Ministru kabineta rīkojums Nr.6

Rīgā 2003.gada 8.janvārī (prot. Nr.1, 24.§)

Par Baltijas Krievu institūta Satversmes apstiprināšanu

1. Saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu apstiprināt Baltijas Krievu institūta Satversmi.

2. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2000.gada 28.jūnija rīkojumu Nr.312 “Par Baltijas Krievu institūta satversmes apstiprināšanu” (Latvijas Vēstnesis, 2000, 244./246.nr.).

Ministru prezidents E.Repše

Izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis

 

 

Apstiprināta

ar Ministru kabineta

2003.gada 8.janvāra rīkojumu Nr.6

Baltijas Krievu institūta Satversme

Preambula

Baltijas Krievu institūts (turpmāk — Institūts) ir juridiskas personas dibināta augstākās profesionālās un akadēmiskās izglītības un zinātnes iestāde, kas atrodas Latvijas Republikā un īsteno savu darbību Latvijas interesēs.

Institūts dibināts 1992.gada 16.novembrī. Institūta dibinātājs ir juridiska persona — bezpeļņas organizācija, sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Baltijas Krievu institūts” (turpmāk — Dibinātājs), kas likumos, statūtos un šajā Satversmē noteiktajā kārtībā patstāvīgi īsteno savus mērķus, izmantojot tam piešķirtās tiesības.

Satversme pieņemta Baltijas Krievu institūta Satversmes sapulcē 1996.gada 14.februārī un tajā tika izdarīti grozījumi 1999.gada 28.oktobrī. Institūta Satversme apstiprināta Latvijas Republikas Ministru Kabinetā 2000.gada 28.jūnijā (rīkojums Nr. 312, protokols Nr. 29, 18§). Atbilstoši Augstskolu likumam, 2001.gada 27.septembrī ar Baltijas Krievu institūta Satversmes sapulces lēmumu, Satversmē ir veikti grozījumi, kas ietverti šajā Satversmes redakcijā.

 

1. Vispārīgie noteikumi

1.Baltijas Krievu institūts ir autonoma augstākās izglītības un zinātnes iestāde ar pašpārvaldes tiesībām. Pašpārvaldes tiesības Institūta vadība un personāls īsteno šajā Satversmē noteiktā kārtībā, piedaloties studiju, zinātniskās pētniecības, administratīvo un saimniecisko lietu vadīšanā un pārvaldē. Institūts darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, Izglītības likumu, Augstskolu likumu, likumu “Par zinātnisko darbību”, citiem normatīvajiem aktiem un ar šo Satversmi.

2. Saīsināts Baltijas Krievu institūta nosaukums ir BKI. Institūta nosaukums citās valodās:

<fknbqcrbq Heccrbq bycnbnen (krievu valodā);

Baltic Russian Institute (angļu valodā);

Baltisch–Russisches Institut (vācu valodā);

Baltijos rus~ instituto (lietuviešu valodā);

Balti Vene Instituut (igauņu valodā).

3. Institūtam ir sava simbolika, ģerbonis ar emblēmu un pilnu nosaukumu latviešu valodā: “Baltijas Krievu institūts”.

4. Baltijas Krievu institūta un tā Dibinātāja juridiskā adrese ir Piedrujas iela 3, Rīga LV-1073, Latvijas Republika.

 

2. Darbības mērķi, uzdevumi, virzieni un pamatprincipi

5. Baltijas Krievu institūta darbības galvenais mērķis ir — dot studējošiem augstāko izglītību un kvalifikāciju, atbilstoši mūsdienu starptautiskajām prasībām humanitāro, sociālo un ekonomisko zinātņu jomā.

6. Baltijas Krievu institūta uzdevumi:

6.1. nodrošināt akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;

6.2. izstrādāt un īstenot studiju programmas, pieaugušo tālākizglītības programmas;

6.3. veikt fundamentālus un lietišķus zinātniskus pētījumus;

6.4. informēt sabiedrību par savu darbību, par studiju un zinātnisko pētījumu virzieniem un iespējām, piedāvāt sabiedrībai iegūtos zinātnisko un profesionālo pētījumu rezultātus.

7. Institūta galvenie darbības virzieni:

7.1. akadēmisko un profesionālo studiju programmu īstenošana bakalaura un maģistra akadēmiskā grāda, profesionālās kvalifikācijas vai profesionālās kvalifikācijas un attiecīgā līmeņa profesionālā grāda iegūšanai;

7.2. zinātniskās pētniecības darbs, konsultatīvā darbība;

7.3. akadēmisko un profesionālo studiju programmu izstrāde un realizācija;

7.4. jaunu tehnoloģiju izstrāde un ieviešana;

7.5. izdevējdarbība, poligrāfija, reklāma;

7.6. zinātnisku, kultūras un mācību pasākumu organizācija;

7.7. jaunatnes sociālās un radošās aktivitātes stimulēšana;

7.8. Latvijā dzīvojošo krievu tautības pārstāvju kultūras attīstība;

7.9. integrācijas procesa attīstība starp dažādām nacionālajām un etniskajām grupām Latvijas Republikā;

7.10. starptautiskās pieredzes izmantošana problēmu risināšanā nacionālo attiecību jomā;

7.11. starptautisko sakaru un sadarbības attīstība izglītības, zinātnes un kultūras jomā;

7.12. citi darbības veidi, kas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem.

8. Realizējot savus mērķus un uzdevumus, Baltijas Krievu institūts pamatojas uz šādiem principiem:

8.1. izziņas un studiju darba akadēmiskā brīvība;

8.2. studiju priekšmetu un zinātniskā darba satura un metodes brīva izvēle;

8.3. zinātniskā viedokļa un pētījumu rezultātu paušana (publicēšana) bez cenzūras, ja šī brīvība nav pretrunā ar ētikas normām, citu personu tiesībām un normatīvajiem aktiem;

8.4. mācību un zinātniskā darba nedalāmība;

8.5. studiju un zinātniskā darba saistība ar sabiedrības vajadzībām un prasībām.

9. Institūtā profesionālo un akadēmisko augstāko izglītību var iegūt jebkurš Latvijas Republikas pilsonis un personas, kurām ir Latvijas Republikas izdota nepilsoņa pase, kā arī personas, kurām ir izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, neatkarīgi no sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, politiskajiem uzskatiem un reliģiskās pārliecības, nodarbošanās un dzīves vietas.

10. Institūts saskaņā ar saviem mērķiem un uzdevumiem:

10.1. patstāvīgi nosaka apmācības saturu un formu, studentu imatrikulācijas kārtību;

10.2. izsniedz iegūtās izglītības apliecinošus izglītības dokumentus.

11. Institūtam ir tiesības:

11.1. organizēt publiskus kursus un lekcijas, rīkot kongresus, konferences un citas sapulces, dibināt biedrības;

11.2. darboties nacionālos un starptautiskos fondos, veidot savus fondus, slēgt līgumus ar citām Latvijas Republikas un ārvalstu mācību un zinātniskajām iestādēm.

12. Institūts patstāvīgi nosaka savu organizatorisko un pārvaldes struktūru, veido personālsastāvu, nosaka darba samaksu pēc Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Institūts ir autonoma mācību iestāde saskaņā ar Augstskolu likumu un Institūta Satversmi.

 

3. Pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcijas

13. Institūta pārstāvības un vadības institūcijas un galvenās lēmējinstitūcijas ir:

13.1. Satversmes sapulce;

13.2. Senāts;

13.3. rektors;

13.4. Revīzijas komisija;

13.5. Šķīrējtiesa.

14. Stratēģiskos, finansiālos un saimnieciskos jautājumos lēmumus pieņem Institūta Dibinātājs.

15. Satversmes sapulce ir Institūta pārstāvības un vadības koleģiāla institūcija, kas pieņem lēmumus akadēmiskos un zinātniskos jautājumos.

16. Satversmes sapulci ievēlē uz trim gadiem aizklātās vēlēšanās no profesoriem un pārējā akadēmiskā personāla (13 pārstāvji), studējošajiem (4 pārstāvji), Dibinātāja pārstāvjiem un citām Institūta darbinieku grupām (4 pārstāvji). Institūta Satversmes sapulcē ir 21 loceklis. Pārstāvjus Satversmes sapulcei izvirza katedras, fakultātes, nodaļas, studentu parlaments savās sapulcēs atklātā balsošanā. Satversmes sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse tās locekļu. Pēc rektora, Senāta vai Dibināja ierosinājuma Satversmes sapulce var izskatīt jautājumu par pārstāvju atsaukšanu. Pārstāvjus no Satversmes sapulces atsauc, ja par to aizklāti nobalso divas trešdaļas no Satversmes sapulces locekļiem. Atliekošās veto tiesības studējošo intereses aizkarošos jautājumos ir studentu parlamenta pārstāvjiem. Pēc veto tiesību pielietošanas, jautājumu izskata izlīgšanas komisija, izveidota Satversmes sapulcē pēc paritātes principa. Izlīgšanas komisijas lēmums tiek pieņemts, ja to apstiprina Satversmes sapulces klātesošie locekļi ar 2/3 balsu vairākumu.

17. Satversmes sapulce:

17.1. pieņem un izdara grozījumus Institūta Satversmē;

17.2. ievēlē Senātu un apstiprina Senāta ievēlēšanas atbilstību Institūta Satversmei, pieņem un groza Senāta nolikumu. Lēmumi ir spēkā, ja par tiem atklātā balsošanā nobalso vairāk nekā puse Satversmes sapulces locekļu;

17.3. ievēlē un atceļ rektoru. Lēmumi ir spēkā, ja par tiem atklātā balsošanā nobalso vairāk nekā divas trešdaļas Satversmes sapulces locekļu;

17.4. noklausās rektora pārskatu. Pārskatu apstiprina, ja par to atklātā balsošanā nobalso vairāk nekā puse no Satversmes sapulces locekļiem;

17.5. ievēlē Revīzijas komisiju un Šķīrējtiesu, apstiprina to nolikumus un atceļ to locekļus. Lēmumu pieņem, ja par to aizklāti nobalso vairāk nekā puse Satversmes sapulces locekļu;

17.6. izskata un izlemj citus konceptuālus Institūta akadēmiskās un zinātniskās darbības un attīstības jautājumus.

18. Satversmes sapulce, aizklāti balsojot, ievēlē priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru. Ja ievēlētie pārstāvji pārtrauc darba (studiju) attiecības ar Institūtu, trīs mēnešu laikā attiecīgā personāla grupa Satversmes sapulcē ievēlē citus pārstāvjus.

19. Satversmes sapulci sasauc Senāts vai Rektors ne retāk kā vienu reizi gadā. Satversmes sapulces sasaukšanu var ierosināt arī Dibinātājs vai 1/3 Satversmes sapulces locekļu.

20. Institūta Senātu ievēlē uz trīs gadiem, un tas darbojas saskaņā ar Satversmes sapulces pieņemto nolikumu. Senāta lēmumi ir spēkā, ja par tiem nobalso vairāk nekā puse no Senāta sastāva.

21. Senāts ir Institūta personāla vadības koleģiāla institūcija, kas apstiprina Institūta darbību regulējošos noteikumus.

22. Senatorus ievēl Satversmes sapulce atklātā balsošanā. Senāta ievēlēšanai ir nepieciešama vairāk nekā puse Satversmes sapulces locekļu balsu. Rektors un Institūta Dibinātāja Valdes priekšsēdētājs ir Senāta balsstiesīgie locekļi. Senāts sastāv no 15 senatoriem, 75 procenti no tiem ir akadēmiskā personāla pārstāvji, bet studējošie — ne mazāk kā 15 procenti. Studējošo pārstāvjus Institūta Senātā ievēl Studentu parlaments. Senāta lēmumi ir pieņemti, ja par tiem nobalso vairāk nekā puse senatoru. Atliekošās veto tiesības jautājumos, kas aizskar studējošo intereses, ir Studentu parlamenta pārstāvjiem. Pēc veto tiesību pielietošanas, jautājumu izskata izlīgšanas komisija, kuru izveido Senāts pēc paritātes principa. Izlīgšanas komisijas lēmums ir apstiprināts, ja par to nobalso 2/3 klātesošo senatoru.

Senāta lēmumus var pārsūdzēt Šķīrējtiesā 1 (vienas) nedēļas laikā. Šķīrējtiesa paziņo savu lēmumu kārtējā Senāta sēdē. Ja tā atzinusi sūdzību par pamatotu, Senāts izskata strīdīgo jautājumu atkārtoti.

23. Senāts ievēlē:

23.1. Senāta priekšsēdētāju un sekretāru;

23.2. padomnieku konventu;

23.3. prorektorus;

23.4. fakultātes dekānus, docentus, lektorus, asistentus, vadošos pētniekus un pētniekus.

24. Senāts apstiprina:

24.1. filiāļu, pārstāvniecību un citu Institūta struktūrvienību vadītājus pēc rektora ieteikuma;

24.2. nodaļu dekānus;

24.2. katedru vadītājus;

24.4. Institūta budžeta struktūru un tā līdzekļu izmantošanu robežās, kuras noteicis Dibinātājs;

24.5. Institūta iekšējās kārtības noteikumus;

24.6. Institūta filiāļu un pārstāvniecību nolikumus;

24.7. Senāta izveidoto padomju un komisiju darbības kārtību vai nolikumu;

24.8. nolikumu “Par Institūta struktūrvienībām”, kas nosaka to uzdevumus, funkcijas un tiesības;

24.9. Padomnieku konventa nolikumu;

24.10. nolikumu “Par Institūta akadēmiskajiem amatiem”;

24.11. profesoru nozaru padomes sastāvu pēc tā priekšsēdētāja priekšlikuma, lai rīkotu konkursus uz profesoru vai asociēto profesoru amatiem;

24.12. nolikumu “Par studentu pašpārvaldi”;

24.13. imatrikulācijas noteikumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem un uzņemšanas papildus noteikumus.

25. Senāts lemj par:

25.1. akadēmiskās un zinātniskās darbības jautājumiem;

25.2. par Institūta struktūrvienību, filiāļu, pārstāvniecību un uzņēmumu dibināšanu, reorganizāciju un likvidāciju;

25.3. par viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru pieņemšanu (katru vienu reizi) bez konkursa izsludināšanas uz termiņu līdz diviem gadiem, ja attiecīgais amats ir brīvs vai uz laiku brīvs;

25.4. par asociēto profesoru un docentu amatu skaitu pēc saskaņošanas ar Dibinātāju;

25.5. par Institūta koledžas dibināšanu. Pieņem koledžas nolikumu;

25.6. dibina Padomnieku konventu;

25.7. par mācību programmu izstrādes un iesniegšanas apstiprināšanai kārtību;

25.8. par jaunu mācību programmu ieviešanu;

25.9. par goda titulu, emeritus profesors, goda doktoru un Institūta locekļu titulu piešķiršanu;

25.10. par citiem Institūta darbību regulējošiem jautājumiem.

26. Senāts izskata:

26.1. Revīzijas komisijas rakstisko ziņojumu par pārbaudes rezultātiem;

26.2. pēc rektora rīkojuma no studējošo skaita izslēgtas personas apelāciju;

26.3. rektora ikgadējo atskaiti par Institūta budžeta izpildi.

27. Rektors ir institūta augstākā amatpersona, kura īsteno Institūta vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Institūtu. Rektoru ievēlē Satversmes sapulce pēc Dibinātāja ieteikuma uz pieciem gadiem, un ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Satversmes sapulces ievēlēto rektoru pēc Dibinātāja ieteikuma apstiprina Ministru kabinets. Satversmes sapulcei izskatīt jautājumu par rektora atcelšanu no amata var ierosināt Dibinātājs vai Senāts, ja par to ir nobalsojušas vairāk nekā divas trešdaļas senatoru. Lai atceltu rektoru, ir nepieciešamas vairāk nekā divas trešdaļas balsu no kopējā Satversmes sapulces locekļu skaita. Rektora atcelšana notiek saskaņā ar Augstskolu likumu. Rektora lēmumus var pārsūdzēt Šķīrējtiesā 10 (desmit) dienu laikā.

28. Rektors ir personīgi atbildīgs Dibinātājam par:

28.1. Augstskolu likuma un citu normatīvo aktu ievērošanu;

28.2. Institūta finansiālo darbību;

28.3. izglītības kvalitātes nodrošināšanu un tās atbilstību Baltijas Krievu institūta izsniegtajiem izglītības dokumentiem;

28.4. Institūta darbības atbilstību Institūta Satversmei, Dibinātāja lēmumiem, Satversmes sapulces un Senāta lēmumiem.

29. Rektors:

29.1. pārstāv Institūtu citās mācību iestādēs, valsts institūcijās un citās juridiskās personās;

29.2. ir tiesīgs vadīt Institūta studiju programmu izstrādāšanu;

29.3. ir tiesīgs vadīt Institūta mācību, zinātnisko un saimniecisko darbību;

29.4. ir tiesīgs slēgt līgumus Institūta vārdā par nepieciešamo preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu;

29.5. ir tiesīgs vadīt Institūta struktūrvienību nolikumu izstrādāšanu;

29.6. vada Institūta personāla atlasi un kontrolē tā darbu;

29.7. lemj par citiem jautājumiem, kas nav citu institūciju kompetencē.

30. Revīzijas komisiju trīs cilvēku sastāvā ievēlē Satversmes sapulce aizklātās vēlēšanās uz trim gadiem, un tā darbojas saskaņā ar Augstskolu likuma prasībām. Revīzijas komisijas lēmumus 10 (desmit) dienu laikā var pārsūdzēt Šķīrējtiesā.

31. Šķīrējtiesu trīs cilvēku sastāvā ievēlē Satversmes sapulce aizklātās vēlēšanās no akadēmiskā personāla vidus uz trīs gadiem, un tās sastāvā nedrīkst būt administratīvā personāla pārstāvji. Šķīrējtiesa izskata strīdus starp Institūta amatpersonām, kā arī starp vadības institūcijām, studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par Institūta Satversmē noteikto tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem. Šķīrējtiesas lēmumus apstiprina Senāts un izpilda administrācija. Šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Satversmes sapulcei, un viņus no darba var atbrīvot tikai pēc darba dēvēja iniciatīvas ar Satversmes sapulces piekrišanu. Šķīrējtiesā var pārsūdzēt Senāta, Rektora, un Revīzijas komisijas lēmumus. Šķīrējtiesas lēmumus var pārsūdzēt Satversmes sapulcei 10 (desmit) dienu laikā.

 

4. Institūta struktūra

32. Institūta dibinātās struktūrvienības darbojas saskaņā ar Senāta apstiprinātiem nolikumiem. Ja kādas struktūrvienības darbība nesaskan ar nolikumu vai ir pretrunā Institūta interesēm, Senāts ar savu lēmumu ir tiesīgs apturēt vai izbeigt tās darbību. Šo lēmumu iepriekšēji jāsaskaņo ar rektoru un Dibinātāju.

33. Institūta struktūrvienības ir:

33.1. fakultātes;

33.2. nodaļas;

33.3. katedras;

33.4. zinātniskās pētniecības centri un laboratorijas;

33.5. institūti;

34. Nodaļas nodrošina studiju programmu īstenošanu, studiju procesa organizāciju, koordinē studējošo pētniecības programmas, kā arī veic citus pienākumus, kas izriet no nodaļu darbības mērķiem un uzdevumiem. Nodaļas darbu vada nodaļas dekāns, kuru apstiprina Senāts pēc rektora ieteikuma.

35. Zinātniskās pētniecības centri un institūti ir Institūta struktūrvienības, kas tiek dibinātas zinātniskās pētniecības darba veikšanai. To statusu un uzdevumus nosaka nolikumi, ko apstiprina Senāts. Zinātniskās pētniecības centra darbu vada centra vadītājs, Institūta darbu — Institūta direktors.

36. Katedra ir Institūta studiju un pētniecības darba pamatvienība, kas veido, organizē un īsteno studiju programmas un veic zinātniskos pētījumus kādā no zinātnes apakšnozarēm. Katedras izveido ar Institūta Senāta lēmumu pēc fakultātes vai atsevišķa profesora priekšlikuma. Katedras darbību nosaka un vada katedras akadēmiskā personāla sapulce. Tā ir tiesīga patstāvīgi izlemt visus akadēmiskās un zinātniskās darbības jautājumus, kas saskaņā ar Satversmi nav Institūta pārstāvības un vadības, un lēmējinstitūciju kompetencē.

37. No profesoru vai docentu vidus rektors izvirza katedras vadītāju, kuru apstiprina institūta Senāts. Katedras vadītājs ir oficiālais katedras pārstāvis. Katedras darbību reglamentē nolikums, ko apstiprina Senāts.

38. Fakultāte ir Institūta struktūrvienība, kas apvieno atsevišķas nozares katedras un laboratorijas, nosaka un koordinē atbilstošo studiju programmu, profesionālās sagatavotības un akadēmiskās izglītības realizāciju, kā arī koordinē fakultātes zinātniskās pētniecības programmas. Fakultāte nodrošina katedru un citu struktūrvienību darbībai nepieciešamos apstākļus.

39. Fakultātes darbību vada fakultātes dekāns, kuru ievēlē Institūta Senāts.

40. Laboratorijas tiek izveidotas saskaņā ar Senāta lēmumu un darbojas saskaņā ar nolikumu, kuru apstiprina Senāts.

41. Institūts var dibināt koledžu ar juridiskās personas tiesībām. Koledža tiek izveidota saskaņā ar Senāta lēmumu un darbojas saskaņā ar nolikumu, kuru pieņem Senāts un apstiprina Izglītības un zinātnes ministrija.

 

5. Personāls

42. Institūta personālu veido:

42.1. Institūta akadēmiskais personāls, kuram Institūts ir pamatdarba vieta;

42.2. Institūta vispārējais personāls, kuram Institūts ir pamatdarbavieta;

42.3. studējošie — pilna laika studenti, arī maģistranti un doktoranti.

43. Institūta akadēmiskais personāls — docētāji un zinātnieki — veic pedagoģisko darbu un zinātniskos pētījumus, kopīgi ar attiecīgo nozaru speciālistiem izstrādā studiju programmu saturu un formu, organizē to izpildi. Studiju programmas apstiprina Senāts.

44. Institūta akadēmiskie amati ir:

44.1. pasniedzējiem — profesors, asociēts profesors, docents, lektors, asistents;

44.2. zinātniekiem — vadošais pētnieks, pētnieks, asistents.

45. Institūta personāls ir tiesīgs piedalīties lēmumu, kas saistīti ar vadību un pārvaldi, izstrādē, kā arī izmantot visas Institūta struktūrvienību un organizāciju iespējas saskaņā ar šo Satversmi. Tiesības vēlēt un tikt ievēlētam Institūta vadības, pārvaldes un lēmējinstitūcijās ir tikai pastāvīgā personāla locekļiem.

46. Personāls ir atbildīgs par šajā Satversmē noteikto mērķu un uzdevumu kvalitatīvu izpildi, ievērojot Institūta darbības pamatprincipus. Kārtību, kādā kvalificējami pārkāpumi un uzliekami sodi par pienākumu nepildīšanu, nosaka Institūta Senāts, saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

47. Institūtā darba samaksas likmes personālam nosaka Senāts, un tās nedrīkst būt mazākas par Ministru kabineta noteiktajām likmēm. Institūta administrācija rūpējas par personāla darba apstākļiem, veselību un atpūtu, nodrošina apstākļus tā profesionālajai darbībai, dod iespēju celt kvalifikāciju un pārkvalificēties. Profesoru, asociēto profesoru un docentu amatu skaitu atbilstoši nepieciešamībai un finansējuma iespējām nosaka Institūta Senāts.

48. Vēlētos profesora, asociētā profesora, docenta un administratīvos amatus (rektors, prorektors, dekāns) augstskolās var ieņemt līdz 65 gadu vecumam. Ar pensionēto akadēmisko personālu rektors saskaņā ar valsts vai citu avotu piešķirto finansējumu var slēgt individuālus līgumus, arī līgumus par zinātnisko pētījumu veikšanu, paredzot konkrētu samaksu par noteiktu darba apjomu atbilstoši darbinieka kvalifikācijai. Par īpašu ieguldījumu augstākajā izglītībā profesoriem un asociētajiem profesoriem, sasniedzot pensijas vecumu, institūts var piešķirt goda nosaukumu — emeritus profesors.

49. Profesori. Profesors ir savā nozarē starptautiski atzīts speciālists, kas veic mūsdienu līmenim atbilstošu zinātniskās pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades darbu un nodrošina augstas kvalitātes studijas attiecīgajā zinātnes vai mākslas apakšnozarē.

49.1. Profesora amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds un ne mazāk kā trīs gadu darba pieredze asociētā profesora vai profesora amatā.

49.2. Ja augstskolā ir brīvs vai uz laiku brīvs amats, Senāts var nolemt neizsludināt konkursu, bet uz laiku līdz diviem gadiem pieņemt darbā viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru (katru vienu reizi).

Viesprofesoriem, viesdocentiem un vieslektoriem ir tādas pašas tiesības, pienākumi un atalgojums kā profesoriem, asociētajiem profesoriem un lektoriem, bet viņi nevar piedalīties vēlēto vadības institūciju darbā.

49.3. Ja augstskolā ir brīvs vai uz laiku brīvs amats, ja tas nepārsniedz divus gadus, profesora amatā var iecelt asociēto profesoru, asociētā profesora amatā — docentu, docenta amatā — lektoru vai asistentu ar doktora grādu. Aizstāšanu noformē ar rektora rīkojumu.

50. Profesoru atklātā konkursā ievēlē uz sešiem gadiem, un rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz visu ievēlēšanas periodu vai uz laiku līdz 65 gadu vecuma sasniegšanai.

51. Profesoru galvenie uzdevumi ir:

51.1. augsti kvalificētu lekciju lasīšana, studiju, nodarbību un pārbaudījumu pārraudzība savā studiju kursā;

51.2. pētniecības darba vadīšana zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades vadīšana nozarē, kas atbilst profesora amata nosaukumam;

51.3. doktora līmeņa studiju un pētniecības darba vadīšana zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades vadīšana, nozarē, kas atbilst profesora amata nosaukumam.

51.4. piedalīšanās studiju programmu, augstskolu un to struktūrvienību darba un kvalitātes vērtēšanā;

51.5. jaunās zinātnieku, mākslinieku un docētāju paaudzes gatavošana.

52. Asociētie profesori. Asociētā profesora amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds.

52.1. Profesionālo studiju programmu īstenošanai augstskolās asociētā profesora amatu var ieņemt arī personas, kurām ir atbilstoša augstākā izglītība un vismaz 10 gadu praktiskā darba pieredze attiecīgajā nozarē.

52.2. Asociēto profesoru atklātā konkursā uz sešiem gadiem ievēlē attiecīgās nozares profesoru padome. Pamatojoties uz nozares profesoru padomes lēmumu, rektors noslēdz darba līgumu ar asociēto profesoru.

53. Asociētā profesora galvenie uzdevumi ir:

53.1. pētniecības darba veikšana zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades nozarē, kas atbilst asociētā profesora amata nosaukumam;

53.2. pētniecības darba vadīšana doktora un maģistra grāda iegūšanai;

53.3. studiju darba nodrošināšana.

54. Docenti.

54.1. Docenta amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds.

54.2. Docentu ievēlē uz sešiem gadiem Institūta Senāts.

54.3. Docentu galvenie uzdevumi ir:

54.3.1. pētniecības darbs zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskā jaunrade, kas atbilst docenta amata nosaukumam;

54.3.2. lekciju lasīšana, studiju nodarbību vadīšana, eksāmenu un pārbaudījumu organizēšana savā studiju programmā (kursā, nozarē), īpaši tās pamatkursos.

55. Lektora un asistenta amatā var ievēlēt personas ar doktora vai maģistra grādu.

55.1. Lektoru galvenie uzdevumi ir:

55.1.1. lasīt lekcijas, vadīt studiju nodarbības, vadīt eksāmenus un pārbaudījumus savā studiju kursā, piedalīties lasāmā kursa programmas un pasniegšanas metožu izstrādē un pilnveidošanā;

55.1.2. pētniecības darbs zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskā jaunrade, atbilstoši lasāmajam kursam.

55.2. Asistentu galvenie uzdevumi ir:

55.2.1.vadīt studiju nodarbības, piedalīties savas mācību grupas eksāmenu un pārbaudījumu vadīšanā, vadošā pasniedzēja vadībā izstrādāt mācību — metodiskos līdzekļus savā mācību kursā;

55.2.2. pētniecības darbs zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskā jaunrade, atbilstoši lasāmajam kursam.

 

6. Studijas Institūtā

56. Institūts piedāvā studējošajiem akadēmiskās un profesionālās studiju programmas.

57. Studējošie ir tiesīgi:

57.1. iegūt akadēmisko izglītību — bakalaura un maģistra grādus un (vai) profesionālo augstāko izglītību;

57.2. izmantot Institūta telpas, laboratorijas, bibliotēku, iekārtas, aparatūru Institūta Senāta noteiktajā kārtībā;

57.3. pārtraukt un atsākt mācības Senāta noteiktajā kārtībā;

57.4. izvēlēties studiju programmu un virzienu;

57.5. vēlēt un tikt ievēlētiem studējošo pašpārvaldē, līdzdarboties Institūta visu līmeņu pārvaldes un vadības institūcijās;

57.6. veidot biedrības, pulciņus, klubus.

58. Institūtā var studēt katrs, kas:

58.1. ieguvis vidējo izglītību Latvijā vai atbilstošu izglītību citās valstīs, kuru var tai pielīdzināt saskaņā ar Augstskolu likumu un Institūta noteikumiem;

58.2. ieguvis nepieciešamo izglītību, lai varētu turpināt studijas maģistratūrā;

58.3. ieguvis maģistra grādu, lai turpinātu studijas doktorantūrā.

59. Studijas Institūtā ir par maksu. Studiju maksas lielumu un formu nosaka Senāts, saskaņojot to ar Dibinātāju.

60. Pēc profesionālās studiju programmas apgūšanas tiek piešķirta attiecīga profesionālā kvalifikācija vai attiecīgā kvalifikācija un profesionālais grāds. Pēc akadēmiskās studiju programmas apgūšanas tiek piešķirts akadēmiskais grāds, pēc doktorantūras studiju programmas apgūšanas un promocijas darba aizstāvēšanas — zinātniskais grāds.

Studijas un zinātniskos pētījumus Institūtā īsteno Institūta izvēlētajās zinātņu nozarēs, pētījumu rezultātus publicē starptautiski atzītos zinātniskajos žurnālos vai cita veida izdevumos. Institūtā var pastāvēt promocijas padome un darboties maģistratūra un doktorantūra atbilstoši Augstskolu likumam un likumam “Par zinātnisko darbību”.

 

7. Studējošo pašpārvalde

61. Institūta studējošajiem ir vienota pašpārvalde — Studentu parlaments. Tas darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina Senāts. Senāts var neapstiprināt nolikumu par Studentu parlamentu tikai juridisku iebildumu dēļ.

62. Studentu parlaments ir reģistrēts kā sabiedriska organizācija ar juridiskās personas tiesībām.

63. Studentu parlaments:

63.1. reprezentē Institūta studējošos visos studējošo dzīves jautājumos;

63.2. aizstāv un pārstāv studējošo intereses akadēmiskās, materiālās un kultūras dzīves jautājumos Institūtā un valsts iestādēs;

63.3. nosaka kārtību, kādā noris studentu un maģistrantu vēlēšanas Satversmes sapulcē un Senātā.

64. Studentu parlamenta lēmumi, kad tos ir apstiprinājis Senāts, ir obligāti visiem studējošajiem.

65. Studentu parlamenta, biedrību, klubu un citu Institūta struktūrvienību līdzdalību studējošo pašpārvaldē nosaka Studentu parlamenta nolikums.

66. Studentu parlaments ir tiesīgs pieprasīt un saņemt informāciju un paskaidrojumus no jebkuras Institūta struktūrvienības pilnvarotajiem pārstāvjiem jebkuros jautājumos, kas skar studējošo intereses.

67. Studējošajiem ir tiesības piedalīties kā novērotājiem ieskaitēs un eksāmenos.

 

8. Īpašums, finanses un saimnieciskā darbība

68. Institūta īpašumā var būt zeme, kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs, kurus Institūtam nodevis Dibinātājs. Institūts ir atbildīgs Dibinātājam par nodoto īpašumu, naudas un citiem līdzekļiem. Īpašuma nodošanas kārtību un pārvaldi nosaka bezpeļņas organizācijas, sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Baltijas Krievu institūts’’ kopsapulce.

69. Institūtu finansē Dibinātājs.

70. Institūta budžeta ienākumus veido:

70.1. līdzekļi, kurus ir iedalījis Dibinātājs;

70.2. studējošo maksa par studijām;

70.3. starptautiskās sadarbības projektu finansējums Institūtam;

70.4. ienākumi no zinātniskajiem līgumdarbiem;

70.5. ienākumi no saimnieciskās darbības vai uzņēmējdarbības;

70.6. juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi;

70.7. ienākumi no citiem avotiem, kas nav pretrunā normatīvajiem aktiem.

71. Institūta budžeta struktūru un līdzekļu izmantošanas kārtību nosaka Senāts, bet tā izpildi kontrolē Revīzijas komisija. Institūta budžetu apstiprina Dibinātājs. Atskaiti par budžeta izpildi rektors iesniedz Senātam un Dibinātāja valdei.

72. Struktūrvienību budžets ietilpst Institūta budžetā kā patstāvīga daļa.

73. Institūtam ir tiesības normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā un ar Dibinātāja lēmumu savā vārdā Latvijas Republikā un ārvalstīs:

73.1. dibināt nodaļas, filiāles, pārstāvniecības un uzņēmumus;

73.2. slēgt līgumus ar juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī veikt citas juridiskas darbības, izsludināt konkursus, pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu, dažādu mantu, vērtspapīrus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

73.3. veikt Institūta profilam atbilstošu saimniecisku darbību un uzņēmējdarbību, kā rezultātā gūtie ienākumi ir ieskaitāmi Institūta budžetā Institūta uzturēšanai un attīstībai;

73.4. saņemt un izmantot Latvijas Republikas un ārvalstu banku, citu kredītiestāžu, kā arī organizāciju un fizisko personu ziedojumus un dāvinājumus.

74. Institūtam ir tiesības izmantot atvieglojumus un priekšrocības, kādas ar likumu noteiktas augstskolām un zinātniskajām iestādēm nodokļu maksāšanā, īpašuma pārvietošanā pāri valsts robežai un citās jomās, kā arī citas tiesības un privilēģijas, kuras paredzētas normatīvajos aktos.

 

9. Satversmes pieņemšanas un grozīšanas kārtība

75. Satversmi pieņem un grozījumus tajā izdara tikai Satversmes sapulce. Tiesības ierosināt grozījumus Satversmē ir katram Satversmes sapulces dalībniekam. Ierosinātos grozījumus jāsaskaņo ar Dibinātāju. Pēc saskaņošanas grozījumi Satversmes sapulcē tiek pieņemti, ja par tiem atklātā balsošanā balso divas trešdaļas no Satversmes sapulces locekļu skaita. Institūta Satversme un grozījumi tajā stājas spēkā pēc to apstiprināšanas Ministru kabinetā.

 

10. Institūta reorganizācija un likvidācija

76. Institūtu reorganizē vai likvidē ar tā Dibinātāja kopsapulces lēmumu vai arī citos normatīvajos aktos noteiktos gadījumos.

77. Institūta likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā studējošajiem tiek nodrošināta iespēja turpināt studijas citā augstskolā.

78. Institūta likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā Dibinātājs ir atbildīgs par Institūta saistībām saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.