinātāja koncernu, atspoguļo konsolidētās bilances postenī "Mazākumakcionāru līdzdalības daļa".

19.10. Sagatavojot konsolidētos finanšu pārskatus, lietotās konsolidācijas metodes lieto konsekventi no gada gadā. Atkāpties no šī principa drīkst tikai izņēmuma gadījumā. Katras šādas atkāpšanās iemeslus paskaidro pielikumā. Pielikumā paskaidro arī to, kā konsolidācijas metodes maiņa ietekmē konsolidēto finanšu pārskatu posteņus.

19.11. Sagatavojot konsolidētos finanšu pārskatus:

19.11.1. meitas sabiedrību finanšu pārskatus iekļauj, lietojot pilnas konsolidācijas metodi;

19.11.2. līdzdalību sabiedrībā, kuru, pamatojoties uz vienošanos par to, ka lēmumus attiecībā uz šīs sabiedrības vadības politiku nevar pieņemt bez savstarpējas saskaņošanas, pārvalda viena vai vairākas apdrošinātāja koncerna sabiedrības kopīgi ar vienu vai vairākām sabiedrībām, kuras nav apdrošinātāja koncerna sabiedrības, atspoguļo, lietojot proporcionālās konsolidācijas metodi;

19.11.3. līdzdalību asociētajā sabiedrībā atspoguļo, lietojot pašu kapitāla metodi.

20. Pilnas konsolidācijas metode

20.1. Lai konsolidētie finanšu pārskati būtu sagatavoti kā vienas atsevišķas sabiedrības finanšu pārskati, apvieno mātes sabiedrības un tās meitas sabiedrību individuālās bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķinus vienā konsolidētā bilancē un konsolidētā peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ievērojot šādas konsolidācijas procedūras:

20.1.1. koriģē apdrošinātāja koncerna meitas sabiedrību finanšu pārskatus, kuros lietotas citas grāmatvedības metodes, saskaņā ar 19.8. punkta prasībām;

20.1.2. pārrēķina latos ārvalstīs izvietoto apdrošinātāja koncerna meitas sabiedrību finanšu pārskatus saskaņā ar 19.9. punkta prasībām;

20.1.3. veic meitas sabiedrību finanšu pārskatu korekciju saskaņā ar 19.3. punkta prasībām.

20.2. Lai konsolidētā bilance sniegtu informāciju par apdrošinātāja koncerna aktīviem un pasīviem kā vienotu kopumu, ievēro šādas konsolidācijas procedūras:

20.2.1. savstarpēji izslēdz mātes sabiedrības līdzdalības meitas sabiedrības pamatkapitālā bilances vērtību un tai atbilstošu mātes sabiedrības daļu meitas sabiedrības kapitālā un rezervēs;

20.2.2. izslēdz konsolidācijā iesaistīto mātes sabiedrības un meitas sabiedrību savstarpējās prasības un saistības;

20.2.3. nosaka mazākumakcionāru līdzdalības daļu pilnā konsolidācijā iesaistīto meitas sabiedrību kapitālā un rezervēs, atspoguļojot to konsolidētās bilances postenī "Mazākumakcionāru līdzdalības daļa".

20.3. Konsolidējot finanšu pārskatus, šo noteikumu 20.2.1. un 20.2.2. punktā norādīto izslēgšanu, pamatojoties uz konsolidācijā iesaistīto meitas uzņēmumu akciju vai daļu vērtību, veic vienā no šādiem datumiem:

20.3.1. datumā, kad meitas sabiedrība pirmo reizi tika iesaistīta konsolidācijā;

20.3.2. meitas sabiedrību akciju vai daļu pirkšanas datumā;

20.3.3. datumā, kurā šī sabiedrība ir kļuvusi par apdrošinātāja koncerna meitas sabiedrību, ja akcijas vai daļas ir iegādātas dažādos datumos. Pielikumā norāda datumu, kad veikta meitas sabiedrības izslēgšana.

20.4. Mātes sabiedrības līdzdalības meitas sabiedrības pamatkapitālā bilances vērtību un tai atbilstošo mātes sabiedrības daļas meitas sabiedrības kapitālā un rezervēs savstarpējo izslēgšanu veic, pamatojoties uz vienu no šādām vērtībām:

20.4.1. meitas sabiedrības aktīvu un saistību bilances vērtību un starpību, kas izveidojas savstarpējās izslēgšanas rezultātā, cik tas ir iespējams, attiecina uz tiem bilances posteņiem, kuru patiesā vērtība ir lielāka par meitas sabiedrību bilancē norādīto vērtību;

20.4.2. meitas sabiedrību nosakāmo aktīvu un saistību patieso vērtību.

20.5. Šo noteikumu 20.4. punktā noteikto kārtību nepiemēro mātes sabiedrības akcijām vai daļām, kuras atrodas šīs mātes sabiedrības pašas vai kādas konsolidācijā iesaistītas meitas sabiedrības īpašumā. Konsolidētajā bilancē šādas akcijas vai daļas uzrāda postenī "Pašu akcijas/pajas".

20.6. Jebkuru starpību, kas palikusi, veicot savstarpējo izslēgšanu saskaņā ar 20.4. punkta prasībām, uzrāda konsolidētās bilances postenī "Pozitīvā nemateriālā vērtība", ja tā ir pozitīva, vai konsolidētās bilances postenī "Negatīvā nemateriālā vērtība", ja tā ir negatīva. Negatīvā nemateriālā vērtība samazina bilances aktīvu kopsummu.

20.7. Konsolidētās bilances postenī "Pozitīvā nemateriālā vērtība" atspoguļoto summu sistemātiski noraksta izmaksās derīgās lietošanas periodā, bet ne ilgāk par 20 gadiem. Ja attiecīgo bilances posteņu vērtība nākamajos periodos samazinās, postenī "Pozitīvā nemateriālā vērtība" atlikušo summu noraksta izmaksās tajā periodā, kad radies vērtības samazinājums.

20.8. Konsolidētās bilances postenī "Negatīvā nemateriālā vērtība" atspoguļoto summu var pārnest uz konsolidēto peļņas vai zaudējumu aprēķinu:

20.8.1. tādā apmērā, kādā konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanas datumā šī negatīvā starpība atbilst jau iegūtajiem labumiem;

20.8.2. tādā apmērā, kādā līdz meitas sabiedrības iegādes datumam nākotnē paredzētie šīs sabiedrības nelabvēlīgie darbības rezultāti vai paredzamās izmaksas ir īstenojušās.

20.9. Lai konsolidētais peļņas vai zaudējumu aprēķins sniegtu informāciju par apdrošinātāja koncerna kā vienota kopuma ienākumiem un izdevumiem, ievēro šādas konsolidācijas procedūras:

20.9.1. izslēdz mātes sabiedrības un meitas sabiedrību savstarpējo darījumu rezultātā gūtos ienākumus, ieskaitot dividendes, un izdevumus;

20.9.2. izslēdz mātes sabiedrības un meitas sabiedrību savstarpējo darījumu peļņu vai zaudējumus, kas iekļauti mātes sabiedrības un meitas sabiedrības bilancē uzrādīto aktīvu vērtībā;

20.9.3. veic korekcijas, lai atspoguļotu līdzdalības iegūšanas sekas, t.i., nemateriālās vērtības pārnešana uz konsolidēto peļņas vai zaudējumu aprēķinu;

20.9.4. nosaka peļņas vai zaudējumu apmēru, kas pieder mazākumakcionāriem, un to atspoguļo konsolidētā peļņas un zaudējumu aprēķina postenī "Mazākumakcionāru peļņas/zaudējumu daļa".

20.10. Ja mātes sabiedrība ir iegādājusies meitas sabiedrību pārskata gadā, tad šīs meitas sabiedrības peļņu un zaudējumus ietver konsolidētajā peļņas vai zaudējumu aprēķinā tikai tādā apmērā, kas ir iegūts laika periodā no meitas sabiedrības iegādes datuma (datuma, kad šī sabiedrība ir kļuvusi par meitas sabiedrību) līdz pārskata datumam.

20.11. Meitas sabiedrības darbības rezultātus iekļauj konsolidētajā peļņas vai zaudējumu aprēķinā līdz datumam, kad līdzdalība meitas sabiedrībā ir pārdota vai citādi atsavināta, vai arī samazināta līdz tādam apmēram, kas neatbilst (šo noteikumu 14.1. punkta izpratnē) meitas sabiedrības statusam.

20.12. Savstarpējo posteņu izslēgšanu, ievērojot 20.2.2., 20.9.1. un 20.9.2. punkta prasības, neveic, ja tās rezultāts nav būtisks 16.2. punkta prasību izpildei.

 

21. Proporcionālās konsolidācijas metode

21.1. Ja saskaņā ar šo noteikumu 19.11.2. punktu tiek sagatavoti konsolidētie finanšu pārskati, tad šīs kopīgi pārvaldītās sabiedrības aktīvus, saistības, ienākumus un izdevumus iekļauj konsolidētajos finanšu pārskatos proporcionāli konsolidācijā iesaistīto sabiedrību līdzdalībai kopīgi pārvaldītās sabiedrības pamatkapitālā.

21.2. Veicot proporcionālo konsolidāciju, ievēro šādas procedūras:

21.2.1. savstarpēji izslēdz apdrošinātāja koncerna sabiedrības līdzdalības kopīgi pārvaldītā sabiedrībā bilances vērtību un tai atbilstošo daļu kopīgi pārvaldītās sabiedrības kapitālā un rezervēs, nosakot un uzrādot konsolidētajā bilancē starpību starp tiem saskaņā ar 20.2.—20.6. punkta prasībām. Nemateriālo vērtību attiecina uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu saskaņā ar 20.7. vai 20.8. punkta prasībām;

21.2.2. veic apdrošinātāja koncerna sabiedrības un kopīgi pārvaldītās sabiedrības savstarpējo darījumu izslēgšanu, ņemot vērā 20.2.2., 20.9.1. un 20.9.2. punkta nosacījumus. Izslēdzamo summu apmēru ierobežo ar savstarpējo darījumu daļu, kas noteikta atbilstoši apdrošinātāja koncerna sabiedrības daļai kopīgi pārvaldītajos aktīvos. Izslēgšanu neveic, ja tās rezultāts ir nebūtisks 16.2. punkta prasību izpildei.

 

22. Pašu kapitāla metode

22.1. Konsolidācijā iesaistīto sabiedrību līdzdalību asociētajā sabiedrībā atspoguļo konsolidētajos finanšu pārskatos, ievērojot šo noteikumu 19.7.—19.9. punktā noteiktās prasības.

22.2. Konsolidētajā bilancē līdzdalības asociēto sabiedrību pamatkapitālā bilances vērtību aizstāj ar koncerna sabiedrību daļu šīs sabiedrības kapitālā un rezervēs. Jebkuru starpību starp bilances vērtību un koncerna sabiedrību daļu asociētās sabiedrības kapitālā un rezervēs nosaka un uzrāda saskaņā ar 20.4.—20.6. punkta prasībām. Nemateriālo vērtību attiecina uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu saskaņā ar 20.7. vai 20.8. punkta prasībām.

22.3. Turpmākajos gados pēc līdzdalības sākotnējās iekļaušanas konsolidētajā bilancē saskaņā ar 22.2. punkta prasībām tās vērtību konsolidētajā bilancē attiecīgi palielina vai samazina atbilstoši konsolidācijā iesaistīto sabiedrību daļas kapitālā un rezervēs palielināšanai vai samazināšanai. Līdzdalības vērtību konsolidētajā bilancē samazina par saņemto vai saņemamo asociēto sabiedrību dividenžu summu.

22.4. Asociētās sabiedrības to pārskata gada peļņas vai zaudējumu daļu, kas attiecas uz konsolidācijā iesaistītajām sabiedrībām, norāda konsolidētā peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Peļņa no līdzdalības radniecīgo un asociēto sabiedrību pamatkapitālā atbilstoši pašu kapitāla metodei", ja tā ir peļņas daļa, un postenī "Zaudējumi no līdzdalības radniecīgo un asociēto sabiedrību pamatkapitālā atbilstoši pašu kapitāla metodei", ja tā ir zaudējumu daļa.

22.5. Savstarpējo darījumu peļņu vai zaudējumus, kas tiek iekļauti koncerna sabiedrību un asociētās sabiedrības individuālajā bilancē uzrādīto aktīvu vērtībā, izslēdz tādā apmērā, kādā tie ir pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem vai tādiem faktiem, kuriem ir iespējams iegūt šādu apstiprinājumu. Šādu izslēgšanu neveic, ja tās rezultāts nav būtisks 16.2. punkta prasību izpildei.

22.6. Ja asociētajai sabiedrībai, kuru iekļauj konsolidētajos finanšu pārskatos, ir jāsagatavo konsolidētie finanšu pārskati, šīs sabiedrības kapitāla un rezervju apmēru nosaka, pamatojoties uz šīs sabiedrības konsolidētajiem finanšu pārskatiem.

 

23. Pielikuma saturs

23.1. Papildus citai šajos noteikumos norādītajai informācijai pielikumā iekļauj šādu informāciju:

23.1.1. konsolidēto finanšu pārskatu posteņu vērtēšanas un pārvērtēšanas metodes;

23.1.2. apdrošinātāja koncerna sabiedrību nosaukumus un to reģistrācijas adreses, katras meitas sabiedrības darbības veidu, kā arī katras meitas sabiedrības pamatkapitāla daļu, kuru ieguvušas apdrošinātāja koncerna sabiedrības un personas, kuras darbojas savā vārdā, bet apdrošinātāja koncerna sabiedrību uzdevumā vai labā;

23.1.3. metodes aprakstu, kas lietota katras meitas sabiedrības finanšu pārskatu rādītāju iekļaušanai konsolidētajos finanšu pārskatos;

23.1.4. asociēto sabiedrību nosaukumus un to reģistrācijas adreses, kā arī šo sabiedrību pamatkapitāla daļu skaitu, kas pieder konsolidācijā iesaistītajām sabiedrībām vai personām, kuras darbojas savā vārdā, bet apdrošinātāja koncerna sabiedrību uzdevumā vai labā;

23.1.5. kopīgi pārvaldīto sabiedrību nosaukumus un to reģistrācijas adreses, kā arī šo sabiedrību pamatkapitāla daļas, kas pieder konsolidācijā iesaistītajām sabiedrībām vai personām, kuras darbojas savā vārdā, bet apdrošinātāja koncerna sabiedrību uzdevumā vai labā;

23.1.6. jebkuru konsolidētajā bilancē neatspoguļoto saistību kopsummu, ja šāda informācija ir svarīga apdrošinātāja koncerna finansiālā stāvokļa novērtēšanai;

23.1.7. pozitīvās vai negatīvās nemateriālās vērtības sadalījumu pa konkrētām sabiedrībām, kā arī šīs nemateriālās vērtības apmēru pārskata gada sākumā, tās amortizāciju un atlikušo vērtību pārskata gada beigās;

23.1.8. mātes sabiedrības akcijas vai daļas, kas ir šīs mātes sabiedrības pašas īpašumā vai pieder tās meitas sabiedrībām vai personām, kuras darbojas savā vārdā, bet apdrošinātāja koncerna sabiedrību uzdevumā vai labā, norādot šo akciju skaitu un nominālvērtību.

23.2. Pielikumā atklāj arī pārējo informāciju, kura ir būtiski ietekmējusi vai var būtiski ietekmēt apdrošinātāja koncerna finansiālā stāvokļa vai darbības rezultātu novērtēšanu.

 

24. Noslēguma jautājumi

24.1. Noteikumi piemērojami, apdrošinātājam sagatavojot gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu, sākot ar 2003. gadu.

24.2. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē ar Komisijas padomes 2001. gada 28. decembra lēmumu Nr. 25/7 apstiprinātie "Apdrošināšanas akciju sabiedrību un savstarpējo apdrošināšanas kooperatīvo biedrību gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas noteikumi" un 2001. gada 2. novembra lēmumu Nr. 17/8 apstiprinātie "Investīciju ienākumu atspoguļošanas noteikumi to dzīvības apdrošināšanas sabiedrību gada pārskatos, kuras veic nelaimes gadījumu un veselības apdrošināšanu".

 

25. Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Savienības 91/674/EEC direktīvas "Par apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem gada pārskatiem", kā arī ņemti vērā Eiropas Komisijas 28.05.2002. priekšlikumi "Par grozījumiem Eiropas Savienības 78/660/EEC, 83/349/EEC un 91/674/EEC direktīvās par atsevišķu uzņēmumu veidu un apdrošināšanas uzņēmumu gada un konsolidētajiem gada pārskatiem".