Par kontrabandas gaļas lietu

Vakar, 9. janvārī, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze un Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) direktors Vinets Veldre apmeklēja Mārupi, lai iepazītos ar situāciju vienā no divām noliktavām, kur joprojām glabājas 2002. gada maijā Mangaļsalā aizturētā kontrabandas gaļa, kuras kopējais apjoms pārsniedz astoņsimt tonnu.

Kā pastāstīja M. Roze, tiekoties ar gaļas ražotājiem, viņam nācies uzklausīt nozares pārstāvju šaubas, vai kontrabandas gaļa maz vairs ir noliktavās. Lai tās kliedētu, ministrs īstenoja ieceri, ko aizņemtības dēļ nebija iespējams veikt agrāk, – aktualizēja lielākās līdz šim atklātās kontrabandas gaļas lietu, produkta uzglabāšanas vietā tiekoties ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem. Tomēr galvenais mērķis ir veicināt lietas drīzāku pabeigšanu.

M. Roze atzina, ka laiks ir “strādājis” par sliktu Latvijai – pēc kopējām aplēsēm, uzglabāšana vien izmaksā gandrīz trīsdesmit tūkstošus latu, turklāt likumpārkāpēji vēl nav sodīti. Atbildot uz jautājumu, kāpēc astoņos mēnešos nekas ar šo kontrabandu nav ticis izdarīts, M. Roze atzina, ka tieši to vēlas noskaidrot arī viņš. Ministrs uzskata, ka lielā mērā tas saistīts ar ekspertīzes veikšanai nepieciešamo laiku, tomēr pieļāva, ka varētu būt bijusi lietas novilcināšana.

Informējot par turpmāko rīcību, ministrs norādīja, ka vispirms ir jāsaņem ekspertīzes slēdziens, kas ir prokuratūras rīcībā. Zemkopības ministrs lūgs prokuratūrai šo slēdzienu, lai varētu pieņemt galalēmumu, ko darīt ar kontrabandas gaļu. Saskaņā ar likumu vienīgā institūcija, kas var pieņemt galalēmumu par gaļas iznīcināšanu vai realizēšanu, ir PVD, proti, tā vadītājs. Ekspertīzes slēdzienam ir ieteikuma raksturs – pamatojoties uz analīžu rezultātiem, ir iespēja pārdomāt, vai vismaz daļu gaļas nevarētu kaut kādā veidā realizēt. Tomēr PVD, pieņemot galīgo lēmumu, nav obligāti jāņem vērā šīs ekspertīzes slēdziens, piebilda M. Roze.

PVD sākotnējais lēmums ir tāds, ka visa šī gaļa ir iznīcināma. PVD ir gatavs piedalīties šajā procesā un nodrošināt visus nosacījumus, kas jāņem vērā tik liela gaļas daudzuma iznīcināšanā. Ir jāizpilda gan ar cilvēku aizsardzību no iespējamām slimībām, gan ar vides aizsardzību saistīti nosacījumi.

Tā kā gaļas uzglabāšana saldētavās uzņēmumam “Spektrs K” ik mēnesi izmaksā ap četriem tūkstošiem latu, šim nolūkam jau ir iztērēti aptuveni trīsdesmit tūkstoši latu. Ministrs pieļāva, ka varbūt būs jārod iespēja šos izdevumus kompensēt. Pašlaik tāds lūgums gan vēl nav izskanējis, jo nav zināms lēmums par to, kas notiks ar gaļu un cik ilgi tā vēl paliks noliktavā. Kompensācija varētu tikt pieprasīta, kad būs pieņemts galīgais lēmums un precizēti izdevumu aprēķini. Zemkopības ministrs nevarēja pateikt, vai valsts izmaksās kompensāciju par šīs gaļas glabāšanu, jo par to ir atbildīgs Valsts ieņēmumu dienests.

Jautāts, vai, realizējot vismaz daļu no šīs gaļas, nevarētu nosegt izdevumus par uzglabāšanu, M. Roze atbildēja: kontrabandas gaļa ir noziedzīgas darbības objekts, tāpat kā narkotikas. Vai tad mēs būtu gatavi segt izdevumu par nodarītajiem kaitējumiem cilvēku veselībai, realizējot narkotikas, retoriski jautāja ministrs. Ja tik liels kontrabandas gaļas apjoms nonāktu vietējā tirgū, kaitējums tiktu nodarīts vietējiem gaļas ražotājiem.

Ministrs informēja, ka konkrētās kontrabandas lietas sakarā par nolaidīgu dienesta pienākumu pildīšanu pagājušajā gadā tikušas ierosinātas disciplinārlietas vairākiem PVD darbiniekiem. Dažiem jau samazināta alga vai izteikts rājiens. Pašlaik vēl turpina izskatīt disciplinārlietu, kas ierosināta tai Sanitārās robežinspekcijas maiņai, kura strādāja, kad krava tika pārvesta pāri robežai. Lai PVD pieņemtu lēmumu, ir nepieciešama informācija (liecības izmeklēšanā) par konkrētās kravas robežšķērsošanas momentu, jo šajā procesā ir iesaistīti arī citi dienesti, proti, muita un robežsardze. Ir jāizvērtē, kāda bijusi šo dienestu sadarbība uz robežas, teica M. Roze.

Runājot par kontrabandas gaļas likteni, PVD direktors V. Veldre bija strikts: ja jau pērnā gada augustā beidzās realizācijas termiņš visam sortimentam, kāpēc tagad vispār būtu jārunā par iespēju šo gaļu izbarot dzīvniekiem? Likums to aizliedz darīt. Realizācijas termiņu pārsniegušais produkts ir augsta riska materiāls, to nevar lietot uzturā ne cilvēks, ne dzīvnieks. V. Veldre uzskata, ka konkrētajā situācijā nav jēgas lietiskos pierādījumus uzglabāt gadiem ilgi, jo izdevumi par gaļas glabāšanu aizvien pieaug, bet ne jau cietumā nonākušais kontrabandists būs tas, kurš segs šos zaudējumus. ZM un PVD vadība ir pārliecināta, ka šī kontrabandas gaļa ir jāiznīcina iespējami drīz.

Marika Līdaka,  “LV” tautsaimniecības redaktore