Pateicībā visiem Latvijas draugiem, sabiedrotajiem un partneriem par viņu tautu un valdību atbalstu

10.janvārī Valsts prezidente rīkoja pieņemšanu Ārvalstu diplomātiskajam korpusam

Foto: Juris Krūmiņš 10.janvārī Rīgas pilī: Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, uzrunājot ārvalstu vēstniekus Latvijā (kreisajā attēlā); ar atbildes runu — Ārvalstu diplomātiskā korpusa vecākais Ukrainas vēstnieks Viktors Mihailovskis
	Foto: Juris Krūmiņš — “Latvijas Vēstnesim” Pieņemšanas laikā: Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Imants Freibergs kopā ar — ārlietu ministri Sandru Kalnieti, valsts protokola vadītāju Mārtiņu Pertu un kundzi, Ārvalstu diplomātiskā korpusa vecāko (duajenu), Ukrainas vēstnieku Viktoru Mihailovski

Valsts prezidente 10. janvārī Rīgas pilī uz Jaunā gada tikšanos aicināja Latvijā akreditētos ārvalstu vēstniekus, pateicoties diplomātiem par ciešo sadarbību aizvadītā gada laikā. Prezidente īpaši pateicās “draugiem un sabiedrotajiem”— tām valstīm un ārvalstu diplomātiem, kas sekmēja Otrā pasaules kara un aukstā kara pēdējo seku likvidēšanu, kopīgiem pūliņiem panākot NATO un ES paplašināšanās procesu, kas Latvijai pagājušajā gadā vainagojās ar uzaicinājumiem ES un NATO.

Runājot par gada svarīgākajiem notikumiem Latvijā, prezidente uzsvēra gaidāmo referendumu par dalību ES šā gada 20.septembrī, akcentējot nepieciešamību izvērst plašu informācijas kampaņu, lai iedzīvotājiem būtu skaidrs, par ko balsot. Starp šā gada notikumiem prezidente minēja arī Baltijas attīstības forumu oktobrī, kura mērķis būs veicināt galvenokārt ekonomisko sadarbību starp Baltijas jūras reģionu un Ziemeļameriku, kā arī Dziesmu svētkus un gaidāmo Eirovīzijas dziesmu konkursu šā gada maijā.

Valsts prezidente pauda arī Latvijas gatavību turpināt iesaistīties miera nodrošināšanas operācijās pasaulē.

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Godājamā ārlietu ministre! Godājamais diplomātiskā korpusa duajēn! Ekselences! Dāmas un kungi!

Tagad, kad atzīmējam jaunā, 2003.gada sākumu, es jūs visus sirsnīgi sveicu šeit, Rīgas pilī. Es vēlos arī pateikties jums visiem — akreditētajiem sūtņiem, sūtniecību un konsulātu darbiniekiem un starptautisko organizāciju pārstāvjiem – par ciešo un auglīgo sadarbību, kādu mēs kopīgi sasniedzām daudzās jomās pagājušajā gadā.

2002.gads bija patiesi vēsturisks gads Viduseiropas un Austrumeiropas tautām. Es domāju, ka nav iespējams par augstu novērtēt nozīmi, kāda bija uzaicinājumiem iestāties NATO un ES, kas Latvijai un tās kaimiņvalstīm tika izteikti Prāgā un Kopenhāgenā. Šie uzaicinājumi parāda, ka atbilstoši ir novērtēti sasniegumi politikā un ekonomikā, ko panākušas Viduseiropas un Austrumeiropas valstis. Bet vēl svarīgāk ir

tas, ka šie uzaicinājumi iezīmē drausmīgās vēsturiskās netaisnības beigas, kā arī tas ir nozīmīgs solis Otrā pasaules kara un aukstā kara pēdējo seku likvidēšanā.

Es pateicos visiem Latvijas draugiem, sabiedrotajiem un partneriem par viņu tautu un valdību atbalstu. Es īpaši pateicos tiem vēstniekiem, kas uzturas citā valstī un kas šajā Latvijas attīstībai tik nozīmīgajā laikā pērngad ieradās Rīgā daudz biežāk nekā parasti.

Lai gan mūsu valstu valdības ir stingri apņēmušās sākt jaunu periodu Eiropas vēsturē, galavārdu teiks NATO un ES dalībvalstu un jaunuzņemto valstu iedzīvotāji un parlamenti. Viens no vissvarīgākajiem notikumiem Latvijā šogad būs 20.septembrī, kad notiks referendums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Lai sabiedrība būtu pilnīgi informēta un zinātu, par ko balsot referendumā, valdība ir apņēmusies sniegt visiem pieejamu plaša spektra informāciju par to, kas Latviju sagaida pēc iestāšanās ES. Es ceru, ka Latvijas draugi, sevišķi Eiropas Savienības dalībvalstis, atbalstīs mūs šajā darbā.

	Piektdien, 10.janvārī, Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas un Imanta Freiberga rīkotajā jaunā gada pieņemšanā Latvijā akreditētajam Ārvalstu diplomātiskajam korpusam (šeit — valstu alfabētiskajā kārtībā): Valsts prezidente un Imants Freibergs kopā ar ASV vēstniecības vadītāja vietnieci Treisiju Jakobsonu un viņas kungu, Apvienotās Karalistes vēstnieku Endrū Tesorjēru un viņa kundzi, Armēnijas vēstnieku Ašotu Hovakimjanu, Austrijas vēstnieku Volfgangu Jilli, Baltkrievijas pagaidu pilnvaroto lietvedi Viktoru Ivanovu…
	… Beļģijas vicekonsuli Barbaru Svinnenu, Bulgārijas vēstnieku Lačezaru Petkovu, Dānijas vēstnieku Oli Haraldu Lisborgu un viņa kundzi, Francijas vēstnieku Mišelu Fušē un viņa kundzi, Grieķijas vēstnieka 1.padomnieku Kristosu Salamani…
	…Igaunijas vēstnieku Tomasu Luku un viņa kundzi, Īrijas vēstnieci Telmu Mariju Doranu, Itālijas vēstniecības vadītāja vietnieci Mišelu Karbonjēro, Izraēlas vēstnieku Avrahamu Benjaminu un viņa kundzi, Japānas pagaidu pilnvaroto lietvedi Hiroši Okadu…
	…Kanādas vēstnieku Robertu Andrigo un viņa kundzi, Kirgīzijas vēstnieku Risbeku Kačkejevu un viņa kundzi, Krievijas vēstnieku Igoru Studeņņikovu un viņa kundzi, Ķīnas vēstnieku Vanu Kaivenu un viņa kundzi, Lietuvas vēstnieku Petru Vaitiekūnu…
	…Maltas Ordeņa vēstnieku Pēteri fon Firstenbergu, Nīderlandes vēstnieku Nikolāsu Bētsu un viņa kundzi, Nigērijas vēstnieku Alfrēdu Džonsonu Nannu, Norvēģijas vēstnieku Janu Veselu Hegu un viņa kundzi, Polijas vēstnieku Tadeušu Fišbahu un viņa kundzi…
	… Rumānijas vēstnieku Lučianu Fatu un viņa kundzi, Slovākijas vēstnieku Jozefu Dravecki un viņa kundzi, Slovēnijas vēstnieci Darju Bavdažu Kuretu un viņas kungu, Somijas vēstnieci Kirsti Eskelinenu, Svētā Krēsla arhibīskapu Pēteri Stefanu Cubrigenu…
	… Šveices vēstnieku Villiju Holdu un viņa kundzi, Tunisijas vēstnieku Ali Busninu, Turcijas vēstnieku Ali Nazimu Belgeru un viņa kundzi, Ukrainas vēstnieku Viktoru Mihailovski, Uzbekistānas vēstnieku Kobilžonu Nazarovu…
	… Vācijas vēstnieku Ekartu Heroldu un viņa kundzi, ANO misijas vadītāju Gabriēli Keleri, ES vēstniecības padomnieci Hellu Gertu, Starptautiskā valūtas fonda pastāvīgo pārstāvi Adalbertu Knoblu un viņa kundzi, Ziemeļvalstu Ministru padomes Informācijas biroja vadītāju Evu Emnesu Foto: Juris Krūmiņš — “Latvijas Vēstnesim”

Es esmu stingri pārliecināta, ka Latvijas iestāšanās ES un NATO pozitīvi ietekmēs tās attiecības ar kaimiņvalstīm gan austrumos, gan rietumos, kā arī ar attālākām valstīm citos pasaules reģionos.

Šajā 21.gadsimta globalizētajā pasaulē neviena valsts nevar atļauties būt kā izolēta sala. Mums visiem ir jāsadarbojas, lai atrisinātu tādas aktuālas problēmas kā nabadzība un bezdarbs, vides piesārņošana un slimības, organizētā noziedzība un terorisms.

Mūsu kopīgais sapnis par mieru visā pasaulē vēl aizvien nav piepildījies. Latvija turpinās piedalīties miera uzturēšanas operācijās visur, kur tās ir nepieciešamas, un ir gatava dot savu ieguldījumu jaunās miera iniciatīvās, vienalga, vai tās būtu Tuvajos Austrumos, Kaukāzā vai citur.

Es izmantošu šo izdevību, lai atgādinātu jums par vairākiem nozīmīgiem notikumiem, kas šogad notiks Latvijā. Oktobrī notiks Baltijas attīstības forums, kas rosinās iniciatīvas par ekonomiskās sadarbības paplašināšanu starp Baltijas jūras baseina valstīm un Ziemeļameriku.

Vēl notiks divi ar mūziku saistīti pasākumi: Eirovīzijas dziesmu konkurss, kas notiks maijā, pēc tam leģendārie Latvijas Dziesmu svētki jūlijā. Pateicoties dziesmām, latviešiem izdevās saglabāt savu nacionālo identitāti svešas kundzības gadsimtos, un dziesmas palīdzēja Latvijai atgūt neatkarību Dziesmotās revolūcijas laikā pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās.

Atļaujiet man novēlēt jums un jūsu ģimenēm laimīgu un panākumiem bagātu jauno gadu. Lai 2003.gads atnes mieru, labklājību un laimi mūsu valstīm un tautām!

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas

Uzruna Ārzemju diplomātiskajam korpusam Rīgā 2003.gada 10.janvārī

Valsts prezidenta preses dienests

Vaira Vīķe–Freiberga, President of the Republic of Latvia:

Honourable Foreign Minister, Distinguished dean of the diplomatic corps, Excellencies, Ladies and gentlemen,

As we mark the beginning of the New Year 2003, I would like to extend my warmest welcome to you all, here at the Riga Castle. I would also like to thank each and every one of you – accredited ambassadors, embassy and consular staff, and representatives of international organisations – for the close and fruitful cooperation that we achieved together in many areas during the past year.

2002 was truly a historic year for the people of Central and Eastern Europe. I believe that one cannot overestimate the significance of the accession invitations extended to Latvia and her neighbours at the NATO and EU Summits in Prague and in Copenhagen. These invitations represent a fitting recognition of the political and economic accomplishments that the countries of Central and Eastern Europe have achieved. But more importantly, they mark the end of a terrible historical injustice, as well as an important step forward in eliminating the last sequels of the Second World War and the Cold War.

I extend my thanks to all of Latvia’s friends, allies and partners for the support of their people and their governments. I extend a special thanks to those ambassadors residing abroad, who last year made many more trips to Riga than they usually would at this significant period in Latvia’s development.

While our governments are firmly committed to beginning a new chapter in the history of Europe, it is the people and parliaments of both the member states and the newly accepted countries of the EU and NATO who will have the final say. In Latvia, one of the most important events of this year will take place on September 20, when the people will vote in a referendum on Latvia’s accession to the European Union.

In order for the public to make a maximally informed decision when it goes to the polls, the government has undertaken to provide a broad spectrum of accessible information regarding the consequences of Latvia’s EU membership. We hope that Latvia’s friends, and particularly the current member states of the European Union, will support us in this endeavour.

I am firmly convinced that Latvia’s accession to the EU and NATO will positively effect its relations with its neighbours, both in the east and in the west, as well as with more distant countries in other regions of the world.

In this globalized world of the 21st century no nation can afford to be an island upon itself. We must all work together to resolve such pressing global challenges as poverty and unemployment, environmental pollution and disease, organized crime and terrorism.

Our common dream of world peace still remains an elusive one. Latvia will continue to take part in peacekeeping operations wherever they are required, and stands ready to contribute to new peacemaking initiatives, be it in the Middle East, the Caucasus or elsewhere.

I take this opportunity to remind you of several noteworthy events that will be taking place in Latvia this year. The Baltic Development Forum will meet in October to establish initiatives for increasing the level of economic cooperation among the countries of the Baltic Sea littoral and North America.

Two additional events connected with music will also be held here. Europe’s largest pop music event, the Euromusic Festival, will take place in May, followed by the legendary Latvian Song Festival in July. It was through song that Latvians maintained their national identity during centuries of foreign oppression, and it was through song that Latvia regained its independence during the Singing Revolution of the late 1980s.

Permit me to wish a happy and prosperous New Year to you and to your families. May the year 2003 bring peace, prosperity and happiness to our nations and to our people.

Address by H. E. Vaira Vīķe-Freiberga, President of the Republic of Latvia, to the foreign diplomatic corps in Riga January 10, 2003