Visiem jāapvieno pūliņi Latvijas tālākai attīstībai

Georgs Andrejevs, Latvijas pārstāvniecības Eiropas Padomē vadītājs, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: A.F.I.

— Kā pagājušais gads Latvijas ārpolitikā izskatās, no Strasbūras raugoties?

— Nozīmīgākie Latvijas ārpolitikas notikumi aizvadītajā gadā noteikti bija uzaicinājums pievienoties Ziemeļatlantijas līguma organizācijai un pozitīvais lēmums par Latvijas iespēju tikt uzņemtai par Eiropas Savienības dalībvalsti. Nozīmīgākais notikums Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Padomē darbā — Latvijas atpazīšanas pasākumi Eiroparlamenta rīkotajās atvērto durvju dienās, iepazīstinot rietumvalstu sabiedrību ar Eiropas Savienības kandidātvalstīm. Ļoti ceru, ka šis gads dos veiksmīgu tālāko risinājumu Latvijas integrācijā NATO un Eiropas Savienībā.

— Kas, jūsuprāt, ir pats svarīgākais 2003. gada uzdevums Latvijas Ārlietu ministrijai un Latvijas sabiedrībai?

— Darīt visu, kas ir mūsu spēkos, lai NATO dalībvalstu parlamenti ratificētu Latvijas uzņemšanu šajā organizācijā. Un, saņemot vajadzīgo finansējumu, veikt plašāku izskaidrošanas darbu iedzīvotāju vidū par nepieciešamību iestāties Eiropas Savienībā. Bez tam, ņemot vērā Krievijas Federācijas Valsts domes lēmumu izvirzīt prasību Baltijas valstīm kompensēt bijušās Padomju Savienības laikā investētos līdzekļus, Latvijas valdībai nāksies atjaunot attiecīga rakstura aprēķinus. Atgādināšu, ka zināmu darbu jau veica Latvijas Ministru Padomes komisija ekonomikas doktora Modra Šmuldera vadībā un publicēja 1990. gada pētījumu “Kurš kuram parādā — Latvijas un PSRS savstarpējie ekonomiskie aprēķini (1940. — 1990. gads)”. Latvijas sabiedrībai ir svarīgi arī nepakļauties labi maskētai demagoģijai par “valsts attīstības priekšrocībām neitralitātes un ekonomiskās izolācijas apstākļos”.

— Kā jūs raksturotu Latvijas līdzšinējās attiecības ar Eiropas Padomi, un ko šajās attiecībās sagaidāt 2003. gadā?

— Latvijas attiecības ar Eiropas Padomi varu raksturot kā lietišķas, konstruktīvas un efektīvas. Domāju, ka Latvija Eiropas Padomes Ministru komitejā joprojām baudīs veiksmīgi aizvadītās prezidentūras atzinību. Protams, Latvijas pārstāvniecība Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas darbā būs atkarīga no jaunās Saeimas ievēlētās delegācijas aktivitātēm. Nebūs viegli atgūt bijušo Saeimas pārstāvju — mūžībā aizgājušā Jura Sinkas un Vairas Paegles — popularitāti asamblejas vadībā un parlamentāriešu vidū, taču tas būs ļoti svarīgs uzdevums.

— Ko sagaidāt no jaunā gada un ko, šo gadu sākot, vēlat Latvijai?

— Sagaidu Latvijas veiksmīgu tālākvirzību starptautiskajā integrācijā, atveseļošanās sākumu Latvijas zinātnē, veselības aizsardzībā un rūpnieciskajā ražošanā. Bet visiem Latvijai lojālajiem cilvēkiem neatkarīgi no etniskās piederības novēlu apvienot pūliņus Latvijas tālākai attīstībai un neiznīcināt barikāžu dienu iekarojumus. Mūsu 1990. un 1991. gadu balsojumi gaida sabiedrības atbalstu 2003.gada tautas nobalsošanā par Eiropas Savienību.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors