Lai sakārtotu un pilnveidotu tieslietas

7.janvārī tieslietu ministrs Aivars Aksenoks rīkoja preses konferenci

Foto: A.F.I.

Vakar, 7. janvārī, aizritēja tieši divi mēneši, kopš savā amatā stājās jaunais tieslietu ministrs Aivars Aksenoks, pārņemot stafeti no iepriekšējās tieslietu ministres Ingrīdas Labuckas. Kas paveikts šajā laikā, un kādas pārdomas radušās tieslietu sistēmas tālākā sakārtošanā — par to savā pirmajā preses konferencē stāstīja tieslietu ministrs, pēc tam atbildot arī uz žurnālistu jautājumiem.

— No pirmās darba dienas kā vienu no prioritātēm tiku izvirzījis tiesu darba tālāku sakārtošanu un pilnveidošanu, — tā savu uzrunu sāka A. Aksenoks. Labs indikators, kas parādīja tiesu sistēmas vienu no vājākajām vietām, bijusi Aleksandra Laventa lietas izskatīšana un tās rezultāts Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Smagākais procesuālais pārmetums izrādījies tas, ka šī lieta valstī nav skatīta likumīgā tiesas sastāvā.

Izkristalizējusies neprasme tiesām veidot saikni ar sabiedrību. Lai veicinātu šo savstarpējo izpratni, uzlabotu tiesu darba organizāciju, decembra vidū pieņemta Tieslietu ministrijas instrukcija “Apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu rīcībā esošās informācijas izsniegšanas noteikumi”, kas izdoti saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 107. pantu. Tieslietu ministrs atzina, ka vairāki iepriekš sāktie darbi turpināti — jaunajā Tiesu namā iekārtojušās un darbojas vairākas tiesas, pieņemti ļoti vajadzīgie grozījumi Kriminālprocesa kodeksā, kas dod iespēju tiesām efektīvāk strādāt. Novembrī notikusi starptautiska konference par jauno Tiesu varas likumprojektu, kā arī noslēdzies PHARE projekts par tiesu darba atklātību, lai efektīvāk apkarotu korupciju un citas nevēlamas parādības tiesu sistēmā.

Valdība izskatījusi arī tiesu un tiesnešu darba koncepciju, precīzāk izdarīti aprēķini par atalgojumu tiesnešiem un tiesu darbiniekiem. No šā gada 1. jūlija tiesnešu alga varētu palielināties vidēji par 100 latiem, bet tiesu darbiniekiem — par 50 līdz 60 latiem. Taču no tiesnešiem arī tiek gaidīta lielāka atbildība un tiesu darba organizācijas uzlabošana. Tiesu darba, to spriedumu publicitāte un iespējas tos lasīt speciālā interneta portālā jau tuvākajā nākotnē palīdzēs gan citiem tiesnešiem iepazīties ar kolēģu taisītajiem spriedumiem, gan plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem un sabiedrībai objektīvāk vērtēt tiesu darbu, arī dažkārt “dīvainos” spriedumus.

Jau šajā mēnesī Tieslietu ministrija iesniegs Ministru kabineta Komitejā Kriminālprocesa likuma projektu, ar otro pusgadu stāsies spēkā Administratīvā procesa likums, kam būs liela nozīme gan sabiedrības dzīvē, gan tiesu darbībā. Jaunais likums dos iespējas labāk pārraudzīt ierēdņu darbu. Tiesa, kā atzina A. Aksenoks, pašlaik ir dažas grūtības valsts budžeta sastādīšanā. Tas galvenokārt saistīts ar divu nodokļu — sociālā un uzņēmumu ienākuma nodokļa — samazināšanu, taču ar laiku šie miljoni tiks atgūti. Preses konferencē tieslietu ministrs atzīmēja, ka valsts ir spiesta visai prāvas naudas summas tērēt noziedzības apkarošanai, cietumos ieslodzīto uzturēšanai (vienam ieslodzītajam — 3,60 latu dienā), lai gan šī sistēma nav efektīva. Tāpēc viens no pirmo mēnešu darbiem ministram bijusi vairāku ieslodzījuma vietu apmeklēšana. Viņu visvairāk pārsteidzis kontrasts, piemēram, starp Brasas cietumu, kur diezgan ilgstoši atrodas nepilngadīgie, jaunieši, un Centrālcietuma vairākām labiekārtotajām telpām. Nolemts nepilngadīgos ieslodzītos pārcelt uz Matīsa cietumu, un daļēji tas jau izdarīts. Tajā ir gan labākas telpas, gan iespējas mācīties. Lai ieviestu skaidrību par līdzekļu izmantošanu remontiem cietumos, ierosināta pārbaude, kas turpinās, tāpēc par rezultātiem vēl pāragri runāt. Kā zināms, Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Vitolds Zahars pērnā gada nogalē iesniedzis atlūgumu pēc paša vēlēšanās, un viņa pienākumus patlaban pilda Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes ģenerālinspektors Dailis Lūks.

— Mūsu mērķis nav papildus celt cietumus, bet samazināt radikālu līdzekļu piemērošanu, tāpēc liela uzmanība pievēršama Probācijas dienesta izveidošanai un turpmākajam darbam. Lai gan pašlaik vēl nav pietiekamu līdzekļu šim dienestam, tomēr jācer, ka līdz gada beigām tas varētu sākt reāli darboties, — teica A. Aksenoks. Arī dažas citas valstis, īpaši Kanāda, vēlas sniegt atbalstu šajā jomā. Taču arī Latvijai jāizrāda labā griba šos jautājumus risināt.

Žurnālisti tika informēti par svarīgākajiem likumiem, kas stājās spēkā 2003. gada 1. janvārī. Un kā vienu no būtiskākajiem ministrs nosauca Tiesu izpildītāju likumu un ar to saistītās turpmākās darbības un problēmas, grozījumus Civilprocesa likumā, Notariāta likumā, Valsts pārvaldes iekārtas likumu un citus. Visai liela ažiotāža radusies sakarā ar valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācija” izveidošanu saistībā ar grozījumiem likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”. Tieslietu ministrija veikusi lielu darbu, lai izstrādātu attiecīgus noteikumus maksātnespējas procesa administratoru kvalifikācijai un uzraudzībai.

Preses konferences gaitā tika saņemta ziņa no Kopenhāgenas Jūras un komerctiesas sagrieztā Zviedrijas firmas “SwemBalt AB” kuģa lietā. Tiesas spriedums ir negatīvs Latvijai. Uz žurnālistu jautājumiem, kāda būs mūsu valsts reakcija, tieslietu ministrs pieļāva iespēju šo lēmumu pārsūdzēt Dānijas Augstākajā tiesā. Taču to, kāds būs rezultāts, nevar prognozēt. Ļoti iespējams, ka Latvijai būs jāmaksā vairāk nekā divi miljoni latu un vēl procenti. Pašlaik Rīgas Centra tiesa sākusi izskatīt metāllūžņos sagrieztā Zviedrijas firmas kuģa krimināllietu, kurā tiek apsūdzētas četras amatpersonas.

Uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu, kad varētu būt jūtama Tiesu izpildītāju likuma ieviešanas efektivitāte, A. Aksenoks pauda domu, ka tas varētu notikt šā gada otrajā pusē. Pašlaik vēl risināmi daudzi jautājumi par telpām, biroju iekārtu, speciālistiem, kuri strādās šajā sistēmā. Arī valsts paredz sākumā finansiālu palīdzību šiem mērķiem. Ministrs nesen bijis Igaunijā un iepazinies ar tiesu izpildītāju institūciju, kas ar labām sekmēm darbojas jau divus gadus.

Rita Belousova, “LV” tieslietu redaktore