Par bezdarbu novembrī
2002. gada 1. decembrī valstī reģistrēti 90,9 tūkstoši aktīvu darba meklētāju — bezdarbnieki, strādājošie un nestrādājošie darba meklētāji (2002.gada 1. novembrī — 91,1 tūkst.). Par bezdarbniekiem atzīti 90,8 tūkstoši cilvēku jeb 7,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (2002.gada 1.novembrī — attiecīgi 91 tūkst. un 7,7%).
2001. gada 1. decembrī valstī bija reģistrēti 93,5 tūkstoši aktīvu darba meklētāju, bet par bezdarbniekiem atzīts 91 tūkstotis.
2002. gada janvārī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 11,3 tūkstošiem cilvēku, februārī — 9,7 tūkstošiem, martā — 9,1 tūkstotim, aprīlī — 8,6 tūkstošiem, maijā — 8,2 tūkstošiem, jūnijā — 7,9 tūkstošiem, jūlijā — 10,4 tūkstošiem, augustā — 8,4 tūkstošiem, septembrī — 8,7 tūkstošiem, oktobrī — 9,2 tūkstošiem, novembrī — 8,7 tūkstošiem.
Bezdarbnieka statusu novembrī zaudējuši 9 tūkstoši, no tiem 36% atraduši darbu, 61% nepildīja likumdošanā paredzētos bezdarbnieka pienākumus, bet 3% to zaudējuši citu iemeslu dēļ (sasnieguši pensijas vecumu, izbraukuši no valsts u.c.).
Joprojām vairāk nekā puse no bezdarbnieku kopējā skaita (59%) ir sievietes. Ilgāk nekā gadu darbu nevar atrast 23,8 tūkstoši cilvēku (2001. gada 1. decembrī — 24,4 tūkstoši).
Visaugstākais bezdarba līmenis 2002. gada 1. decembrī bija šādos valsts rajonos: Rēzeknes rajonā — 26,5%, Balvu — 21%, Ludzas — 20,5%, Krāslavas — 19,6%, Preiļu — 19%, Daugavpils — 17,6%.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informācija liecina, ka 2002. gada novembrī tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu bija 40,3 tūkstošiem cilvēku jeb 44% no bezdarbnieku kopskaita. 2002. gada novembrī bezdarbniekiem piešķirti izmaksai pabalsti kopsummā par 1,689 miljoniem latu jeb vidēji vienam bezdarbniekam — 41,86 lati.
Centrālās statistikas pārvaldes Darba statistikas daļa