Eiropas Savienība kā ceļš Latvijas drošai attīstībai

Mārtiņš Lācis, Latvijas vēstnieks Grieķijā un Kiprā, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: A.F.I.

— Kurus notikumus jūs uzskatāt par pērnā gada nozīmīgākajiem Latvijas ārpolitikā un arī jūsu vēstniecības darbībā?

— Latvijai, neapšaubāmi, aizvadītajā gadā svarīgākie notikumi saistīti ar valstu vadītāju sanāksmēm Prāgā un Kopenhāgenā, kur tika apstiprināta Latvijas gatavība atgriezties kā pilntiesīgai dalībvalstij Eiropas un transatlantiskajās organizācijās. Atmodas kustība, pārejas perioda grūtības un desmit gadi grūta darba ir nesuši augļus.

Mēs esam atzīti kā demokrātiska un civilizēta valsts, kas var sniegt savu ieguldījumu Eiropas attīstībā un drošībā. Tagad tikai no mums pašiem būs atkarīgs, cik ātri spēsim iemācīties domāt un spriest Eiropas un pasaules mērogos. Eiropa ir atzinusi, ka Latvija tai ir vajadzīga. Tagad mums visiem atliek nonākt pie atziņas, ka arī Latvijai ir vajadzīga Eiropa.

Mūsu valsts diplomātiem, arī Latvijas vēstniecības Grieķijā darbiniekiem, aizvadītais gads bija veltīts aktīviem centieniem palīdzēt Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstīm nonākt pie šīs atziņas, ka Latvija ir gatava atgriezties Eiropā. Vēstniecības darbā svarīgākais notikums aizvadītajā gadā un reizē arī svarīgākais notikums Latvijas un Grieķijas divpusējo attiecību attīstībā bija Valsts prezidentes oficiālā vizīte Grieķijā. Šīs sekmīgās vizītes laikā izdevās sniegt pozitīvu ieskatu gan Grieķijas sabiedrībai, gan amatpersonām par mūsu valsti, mūsu sasniegumiem, par mūsu plāniem kopīgai nākotnes rīcībai ES un NATO.

— Ko Latvijas divpusējās attiecībās ar Grieķiju sagaidāt no šā gada?

— Līdz gada vidum Latvijas un Grieķijas divpusējās attiecības būs reizē arī mūsu attiecības ar Eiropu, jo Grieķija 2003. gada pirmajā pusgadā ir ES prezidējošā valsts. Esmu pārliecināts, ka šī prezidentūra ieies Latvijas vēsturē, jo 16. aprīlī Atēnās Latvijas valsts vadītāji parakstīs ES iestāšanās līgumu. Pēc tam Latvijas pārstāvji tiks aicināti uz visiem pasākumiem, kur lems par kopējo ES politiku, un arī mūsu viedoklis tiks uzklausīts.

— Kādu iztēlojaties šo gadu Latvijas ārpolitisko prioritāšu īstenošanā?

— Manuprāt, 2003. gads būs aktīvs un atbildīgs laiks. Mums būs jāapliecina gan pašiem sev, gan pasaules valstu sabiedrībai, ka Prāgā un Kopenhāgenā pieņemtie lēmumi bijuši pareizi. Latvijai jāturpina pildīt saistības, ko tā uzņēmās pirms šīm sanāksmēm. Lai īstenotu mūsu ārpolitikas prioritātes, daudz pārmaiņu jāveic arī mūsu iekšpolitikā.

— Kas, jūsuprāt, ir paši svarīgākie 2003. gada uzdevumi Latvijas Ārlietu ministrijai un visai Latvijas sabiedrībai?

— Ārlietu ministrijai kā galveno uzdevumu es redzu pārkārtošanos visu funkciju veikšanai, kuras mums paredz Eiropas Savienība un NATO. Latvijas sabiedrībai svarīgākais ir saprast izmaiņas un priekšrocības, ko mums sola. Saprast, ka tas ir vienīgais iespējamais ceļš Latvijas drošai attīstībai, un referendumā pateikt “jā” mūsu nākotnei Eiropā.

— Kāds ir jūsu vēlējums Latvijas sabiedrībai jaunajā gadā?

— Gribētos vēlēt iecietību, izpratni, uzņēmību un veiksmi visās lietās un darbos. Mēģināsim mācīties no grieķiem, ka darbi ir svarīgi, bet tikpat svarīgs vai pat svarīgāks ir laiks, ko veltām saviem tuviniekiem un draugiem.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors