Par mūsu pareizajām prioritātēm

Eiropas Integrācijas biroja direktors Edvards Kušners:

Masu medijos ir izskanējusi informācija, ka darba grupa, kurā ietilpst Eiropas Integrācijas birojs, kā arī Ārlietu un Finanšu ministrija, ir ierosinājusi samazināt finansējumu valsts integrācijai Eiropas Savienībā. Diemžēl, jāsaka, ka šie apgalvojumi ir vērtējami kā dezinformācija. Vispirms jau jāteic - šī darba grupa ir ierosinājusi valdībai šim mērķim atvēlēt 23 miljonus latu. 13,2 miljonu latu piešķiršanu prioritātēm, kas saistītas ar iestāju ES, jau šobrīd ir atbalstījusi valdība. Savukārt attiecīgā darba grupa ir ierosinājusi šiem mērķiem piešķirt vēl papildu 10 miljonus latu. Šīs darba grupas uzdevums nebija “nogriezt” finansējumu vienai vai otrai jomai, kas saistītas ar mūsu iestāju ES, bet gan noteikt tās nozares, kas šajā sfērā ir uzskatāmas par prioritārām. Mēs ieteiksim valdībai, kurām jomām nekādā gadījumā nedrīkst samazināt finansējumu, kuras problēmas ir jārisina steidzamā kārtā. Valdības ziņā ir tas, cik lielā mērā tiks piešķirts finansējums tiem mērķiem, kurus šī darba grupa nav atzinusi par prioritāriem.

Šobrīd nedrīkst atņemt finansējumu programmām, kas ir saistītas ar ES finansējuma izmantošanu. Nedrīkst arī samazināt finansējumu tām vajadzībām, kas ir saistītas ar Latvijas valstisko interešu aizstāvību ES. Šeit runa ir par misijas izveidi Briselē - ja mēs neveidojam savu pārstāvniecību Briselē, tad lielā mērā ir diskutējams jautājums par to, kāpēc mēs vispār stājamies šajā valstu savienībā. Mēs nedrīkstam “nogriezt” finansējumu izdevumiem, kas saistīti ar ES likumdošanas ieviešanu Latvijā. Tāpat nedrīkst taupīt līdzekļus arī programmām, kas ir saistītas ar sabiedrības informēšanu, kurās ietilpst gan iedzīvotāju sagatavošana referendumam par iestāju ES, gan arī Eiropas Informācijas centra izveide, kas ir nepieciešama Latvijas uzņēmējiem. Uzskatu, ka, izveidojot šādu centru kādā no lielākajām Latvijas pilsētām, mūsu uzņēmējiem tiktu dota papildu iespēja iegūt informāciju par biznesa iespējām ES. Jāņem vērā, ka ekonomiskie spēlētāji ES tirgū būs nevis vienas vai otras dalībvalsts valdība, bet gan uzņēmēji.

Nevar piekrist arī izskanējušajam viedoklim, ka šī darba grupa vēlas, lai tiktu samazināts dažādu ES programmu līdzfinansējums lauksaimniekiem. Jebkurā gadījumā zemnieki var nebaidīties par to, ka šā līdzfinansējuma apjomi varētu sarukt. Daudzos gadījumos ir konstatēts, ka Zemkopības ministrija ir pieprasījusi vairāk naudas nekā attiecīgo programmu realizēšanai ir nepieciešams. Vienkārši uzskatot, ka valdība jebkurā gadījumā nepiešķirs tik daudz līdzekļu, cik ir nepieciešams, ministrijas bieži vien pieprasa lielākas naudas summas, nekā tām vispār vajag. Šo manis teikto var attiecināt arī uz līdzfinansējumu dažādām lauksaimniecības attīstībai paredzētām programmām. Līdzfinansējuma apjomi lauksaimniecības programmām netiks samazināti - vienkārši tās naudas summas, kas netiks piešķirtas no valsts budžeta, tiks atrastas no citiem avotiem.

Ja reiz valdība ir nolēmusi pieņemt tā saucamo taupības budžetu, tad ir būtiski panākt, lai līdzekļi netiktu atņemti šīm sfērām, kas, manuprāt, ir uzskatāmas par prioritārām. Šis gads nav uzskatāms par pēdējo pirms Latvijas iestāšanās ES, un tas nozīmē, ka daudzas lietas, kas ir saistītas ar šo iestāju, valdība var veikt arī 2004. gadā. Ja naudas valstij būtu pietiekami daudz, tad šādas darba grupas izveide un ierosinājumi būtu lieki, taču šajā gadījumā bija nepieciešams izdalīt konkrētas prioritātes, lai būtu skaidrs, kādām vajadzībām finansējums jāpiešķir uzreiz, bet kuras var pagaidīt. Mūsu uzdevums ir nodrošināt, lai finansējums būtu tur, kur to visvairāk vajag.

“DIENAS BIZNESS”; pēc E. Kušnera raksta “Jāatrod pareizas prioritātes”