Par mums tik tuvajiem norvēģiem

Vēstnieks Norvēģijā Normunds Popens:

Vai diplomāta darbā noder ķīmiķa un ekonomista izglītība?

Protams. Tehniskajā universitātē labi iemāca loģisko domāšanu. Tāpēc mana pamatizglītība darbā tikai palīdz. Mūsdienās vēstnieka darbs ir ļoti mainījies, ja to salīdzina ar pagājušo gadsimtu un tradicionālo priekšstatu, kas cilvēkiem izveidojies par diplomātiju. Tas kļuvis vairs ne par tik “cēlu” darbu kā agrāk. Latvijas politiskās intereses, protams, ir primārās vēstnieka darbā. Tajā pašā laikā ļoti būtiski ir ekonomiskās un biznesa sadarbības jautājumi, un te nu lieti noder Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē iegūtās zināšanas. Tagad ikdienā nākas risināt visdažādākos jautājumus. Nekad mūžā neesmu atklājis tik daudz izstāžu kā Latvijas vēstnieka amatā Norvēģijā.

Kā jūtaties Oslo diplomātiskajā korpusā, kur esat gados visjaunākais vēstnieks?

Ļoti labi. Ir gadījušies arī kuriozi. Piemēram, pirmajā pieņemšanā man pienāca klāt Igaunijas vēstnieks, ar kuru jau bijām pazīstami, un pēkšņi iepazīstināja ar Ķīnas vēstnieku Norvēģijā: viņš atzinās, ka gribējis paskatīties uz vēstnieku, kurš ir vēl jaunāks par Igaunijas vēstnieku. Tas, ka uzmanību sev vari pievērst kaut vai ar to, ka esi pats jaunākais, darbam nenāk par sliktu - tevi ievēro. Šajā ziņā neesmu izjutis aizspriedumus ne no norvēģu, ne no citu vēstnieku puses. Drīzāk pat otrādi - attieksme pret mani ir pat mazliet atvērtāka.

Vai nebija grūti iejusties norvēģu sabiedrībā?

Latvietim pārstāvēt savu valsti Norvēģijā ir samērā viegli tāpēc, ka daudzējādā ziņā esam līdzīgi. Norvēģi nav paši atvērtākie cilvēki pasaulē, bet arī mēs tādi neesam, līdz ar to labi spējam saprasties. Gan norvēģi, gan latvieši pēc dabas ir pragmatiķi, necieš liekvārdību. Risināt lietas starp Norvēģiju un Latviju ir samērā vienkārši, jo tas, ko mēs sakām, atbilst tam, ko domājam. Mums nav īpaši jāuztraucas, kā teikto interpretēs, jo attiecības ir draudzīgas, kontakti starp politiķiem, biznesmeņiem, pašvaldību pārstāvjiem tiek dibināti aizvien aktīvāk. Palīdz arī tas, ka sarunvalodas līmenī runāju norvēģiski.

“LAUKU AVĪZE”; pēc I. Lipšas intervijas “Vēstnieks fjordu zemē”