Pa latviešu pēdām Ziemeļāfrikā

“LV” speciālkorespondents Jānis Ūdris:

Uzaicinu ik latvieti kaut reizi atbraukt uz Maroku

Viņa ekselence Muhammeds Alī Ganams, Marokas Karalistes Dienvidmasādras reģiona un Agādīras prefektūras gubernators, — “Latvijas Vēstnesim”

Turpinot iepriekšējās Marokas komandējuma sarunas — pēc

“LV” Nr.187, 20.12.2002.,

Nr.188, 24.12.2002.

— Šo interviju ar jums vēlētos sākt ar jautājumu, kas izriet no manas vizītes galvenās motivācijas un prioritātes: kā jūs vērtējat faktu, ka Vaira Vīķe-Freiberga, Latvijas Valsts prezidente, piecus savas bērnības gadus, no 1948. līdz 1954. gadam, pavadījusi Marokā?

— Protams, vispirms es šo faktu redzu kā labu pamatu ciešākai sadarbībai starp mūsu valstīm. Es šo faktu gribētu aplūkot no vairākiem redzesleņķiem, arī no psiholoģiskā aspekta. Es domāju, ikviens no mums mūžam atcerēsies vietu, jo vairāk valsti, kurā pavadījis veselus piecus savas dzīves gadus. Piemēram, es pats tikpat ilgu laiku, piecus gadus, esmu pavadījis Francijā, un man joprojām ir ļoti labi kontakti ar Franciju un frančiem.

Es domāju, unikālais fakts, ka Latvijas Valsts prezidente daļu savas bērnības pavadījusi Marokā, ir lieliska iespēja attīstīt un padziļināt Marokas un Latvijas sakarus visdažādākajās jomās. Taču galvenais priekšnoteikums šim procesam ir abpusējas informācijas uzlabošana. Jo nav noslēpums, ka pagaidām vēl marokāņiem ir visai attāls priekšstats par Latviju, un pieņemu, ka arī jūsu valstī vēl nav pietiekami daudz informācijas par Maroku. Plašāka informācija ir arī priekšnoteikums mūsu ekonomiskās sadarbības attīstīšanai, jo informācija nepieciešama, lai izanalizētu pašas labākās iespējamās sadarbības jomas.

— Būtībā jūs jau pateicāt priekšā mūsu intervijas turpinājumu: pastāstiet, lūdzu, par Agādīras prefektūru un par sevi gubernatora amatā!

— Pēc profesijas esmu inženieris, bet pirms gada Viņa majestāte karalis Muhammeds VI mani iecēla par Dienvidmasādras reģiona un Agādīras prefektūras gubernatoru. Protams, man tas ir liels gods, ko ik dienu cenšos attaisnot ar godprātīgu darbu. Marokas milzīgā teritorija, vairāk nekā 700 tūkstoši kvadrātkilometru, sadalīta sešpadsmit reģionos. Mūsu reģions aizņem apmēram desmit procentus no valsts kopīgās teritorijas, no Atlantijas okeāna līdz pat Alžīrijas robežai, un tajā dzīvo apmēram desmitā daļa no valsts 30 miljoniem iedzīvotāju.

Mūsu reģionā ir ļoti dažādi dabas apstākļi — okeāna piekraste, Atlasa kalni, ir arī līdzenumi. Mūsu reģionā ietilpst arī daļa Sahāras tuksneša, gan tikai pats tuksneša sākums. Atbilstoši savdabīgajiem dabas apstākļiem mēs savu ekonomiku esam izvērsuši trīs galvenajos virzienos. Vispirms jau tā ir lauksaimniecība, ko esam intensīvi attīstījuši šim mērķim piemērotajos rajonos. Mēs audzējam lauksaimniecības produkciju galvenokārt eksportam. Tie ir tradicionālie apelsīni, taču ražojam arī daudzas dārzeņu kultūras, ko eksportējam galvenokārt uz Eiropas valstīm, kopumā līdz 80 procentiem no mūsu lauksaimniecības produkcijas eksporta kopapjoma tiek nosūtīts uz Eiropas valstīm. Mūsu lauksaimniecības produktu eksporta ģeogrāfijā nozīmīga vieta ir arī Kanādai un Krievijai.

Otra svarīgākā reģiona tautsaimniecības nozare ir zvejniecība. Mūsu reģionā ir trīs lielas zvejnieku ostas, un Agādīras sardīņu osta ir ne vien lielākā valstī, bet arī viena no lielākajām pasaulē. Arī jūras produktus mēs eksportējam galvenokārt uz Eiropas valstīm, kā arī uz Japānu. Taču šajā eksporta pozīcijā notiek lielas pārmaiņas, jo cenšamies, lai mūsu zivju eksporta kopapjomā aizvien lielāku vietu ieņemtu zivju konservi.

Trešā svarīgākā mūsu reģiona ekonomikas nozare ir tūrisms. Agādīra ir viens no lielākajiem valsts tūrisma centriem, bet kopumā mūsu prefektūra uzņem apmēram trešo daļu no visiem tūristiem, kas apmeklē mūsu valsti. Tūrisma jomā mums gadu gaitā izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Franciju un Lielbritāniju, taču mēs intensīvi domājam arī par savas tūrisma kontaktu ģeogrāfijas palielināšanu. Pēdējos gados mēs aizvien intensīvāk domājam par sakariem ar Austrumeiropas valstīm, tostarp arī par Latviju. Es domāju, ka arī no šī viedokļa jūsu vizīte Marokā ir ļoti apsveicama.

— Kā jūs raugāties uz mūsu valstu sadarbības iespējām politikā? Latvijai 2002. gads bijis ārkārtīgi veiksmīgs ārpolitikas stratēģisko prioritāšu īstenošanā, jo mūsu valsts saņēmusi uzaicinājumus iestāties Eiropas Savienībā un NATO. Uzturoties Marokā un tiekoties ar virkni ļoti autoritatīvu jūsu valsts amatpersonu, jau esmu dzirdējis viedokli par Marokas labajām attiecībām ar NATO. Marokas ģeopolitiskā situācija liecina par labu šādu attiecību padziļināšanai. Jūsu minētie fakti liecina arī par ciešu sadarbību ar ES dalībvalstīm. Vai paredzama šā procesa tālāka attīstība?

— Jau mūsu iepriekšējā karaļa valdīšanas laikā būtiski padziļinājās Marokas ekonomiskie sakari ar ES valstīm. Mūsu valsts ģeopolitiskā situācija — atrašanās Vidusjūras dienvidu krastā — paver lieliskas iespējas sekmēt sakarus starp Eiropas un Āfrikas valstīm. Es domāju, ka Marokas interesēs būtu kļūt par NATO dalībvalsti, taču to, protams, vajadzētu izlemt mūsu sabiedrībai. Ar ES Marokai ir asociācijas līgums, kas ietver arī politiskās sadarbības aspektus. Protams, mēs nopietni domājam arī par integrēšanos NATO, un šāda varbūtība patiešām iespējama nākotnē. Protams, mēs vēlamies integrēties arī Eiropā, tāpēc piešķiram ļoti lielu nozīmi attiecībām ar ES dalībvalstīm. Fakts, ka arī Latvija ir uzaicināta iestāties ES, paver kvalitatīvi jaunas iespējas arī mūsu divpusējās sadarbības nākotnei.

— Bet jājautā arī par būtisku kavēkli tūrisma attīstībai. Proti, par starptautisko terorismu, kas savas aktivitātes aizvien biežāk vērš pret tūrisma objektiem. Kāda ir Marokas pozīcija cīņā pret šo parādību?

— Maroka jau aktīvi iekļāvusies cīņā pret starptautisko terorismu. Īpaši aktīvi šajā jomā mēs sadarbojamies ar Eiropas valstīm, no kurām Marokā ierodas lielākā daļa tūristu. Ļoti daudz pūļu mēs veltām, lai izskaidrotu starptautiskajai sabiedrībai, ka nav pamata likt vienlīdzības zīmi starp terorismu un musulmaņu ticību. Mēs uzskatām, ka Marokai ir vislabākās iespējas parādīt pasaulei islāma ticības un musulmaņu toleranci pret citām nācijām un kultūrām. Protams, Maroka viena pati nevar apturēt starptautisko terorismu, bet mēs cenšamies dot savu būtisku ieguldījumu šajā procesā.

— Vai vēlaties ko pavēstīt Latvijas sabiedrībai?

— Vispirms es uzaicinu ikvienu Latvijas iedzīvotāju, tātad jūs visus, kaut reizi atbraukt ciemos uz zemi, kurā jūsu prezidente pavadījusi piecus saulainus savas dzīves gadus, un atklāt mūsu zemes pozitīvos aspektus. Protams, mūsu valstis ir tālu viena no otras, taču mēs varam šo attālumu samazināt ar plašāku informāciju par mūsu valstīm. Šajā kontekstā es vēlreiz gribu uzsvērt jūsu žurnālista misijas nozīmīgumu Marokā un Latvijā. Es zinu, ka jūsu vizīte, apmeklējot vietas Kasablankā un Daurātā, kur bērnības gados dzīvojusi jūsu prezidente, atspoguļota divos Marokas televīzijas kanālos. Tagad es gribu jums novēlēt labus panākumus, stāstot Latvijas sabiedrībai par Maroku.

Turpmāk — vēl