Ir jābūt pārliecinātiem par savām spējām

Maira Mora, Latvijas vēstniece Lietuvā, — “Latvijas Vēstnesim”

— Kurus notikumus jūs uzskatāt par pagājušā gada nozīmīgākajiem Latvijas ārpolitikā un kurus — jūsu vēstniecības darbībā?

— Nepārprotami — Latvijas uzaicināšanu iestāties NATO un Eiropas Savienībā. Vēl pirms dažiem gadiem gan viens, gan otrs likās grūti sasniedzams, daudz tālākas nākotnes mērķis. Arī vēstniecībai aizvadītajā gadā galvenie darbi bija tie, kas saistīti ar šo abu mērķu īstenošanu. Vēstniecībai bija jāstrādā arī pie ļoti daudzām vizītēm — pērn Valsts prezidente vien Lietuvā bija četras reizes. Pēdējā no tām bija tikšanās ar ASV prezidentu Džordžu Bušu Viļņā tūlīt pēc Prāgas sanāksmes un svinīgā uzaicinājuma atzīmēšana, piedaloties visu triju Baltijas valstu un Polijas prezidentiem.

— Kādu iztēlojaties jauno gadu Latvijas ārpolitisko prioritāšu īstenošanā?

— Gan Prāgā, gan Kopenhāgenā mēs esam saņēmuši tikai uzaicinājumu iestāties abās organizācijās, un šis gads būs izšķirošais, lai īstenotu savu gatavību kļūt par pilntiesīgu Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti. Tie būs gan mājasdarbi, lai nodrošinātu Latvijas institucionālo atbilstību dalībai šajās organizācijās, gan diplomātiskās aktivitātes, lai panāktu paplašināšanās ratifikāciju dalībvalstu parlamentos, gan Latvijas pārstāvju atlase un sagatavošana darbam abu organizāciju institūcijās.

— Kas, jūsuprāt, ir pats svarīgākais 2003. gada uzdevums Latvijas Ārlietu ministrijai un visai Latvijas sabiedrībai?

— Tas neapšaubāmi būs referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā. Latvijas tautai būs jāizdara pati svarīgākā izvēle mūsu valsts vēsturē pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Es ceru, ka līdz septembrim ikviens no mums būs sapratis, ka jābalso nevis par iestāšanos kādā organizācijā, bet gan par to, kādu likteni mēs ar savu balsi novēlam Latvijai, visai tās sabiedrībai, sev pašiem.

— Kā jūs raksturotu Latvijas divpusējās attiecības ar Lietuvu? Ko šajās attiecībās sagaidāt no jaunā, 2003. gada?

— Esot Lietuvā, esmu vairākkārt pārliecinājusies, ka jēdziens “brāļu tautas” ir reizē gan mīts, gan patiesība. Mīts tāpēc, ka bez kopīgiem ārpolitiskajiem mērķiem Lietuvai un Latvijai ir arī katrai savas ekonomiskās un politiskās intereses, katrai sava valstiskuma vēsture un nedaudz atšķirīga mentalitāte. Patiesība tāpēc, ka mūsu mentalitātes nemaz tik daudz neatšķiras, ka mēs dzīvojam kaimiņos un dzīvojam ļoti saticīgi, ka mēs viens otru pazīstam daudz labāk, nekā varam to iedomāties, un ka mūsu kopīgie mērķi liks mums turpmāk sadarboties vēl ciešāk nekā līdz šim. Šogad vairs negribētos redzēt garās rindas uz mūsu kopējās robežas. Lai latvieši un lietuvieši vairāk brauktu ciemos viens pie otra.

— Ko jūs personīgi sagaidāt no šā gada?

— Man ir labs garastāvoklis, mīļi un uzticami draugi, ļoti interesants darbs — ko vēl es varētu vēlēties? Lai tas viss būtu arī jaunajā gadā!

— Kāds ir jūsu vēlējums Latvijas sabiedrībai jaunajā gadā?

— Ticēt sev, būt pārliecinātiem par savām spējām, prast priecāties par panākumiem un spēt cīnīties ar trūkumiem.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors