“Lai gads būtu veiksmīgs un panākumiem bagāts!”

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Dolgopolovs intervijā Latvijas Radio

Intervija Latvijas Radio 6. janvāra raidījumā “Kāpnes” pulksten 12.35. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars

— Kas, jauno gadu sākot, domei radījis lielākās problēmas? Laikam lielais sniegs, ar kuru joprojām jātiek galā arī nomaļajās ielās vai šonedēļ vēl pieaugt sološais sals, kas var droši vien nopietnas grūtības radīt sabiedriskajam transportam. Tā ir?

Sergejs Dolgopolovs: — Nu, droši vien, bet, pirms mēs sākam sarunu, es gribētu novēlēt visiem rīdziniekiem laimīgu jauno gadu, lai tas aukstums, kas šodien uzkrita uz Rīgas ielām, tomēr nesaldētu sirdis un dvēseles, lai gads būtu veiksmīgs un panākumiem bagāts. Bet, runājot par sniegu un salu, jāsaka, ka nav problēmu tramvaju un trolejbusu kustībā. Neviens no tramvajiem un trolejbusiem savus grafikos paredzētos maršrutus nav pārtraucis, drusku sarežģītāk ir ar autobusiem. Šobrīd ir nodarbināti visi rezerves autobusi, bet, ņemot vērā, ka sals ir ļoti liels, var būt tāda situācija, ka viens otrs autobuss var iziet no ierindas maršruta laikā, tādā gadījumā vajadzēs drusku paciest, kamēr atnāks rezerves autobuss. Varu pateikt, ka „Tālavā” no rīta nespēja iziet seši autobusi, to vietā bija palaisti rezerves autobusi, „Imantā” no astoņiem 169 bija problēmas ar startu, bet pašlaik tādu problēmu gandrīz nav. Runājot par sniegu, jāsaka, ka šogad tā kā nekad pietiekami operatīvi strādāja visi mūsu dienesti, jau ir izvesti vairāk nekā 20 000 kubikmetru sniega no pilsētas ielām, tiltiem, estakādēm, maģistrālām ielām un tā tālāk. Pašlaik tas darbs ir pārtraukts sakarā ar to, ka bargais sals apgrūtina darbību. Paldies Dievam, pašlaik sniegs nesnieg. Bet, tā kā tiek prognozēts, ka sniegs vēl būs, dabiski, tie darbi arī tiks turpināti atkarībā no izveidojušās situācijas.

— Vai tiek aktīvāk strādāts ar namu pārvaldēm, jo, kad mēs paši ejam, varam redzēt ļoti lielas atšķirības tieši sētnieku darbā. Klausītāju satraukums ir divējs — vieni uztraucas par to, ka sētnieki, nežēlīgi cērtot sniegu, bojā šovasar tikko uzliktās bruģa plāksnītes tepat ap Vecrīgu un visur citur, kur ceļi bija atjaunoti; otrs variants — sētnieki strādā pāris stundu, nocērt šo sniegu, sakaisa sāli un smiltis un aiziet, pēc pusstundas to var darīt jau otrreiz. Bet ir sētnieki, kas godprātīgi dara savu darbu visu cauru dienu.

S.Dolgopolovs: — Nu, tā tas vienmēr ir bijis,ir tiešām kārtīgi cilvēki, kas apzinīgi strādā, kas veic savus pienākumus godam, bet ir arī tādi, kas „sačko”, ja tā varētu teikt. Es vienkārši gribētu atgādināt, ka par šādām neizdarībām ir paredzēta administratīvā atbildība, un pašvaldības policijai vēl pagājušā gada nogalē bija uzdots pastiprināt kontroli pār to, kā sētnieki, namīpašnieki neatkarīgi no tā, vai tie ir privātīpašnieki vai tā ir pašvaldība, vai valsts mājas, vai kāds cits, kā viņi pilda savus pienākumus un arī tās prasības, kas ir formulētas pilsētas saistošajos noteikumos. Pa divām dienām, tas bija pirms Jaunā gada, bija sastādīti vairāk nekā 50 administratīvie protokoli, un tas darbs turpināsies arī šodien. Gribu arī pateikt, ka pastiprināta atbildība tiks prasīta no autovadītājiem, kas neievēro apstāšanās un mašīnas stāvēšanas noteikumus, jo 30.decembrī izpilddirektors ir izdevis rīkojumu, ar kuru ir ierobežota mašīnu stāvēšana uz vairākām Rīgas ielām. Tas bija saistīts tieši ar sniega tīrīšanu, un tās prasības tiks kontrolētas pietiekami strikti, stingri un arī bargi.

— Ja runājam par citiem jautājumiem, citām problēmām, kas gada sākumā atkal atgādina par savu esamību, — tiekoties ar Gatera kungu pavisam nesen, jūs pārrunājāt pirms svētkiem iebalsotā nākamā gada budžeta deficīta problēmas. Vai ir kādas konkrētas jaunas vienošanās?

Sergejs Dolgopolovs: — Ar finanšu ministru Dombrovska kungu un ar pašvaldību lietu ministru Gatera kungu mēs runājām vispār par pilsētas budžeta plānošanu, par to deficītu, kas iezīmēts kā plānotais deficīts. Jo pašlaik vēl nav līdz galam apkopoti visi decembra rezultāti, un tas deficīts varētu būt reāli stipri mazāks. Mēs mēģinājām vienoties — un cerams, ka tā arī būs —, ka mēs obligāti grozīsim pieņemto budžetu, bet grozījumi būs saistīti ar valsts budžetu. Tur ir vairākas pozīcijas, kas ietekmē arī pašvaldību budžetus, un, es domāju, ka būtu prātīgi, ja mēs savus grozījumus pieņemtu tad, kad būs pieņemts arī valsts budžets.

— Jā, daudzu pašvaldību vadītāji pauduši pamatotu satraukumu par pilsētu budžetu apstiprināšanu, jo aizkavējusies valsts budžeta pieņemšana. Tātad arī Rīgu šī problēma būtībā skar?

S.Dolgopolovs: — Nu bez šaubām, teiksim, viens no piemēriem, — iemaksas izlīdzināšanas fondā, tā apmērs ir ierakstīts valsts budžetā. Un ja tas mainīsies, salīdzinot ar tām prognozēm, kas mums bija, pieņemot esošo budžetu, tad, dabiski, mums vajadzēs grozīt visu budžetu, ne tikai ieņēmumos. Ieņēmumos varbūt būs korekcijas sakarā ar tām izmaiņām, kas var būt uz gada sākumu. Bet izdevumos noteikti būs grozījumi.

— Pašvaldību aizņēmumu padome paudusi nopietnas pretenzijas pret Rīgas domes iecerēto kredītu pārfinansēšanu. Vai juridiski bija nepieciešams saskaņojums ar šo padomi, un kādas šīm pretenzijām var būt sekas?

S.Dolgopolovs: — Mūsu esošā likumdošana paredz tādu saskaņošanu, kaut, godīgi sakot, es nesaskatu, ka šeit būtu kāda ļoti liela un sarežģīta problēma. Jo mēs nesamazinām pamataizņēmuma apjomu, bet mēs ļoti nopietni atvieglojam to, samazinām to nastu, kas izraisīta ar aizņēmumu apkalpošanu, tas ir, ar procentu iemaksām un tā tālāk. Līdz ar to faktiski pašvaldība pati var garantēt savus aizņēmumus, bet diemžēl esošā likumdošana neparedz pašvaldībām tiesības brīvi rīkoties kapitāltirgū.

— Atjaunosies arī visas problēmas, kas saistītas ar Rātsnama celtniecības pabeigšanu. Kā jūs prognozējat šo notikumu tālāko attīstību?

S.Dolgopolovs: — Ziniet, varbūt tas ir labi, varbūt tas ir slikti, bet es esmu optimists pēc dabas un uzskatu, ka šeit ir liela brēka un maza vilna pēc visām tām diskusijām. Šodien es varu nosaukt tikai pāris ciparu. Paredzēts, ka Rātsnama būvniecība un tehniskais nodrošinājums izmaksās deviņarpus miljonus latu. Papildus prognozējamās izmaksas varētu būt ap 2 miljoni latu. Darbi ir izpildīti par 5 miljoniem latu, līdz ar to faktiski ir jāsaskaņo dokumentācija ar būvuzņēmējiem, ar tiem, kas strādā pie Rātsnama, jāpārskata finansējums pa pozīcijām un jāstrādā. Vairāk nekādas problēmas es tur nesaskatu.

— Mēra viedoklis par teorētisko iespēju nodot Rātsnamu koncesijā un jūsu ideja — to vispār pārdot. Kādēļ šādas pieejas īstenošana būtu saucama par saimniecisku?

S.Dolgopolovs: — Es, godīgi sakot, te varētu padiskutēt ar mēra kungu, jo es neredzu iespēju, kā to ēku varētu nodot koncesijā. Daudz vienkāršāk būtu šo māju pārdot, un kā teorētisko iespēju es to arī pieļauju, jo nedomāju, ka ar tām budžeta problēmām, kas ir valstī un pašvaldībās, mums vajadzētu tik greznu Rātsnamu. Bet tas ir diskutējams jautājums, jo projekts jau savā laikā bija domē akceptēts, droši vien mēs to arī pabeigsim, un tad varbūt atkritīs viens otrs jautājums un diskusijas par šo tēmu.

— Neliels jautājums, bet bērniem būtisks. Beigsies skolu brīvlaiks, izrādās, ka, līdzīgi kā vasarās tiek runāts par rotaļu laukumu trūkumu bērniem, ziemā trūkstot slidotavu. Tik lielā pilsētā kā Rīga ar četrām esot par maz. Piekrītat šim viedoklim?

S.Dolgopolovs: — Jā, es piekrītu. Redziet, vecos laikos bija daudz vienkāršāk, katra namu pārvalde ierīkoja ar iedzīvotāju palīdzību, starp citu, ļoti daudzos gadījumos arī ar pašu iedzīvotāju rokām un iespējām, tādus elementārus laukumus, kur varēja slidot, varēja spēlēt hokeju, un tas bija normāli. Šodien, atklāti sakot, iedzīvotāji palikuši drusku pasīvāki, jo neviens negrib uzņemties iniciatora lomu, varbūt arī mūsu sporta institūcijas ir pašvakas, lai organizētu šo lietu. Jo es personīgi neredzu absolūti nekādas problēmas, lai izveidotu tādas vienkāršas slidotavas, jo tur nav ne materiāli vajadzīgi, ne pat kādi īpaši lieli līdzekļi, lai to organizētu. Nepieciešama griba un interese, pašu iniciatīva, bez šaubām.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā