Par celulozes lielrūpnīcu: “par” un “pret”

Par jaunās ražotnes variantiem, risinājumiem, īstenojumiem

Otrdien, 7. janvārī, Ministru kabineta (MK) sēdē valdība tika iepazīstināta ar Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par celulozes rūpnīcas projekta īstenošanas gaitu un iespējamajiem turpmākajiem risinājumiem. Pēc vairāk nekā stundu ilgām diskusijām par projekta ietekmi uz vidi, meža nozares attīstību un Latvijas tautsaimniecību kopumā Ministru prezidents Einars Repše rezumēja: valdība rūpīgi iepazīsies ar ietekmes uz vidi novērtējumu, tā nesolīs un nepiedāvās rūpnīcai nekādus izņēmumus vai atvieglojumus un izlems, vai turpināt līdzdalību projektā kā akcionāriem.

Ideja par celulozes rūpnīcas celšanu Latvijā radās apmēram pirms desmit gadiem. Konkrētākas aprises tā ieguva 1994. gadā, kad Latvijas valdība izstrādāja mežsaimniecības sektora attīstības plānu, kurā tika secināts, ka celulozes rūpnīca varētu iekļauties mežrūpniecības kompleksā un dot ieguldījumu arī Latvijas ekonomikai kopumā. Turpinoties darbam pie projekta, kļuva skaidrs, ka ne vietējiem uzņēmējiem, ne arī Latvijas valstij nav pa spēkam šāda apjomīga projekta realizācija, pietrūkst arī nepieciešamo zināšanu, tādēļ 1998. gadā valdība uzsāka sarunas par ārvalstu investoru piesaistīšanu, to rezultātā izvēloties Zviedrijas kompāniju “Södra Cell AB” un Somijas – “Metsäliitto”. 2000. gada sākumā tika parakstīts akciju sabiedrības “Baltic Pulp” dibināšanas protokols un akcionāru līgums, kurā paredzēja, ka Latvijas valstij un Zviedrijas kompānijai katrai pieder 33%, bet Somijas kompānijai – 34% kapitāla daļu. Akcionāru līgums paredzēja, ka galalēmums par rūpnīcas būvniecību un investīciju nosacījumiem būtu jāpieņem 2002. gadā, tomēr vienošanās vēl nav panākta. Sarunas ieilga galvenokārt domstarpību dēļ par koksnes nodrošinājumu projektējamai rūpnīcai, norādīja Latvijas darba grupas vadītājs sarunām ar ārvalstu investoriem Marģers Krams.

Sākotnēji investori vadījās no pieņēmuma, ka viņu rīcībā varētu tikt nodoti Latvijas valsts īpašumā esošie meži, taču MK 2001. gada maijā pieņēma lēmumu neieguldīt mežu zemi kapitālā, kā arī neslēgt ar a/s “Baltic Pulp” mežu izmantošanas ilgtermiņā līgumus, bet jautājumā par koksnes nodrošinājumu noteica, ka to realizēs papīrmalkas piegāžu veidā no valsts īpašumā esošajiem mežiem. ZM uzdevumā VAS “Latvijas valsts meži” izstrādāja vairākus variantus, kā minimālais garantētais koksnes daudzums varētu tikt nodrošināts. Šie varianti tika apspriesti ar nozares pārstāvjiem. Šobrīd tiek testēts viens no variantiem, kurš uzskatīts par labāko iespējamo.

M. Krams uzsvēra, ka pēdējā gada laikā veikts intensīvs darbs, kaulējoties ar potenciālajiem investoriem par koksnes nodrošinājuma modeļiem. Par lūzuma punktu sarunās viņš uzskata iekšējās pārstrukturizācijas rezultātā, kas notika Somijas investoru grupā mainoties iesaistīto personu sastāvam, stratēģisko partneru izteiktos jaunos priekšlikumus par projekta turpmāko attīstību, kuros paredzētas vairākas tālākās rīcības alternatīvas, mainot a/s “Baltic Pulp” īpašnieku struktūru. Kā vienu no variantiem “Metsäliitto” piedāvā atpirkt Latvijas valstij piederošās a/s “Baltic Pulp” akcijas. Latvijas pusei būs jāpieņem lēmums, vai tā turpinās piedalīties projektā kā akciju īpašnieks vai izstāsies no tā.

Vēl viens no rūpnīcas būvniecībai nepieciešamajiem priekšnosacījumiem ir ietekmes uz vidi pozitīvs novērtējums. Apmēram pirms pusgada preses konferencē M. Krams informēja, ka darba ziņojums par ietekmes uz vidi novērtējumu tiks nodots sabiedrības apspriešanai 2002. gada beigās vai 2003. gada sākumā. MK 7. janvāra sēdē viņš precizēja: ietekmes uz vidi novērtējums darba ziņojuma formā būs pieejams šā gada marta beigās, aprīlī tas tiks nodots sabiedriskajai apspriešanai, lai pēc tam pieņemtu galaziņojumu.

Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers uzsvēra, ka projektam bija jābūt realizētam jau pirms vairākiem gadiem, diemžēl tas nav noticis, bet situācija pa šo laiku Latvijā ir mainījusies. Tā kā MK rīcībā nav pilnīgas informācijas, lēmumu par valsts turpmāko līdzdalību celulozes rūpnīcas projektā A. Šlesers aicināja vēl nepieņemt, toties ierosināja izveidot jaunu darba grupu sarunām ar investoriem.

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze uzskata: situācija nav nemaz tik neskaidra, gan investoru prasības, gan Latvijas puses nostāja ir zināma, tāpēc lēmums par valsts turpmāko līdzdalību projektā jāpieņem iespējami drīz. Ekonomikas ministrs Juris Lujāns nesaskata iemeslu, kāpēc valstij būtu jāpiedalās kā akcionāram tieši šajā projektā - ekonomiski pamatotu argumentu šādai līdzdalībai nav. “Ja kāds investors labvēlīgās uzņēmējdarbības vides un resursu dēļ uzskata, ka ir izdevīgi mūsu valstī veidot savu ražotni, tad Latvijai projekts jāatbalsta parastā kārtībā,” uzskata ekonomikas ministrs. Arī satiksmes ministrs Roberts Zīle sēdē apšaubīja to, vai Latvijas valsts ekonomiskie ieguvumi no potenciālās ražotnes varētu pārsniegt iespējamos zaudējumus.

ZM valsts sekretāra vietnieks Arvīds Ozols iezīmēja galvenos ieguvumus meža nozarē, ja tiktu īstenots celulozes rūpnīcas projekts. Kā būtiskākos viņš minēja konkurējoša papīrmalkas patērētāja ienākšanu koksnes tirgū, kur šobrīd dominē viens realizācijas kanāls – eksports, un iespēju pārdot uz vietas celulozes šķeldu, ko nav izdevīgi eksportēt lielo transporta izmaksu dēļ. Runājot par valsts līdzdalību projektā, A. Ozols atgādināja, ka deviņdesmito gadu vidū potenciālo investoru vēlme gūt garantijas, iesaistot projektā valsti kā akcionāru, bija saistīta ar iespējamiem uzņēmējdarbības riskiem. Tagad situācija ir būtiski mainījusies: Latvija ir uzaicināta iestāties Eiropas Savienībā, un tas samazina investīciju riskus un garantē daudz lielāku investīciju vides prognozējamību, tāpēc valsts līdzdalību projektā investori vairs neuzskata par obligāti nepieciešamu un valdībai jāizlemj, kā rīkoties.

Kā norādīja Koalīcijas partiju meža nozares darba grupas vadītājs Juris Eizentāls, nozares pārstāvji uzskata, ka celulozes rūpnīcai ir jābūt Latvijā pašreiz izveidotā mežrūpnieciskā kompleksa nepieciešamajam papildinājumam – šķeldas noņēmējam Latgales reģionā. Viņš atzina: nevar piekrist investoru prasībām par koksnes nodrošinājumu, jo, ja nav brīvā tirgus, nevar būt arī nekādu ilūziju par koksnes cenu celšanos. Arī J. Eizentāls pauda pārliecību, ka pagājis tas laiks, kad bija nepieciešama valsts līdzdalība projektā, jo riski ir zuduši.

Lēmumu par valsts akciju saglabāšanu vai atsavināšanu valdība 7. janvāra sēdē vēl nepieņēma. Tā uzdeva zemkopības ministram koordinēt jaunas darba grupas izveidi, kas pārstāvēs valdību sarunās ar pārējiem a/s “Baltic Pulp” akcionāriem. M. Roze lūdza pārējo ministriju vadību iesniegt savus priekšlikumus par darba grupā iekļaujamajiem ekspertiem un speciālistiem šīs nedēļas laikā, lai pēc divām nedēļām jaunizveidotās sarunu grupas projektu varētu apstiprināt MK.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore