Par Kārķu briežu dārzu

Kļūt par medību saimniecības īpašnieku Rietumvidzemes mežsaimniecības saimniecības pārzinis Edmunds Juškevičs sapņojis jau tad, kad no Vestienas devies uz Aizupes meža tehnikumu, jo medības viņam interesējušas jau kopš bērna kājas. Mainījās laiki, un nu viņš droši var sacīt: - Ja vien cilvēkam ir izglītība un vēlēšanās kaut ko darīt, ir iespējams īstenot jebkuru kaut cik saprātīgu sapni. Tāpēc uzņēmējs Juškevičs cer, ka arī Kārķu briežu dārzs jau pēc pieciem gadiem sāks nest peļņu.

Uzņēmējs Edmunds Juškevičs darbojas mežainā Latvijas pierobežas nostūrī Kārķos. Uz šejieni viņš pārcēlās 1991. gadā, lai strādātu par mežzini valsts mežsaimniecībā. Vēlāk ticis piedāvāts darbs Valmierā. Taču joprojām E. Juškevičam Kārķos ir savs medību klubs, kas apkārtnes mežos piedāvā gaides medības gan turīgākiem pašmāju ļaudīm, gan ārzemniekiem. Ja gadā uz Kārķiem no ārzemēm atbrauc no desmit līdz 15 medniekiem, viņu uzņemšana atmaksājas un jau iznāk alga briežu dārza uzraugam. Visbiežāk Kārķos tiek uzņemti vācu un dāņu mednieki, kas vēlas iegūt vietējās medību trofejas - medņus, rubeņus, mežacūkas, stirnu āžus. Turklāt ar katru gadu šādu mednieku kļūst vairāk, jo attaisnojas viesmednieku cerības iegūt trofejas un piedāvātās ērtības atbilst rietumnieku prasībām. Sava nozīme ir arī tam, ka ceļš līdz Latvijai nav nemaz tik tāls un ir iespēja pavadīt laiku samērā nesamaitātā dabā, jo piecdesmit kilometru rādiusā ap Kārķiem nekādas rūpniecības nav.

Lai staltbriežu dārzs būtu rentabls, fermai vajag 300 dzīvnieku, kas mitinās vismaz 100 hektāros zemes. Pagaidām zemnieku saimniecībai “Jasmīni” ir 30 hektāru liels briežu dārzs, kurā mīt 50 dzīvnieku, taču jau ir sagatavota teritorija apmēram 200 hektāru lielam iežogojumam. Tas tiks apgūts jau nākamgad un ir viens no priekšnosacījumiem, lai varētu izaudzēt staltbriežus ar izcilu medību vērtību.

Pasaulē visizcilākie eksemplāri tiek audzēti Jaunzēlandes briežu dārzos. Kārķu staltbriežu selekcijas dārzam piemērotie eksemplāri pagaidām tiek meklēti Vācijā, Čehijā, Polijā, Zviedrijā, Anglijā un arī tepat netālajā Kaļiņingradas apgabalā Krievijā.

Ja cilvēkam ir zināšanas un enerģija kaut ko darīt, tad atrast finansējumu ir tikai laika jautājums. Pat Latvijā ir pietiekami daudz labi situētu cilvēku, kuri ir gatavi atbalstīt tieši šādu biznesu, ja vien viņiem tiek piedāvāts rentabls biznesa plāns,- apgalvo Kārķu staltbriežu dārza saimnieks.

Viņš savu domu pamato, ka ārzemēs briežu audzēšanas nozare pastāv jau ļoti sen un visu laiku ir bijusi rentabla. Latvijā tā ir viena no brīvajām uzņēmējdarbības nišām. Un kāpēc tieši šādā veidā neizmantot aizaugošo lauku platības?

Briežu dārzs, pirmkārt, var būt kā mācību un apskates objekts. Otrkārt, kā selekcijas objekts, kur audzē briežus gan Latvijai, gan pārdošanai uz ārzemēm, bet nākotnē arī medību objekts. Rietumu pieredze gan rāda, ka medīt var arī lielākos briežu dārzos, taču Kārķos tā nebūs. Drīzāk, dažus perspektīvos buļļus palaižot brīvībā, turpat Ziemeļvidzemes mežos izaugs kāds briedis ar zelta ragiem. Tieši tā ar selekcijas dārzu palīdzību visā pasaulē tiek uzlabotas mednieku saimniecības.

“LAUKU AVĪZE”;  pēc Ģ. Kondrāta raksta “Kārķu briežu dārza saimnieks”