Vakar, 13.janvārī, Ministru kabineta ārkārtas sēdē

Par 2003.gada valsts budžeta projektā iekļauto prioritāro pasākumu finansējumu

Vakar, 13. janvārī, Ministru kabineta (MK) ārkārtas sēdē tika pieņemts galīgais lēmums par finansējumu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegto prioritāro pasākumu īstenošanai 2003. gadā.

Kad aizvadītā gada decembra sākumā MK sāka izskatīt jautājumu par šā gada budžeta projektā iekļaujamajiem prioritārajiem pasākumiem, institūciju pieprasītais kopējais finansējums pārsniedza 223 miljonus latu. Apmēram vienu trešdaļu no līdzekļiem bija plānots novirzīt pasākumiem, kas saistīti ar integrāciju Eiropas Savienībā (ES) – institucionālās sagatavotības līmeņa paaugstināšanai, ES fondu vadības funkciju nodrošināšanai, dažādu informatīvo sistēmu izveidei vai pārstrukturizēšanai un tautas nobalsošanas kampaņas par iestāšanos ES īstenošanai. MK 16. decembra sēdē Finanšu ministrijai (FM) kopīgi ar Eiropas integrācijas biroju un Ārlietu ministriju tika uzdots izvērtēt, kuri ar Latvijas integrāciju ES saistītie pasākumi noteikti jāīsteno šogad un kāds tiem vajadzīgs finansējums.

Valdībai uzklausot ministriju un citu valsts centrālo iestāžu vadošo amatpersonu un speciālistu ziņojumus par prioritārajiem pasākumiem un argumentus par to īstenošanas nepieciešamību, tika pieņemti lēmumi vairākiem no tiem finansējumu pagaidām nepiešķirt, bet atgriezties pie šo jautājumu izskatīšanas tad, kad tiks veikti budžeta grozījumi. Visas prioritātes rūpīgi izvērtējot FM un MK un atsakoties no, valdībasprāt, nelietderīgiem pasākumiem, kopējo prioritārajiem pasākumiem paredzamo finansējuma apjomu izdevies samazināt četrkārt.

Vakar valdība akceptēja 2003. gada valsts budžetā iekļaujamās prioritātes, kuru kopējais finansējums sasniedz 51,79 miljonus latu. Prioritārajiem pasākumiem, kas saistīti ar integrāciju ES, plānots atvēlēt 21,51 miljonu latu, pārējiem prioritārajiem pasākumiem – 30,28 miljonus latu.

Vislielāko finansējumu prioritāro pasākumu veikšanai plānots piešķirt Iekšlietu ministrijai (IeM) – 8,88 miljonus latu, no tiem 8,36 miljoni latu paredzēti atalgojuma palielināšanai IeM sistēmas iestāžu darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm.

Sēdē finanšu ministrs Valdis Dombrovskis informēja, ka IeM iesūtījusi jaunu budžeta pieprasījumu, lai segtu jau īstenoto austrumu robežas izbūves investīciju projektu izdevumus 2,2 miljonu latu vērtībā. No šīs summas 0,6 miljoni latu ir iekļauti šā gada budžeta bāzē, bet ar pārējo līdzekļu piešķiršanu radušies sarežģījumi, jo IeM pārkāpusi procedūru un nav laikus informējusi FM par uzņemtajām saistībām, noslēdzot līgumus par darbu izpildi. Iekšlietu ministrs Māris Gulbis atzina procedūras pārkāpumus un norādīja, ka šā iemesla dēļ no amata ticis atstādināts ministrijas valsts sekretāra vietnieks Viktors Elksnis. M. Gulbis atgādināja, ka Latvijas austrumu robeža nākotnē būs ES ārējā robeža, tāpēc uzsāktais investīciju projekts noteikti jāīsteno līdz galam un jārod finansējums vēl pirms Saeimas vēlēšanām noslēgto līgumu ietvaros uzņemto saistību izpildei. Priekšlikumus par austrumu robežas izbūves turpmāko gaitu M. Gulbis valdībai iesniedz jau šodien, lai kārtējā MK sēdē izlemtu šā investīciju projekta likteni.

Tieslietu ministrijai prioritāro pasākumu veikšanai no šā gada valsts budžeta līdzekļiem plānots piešķirt 8,15 miljonus latu, Finanšu ministrijai – 5,74 miljonus latu, Zemkopības ministrijai – 5,5 miljonus latu, Izglītības un zinātnes ministrijai – 2,97 miljonus latu, Kultūras ministrijai – 2,96 miljonus latu, Ārlietu ministrijai – 2,39 miljonus latu, Ekonomikas ministrijai – 1,98 miljonus latu, Labklājības ministrijai – 1,64 miljonus latu, Satiksmes ministrijai – 1,1 miljonu latu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai – 0,86 miljonus latu, Vides ministrijai – 0,79 miljonus latu un Veselības ministrijai – 0,22 miljonus latu. Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātam paredzēts piešķirt apmēram 0,21 miljonu latu, bet Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam – 0,19 miljonu latu finansējumu.

Ministru kabinetam prioritāro pasākumu īstenošanai plānots atvēlēt 1,25 miljonus latu, no tiem vienu miljonu latu paredzēts iztērēt pirmsreferenduma par iestāšanos ES informatīvās kampaņas īstenošanai.

Tautas nobalsošanas par Latvijas iestāšanos ES rīkošanai Centrālajai vēlēšanu komisijai plānots piešķirt 1,13 miljonus latu.

Valsts kontrolei prioritāro pasākumu, kas saistīti ar integrāciju ES, īstenošanai paredzēts piešķirt 177 028 latus, bet Augstākajai tiesai – 77 184 latus. Prokuratūras prioritāšu finansēšanai atvēlēti 682 934 lati, bet Valsts cilvēktiesību birojs varētu saņemt 36 920 latu. Radio un televīzijas prioritāro pasākumu finansēšanai plānots piešķirt 876 489 latus.

Kā mērķdotācijas pašvaldību investīcijām tiek plānots no budžeta piešķirt 3,96 miljonus latu.

Ministru prezidents Einars Repše MK vakardienas sēdē atzina, ka valsts budžets arī pēc tā pieņemšanas Saeimā “nebūs galīgs”. To varēs grozīt un piešķirt papildu finansējumu kādiem pasākumiem, ja radīsies papildu ieņēmumi. Savukārt V. Dombrovskis norādīja, ka apstiprinātais prioritāro pasākumu finansējums valsts budžeta izstrādes gaitā īpaši nemainīsies, piebilstot, ka korekcijas saistībā ar atsevišķiem pasākumiem varētu tikt veiktas apstiprinātās summas ietvaros.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore