"Joškas Fišera vīzija: federatīva Eiropas valsts"

Vācijas ārlietu ministrs iepazīstina ar (privātajiem) priekšlikumiem ES izveidot pilnīgi jaunu kārtību.

Vācijas ārlietu ministrs Joška Fišers iesaka ES izveidot pilnīgi jaunu kārtību: valstu savienībai ir jākļūst par federālu valsti. Bez šādas federālas valsts gaidāmajā 30 dalībvalstu klubā nebūs iespējams atrisināt problēmas, tā piektdien priekšlasījumā Berlīnē teica Fišers.

Runa ir par Fišera personīgo nākamās Eiropas vīziju. Viņš runā Aleksandra fon Humbolta universitātē Berlīnē tai piešķīra lielu nozīmi. Tātad federālas valsts ideja nav noteikti arī Vācijas valdības viedoklis.

Iepazīstinot ar savu plānu, vicekanclers uzsvēra, ka apvienošanas procesa turpināšana ir ļoti svarīga. Turklāt noteikti ir jānosaka mērķis: "Tāpēc mūsu kontinenta vēsture mums atkal jautā: Quo vadis, Europa ?".

Eiropiešu atbilde, ja viņi vēl labu sev un kontinentam, daudzu iemeslu dēļ varētu skanēt vienīgi šādi: "Uz priekšu, līdz pilnīgai integrācijas pabeigšanai." Par soli atpakaļ vai arī tikai par stagnāciju un turēšanos pie sasniegtā, visā Eiropā — gan dalībvalstīs, gan kandidātvalstīs — cilvēkiem būs jāmaksā fatāli augsta cena, brīdināja ārlietu ministrs. Aukstā kara beigas prasa vīzijas izstrādāšanā pielikt īpašas pūles. Priekšnoteikums ir ciešas attiecības starp Vāciju un Franciju.

Fišera vīzijas mērķis ir federāla valsts. Bez federālas valsts gandrīz 30 dalībvalstu Eiropas problēmas atrisināt nebūs iespējams. Pretējā gadījumā gan transparence, gan arī ES pilsoņu atbalsts nokritīsies zem sasalšanas punkta.

Zaļo politiķis iestājās par pāreju no ES valstu savienības uz pilnīgu parlamentarizāciju Eiropas federācijā, par ko Roberts Šūmans runāja jau piecdesmitajos gados: "Tas nenozīmē neko mazāku kā Eiropas parlamentu un Eiropas valdību, kas federācijas iekšienē realizē likumdošanu un izpildvaru," precizēja Fišers.

Taču šādai federālai valstij suverenitāte ir subsidiāri jādala ar dalībvalstīm. Tas nozīmē: vienu parlamenta palātu ar tieši ievēlētiem deputātiem, bet otru — kas vai nu atbilst senāta modelim ar tieši ievēlētiem dalībvalstu senatoriem, vai arī ir valstu palāta, kas atbilst federālo zemju palātai, Bundesrātam, kāds ir Vācijā un Austrijā.

ES valdība ir vai nu jāsastāda dalībvalstu valdībām, vai arī jāievēl tieši. Priekšnoteikums ir konstitucionāls līgums, kam ir jābūt lielajam Eiropas kompromisam. Fišers ieskicēja arī to, kā tas panākams. Pakāpeniska Eiropas integrācija bez plāna sākumā esot bijis pareizais ceļš. Tagad ar to vairs nepietiek. Fišers ieteica izveidot gravitācijas centru, ko veidotu Vācija un Francija. Tas sastāvētu no valstīm, kuras kā pirmās vēlas sadarboties vēl ciešāk.

Fišers norāda: "Uz jautājumu, kuras valstis piedalīsies šajā projektā — 6 ES dibinātājvalstis, 11 eiro valstis vai arī kāda cita grupa, — šodien atbildēt nav iespējams. Taču, apsverot gravitācijas centra izvēli, skaidrai jābūt vienai lietai: avangards nekad nedrīkst būt ekskluzīvs, tam ir jābūt atvērtam visām dalībvalstīm un kandidātvalstīm, ja tās kādreiz vēlēsies piedalīties."

Visiem, kuri vēlas piedalīties, bet trūkst nepieciešamo nosacījumu, ir jādod "tuvināšanās iespēja". Ja pastiprinātā sadarbība pāries konstitucionālajā līgumā, Eiropai būs nepieciešams politisks dibināšanas dokuments. Tad tas varētu būt ceļš patiesi apvienotas Eiropas virzienā.

"Die Presse"

Ēvalds Kēnigs