Par norobežošanos no Eiropas

Roberts Zīle Foto: A.F.I.

Kas notiks, ja Latvijas tauta tomēr negribēs stāties Eiropas Savienībā? Neviens nezina. Arī valdība ne. Kā atzina satiksmes ministrs Roberts Zīle, dīvainā kārtā neiestāšanās gadījumam vadošajiem politiķiem līdz pat šim laikam nav skaidra notikumu tālākattīstības scenārija. Un tas notiek laikā, kad Latvijā eiroskeptiķu skaits ievērojami pārsniedz eirooptimistu skaitu. Turklāt, to cilvēku skaitā, kuri negrib stāties Eiropas Savienībā, ir ļoti populāri cilvēki, kā, piemēram, laikraksta “Dienas Bizness” galvenais redaktors Juris Paiders, kas laidis klājā troksni sacēlušo grāmatiņu “Nē Eiropai”. Tajā viņš detalizēti analizē mūsu pievienošanās mīnusus: lauksaimniecības nožņaugšana, ekonomiskās patstāvības zaudēšana, migrācija no trešās pasaules valstīm.

“Man arī ne viss patīk Eiropas Savienībā,” saka Zīles kungs,” taču es gribu, lai mēs modelētu visas iespējamās situācijas, tostarp arī to, kas notiks, ja Latvijai Eiropai pateiks savu stingro “nē”… Tālāk Zīles kungs uzstājas kā savdabīgs Antipaiders. Viņaprāt, scenārijs varētu būt šāds: 2003. gada septembris, Latvija tikko nobalsojusi pret iestāšanos Eiropas Savienībā un nākamajā dienā saņem apsveikumus no prezidenta Lukašenko un prezidenta Putina sakarā ar šo izvēli un aicinājumu pievienoties NVS, referendumā zaudējušais LR Ministru kabinets atkāpjas.

Tālāk - ekonomiskās sekas. Tās skar ne tikai eliti, bet arī vienkāršos cilvēkus. Apmēram pēc mēneša reaģē finanšu tirgus - palielinās lata operāciju risks. Vienkāršākā valodā izsakoties, tas nozīmē, ka mums visiem var rasties problēmas. Īpaši tiem, kas paņēmuši līzingus latos un pamazām tos atmaksā.

“Redzat,” skaidro ministra kungs, “šobrīd visi ir cieši pārliecināti par lata nākotni, jo sagaidāms, ka pēc pāris gadiem lati pārvērtīsies par eiro. Tādēļ šobrīd mums tik aktīvi tiek doti kredīti latos - dzīvokļiem utt. Visi ir relatīvi mierīgi par savu līdzekļu nākotni. Taču, ja referendums pasacīs “nē”? Tādā gadījumā neviens baņķieris nepateiks, kas notiks ar latu. Nevar izslēgt arī devalvāciju. Bet tas nozīmē, ka latu operāciju risks palielināsies. Kā bankas reaģēs uz šādu notikumu attīstību, tas nav prognozējams. Problēmas rasties var visiem - kā bankām, tā klientiem.”

Tālāko notikumu attīstība pēc Zīles kunga domām būs šāda: “Kredītreitings pamazināsies. Starptautiskais finanšu tirgus attiecīgi reaģēs ar savu attieksmi pret Latvijas vērtspapīriem… Tas nozīmē, ka pasaulē pārstās ar mums saistīt ekonomiskas cerības.”

Un vēl viens negaidīts pavērsiens. Mūsu tuvākie kaimiņi - Lietuva un Igaunija - savas robežas ar Latviju sāks izbūvēt atbilstoši Eiropas likumiem. Tās abas, spriežot pēc aptaujām, savos referendumos balsos “par”. Tas nozīmē, ka ziemeļos Eiropas Savienības robeža sāksies no Ainažiem, bet dienvidos ies caur Meiteni. “Nu, ļoti interesanta situācija,” ironizē Zīles kungs.

“Tiešās ārzemju investīcijas samazināsies, tās vairs nespēs līdzsvarot tekošā rēķina deficītu. Latvijas Banka būs spiesta mainīt lata piesaisti valūtas grozam. Augs inflācija. Saruks nekustamā īpašuma tirgus. Finanšu sektoram būs nepieciešams atbalsts. Regulējamos ekonomikas sektoros neveidosies tirgus elementi, tā kā tie tad vai nu paaugstinās tarifus vai prasīs palielināt subsīdijas…”

Beidzot - par to, kas notiks pēc vairākiem gadiem. Nokļūdami ārpus Eiropas, mēs vairs neizraisīsim ārpasaules interesi. Sekas būs ļoti vienkāršas - nabadzība. IKP pieaugums, pēc Zīles kunga domām, strauji samazināsies. Un pat pats pieauguma fakts var nokļūt zem jautājuma zīmes. Iekšējā tirgū pārtikas preces būs salīdzinoši lētas, taču arī kvalitāte atbildīs cenai. Ražotāju cenas samazināsies, taču tirgus iespējas paliks ierobežotas. Darbaspēka vidējā kvalitāte kritīsies. Un, beidzot, samazināsies reālais darba algu līmenis. Un par tranzītu tādā situācijā vispār nav ko runāt.

Vispār, uzskata ministrs, aiz Eiropas Savienības robežām nekas labs mūs negaida.

“ČAS”;  pēc M. Mihailovas un J. Ļubiča raksta “Satiksmes ministrs: “Ja gribat būt nabags - sakiet “nē” Eiropai!””

Pēc “LV” informācijas redaktora apkopotā