Otrdien, 7. janvārī, Ministru kabineta sēdē

Akceptēti noteikumi “Aizsardzības īpašumu valsts aģentūras nolikums”.

Aizsardzības īpašumu valsts aģentūra ir Aizsardzības ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde, kura izveidota, lai pārvaldītu Aizsardzības ministrijas, Nacionālo bruņoto spēku vienību un Aizsardzības ministrijas padotībā esošo iestāžu darbības nodrošināšanai nepieciešamo nekustamo īpašumu.

Aģentūrai ir noteiktas šādas funkcijas: Aizsardzības ministrijas valdījumā esošā nekustamā īpašuma, valsts militārās aizsardzības objektu un valsts aizsardzības vajadzībām nomātā nekustamā īpašuma apsaimniekošana; valsts militārās aizsardzības objektu celtniecības organizēšana; vides aizsardzības pasākumu veikšana valsts militārās aizsardzības objektos.

Akceptēts rīkojums “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.

Saskaņā ar Ministru kabineta 1995.gada 22.aprīļa noteikumu Nr.116 “Ministru kabineta Atzinības raksta nolikums” 5.punktu pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikums un piešķirts Ministru kabineta Atzinības raksts Vispārējo latviešu dziesmu svētku goda virsdiriģentam Robertam Zuikam par mūža ieguldījumu latviešu kora mākslas attīstībā un popularizēšanā.

Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu Robertam Zuikam pasniegs kultūras ministre Ingūna Rībena.

Akceptēti noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 2001.gada 28.augusta noteikumos Nr.383 “Kārtība, kādā personas saņem profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus, un prasības profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem””.

Lai risinātu profesionālās izglītības pieejamības problēmas I vai II grupas invalīdiem ar smagiem kustību traucējumiem, tiek paredzēts pārejas periods piecu gadu garumā, kad personām ar smagiem kustību traucējumiem būs tiesības iegūt profesionālo izglītību profesionālās rehabilitācijas institūcijās.

Akceptēti noteikumi “Mākslas un antikvāro priekšmetu izvešana no Latvijas un ievešana Latvijā”, kuri nosaka kārtību, kādā no Latvijas tiek izvesti un Latvijā ievesti mākslas un antikvārie priekšmeti, kā arī kultūras pieminekļu pagaidu izvešanu.

Lai aizsargātu nacionālās kultūras vērtības un nepieļautu zagto un zudušo kultūras priekšmetu izvešanu (arī nosūtīšanu pa pastu), Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija pieņem lēmumu par kultūras priekšmetu izvešanu. Inspekcija izsniedz noteikta parauga atļauju kultūras priekšmeta izvešanai. Atļauja ir nepieciešama to kultūras priekšmetu izvešanai, kuri atbilst šo noteikumu 1.pielikumā minētajām kultūras priekšmetu kategorijām.

Lai saņemtu atļauju, fiziska vai juridiska persona vai tās pilnvarotā persona aizpilda inspekcijā noteikta parauga iesniegumu — atļaujas pirmā eksemplāra attiecīgās ailes. Iesniedzējs inspekcijā uzrāda izvešanai paredzēto kultūras priekšmetu un kopā ar iesniegumu iesniedz tā krāsu fotogrāfiju (ne senāku par 10 gadiem) trijos eksemplāros, kurā kultūras priekšmets ir labi redzams un identificējams. Fotogrāfijas minimālais izmērs ir 8 x 12cm, maksimālais izmērs — 10 x 15cm. Ja iesniedzējs ir pilnvarotā persona, viņš inspekcijā uzrāda pilnvaru.

Noteikts, ja kultūras priekšmeta (piemēram, grāmatas, pastkartes) fotogrāfija nesniedz pilnīgu informāciju par attiecīgo priekšmetu, inspekcijai ir tiesības pieprasīt, lai fotogrāfijas vietā iesniedzējs iesniegtu izvedamā kultūras priekšmeta detalizētu aprakstu.

Ja paredzēts izvest liela izmēra kultūras priekšmetu, inspekcijai ir tiesības izdarīt kultūras priekšmeta apskati tā atrašanās vietā.

Katra kultūras priekšmeta izvešanai izsniedz atsevišķu atļauju. Ja ir paredzēts izvest vairākus kultūras priekšmetus, inspekcija nosaka, vai izsniedzama viena vai vairākas atļaujas.

Inspekcija 15 dienu laikā pēc uzrādītā kultūras priekšmeta izpētes, izņemot šajos noteikumos minētos gadījumus, pieņem lēmumu atļaut vai aizliegt kultūras priekšmeta izvešanu. Ja inspekcija uzrādīto kultūras priekšmetu aizliedz izvest, iesniedzējam rakstiski norāda aizlieguma iemeslu. Iesniedzējs ir tiesīgs apstrīdēt inspekcijas lēmumu Kultūras ministrijā. Ja nepieciešams veikt uzrādītā kultūras priekšmeta ekspertīzi vai precizēt tā īpašuma tiesību piederību, inspekcijai ir tiesības aizturēt kultūras priekšmetu ilgāk par 15 dienām, bet ne ilgāk kā mēnesi. Īpašuma tiesību piederības precizēšanai iesniedzējs uzrāda īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus. Ja inspekcija konstatē, ka uzrādītais priekšmets ir zagto un zudušo priekšmetu reģistrā, inspekcija par to ziņo policijai. Inspekcijai ir tiesības pieprasīt, lai citas kompetentas iestādes (piemēram, Dabas aizsardzības pārvaldes, Muzeju valsts pārvaldes) speciālisti sniegtu atzinumu izvedamā kultūras priekšmeta papildu vērtēšanai. Atzinumam ir ieteikuma raksturs, izņemot gadījumu, ja atzinumā ir norāde, ka attiecīgā priekšmeta izvešanu un atļaujas izsniegšanu nosaka cits normatīvais akts. Visus izdevumus, kas radušies attiecīgajai iestādei un ir saistīti ar atzinuma sagatavošanu, sedz iesniedzējs.

Noteikts, ja ir nepieciešama papildu ekspertīze, inspekcija var sasaukt ekspertu padomi. Ekspertu padomes sastāvu un nolikumu apstiprina kultūras ministrs.

Ja kultūras priekšmetu nepieciešams izvest, lai to izstādītu ārvalstī vai cita iemesla dēļ (piemēram, restaurācijai, ekspertīzei, mācību programmai), inspekcija nosaka kultūras priekšmeta pagaidu izvešanu. Kultūras priekšmeta pagaidu izvešana ietver arī tā atpakaļievešanu Latvijā pilnā apjomā un noteiktā laikā. Lai saņemtu atļauju kultūras priekšmeta pagaidu izvešanai vai kultūras pieminekļa pagaidu izvešanai, iesniedzējs aizpilda inspekcijā noteikta parauga iesniegumu saskaņā ar šiem noteikumiem, un uz iesniedzēju attiecas šajos noteikumos noteiktā kārtība.

Iesniedzējs sedz visas izmaksas, kas saistītas ar kultūras priekšmeta izvešanu no Latvijas vai ievešanu Latvijā (to skaitā ekspertīzes izmaksas un maksu par atļaujas izsniegšanu, kā arī par šajos noteikumos minētās izziņas izsniegšanu). Atļauju vai izziņu izsniedz tikai pēc tam, kad iesniedzējs ir samaksājis ar atļaujas vai izziņas izsniegšanu saistītos izdevumus. Maksas apmēru nosaka inspekcija un apstiprina kultūras ministrs.

Atļaujas derīguma termiņš nepārsniedz 12 mēnešus pēc tās izsniegšanas. Ja atļaujas derīguma termiņš ir beidzies, bet tā nav izmantota, iesniedzējs 15 dienu laikā pēc atļaujas derīguma termiņa beigām nodod atļauju inspekcijā.

Noteikts, ka inspekcija atļaujā ieraksta atļaujas numuru, norāda tās derīguma termiņu un kultūras priekšmeta izvešanas veidu. Inspekcija sagatavo atļauju trijos eksemplāros: atļaujas pirmais eksemplārs — iesniegums inspekcijai par kultūras priekšmeta izvešanu — glabājas inspekcijā; atļaujas otrais eksemplārs glabājas pie iesniedzēja un uzrādāms muitas iestādei, muitas iestāde izdara tajā atzīmes; atļaujas trešais eksemplārs tiek nodots iesniedzējam iesniegšanai muitas iestādē. Muitas iestāde izdara tajā attiecīgās atzīmes un 15 dienu laikā nodod inspekcijā. Ja iesniedzējs var noteikt kultūras priekšmeta kategoriju, kā arī tā kodu atbilstoši Latvijas kombinētajai nomenklatūrai, iesniedzējs tos norāda iesniegumā, bet inspekcija — atļaujas otrajā un trešajā eksemplārā. Atļauju aizpilda skaidri un saprotami. Atļaujā nedrīkst būt dzēsumi, aizkrāsojumi, aizlīmējumi, traipi, un tajā nav pieļaujama ierakstu labošana. Atļaujas aizpildīšanas kārtību pēc inspekcijas priekšlikuma apstiprina kultūras ministrs. Muitas iestāde, izskatot visus atļaujas eksemplārus, kontrolē, lai muitas deklarācijā sniegtās ziņas atbilstu atļaujā norādītajām ziņām.

Noteikts, ja kultūras priekšmets neatbilst šo noteikumu 1.pielikumā minētajām kultūras priekšmetu kategorijām, lai atvieglotu šāda kultūras priekšmeta izvešanu, inspekcija var izsniegt attiecīgu izziņu. Izziņu sagatavo vismaz divos eksemplāros, apzīmogo, paraksta un katram eksemplāram pievieno iesniedzēja iesniegto kultūras priekšmeta fotogrāfiju. Viens izziņas eksemplārs glabājas inspekcijā, bet otru izziņas eksemplāru izsniedz iesniedzējam.

Ievedot kultūras priekšmetu Latvijā, tā īpašnieks (valdītājs) aizpilda muitas deklarāciju. Muitas iestāde to apstiprina ar zīmogu un parakstu. Ja, iebraucot Latvijā, persona muitas iestādē neuzrāda kultūras priekšmetu, kuram paredzēta pagaidu ievešana, uzskatāms, ka persona šo kultūras priekšmetu ir iegādājusies Latvijā. Uz minētā kultūras priekšmeta izvešanu attiecas šajos noteikumos noteiktā kultūras priekšmetu izvešanas kārtība. Ja pēc kultūras priekšmeta pagaidu izvešanas to ieved Latvijā, īpašnieks (valdītājs) attiecīgo kultūras priekšmetu 15 dienu laikā pēc ievešanas reģistrē inspekcijā.

Reģistrējot kultūras priekšmetu inspekcijā, īpašnieks (valdītājs) rakstiski apliecina, ka ievestais kultūras priekšmets ir tas pats kultūras priekšmets, kuram ir piemērota pagaidu izvešana. Ja rodas šaubas, inspekcijai ir tiesības pieprasīt, lai īpašnieks (valdītājs) uzrādītu atpakaļievesto kultūras priekšmetu.

Ja iesniedzējs ir pārkāpis ar kultūras priekšmetu izvešanu vai ievešanu saistītās prasības, inspekcija jaunu atļauju vai izziņu neizsniedz.

Noteikts, ka atļaujas aizpildīšanas kārtību pēc inspekcijas priekšlikuma divu mēnešu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā apstiprina kultūras ministrs. Atļaujas, kuras izsniegtas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir derīgas gadu pēc to izsniegšanas.

Noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.aprīli.

Akceptēti noteikumi “Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nolikums”. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts migrācijas un patvēruma politiku, nosaka personu tiesisko statusu valstī un nodrošina to uzskaiti, kā arī izsniedz personu apliecinošus un ceļošanas dokumentus.

Noteikts, ka pārvaldei ir šādas galvenās funkcijas: īstenot valsts migrācijas un patvēruma politiku; noteikt personu tiesisko statusu valstī; veikt iedzīvotāju uzskaiti valstī; izsniegt personu apliecinošus un ceļošanas dokumentus.

Īstenojot valsts migrācijas un patvēruma politiku, pārvalde veic šādus uzdevumus: analizē migrācijas un patvēruma procesus; izskata jautājumus un pieņem lēmumus par ielūgumu un izsaukumu apstiprināšanu; vīzu izsniegšanu, vīzu atteikumu, vīzu atcelšanu un vīzu anulēšanu; uzturēšanās atļauju izsniegšanu, pagarināšanu, reģistrēšanu, anulēšanu un atzīšanu par nederīgām; darba atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem; izskata patvēruma pieteikumus un pieņem lēmumus par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu; organizē repatriācijas darbu un pārvalda Repatriācijas fonda līdzekļus; sniedz konsultācijas personām par izceļošanu uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs; sadarbībā ar citām valsts un pašvaldību institūcijām kontrolē ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā; izskata jautājumus un pieņem lēmumus par izbraukšanas rīkojumu un lēmumu par piespiedu izraidīšanu izsniegšanu, atcelšanu vai to izpildes atlikšanu; atbilstoši kompetencei izskata jautājumus un pieņem lēmumus par ieceļošanas lieguma noteikšanu, atcelšanu vai samazināšanu; atbilstoši kompetencei nodrošina patvēruma meklētāju izmitināšanu; atbilstoši kompetencei sadarbībā ar citām valsts, pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām nodrošina bēgļu integrāciju.

Nosakot personu tiesisko statusu valstī, pārvalde izskata šādus jautājumus un pieņem atbilstošus lēmumus: par personu piederību Latvijas pilsoņu, nepilsoņu vai bezvalstnieku kopumam, izņemot gadījumus, ja par piederību Latvijas pilsoņu kopumam lemj Saeima vai Ministru kabinets; par Latvijas nepilsoņa un bezvalstnieka statusa zaudēšanu; par bēgļa un alternatīvā statusa piešķiršanu un zaudēšanu; par repatrianta statusa piešķiršanu un zaudēšanu.

Veicot iedzīvotāju uzskaiti valstī, pārvalde veic šādus uzdevumus: uztur un pilnveido vienotu automatizētu iedzīvotāju uzskaites sistēmu — Iedzīvotāju reģistru; iekļauj ziņas par personām Iedzīvotāju reģistrā atbilstoši viņu statusam un pārbauda sniegto ziņu patiesumu; aktualizē Iedzīvotāju reģistrā iekļautās ziņas; sniedz ziņas no Iedzīvotāju reģistra.

Lai nodrošinātu personas ar personu apliecinošiem un ceļošanas dokumentiem, pārvalde veic šādus uzdevumus: organizē personu apliecību izsniegšanu un izsniedz personu apliecības Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, bēgļiem, patvēruma meklētājiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuri saņēmuši atļauju uzturēties Latvijas Republikā; organizē ceļošanas dokumentu izsniegšanu un izsniedz ceļošanas dokumentus Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, bēgļiem un bezvalstniekiem, kuri saņēmuši atļauju uzturēties Latvijas Republikā; seko līdzi aktualitātēm pasaulē personu apliecinošu dokumentu izsniegšanas jomā un nodrošina Latvijas Republikai saistošajiem starptautiskajiem standartiem atbilstošu dokumentu ieviešanu; sagatavo priekšlikumus jaunu personu apliecinošu dokumentu ieviešanai vai esošo nomaiņai; veic personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu uzskaiti; izsniedz repatrianta statusu apliecinošus dokumentus.

Lai paaugstinātu funkciju īstenošanas efektivitāti, pārvalde piedalās zinātnisko pētījumu veikšanā, kas saistīti ar migrāciju, personu statusa noteikšanu, iedzīvotāju uzskaiti un personu nodrošināšanu ar personu apliecinošiem un ceļošanas dokumentiem; atbilstoši kompetencei piedalās normatīvo aktu projektu izstrādē un atzinumu par citu institūciju sagatavotajiem normatīvo aktu projektiem sniegšanā, kā arī konceptuālo dokumentu sagatavošanā; normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina dokumentu uzkrāšanu, uzskaiti, glabāšanu un izmantošanu; izveido un uztur informācijas sistēmas, kas nepieciešamas pārvaldes funkciju izpildei, un nodrošina tajās iekļauto personas datu aizsardzību; sastāda pārvaldes budžeta projektu un sniedz ziņojumu Iekšlietu ministrijai par iepriekšējā gada budžeta izpildi; atbilstoši kompetencei sagatavo valsts investīciju un citu programmu projektus, kā arī sekmē ar pārvaldes interesēm saistītu valsts investīciju programmu īstenošanu; sadarbojas ar starptautiskajām un nevalstiskajām organizācijām un citu valstu migrācijas dienestiem, organizē starptautiskās apspriedes un konferences par personu statusa noteikšanas, iedzīvotāju uzskaites, dokumentēšanas, migrācijas un patvēruma jautājumiem, piedalās to darbā, analizē Latvijas un citu valstu pieredzi minēto jautājumu risināšanā; atbilstoši kompetencei piedalās starptautisku līgumu sagatavošanā un izpildē; informē plašsaziņas līdzekļus par pārvaldes darbību; atbilstoši kompetencei nodrošina personu apkalpošanai nepieciešamo vidi pārvaldes teritoriālajās struktūrvienībās.

Akceptēti noteikumi “Normas Valsts policijas apgādei ar transportlīdzekļiem”, kuri nosaka normas Valsts policijas apgādei ar transportlīdzekļiem. Lai nodrošinātu Valsts policijas pienākumu operatīvu izpildi, tiek noteikts šāds nepieciešamo transportlīdzekļu skaits: Kriminālpolicijai — viens vieglais vai apvidus automobilis uz četrām personālsastāva štata vietām vai viens mikroautobuss uz astoņām personālsastāva štata vietām; Ceļu policijai: viens vieglais automobilis uz divām personālsastāva štata vietām; viens patruļmotocikls vai viens patruļmokiks uz 40 personālsastāva štata vietām; 20 motociklu eskorta nodrošināšanai; patruļdienestam: viens vieglais vai apvidus automobilis uz četrām personālsastāva štata vietām; viens speciāli aprīkots mikroautobuss katras teritoriālās policijas iestādes patruļdienestam; izziņas dienestam — viens vieglais automobilis uz astoņām personālsastāva štata vietām; iecirkņu inspektoru dienestam: viens vieglais vai apvidus automobilis katram lauku rajona iecirkņa inspektoram; viens vieglais automobilis uz divām personālsastāva štata vietām pilsētās; dežūrdienestam — divi vieglie vai apvidus automobiļi vai divi mikroautobusi katram policijas iestādes dežūrdienestam; konvoja dienestam — viens speciāli aprīkots mikroautobuss ieslodzīto pārvadāšanai katrai teritoriālajai policijas iestādei.

Noteikts, ka citu Valsts policijas dienestu funkciju nodrošināšanai un Valsts policijas iestāžu vadītājiem dienesta pienākumu pildīšanai nepieciešamo transportlīdzekļu skaitu nosaka tiesību aktos par dienesta automobiļu iegādi noteiktajā kārtībā.

Transportlīdzekļiem ir šādas nobraukuma normas: vieglajiem automobiļiem — 250 000 kilometru; apvidus automobiļiem — 320 000 kilometru; mikroautobusiem — 250 000 kilometru; motocikliem — 50 000 kilometru. Pēc šajos noteikumos minētās nobraukuma normas sasniegšanas attiecīgais transportlīdzeklis pārdodams izsolē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Noteikumi piemērojami likumā par valsts budžetu kārtējam gadam šim mērķim piešķirto līdzekļu ietvaros.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments