• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Vai Eiropai draud šķelšanās?". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.05.2000., Nr. 187/188 https://www.vestnesis.lv/ta/id/7002

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Vai Savienība ir izaugusi līdz Fišera vīzijai"

Vēl šajā numurā

25.05.2000., Nr. 187/188

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Vai Eiropai draud šķelšanās?"

Vācu politologs Ginters Unzers aicina Austriju neķerties pie pretpasākumiem un baidās no Savienības sašķelšanās gadījumā, ja arī Itālijā pie varas nokļūs labējās partijas.

Attiecības starp Austriju un ES rada patiesas briesmas. Āhenes politisko zinātņu eksperts Ginters Unzers sarunā ar "Die Presse" pauda bažas, ka tad, ja pirms Francijas ES prezidentūras netiks panākts atrisinājums, var nonākt līdz vēl lielākām nesaskaņām. "Skaidrs ir viens: katra nākamā diena stāvokli ES padara arvien grūtāku." ES dalībvalstis nevarot izkļūt no Haidera gadījuma, nezaudējot autoritāti. Izejas stratēģija esot atkarīga arī no tā, kā izturēsies Austrija. "Ja Austrija iekšpolitiskā spiediena dēļ gribēs ķerties pie blokādes milnas, situācija kļūs smaga." Līdz šim Austrijas politika ir bijusi izteikti gudra un nogaidoša, "izņemot pāris jaunu Haidera izlēcienu". Kādas atrisinājuma iespējas saskata politologs, kas galvenokārt nodarbojas ar ES, ANO, Austriju un Šveici? Viņš saka, ka aiz kulisēm ir jāattīsta spriedzes mazināšanas stratēģija ar dāņu, somu un, iespējams, arī britu palīdzību. "Tas nedrīkst notikt uz atklātas skatuves." Protams, ka arī Vācijā nav jūtama liela gatavība meklēt atrisinājumu. Ja līdz Francijas prezidentūras sākumam nebūs atrasts atrisinājums, stingrā līnija pret Austriju tiks turpināta. Ar problemātisku efektu: "Tad es uzskatu par iespējamu, ka Austrijas valdībai, tēlaini izsakoties, beidzot pārdegs drošinātāji un tā ķersies pie blokādes politikas." Mēs pat līdz šodienai nezinām precīzi, kā patiesībā nonāca līdz 14 valstu lēmumam. "Pats lēmums bija pilnīgi nepārdomāts. Nevis beidzot nodarbojas ar lielām problēmām, bet vienkārši grib uz ārpusi demonstrēt vienotību..."

"Es domāju, ka tad, ja Austrijas sociālisti un prezidents Klestils būtu izturējušies citādi, šāds lēmums nebūtu pieņemts," uzskata Unzers.

Zinātnieki Austrijas sociāldemokrātu un zaļo izturēšanos ārzemēs vērtē kā problemātisku. Varēja jau atbalstīt sankcijas, taču tās nedrīkstēja skart sabiedrību, bet aprobežoties tikai valdību. "Ir pilnīgi nesaprotami, ka netiek ievērota nacionālā vienotība, bet tiek pieļauti partiju mēģinājumi iegūt politiskas priekšrocības... " Tagad Austrijai vienīgi var ieteikt censties nepieļaut, ka ES partneri pārāk lielā mērā zaudē autortitāti. Taču patiesi efektīvu stratēģiju izkļūšanai no šīs "mērošanās spēkiem" nezina neviens. Tomēr atrisinājums ir jāatrod pirms Francijas prezidentūras, jo Širaks un Žospēns izmantos visu savu ietekmi, lai aizkavētu lēmuma atcelšanu."

Unzers pat baidās no attiecību saasināšanās starp ES un Austriju. ES paplašināšanās valstij tās stāvokļa dēļ rada lielas problēmas, no kurām, piemēram, Francija, ir pasargāta.

Bīstamas ES varētu būt arī norises Itālijā, ja neseno vietējo vēlēšanu tendence Berluskoni virzienā turpināsies. "Tad ES gaida smaga krīze. Ar Itāliju nevarēs izrīkoties tā kā ar Austriju."

"Die Presse"

Evalds Kēnigs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!