Par katra lēmuma atklātu gaitu uz sabiedrību

Par valdības pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par pašvaldībām”

Ministru kabinets 7.janvāra sēdē Satversmes 81.panta kārtībā pieņēma lēmumu par grozījumiem likuma “Par pašvaldībām” 56.panta pirmajā daļā. Līdz šim likuma normas noteica, ka pašvaldību komiteju sēdes nav atklātas. Tajās deputāti un pieaicinātie speciālisti izskatīja jautājumus un strādāja ar sagatavotajiem lēmumu projektiem, lai tos tālāk virzītu apstiprināšanai domes vai padomes sēdē, taču šajās sēdēs nevarēja piedalīties klausītāji. Pieņemtie grozījumi paredz, ka pašvaldību komiteju darbs turpmāk notiks atklātās sēdēs, un interesentiem tiek dota iespēja piedalīties pašvaldību lēmumu pieņemšanas sākumstadijā. Tad pamatā tiek formulēti pašvaldību domju viedokļi, apspriežot un sagatavojot pašvaldības domes sēdēm iesniedzamo lēmumu projektus. Un tādējādi tiek sekmēta arī pašvaldību darbības atklātība.

Sniedzot skaidrojumu sagatavotajiem likuma grozījumiem, īpašu uzdevumu ministrs reģionālās attīstības un pašvaldību lietās Ivars Gaters norādīja, ka pamats noteikumu projekta steidzamībai joprojām ir ievērojamais pašvaldību nelikumīgo lēmumu skaits. Tas lielā mērā ir saistīts ar plašsaziņas līdzekļu un iedzīvotāju ierobežotajām iespējām iepazīties un redzēt pašvaldību deputātu darbu, kā arī reaģēt uz pašvaldību pieļautajām nelikumībām. Ministrs arī norādīja, ka ar šiem likuma grozījumiem valdības izvirzītais atklātības princips tiek nostiprināts arī pašvaldību sistēmā.

Latvijas Pašvaldību savienības un tās priekšsēža Andra Jaunsleiņa viedoklis arī valdības sēdē šajā jautājumā nebija konceptuāli atšķirīgs.

A.Jaunsleinis vien norādīja uz to, ka sociālo pabalstu piešķiršanas jautājumi un lēmuma projekts, kas tiek sagatavots sociālo jautājumu komitejas sēdē, pamatojoties uz Fizisko personu datu aizsardzības likumu, nav izskatāms atklātā sēdē, šādi jautājumi arī turpmāk ir jāizskata slēgtajā sēdes daļā. Arī LPS priekšsēža padomniece Olga Kokāne “Latvijas Vēstnesim” atzina, ka pašvaldību komiteju sēžu atklātību uzskata par loģisku: “Atklātības princips tiek ievērots pašvaldības domes vai padomes sēdē. Arī komiteju sēdēm jābūt atklātām, tādēļ es neredzu iemesla lauzt šķēpus šajā jautājumā.”

Tomēr pašvaldībās šīs likuma izmaiņas tiek uztvertas atšķirīgi, un pašvaldību vadītāji ir izteikuši pretējus viedokļus. Vieni norāda, ka pieņemtais valdības lēmums nekādus sarežģījumus neradīšot. Jo komiteju sēdes bijušas atklātas jau iepriekš. “Ja atnāca kāds žurnālists vai cita ieinteresēta persona, mēs viņu ārā nedzinām,” atzina Jūrmalas domes vadītājs Dainis Urbanovičs. Arī Madonas domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters norādīja, ka jaunā kārtība liks debatētājiem pārdomāti izteikt savas domas, lai novērstu pārpratumus un to radītās sekas un komitejā izskanējušie viedokļi vai priekšlikumi netiktu uztverti kā nolemta patiesība.

Tomēr ir arī klaji negatīva nostāja, kad pašvaldību vadītāji pieņemtajos likuma grozījumos saredz zināmas grūtības likuma prasības izpildē, kā arī darbu atklātās komiteju sēdēs neuzskata par auglīgu. Pašvaldību vadītāji noliedza, ka komiteju sēdēs vai pašvaldībās notiek slepena lēmumu pieņemšana un informācija netiek sniegta sabiedrībai. Šādu nostāju ziņu aģentūrām pauda gan Rīgas pašvaldības vadības pārstāvis, gan Alūksnes un Gulbenes pašvaldību vadītāji.

Viena no lielākajām pašvaldību pretenzijām ir bažas par pārlieku lielu klausīties gribētāju skaitu. Taču vairāki domju vadītāji atzina, ka tā ir tikai varbūtība. Strenču pilsētas domes priekšsēdētāja Velga Graumane: “Nebūt ne tik daudz ir to cilvēku, kas ierodas klausīties domes sēdes. Arī lielajām pilsētām, manuprāt, to apgalvot ir pārspīlēti. Es nedomāju, ka klātesošo skaits komiteju sēdēs krasi palielināsies pēc šo likuma grozījumu pieņemšanas.” Sabiles domes vadītāja Lolita Neilande pauda viedokli, ka cilvēki kļūst izglītotāki, ieinteresētāki, tādēļ interese par notiekošo komiteju līmenī ar laiku varētu pieaugt.

Otrs pašvaldību iebildums pret komiteju darba atklātumu ir preses pārstāvju iespējamās nevajadzīgās ažiotāžas radīšana pirms lēmuma pieņemšanas. Šī problēma, pēc vairāku pašvaldību vadītāju teiktā, vairāk gan attiecas uz lielajām pilsētām. Latvijas reģionos ar presi vienošanos spēj panākt. “Esam vienojušies ar vietējiem plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, ka viņi komitejās var piedalīties, lai izprastu lemjamos jautājumus. Taču lēmumus publisko tikai pēc to pieņemšanas domes sēdē, lai neradītu dezinformāciju vai lieku ažiotāžu. Bieži kāds lēmumprojekts atkārtoti tiek skatīts komitejās, ir dažādi viedokļi, vai nepieciešama papildu informācija, ko iegūstam komiteju sēžu starplaikā,” teica Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders. “Par materiālu publicēšanas kārtību mēs ar presi esam spējuši vienoties, un domāju, ka laukos šī nav problēma,” atzina V.Graumane. Bet Madonas mērs izteica atziņu: “Būs jāmācās. Tiem, kas tikai klausīsies, jāmācās uztvert notiekošo.”

Likumā noteiktais ir jāpilda, to pašvaldības neapšauba. Pašvaldību vadītāji kā vietējās varas pārstāvji izteica komentārus par valdības pieņemtajām likumdošanas izmaiņām, norādot arī to, ka viņu viedoklis šajā jautājumā nav prasīts. Uzklausot teikto, nav noliedzams, ka arī šim pašvaldību darba demokrātijas normu pilnveidojumam ir sava “virtuve”. Tomēr vismaz mazās pašvaldības tām izteiktos pārmetumus par nelikumībām un darbības necaurspīdīgumu uztver kā nepamatotus. “Vairāk šie likuma grozījumi ir attiecināmi uz lielajām pilsētām. Un es pilnībā saprotu, kāpēc tas tā. Mazajās pašvaldībās mēs dzīvojam kā zem stikla. Pie mums, pašvaldību vadītājiem, iedzīvotājs var nokļūt ik dienas, ne tikai pieņemamajā laikā. Un mūsu darbība, rīcība un tās sekas bez pārtraukumiem ir pārredzamas,” secināja Lolita Neilande.

Zaida Kalniņa, “LV” pašvaldību lietu redaktore