“Valdība apzinās referenduma nozīmi Latvijas nākotnei”

Ārlietu ministre Sandra Kalniete intervijā Latvijas Radio vakar, 8.janvārī

Intervija Latvijas Radio 8.janvāra raidījumā “Kāpnes” pulksten 12.35. Vada žurnālists Jānis Siksnis

(..)Pirmkārt, referendums — es gribētu precizēt — nebūt nav Ārlietu ministrijas jautājums. Referendums ir visas valdības un faktiski arī Latvijas sabiedrības jautājums, un pašlaik veidojas tāds viedoklis, ka Ārlietu ministrija nav padarījusi. Ārlietu ministrija arī nav tā institūcija, kas ir atrisinājusi Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, — to darījām mēs visi kopā, un līdzīgi tas ir arī šajā gadījumā. Ārlietu ministrija, neapšaubāmi, skaidrojot pašu sarunu procesu, jau ir pirmo informācijas daļu veikusi. Otrs — Ārlietu ministrija tomēr, saskaņojot iekšējā kārtībā, ja tā varētu teikt, dažādus pretrunīgus viedokļus par to, kam un kā vajadzētu referendumu organizēt, tomēr pārliecināja Ministru prezidentu par zināmu modeli, kas tad arī beidzot 27.decembrī tika pieņemts, un tas ir ļoti būtiski, un mēs visaktīvākajā veidā pašlaik iesaistāmies šī referenduma pirmuzmetuma veidošanā.(..)

(..) Es personīgi domāju, ka Latvijas tēla veidošana notiek diendienā, to dara mūsu vēstniecības, bet galvenokārt to dara visi cilvēki, kas spēj ar Latviju pozitīvā veidā iepazīstināt mūsu ārvalstu partnerus – daudzās izstādes, kas notiek dažādās pasaules valstīs. Pat Marijas Naumovas uzvara Eirovīzijā, kas varbūt tādiem elitārākas mākslas piekritējiem liekas kaut kas otršķirīgs, tomēr, paskatoties to simtu miljonu skaitli, kas šo Eirovīziju skatījās un dzirdēja vārdus “Igaunija” un pēc tam iegaumēja vārdu “Latvija”, tad tas ir tāds mārketings, ko neviena sabiedrisko attiecību firma Latvijai, pat ieguldot vēl daudz vairāk, nekā Eirovīzijas konkurss tagad izmaksās, nevarētu piedāvāt. Līdzīgi ir ar mūsu izcilo sportistu sasniegumiem, jo tad, kad Vainšteins kļuva par pasaules čempionu riteņbraukšanā, Latvijas vārds un Vainšteina vārds bija visu franču izdevumu pirmajās lappusēs, un līdzīgi tas droši vien bija arī citās valstīs.(..)

(..) Neapšaubāmi, valdībai būtu jāvelta vairāk līdzekļu Latvijas popularizēšanai un pazīstamībai ārzemēs, bet, ja paskatāmies, kādās grūtībās pašlaik top Latvijas budžets, kas ir mantots tāds, kāds nu tas šodien ir, – ar lielu deficītu. Otrkārt, valdība ir pieņēmusi virkni lēmumu, par 45 miljoniem ir pazemināti nodokļi, tas ir bezprecedenta lēmums līdz šim; par 23 miljoniem ir pieliktas algas Latvijas skolotājiem, protams, katram skolotājam tie ir tikai 17 lati. Mēs esam izlīdzinājuši nesaprotamo lēmumu par bērnu pabalstiem, kas kādreiz pastāvēja, – tagad katram bērnam Latvijā pabalsts ir 6 lati. Jā, var jau teikt — uz ielas intervijās es to dzirdēju – nu un, varēja nemaz nedot. Bet, ja šos 6 latus summē kopējā summā, tā ir ievērojama summa. Man valdības darbā pašlaik patīk tas, ka tie solījumi, ko valdība ir uzņēmusies, – ekonomikas attīstība, pazeminot nodokļus; sociālā politika, veselības aizsardzība – tiek pildīti, turklāt mēģinot atteikties no daudz kā cita, lai nepaaugstinātu budžeta deficītu.(..)

Sandra Kalniete: — Es vispirms gribētu novēlēt visiem klausītājiem laimīgu jauno gadu un arī apzināties, ka šis gads būs tāds īpaši nozīmīgs, jo tautai būs jāsaka savs “jā” vai “nē” tam, vai Latvija iestāsies Eiropas Savienībā vai arī paliks tāds neskaidrs koridors starp divām citām Baltijas valstīm.

— Un es arī mūsu sarunu gribētu sākt ar jautājumu par šo Eiropas Savienības referendumu un gatavošanos tam. Šajās dienās valdība ir kritizēta par to, ka visai negribīgi tiek piešķirti valsts budžeta līdzekļi informatīvajai kampaņai pirms referenduma. Kā jūs to komentētu?

S.Kalniete: — Es domāju, ka kritika ir nepelnīta tādēļ, ka tā apsteidz faktiski lēmumu, jo lēmums jau vēl nebija pieņemts. Un, protams, šī kritika arī atspoguļoja to augsto atbildības pakāpi, ko apzinās gan mūsu intelektuāļi, gan mūsu prese, un par to man ir tiešām prieks. Man nevienu brīdi nav bijis šai laikā, kopš valdība sākusi strādāt, šaubu par to, vai valdība apzinās referenduma ārkārtējo nozīmi gan savā darbībā, gan arī Latvijas nākotnei. Kā jūs arī vakar dzirdējāt, tad izskaidrošanas darbam tiek piešķirts viens miljons latu — tā ir aptuveni tā summa, ko tāda kampaņa attiecīga lieluma valstī ir pelnījusi.

— Tātad ir piešķirta nauda, tomēr speciālisti norāda, ka līdz referendumam ir ļoti maz laika un joprojām nav izstrādāts konkrēts darbības plāns par to, kāda tad būs šī informatīvā kampaņa. Kā jūs domājat, kad šis plāns varētu tikt izstrādāts un kad šī kampaņa varētu reāli sākties?

S.Kalniete: — Faktiski pie plāna jau strādā vairākas institūcijas kopā — tur ir iesaistīta Ministru prezidenta komanda, tur ir iesaistīts Eiropas integrācijas birojs un arī Ārlietu ministrija, kā arī tuvākajā laikā, domāju, tiks pieņemts lēmums par to, kas varētu būt tie konkrētie cilvēki, kas tad arī šo darbu strukturēti veiktu, iesaistot visdažādākās Latvijas institūcijas — administratīvās, pašvaldības, akadēmiskās aprindas, nevalstiskās organizācijas, pašvaldību preses izdevumus. Pašvaldību preses izdevumu gan nav, bet mazākos preses izdevumus, lielākos preses izdevumus, radio, televīziju, tā ka arī jums droši vien būs savs ieguldījums tur jādod.

— Kā jūs domājat, kurš ir pēdējais brīdis, līdz kuram vajadzētu sākt šo kampaņu? Referendums tātad 20.septembrī.

S.Kalniete: — Kamēr nav apstiprināts šis referenduma plāns, es izsargātos no savu priekšlikumu izteikšanas, bet pēc citu valstu pieredzes varētu teikt, ka mēs esam nokavējuši, viens posms mums, varētu teikt, izpaliek, mums būs uzreiz jāķeras pie nostiprināšanas posma, un tad ir tas pēdējais, kad jau ir tāda padziļināta skaidrošana. Mums izpaliek tā pirmējā skaidrošana, nosacīti varētu arī uzskatīt, ka tā ir notikusi tajā laikā, kad ritēja sarunu noslēguma posms, jo preses un arī cilvēku interese ievērojami pieauga, jo pirmo reizi tajā laikā runāja par jautājumiem, kurus katrs spēja samērot ar sevi.

— Varbūt jūs tomēr varētu pateikt kādu konkrētu lēmumu, ko Ārlietu ministrija ir pieņēmusi vai paveikusi, cenšoties panākt, lai referendumā uzvarētu šis “par” viedoklis?

S.Kalniete: — Nu, pirmkārt, referendums — es gribētu precizēt — nebūt nav Ārlietu ministrijas jautājums. Referendums ir visas valdības un faktiski arī Latvijas sabiedrības jautājums, un pašlaik veidojas tāds viedoklis, ka Ārlietu ministrija nav padarījusi. Ārlietu ministrija arī nav tā institūcija, kas ir atrisinājusi Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, — to darījām mēs visi kopā, un līdzīgi tas ir arī šajā gadījumā. Ārlietu ministrija, neapšaubāmi, skaidrojot pašu sarunu procesu, jau ir pirmo informācijas daļu veikusi. Otrs — Ārlietu ministrija tomēr, saskaņojot iekšējā kārtībā, ja tā varētu teikt, dažādus pretrunīgus viedokļus par to, kam un kā vajadzētu referendumu organizēt, tomēr pārliecināja Ministru prezidentu par zināmu modeli, kas tad arī beidzot 27.decembrī tika pieņemts, un tas ir ļoti būtiski, un mēs visaktīvākajā veidā pašlaik iesaistāmies šī referenduma pirmuzmetuma veidošanā.

— Viens no pēdējā laika piemēriem tam, cik svarīga ir priekšvēlēšanu vai mūsu gadījumā — pirmsreferenduma kampaņa, ir prezidenta vēlēšanas Lietuvā, kur rezultāti bija visai negaidīti. Kā jūs komentētu to, ka vēlēšanās visai pārliecinoši tomēr zaudēja Valds Adamkus, kurš bija tik daudz darījis Lietuvas ceļā uz NATO un Eiropas Savienību?

S.Kalniete: — Šis nav pirmais pārsteigums, ko mēs pēdējos gados piedzīvojam. Es personīgi piedzīvoju to, kā visu laiku populārākais premjers Francijā Žospēns netika līdz prezidenta vēlēšanu otrajai kārtai. Jūs zināt arī pārsteigumus, ko mēs visi piedzīvojām Latvijas parlamenta vēlēšanās, tādēļ vēlēšanas nekad nav beigušās, pirms tās nav beigušās, un pēc pirmās kārtas, kad bija redzams, ka Valds Adamkus nav saņēmis pietiekami pārliecinošu pret pārējiem kandidātiem balsu skaitu, tad jau šaubas tomēr veidojās. Es negribētu komentēt Lietuvas tautas izvēli, kas ir tie motīvi, tas ir politologu un sociologu uzdevums, tomēr jaunā prezidenta visgrūtākais uzdevums būs tieši iekšpolitika, jo, kā es noprotu, viņš ir solījis to, ko parasti sola visi kandidāti, taču ne vienmēr pēc tam ir iespējams izpildīt, un man liekas, ka Valda Adamkus taktiskā kļūda varbūt bija tas, ka viņš bija pārāk godīgs, viņš runāja par to, kas ir padarīts, nerunādams par sapni — ka katram būs labāk, katram būs vairāk, un tā tālāk. Man liekas, ka tas arī izšķīra šo vēlēšanu iznākumu.

— Bet vai mēs tomēr nevaram šajā gadījumā runāt par kādu lietuviešu eiroskepticismu varbūt, kas šajā gadījumā būtu arī brīdinājums Latvijai, gatavojoties šim referendumam?

S.Kalniete: — Šādu secinājumu gan es negribētu izdarīt. Lietuvas aptaujas pēdējā gada garumā parāda, ka tieši Lietuvā eiropozitīvisti daudz stabilāk ir saglabājuši savas pozīcijas pat pēc 2002.gada sākumā publicētā Eiropas Komisijas piedāvājuma lauksaimniecībā, turpretī Igaunijā un Latvijā eiroskepticisms ir daudz spēcīgāks. Es drīzāk domāju, ka tas ir saistīts ar to, ka cilvēkus visai maz interesē ārpolitika, un tā ir katrā valstī, jo arī Francijā un Lielbritānijā kampaņas netiek veidotas uz ārpolitiskiem sasniegumiem. Prezidents Adamkus galvenokārt balstījās uz tiem.

— Kas šobrīd notiek ar Latvijas ārējās komunikācijas jeb Latvijas tēla veidošanas programmu, kurai, cik atceros, arī draudēja līdzekļu nepiešķiršana?

S.Kalniete: — Es zinu, ka darba grupa ir izveidojusi priekšlikumu, kā Latvijas tēla stratēģiju vajadzētu attīstīt, šī nav pirmā reize, kad šāda stratēģija tiek piedāvāta. Kārtējo reizi tas atkal ir apsīcis bez tālāka lēmuma. Es personīgi domāju, ka Latvijas tēla veidošana notiek diendienā, to dara mūsu vēstniecības, bet galvenokārt to dara visi cilvēki, kas spēj ar Latviju pozitīvā veidā iepazīstināt mūsu ārvalstu partnerus – daudzās izstādes, kas notiek dažādās pasaules valstīs. Pat Marijas Naumovas uzvara Eirovīzijā, kas varbūt tādiem elitārākas mākslas piekritējiem liekas kaut kas otršķirīgs, tomēr, paskatoties to simtu miljonu skaitli, kas šo Eirovīziju skatījās un dzirdēja vārdus “Igaunija” un pēc tam iegaumēja vārdu “Latvija”, tad tas ir tāds mārketings, ko neviena sabiedrisko attiecību firma Latvijai, pat ieguldot vēl daudz vairāk, nekā Eirovīzijas konkurss tagad izmaksās, nevarētu piedāvāt. Līdzīgi ir ar mūsu izcilo sportistu sasniegumiem, jo tad, kad Vainšteins kļuva par pasaules čempionu riteņbraukšanā, Latvijas vārds un Vainšteina vārds bija visu franču izdevumu pirmajās lappusēs, un līdzīgi tas droši vien bija arī citās valstīs.

— Bet kā jūs domājat, vai valdībai tomēr nevajadzētu piešķirt lielāku nozīmi koordinētai Latvijas tēla veidošanai, it īpaši ņemot vērā to, ka mēs netiksim uzņemti Eiropas Savienībā, ja par to nenobalsos pašreizējie organizācijas dalībvalstu parlamenti?

S.Kalniete: — Es nedomāju, ka mēs pašlaik ar intensīvu Latvijas popularizēšanu varētu pagūt mainīt parlamentu attieksmi, jo tā kopumā ir pozitīva, un tas ir profesionāls darbs – parlamentārās diplomātijas un arī diplomātu darbs, arī partiju diplomātija tur ir jāiesaista. Neapšaubāmi, valdībai būtu jāvelta vairāk līdzekļu Latvijas popularizēšanai un pazīstamībai ārzemēs, bet, ja paskatāmies, kādās grūtībās pašlaik top Latvijas budžets, kas ir mantots tāds, kāds nu tas šodien ir, – ar lielu deficītu. Otrkārt, valdība ir pieņēmusi virkni lēmumu, par 45 miljoniem ir pazemināti nodokļi, tas ir bezprecedenta lēmums līdz šim; par 23 miljoniem ir pieliktas algas Latvijas skolotājiem, protams, katram skolotājam tie ir tikai 17 lati. Mēs esam izlīdzinājuši nesaprotamo lēmumu par bērnu pabalstiem, kas kādreiz pastāvēja, – tagad katram bērnam Latvijā pabalsts ir 6 lati. Jā, var jau teikt — uz ielas intervijās es to dzirdēju – nu un, varēja nemaz nedot. Bet, ja šos 6 latus summē kopējā summā, tā ir ievērojama summa. Man valdības darbā pašlaik patīk tas, ka tie solījumi, ko valdība ir uzņēmusies, – ekonomikas attīstība, pazeminot nodokļus; sociālā politika, veselības aizsardzība – tiek pildīti, turklāt mēģinot atteikties no daudz kā cita, lai nepaaugstinātu budžeta deficītu.

— Kā jūs Latvijas tēla veidošanas aspektā komentētu Latvijas tiesāšanos sagrieztā zviedru kuģa lietā?

S.Kalniete: — Es domāju, ka tas nav nekas neparasts. Tādas savstarpējas prasības mēdz laiku pa laikam iemest kādu dubļu pilienu divu ļoti draudzīgu valstu attiecībās, bet tās arī lietišķi tiek atrisinātas. Atkarībā no tā, kādu lēmumu pieņemsim pēc divām nedēļām — es runāju valdības vārdā, jo tieslietu ministram ir uzticēts sagatavot priekšlikumu, vai turpināt šo tiesāšanās procedūru vai arī izšķirties par šīs piespriestās summas samaksāšanu – tad arī šī lieta beigsies un vairs nekad mūsu attiecībās netiks risināta. Tas, kas man liekas absurdi un ne tikai šajā gadījumā, ir tas, ka šobrīd valdībai nākas it kā pieņemt virkni lēmumu par lietām, kas ir vilkušās gadiem, un, pazīstot arī “SwemBalt lietu”, es nevarētu teikt, ka vienīgie vainīgie ir tie četri, kas šodien atrodas tiesas procesā. Ja tur papētītu rūpīgāk, tad droši vien varētu būt arī daudzi citi vainīgie, un es ar nepacietību gaidu šo tiesas spriedumu tāpēc, ka Latvija, es ceru, ir tiesiska valsts un šis spriedums būs atbilstošs katra konkrētajai atbildības pakāpei, nevis mēģinot atrast grēkāzi.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā