Par Eiropas atbalsta programmu
Kopš 1992.gada Eiropas Savienība (ES) katru gadu Latvijai piešķir atbalstu PHARE programmas ietvaros. Šajos desmit gados kopumā vairāk nekā 350 miljoni eiro piešķirti dažādu PHARE programmas projektu īstenošanai.
Līdz ar Latvijas eirointegrācijas procesa attīstību ir mainījusies arī PHARE programma un tās atbalstāmās prioritātes. Jo tuvāk nāk Latvijas dalība ES, jo komplicētāki kļūst projekti un sarežģītāki tajos paredzamie uzdevumi. No vienkāršas palīdzības programmas trešajām valstīm 1989.gadā PHARE programma (kopš 2000.gada kopā ar ISPA un SAPARD programmām) kļuvusi par līdzekli, kuram jāatvieglo un jāveicina Latvijai integrācija Eiropas Savienībā. Koncentrējoties uz vājākajām jomām, kā arī veidojot iestrādes un administratīvo bāzi ES struktūrfondu saņemšanai nākotnē, PHARE programma principā ir vienīgais institucionālās attīstības atbalsta instruments, kuram jārisina tādi daudzkārt EK progresa ziņojumos minēti trūkumi kā administratīvās kapacitātes nepietiekamība, problēmas finansu vadības sistēmā, tieslietu sistēmas nepilnības, korupcija un ar tās apkarošanu saistītie jautājumi.
2002.gadā noslēgti līgumi par PHARE programmas fondu izmantošanu par kopējo summu 29 miljoni eiro, no tiem 23 miljoni eiro PHARE nacionālās programmas ietvaros. To vidū ir gan būtiski institucionālās attīstības projekti (Sabiedrības integrācijas programma, Valsts izdevumu sistēmas vadība u.c.), gan partnerattiecību projekti, kuru ietvaros valsts ierēdņi no ES dalībvalstīm konsultē savus Latvijas kolēģus ar ES integrāciju saistītajās nozarēs, gan piegādes līgumi par attiecīgā institucionālās attīstības projekta tehniskā nodrošinājuma iegādi. (PHARE programmas noteiktais projektu lielums ir vismaz 1 miljons eiro; katrs projekts satur vairākus atsevišķus kontraktējamus komponentus.)
Domājot par nākotni, īpaši nozīmīgi ir Ekonomiskās un sociālās kohēzijas (ESK) programmas projekti, par kuru īstenošanu 2002.gadā noslēgti pirmie līgumi. ESK projekti un to veiksme ir būtiski Latvijai, jo tieši pēc šo projektu izveidotās atlases, līgumu slēgšanas, finanšu vadības un īstenošanas kontroles kārtības pēc Latvijas iestāšanās ES balstīsies ES struktūrfondu darbība. (Tieši tāpat kā ISPA programma ir pamats ES kohēzijas fondu saņemšanai un izmantošanai; savukārt SAPARD programmas mehānisms ir pamats visu ar lauksaimniecību saistīto ES fondu saņemšanai nākotnē.) 2002.gadā tika slēgti līgumi par 2000.gadā programmas ietvaros piešķirtajiem līdzekļiem.
2000.gada finansējuma ietvaros šie projekti attiecas tikai uz diviem izvēlētiem reģioniem — Latgali un Zemgali. Jo veiksmīgāk darbosies šī sistēma, jo vairāk līdzekļu Latvija spēs piesaistīt vēlāk pēc iestāšanās Eiropas Savienībā.
Atsevišķu grupu veido sabiedrības informēšanas projekti. Šeit būtu minams Eiropas Komisijas Komunikācijas stratēģijas projekts (550 000 eiro), kā arī Mazo projektu programma, kuras ietvaros noslēgti 7 līgumi (kopējā summa 216 544 eiro).
Atsevišķi jāatzīmē PHARE Pārrobežu sadarbības programmas ietvaros noslēgtie 13 līgumi par kopējo summu 864 476 eiro.
Īpaši jāmin arī PHARE ACCESS programmas ietvaros noslēgtie līgumi par 1 miljona 120 tūkstošu eiro izmantošanu.
Saskaņā ar PHARE programmas noteikumiem līdzekļi tiek piešķirti pa gadiem līdz ar ikgadējo Finanšu memorandu (FM) parakstīšanu. Savukārt pēc Finanšu memoranda parakstīšanas ir pieļaujams divu gadu ilgs līgumslēgšanas periods un vēl viens pieļaujams gads projektu īstenošanai. Ja šo trīs gadu laikā līdzekļi nav izlietoti, finansējums atgriežas Eiropas Savienībā. Latvija, tāpat kā citas kandidātvalstis, no 1998.gada atrodas t.s. decentralizētajā projektu īstenošanas sistēmā. Tā paredz, ka lielāko līgumu slēgšanas darba (konkursu organizēšana, atlase, līgumu izstrāde u.c.) daļu veic Latvijas atbildīgās institūcijas. Attiecībā uz PHARE programmu Latvijā ar to nodarbojas Centrālā finanšu un kontraktu slēgšanas vienība (CFKV) Finanšu ministrijā. Tā kā projekti pirms parakstīšanas Finanšu ministrijā tiek saskaņoti ar Eiropas Komisiju, kā arī CFKV darbību Latvijā Eiropas Komisijas vārdā pārrrauga EK delegācija Latvijā, korupcijas un līdzekļu izšķērdēšanas risks tiek samazināts līdz minimumam.
Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā Preses un informācijas nodaļa