Kad plānošanas reģionu robežu vēl nav

3.janvārī īpašu uzdevumu ministrs reģionālās attīstības un pašvaldību lietās Ivars Gaters tikās ar Ogres, Tukuma un Limbažu rajona vadību

Lai pārrunātu jautājumu par plānošanas reģionu teritorijām, pēc Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēža Andra Jaunsleiņa iniciatīvas 3.janvārī īpašu uzdevumu ministrs reģionālās attīstības un pašvaldību lietās Ivars Gaters tikās ar LPS, Ogres, Limbažu un Tukuma rajona pašvaldību vadītājiem un Rīgas reģiona attīstības padomes pārstāvjiem. Saskaņā ar 2002.gada 22.oktobrī iepriekšējās valdības pieņemtajiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.477 “Kārtība, kādā jautājums par plānošanas reģionu teritorijām saskaņojams ar tajos ietilpstošajām pašvaldībām” un 2002.gada 4. novembrī pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr.509 “Noteikumi par plānošanas reģionu teritorijām” ir noteiktas plānošanas reģionu teritorijas.

Uzrunājot klātesošos, ministrs teica, ka minētais jautājums, viņaprāt, sākotnēji nav ticis pietiekami apspriests. Tāpat lielākā daļa Latvijas pašvaldību līdz 2002.gada 1.septembrim nebija pildījušas Reģionālās attīstības likuma normu un nosūtījušas lēmumu par piedalīšanos kādā no plānošanas reģioniem.

I.Gaters atzina, ka pieņemtie noteikumi ir savstarpēji pretrunīgi, un teica: “Līdz šim valdības rīcība nav bijusi vērsta uz to, lai pašvaldībām dotu lielus uzdevumus, šādiem uzdevumiem atbilstošu atbildību, risinot reģionālās attīstības jautājumus valsts līmenī.” Noteikumi neatbilst Reģionālās attīstības likumam, nosakot šādas plānošanas reģionu robežas, tiek radīti teritoriāli pārrāvumi. “Apstiprināt šādas plānošanas reģionu robežas būtu neloģiski un nepareizi. Tādēļ uzskatu, ka šie Ministru kabineta noteikumi ir jāpārskata,” teica ministrs.

Plānošanas reģioni tiek veidoti, lai nodrošinātu vienotu valsts teritorijas attīstību. Plānošanas reģionu attīstības aģentūrām Eiropas Savienības struktūrfondu ieviešanā ir plānotas Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu izstrādes veicināšanas un konsultēšanas funkcijas, kā arī informēšana par projektu atbalsta iespējām.

Pašlaik plānošanas reģioniem vēl nav vienotas teritorijas, un tas kavē pildīt plānošanas reģionu svarīgākās funkcijas. Reģionālās attīstības likums noteic, ka Ministru kabinets gan izveido, gan uzņemas atbildību par plānošanas reģionu teritoriju izveidi saskaņā ar pašvaldību lēmumiem. MK noteikta arī atbildība par izveidoto plānošanas reģionu sekmīgu darbību uz valsts kopējās attīstības fona.

Gandrīz visas Ogres, Tukuma un Limbažu rajona pašvaldības saskaņā ar minētajiem MK noteikumiem ir izteikušas vēlmi būt Rīgas plānošanas reģionā. Tādējādi šis plānošanas reģions teritorijas ziņā pārējo vidū ir lielākais un veido tā saukto ūdensgalvu. Tomēr sarunā pašvaldību vadītāji atzina, ka lielpilsētas tuvums un galvenokārt ekonomisko saikņu veidošanās, un transporta plūsmas virzība uz Rīgas reģionu noteikusi šo pašvaldību deputātu izvēli balsojumā par labu Rīgas reģionam. Lielākā daļa pašvaldību jau vairākus gadus ar līdzfinansējumu un darbu piedalās Rīgas reģiona attīstības padomes aktivitātēs. Ir izstrādāti un sākti daudzi projekti, iesaistot Tukuma, Ogres, Limbažu pašvaldības.

Tukuma pilsētas domes priekšsēdētājs Juris Šulcs aicināja ministru izteikt viedokli par tieši vēlētu reģionālo pašvaldību izveidi: ”Plānošanas reģionam pēc robežām vajadzētu atbilst reģionālajām pašvaldībām, taču šīm robežām nebūtu jābūt strikti noteiktām. Ja veido plānošanas reģionus, vai reģionālās pašvaldības vispār tiks izveidotas? Jautājumi jārisina konceptuāli, un reģionālo pašvaldību izveides jautājums, manuprāt, ir primārs.” I.Gaters atbildēja: “Šī valdība negrasās noteikt situāciju reģionālo pašvaldību izveidē. Svarīgs ir pašvaldību viedoklis, pamatojums, kāpēc ir vajadzīgas tieši vēlētas reģionālās pašvaldības. Un šis viedoklis tiks ņemts vērā.”

Ministrs piedāvāja izvērtēt citu variantu par plānošanas reģionu teritorijām. Rīgas reģionā ietilptu Rīga, Jūrmala un Rīgas rajons. Rīgas reģionam tiktu piešķirts galvaspilsētas statuss, un tas attīstītos kā metropole. Bet sarunā klātesošās Tukuma rajona pašvaldības piedalītos Kurzemes, Ogres un Limbažu–Vidzemes plānošanas reģionā. Tā kā plānošanas reģioniem reģionālās politikas īstenošanai un attīstībai ir paredzēts saņemt finansējumu no Eiropas Savienības strukturālajiem fondiem, šāds teritoriālais sadalījums būtu loģiskāks un ieinteresēto pušu vēlmēm atbilstošāks. “Rīgas attīstība ir un vienmēr būs kā metropoles attīstība. Piemēram, sagatavojot divus projektus — reģiona infrastruktūras attīstībai un lauksaimniecības atbalstam — Rīgas reģionam atbalstāmāks būs pirmais. Taču jebkura cita reģiona gadījumā atbalstu gūtu lauksaimniecības attīstības projekts,” skaidroja I.Gaters.

Pašvaldību pārstāvji norādīja arī uz savstarpēju plānošanas reģionu, iespējamo reģionālo pašvaldību teritoriju nesasaisti ar administratīvi teritoriālās reformas rezultātā izveidotajām teritorijām. Trāpīgs piemērs ir pašreizējā Tukuma rajona Jaunpils pagasta situācija. Pagasta priekšsēdētāja Ligita Gintere: ” Šobrīd mēs piedalāmies Rīgas reģiona attīstības padomes darbā, esam arī pieņēmuši lēmumu par dalību Rīgas plānošanas reģionā. Pēc administratīvi teritoriālās reformas 102 pašvaldību modeļa Jaunpils pagastu paredzēts pievienot Dobelei, kas ietilps Zemgales plānošanas reģionā. Savukārt pēc ministra piedāvātā projekta mēs kā Tukuma rajona pašvaldība esam iekļaujami Kurzemes plānošanas reģionā.” I.Gaters atteica, ka plānošanas reģionu izveide nav saistīta ar administratīvi teritoriālās reformas 102 pašvaldību variantu. Turklāt plānošanas reģionu robežas jānosaka nekavējoties, Eiropas Komisija finansējuma piešķiršanai Latvijai kā vienotam reģionam nepieļaus nogaidīšanu.

Tā kā sarunā pašvaldību vadītāji izteica vairākus viedokļus, pēc diskusijas I.Gaters secināja, ka Ministru kabineta noteikumu projektam “Noteikumi par plānošanas reģionu teritorijām”, iespējams, būs jāsagatavo vairāki varianti. Viens ir ministra jau sagatavotais un piedāvātais variants par plānošanas reģionu teritorijām, kas paredz, ka Rīgas plānošanas reģionā ietilptu Rīga, Jūrmala un Rīgas rajons, Kurzemes plānošanas reģionā – Liepāja, Ventspils, Liepājas, Ventspils, Kuldīgas, Talsu, Saldus un Tukuma rajons, Zemgales plānošanas reģionā — Jelgava, Dobeles, Jelgavas, Bauskas, Aizkraukles un Jēkabpils rajons, Vidzemes plānošanas reģionā — Limbažu, Valmieras, Valkas, Cēsu, Ogres, Madonas, Gulbenes un Alūksnes rajons, Latgales plānošanas reģionā — Rēzekne, Daugavpils, Rēzeknes, Daugavpils, Preiļu, Balvu, Ludzas un Krāslavas rajons.

Otrs ir Ogres, Limbažu un Tukuma rajona pašvaldību pārstāvju aizstāvētais variants, lai šo trīs rajonu pašvaldības būtu Rīgas plānošanas reģionā. Tukuma rajona pašvaldības gan nav vienotas šajā jautājumā, jo Kandavas novads vēlas būt Kurzemes plānošanas reģionā. Tāpēc ministrs pirms šā varianta sagatavošanas vēl paredzējis konsultēties ar Centrālo statistikas pārvaldi par to, cik strikti plānošanas reģionu teritoriju noteikšanā būtu jāievēro rajonu robežas.

Zaida Kalniņa, “LV” pašvaldību lietu redaktore