Kam lemt par savas valsts drošību un aizsardzību

Šis Latvijai ir gads pirms divu galveno ārpolitikas prioritāšu īstenošanas, un jau nākamā gada pirmajā pusē Latvija varētu kļūt par Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsti

Ar nelielu pārsvaru tomēr “par”

Vakar, 9.janvārī, NATO integrācijas padomes sēdē: Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Arnolds Laksa, īpašu uzdevumu ministrs veselības aprūpes lietās Āris Auders, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš, tieslietu ministrs Aivars Aksenoks, iekšlietu ministrs Māris Gulbis (augšējā attēlā); ārlietu ministre Sandra Kalniete, aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālis Raimonds Graube un Satversmes aizsardzības biroja direktors Lainis Kamaldiņš Foto: A.F.I.

Kā liecina tirgus un sociālo pētījumu centra “Latvijas fakti” pagājušā gada nogalē veiktās sabiedriskās domas aptaujas, neraugoties uz ārpolitisko prioritāšu nemainību jau ilgāk nekā septiņus gadus, iedzīvotāju atbalsts dalībai abās minētajās organizācijās ir visai nosacīts. Proti, Latvijas dalību ES un NATO atbalsta tikai aptuveni puse no kopējā iedzīvotāju skaita. Aptaujas par Latvijas virzību uz ES liecina, ka 2002. gadā iedzīvotāju atbalsts ar nelielām svārstībām bijis nedaudz zem 50% atzīmes. Aizvadītā gada novembrī par Latvijas dalību ES būtu balsojuši 45,9 % iedzīvotāju, kamēr nedaudz vairāk nekā viena trešdaļa visu iedzīvotāju — 35,9% — izteikušies pret Latvijas pievienošanos šai organizācijai.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2002. gadā vienprātība ar valdību par nepieciešamību kļūt par NATO dalībvalsti bijusi nedaudz lielāka nekā jautājumā par pievienošanos ES. Decembrī veiktās aptaujas rezultāti rāda, ka atbalsts dalībai NATO pērngad pieaudzis līdz 54,4%. Vēl 2002. gada sākumā atbalsts dalībai NATO bijis tikai 47,2%. Gada nogalē pret Latvijas pievienošanos NATO izteikušies 26% aptaujāto. Līdzīgs šis rādītājs bijis arī visa gada garumā. Tas liecina par to, ka NATO pretinieki ir palikuši uzticīgi savam viedoklim, kamēr daļa no tiem, kas vēl gada sākumā nebija izlēmuši, gada laikā nosliecās par labu mūsu valsts līdzdalībai šajā drošības aliansē. Neapšaubāmi, viens no faktoriem, kas ietekmējis šādas viedokļa izmaiņas, ir pagājušā gada nogalē Prāgas sammitā saņemtais uzaicinājums Latvijai kopā ar vēl sešām citām kandidātvalstīm pievienoties NATO aliansei. Prāgas lēmumu saistību ar savu izvēli atzinusi arī liela daļa aptaujāto.

Referendums tikai par ES

Latvijā, līdzīgi kā lielākajā daļā citu kandidātvalst, atbalsts līdzdalībai NATO tradicionāli bijis lielāks nekā iestājai ES. Šādu situāciju nosaka dažādi faktori, viens no tiem — NATO nozīmē galvenokārt valsts drošības un aizsardzības garantijas, par ko sabiedrībā valda visai liela vienprātība, kamēr ES aptver ļoti daudzas un dažādas dzīves jomas un iestāšanās šajā organizācijā tieši skars katra cilvēka ikdienas dzīvi.

Par atšķirībām starp pievienošanos ES un NATO liecina arī integrācijas un pievienošanās process. Jautājumu par pievienošanos ES izlems Latvijas pilsoņi šā gada 20. septembrī, dodoties pie vēlēšanu urnām, un negatīva rezultāta gadījumā Latvija vismaz tuvākajā laikā nekļūs par ES dalībvalsti un vairākus gadus ilgais integrācijas un iestāšanās sarunu process būs izrādījies daļēji lieks. Turpretim jautājums par Latvijas pievienošanos NATO jau kopš integrācijas procesa pirmsākumiem ticis uzskatīts par izlemtu un diskusijas par nepieciešamību arī šajā jautājumā prasīt tautas viedokli būtībā nav notikušas. Atsevišķu politiķu ieteikumi šo jautājumu pārskatīt un rīkot referendumu arī par pievienošanos NATO bijuši visai bikli un bez īpašas rezonanses.

Izņēmums – Slovēnija

Līdzīga politiskā nostāja vērojama arī gandrīz visās pārējās ES un NATO kandidātvalstīs, kur referendumi tiks rīkoti tikai jautājumā par pievienošanos ES, bet līdzdalība NATO aliansē tiek izlemta parlamentos un valdībā. Interesants izņēmums šajā ziņā ir Slovēnija, kuras valdības un parlamenta kopīgi veidotajā padomē vēl šopirmdien tika nolemts valsts iedzīvotājiem ļaut izšķirties gan par pievienošanos ES, gan NATO. Atšķirībā no agrākajām prognozēm, ka mazās Vidusjūras salas Maltas iedzīvotāji pirmie šogad lems par savas valsts pievienošanos, pirmais referendums sagaidāms tieši Slovēnijā. Saskaņā ar pirmdien pieņemto lēmumu Slovēnijas pilsoņi pie vēlēšanu urnām dosies jau pēc mēneša – 9. februārī. Šajā dienā slovēņiem būs iespēja piedalīties uzreiz divos referendumos, no kuriem viens būs par pievienošanos ES, otrs — par līdzdalību NATO. Viens no iemesliem, kādēļ Slovēnijā balsos arī par pievienošanos NATO, ir tas, ka saskaņā ar sabiedriskās domas aptaujām iedzīvotāju attieksme pret līdzdalību NATO ir ievērojami skeptiskāka nekā jautājumā par pievienošanos ES. Valsts līdzdalību ES atbalsta gandrīz divas trešdaļas Slovēnijas iedzīvotāju, bet par līdzdalību NATO iestājas tikai aptuveni puse.

Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ referendums par šo jautājumu plānots jau tik drīz, ir mēģinājums izvairīties no paredzamā NATO pretinieku skaita pieauguma, gadījumā ja tiktu sākta ASV un sabiedroto karadarbība Irākā.

Iedzīvotāji un valsts drošība

Arī Latvijā viedoklis par mūsu valsts pievienošanos NATO nav nepārprotami atbalstošs. Par to visai skaidri liecina arī sabiedriskās domas aptauju rezultāti. Sabiedrībā pastāv ļoti dažādi un krasi atšķirīgi viedokļi par tādiem jautājumiem kā bruņoto spēku lielums un struktūra, obligātais iesaukums, līdzdalība starptautiskajās drošības operācijās un kur nu vēl Latvijas karavīru līdzdalība reālā karadarbībā Irākā, Afganistānā vai citviet pasaulē.

Tomēr pēc pasaules prakses zināms, ka arī valstīs, kuras tiek uzskatītas par visdemokrātiskākajām un referendumi par dažādiem jautājumiem noris itin bieži, valsts drošības un aizsardzības politika, bruņoto spēku darbība un iesaistīšanās reālās militārās operācijās ir jautājumi, kurus izlemj valdošā vara un visas tautas balsojums par šiem jautājumiem ir gandrīz neiespējams. Arī Latvijā jau pamatlikumā – Satversmē — ir skaidri noteikts, ka jautājumi par karaklausību, mobilizāciju, kara sākšanu un miera slēgšanu nav nododami nobalsošanai tautai.

Artis Nīgals, “LV” nozares redaktors