Par informatizācijas sistēmu vienotu uzraudzību un vadību

Pēc ilgām diskusijām valdība Ministru kabineta (MK) vakardienas, 13.janvāra, ārkārtas sēdē konceptuāli atbalstīja īpašu uzdevumu ministra reģionālās attīstības un pašvaldību lietās Ivara Gatera iesniegtos priekšlikumus par informatizācijas projektu administrēšanu un optimizēšanu. Valdības 7. janvāra sēdē I.Gateram tika uzdots veikt izpēti, vai iespējams turpmāk Latvijas izglītības informatizācijas sistēmas (LIIS), valsts vienotās bibliotēku informatizācijas sistēmas (VVBIS) un pašvaldību vienotās informatizācijas sistēmas (PVIS) valsts investīciju projektiem veikt vienotu uzraudzību un vadību. Kā skaidroja I.Gaters, veidojot vienotu nosaukto valsts investīciju projektu vadību un pārraudzību, ir iespējams ietaupīt 25% no paredzētajiem izdevumiem. Šādi aprēķini veikti dažās dienās, piedaloties projektos iesaistītajām pusēm. 2003.gada finanšu pieprasījums minētajiem projektiem kopumā veidoja 6,66 miljonus latu. Ietaupījums, veidojot vienotu koordināciju, pēc veiktajiem aprēķiniem, būtu projektu vadības, informācijas tehnoloģiju piegādes, infrastruktūras izveides un sistēmu uzturēšanas un attīstības pozīcijās. Tādējādi finanšu pieprasījums projektu īstenošanai 2003.gadam tiek samazināts līdz 5 miljoniem latu.

Jau 2002.gada 12. aprīlī PVIS, LIIS un VVBIS projektu vadības starpā ir noslēgts nodomu protokols par sadarbību, bet pēdējā sarunā panākta vienošanās, ka ministra I.Gatera vadībā veidojama vienota projektu uzraudzības padome. Izvirzīto priekšlikumu atbalstīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, paužot viedokli, ka gan PVIS, gan VVBIS vērsti uz iedzīvotāju apkalpošanas kvalitātes paaugstināšanu. Pašvaldību lietu pārvaldes direktors Ivars Kalniņš norādīja: “PVIS projekts aizsākts jau 1997. gadā, un tā izmaksas bija 15 miljoni latu.

Tomēr gadu no gada informācijas tehnoloģiju jautājumi nav bijuši valdības prioritāte un finanses vajadzīgajā apjomā netiek piešķirtas. PVIS projektā, kas ir visu triju projektu asinsrite, ar līdzfinansējumu iesaistījušās pašvaldības. 90% kopējo līdzekļu koncentrējas pašvaldību infrastruktūrā.” Latvijas Universitātes datorikas nodaļas vadītājs Jānis Bičevsksis atzīmēja, ka katram projektam ir savi uzdevumi. LIIS projekta ietvaros Latvijā ir izveidoti 40 reģionālie centri, kas jau var piedāvāt pakalpojumus apmācībai, bet pašvaldību projektam ir jānodrošina kvalitatīvi interneta tīkla pieslēgumi, kas būtu noderīgi gan skolām, gan bibliotēkām. Ministru prezidenta padomnieks informācijas sabiedrības jautājumos Viesturs Šutko norādīja, ka šādas koordinācijas padomes izveidošana būtu miniatūrs projekts tam, kā varētu strādāt veidojamais informāciju sistēmu birojs, un vienlaikus atbalsts valsts pārvaldes optimizācijai. Zināmus iebildumus pret šo priekšlikumu izteica satiksmes ministrs Roberts Zīle, norādot, ka informācijas tehnoloģiju jautājumi joprojām ir Satiksmes ministrijas kompetencē. Šī iemesla dēļ R.Zīle ierosināja vienotās projektu uzraudzības padomē iekļaut arī Satiksmes ministrijas pārstāvi. Valdības sēdes laikā konstatēts, ka uzraudzības padomē būtu jāiekļauj arī Izglītības un zinātnes ministrijas un Kultūras ministrijas pārstāvji.

Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis uzsvēra, ka ir jāvērtē ne vien iespējamā līdzekļu ekonomija, bet arī piešķirtās naudas lietderīga izmantošana. Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis pauda viedokli, ka finansējums no valsts budžeta projektiem, kā plānots, piešķirams 2,7 miljonu, nevis prasīto piecu miljonu latu ietvaros.

MK sēdē atkārtoti tika skatīts arī jautājums par valsts ieņēmumu un muitas politikas īstenošanas informātikas sistēmas pilnveidošanu atbilstoši ES prasībām. Tomēr galīgais lēmums par projekta īstenošanai nepieciešamā finansējuma (2,86 miljonu latu) piešķiršanu netika pieņemts, jo valdība apšaubīja, vai līdzekļi tiks izmantoti lietderīgi, tā kā klātesošie nevarēja nosaukt par projekta īstenošanu atbildīgo amatpersonu. Projekta autori uz jautājumu par to, vai jauno sistēmu ieviešana uzlabos Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un muitas darbu, atbildēja: “Domāju, ka jā.” Tomēr pārliecinošas argumentācijas pietrūka. Tāpēc Ministru prezidents Einars Repše ierosināja investīciju projektam “Valsts ieņēmumu un muitas politikas īstenošanas informātikas sistēma”, kā arī ES integrētās tarifa vadības sistēmas un tranzīta elektroniskās kontroles sistēmas ieviešanai muitas dienestā nepieciešamos līdzekļus valsts budžeta projektā gan ieplānot, bet nepiešķirt, kamēr par šo prioritāti pēc projekta pārskatīšanas no stratēģiskās plānošanas viedokļa valdības sēdē nebūs ziņojis VID ģenerāldirektors.

Marika Līdaka, Zaida Kalniņa, “LV” nozaru redaktores