"Kandidātvalstis nevar rēķināties ar saudzīgu toni"

Īsi pirms karstākās paplašināšanas procesa fāzes Eiropas Savienība pastiprina spiedienu uz kandidātvalstīm. Austrumeiropas kandidātvalstīm ir jāgatavojas uz ārkārtīgi grūtām sarunām par darba tirgu un ārējo robežu apsardzības nodrošināšanu.

Jūnijā sarunās starp ES Komisiju un sešām tā sauktajām pirmās grupas kandidātvalstīm tiks atvērtas pēdējās — grūtākās — nodaļas. Tās tiek uzskatītas par politiski ļoti delikātām; līdz ar lauksaimniecību un reģionālo politiku pie tām pieder arī iekšlietas un tieslietas, kā arī jautājums par brīvu piekļūšanu darba tirgum.

Pēc tam, kad ES lauksaimniecības ministri otrdien sarunās par lauksaimniecības iedaļu latiņu pacēla ļoti augstu, parādījās jaunu konfliktu iespējas. Īpaši Francija attiecībā uz ES nākamās austrumu robežas aizsardzību uzstāj uz "stingrām" Savienības iekšējām pozīcijām

Parīze, kas jūlijā pārņems ES prezidentūru, aicina pārējās ES dalībvalstis šajā sarunu fāzē ieņemt ļoti stingru nostāju. Piemēram, ES kandidātvalstīm ir jāveic pasākumi, lai iestāšanās gadījumā tās varētu pievienoties Šengenas līgumam. Šie visaptverošie pasākumi ārējās robežas aizsargāšanai paredz piedalīšanos Eiropas Informācijas apmaiņas sistēmā, kas notiek ar datortehniku, un vienotu vīzu politiku.

Francijas iniciatīvu plaši atbalsta Vācijā. Vienīgi Eiropas Komisija un Luksemburga ir izteikušas apsvērumus, ka ar pārāk nepiekāpīgām pozīcijām kandidātvalstīs pastiprināsies nedrošība un tās tiks pārslogotas.

Varšavas pārstāvji ES preses konferencē aicināja izturēties "saudzīgi". Turklāt viņi norādīja uz Polijas 1800 km garo austrumu robežu, kā arī "īpašajām" attiecībām ar Baltkrieviju un Ukrainu.

Polijas diplomāti Briselē ceturtdien bija pārsteigti: iestāšanās Savienībā esot gaidāma tikai pēc apmēram divarpus gadiem, tāpēc aicinājums esot "pāragrs". Un tomēr ārpus uzmanības loka ir atstāts tas, ka trīs ES skadināvu dalībvalstis, kā arī Lielbritānija un Īrija vēl šodien nav pievienojušās Šengenas līgumam, un tāpēc tām nav jāpilda attiecīgi pienākumi. Kandidātvalstīm nepatikšanas draud arī sarunās par reģionu veicināšanu un darba ņēmēju brīvu pārvietošanos. Vācija un Austrija nesen apstiprināja prasību pieņemt aizsardzības klauzulu savam darba tirgum.

Turpretī Polija prasa tās pilsoņiem nodrošināt brīvu piekļūšanu Rietumu darba tirgiem jau no pirmās dienas. Saspringti tiek gaidīts ES Komisijas atzinums. Pēc neapstiprinātām ziņām, Briseles iestāde brīvas pārvietošanās jautājumā izteiksies par ļoti īsu pārejas laiku un katram gadījumam rekomendēs izstrādāt īpašas klauzulas darba meklētājiem no pierobežas reģioniem.

"Frankfurter Rundschau"

Mihaels Bergiuss