Lai izprotam okupācijas laika iespaidu uz savu vēsturi, zemi un tautu

Vakar, 14.janvārī, tika atvērts Latvijas vēsturnieku komisijas veikto pētījumu 7. sējums “Okupācijas režīmi Latvijā 1940.–1956.gadā”

Vakar, 14.janvārī, Rīgas pilī: Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga (centrā) kopā ar Latvijas vēsturnieku komisijas locekļiem un 7. sējuma autoriem Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Uzruna Latvijas vēsturnieku komisijas 7.rakstu krājuma atvēršanā Rīgas pilī 2003.gada 14.janvārī

Ekselences, dāmas un kungi!

Es vēlētos vispirms apsveikt Latvijas vēsturnieku komisiju par paveikto darbu, par šo sējumu, kas nupat nonācis mūsu rokās, bet visā kopumā par to, kas ir paveikts šajos trīsarpus gados, kopš darbojas šī komisija. Ja mums tādas nebūtu, tā nekavējoties būtu jānodibina, un es ļoti priecājos, ka tik daudz jau kopš dibināšanas ir paveikts. Darāmā ir ļoti daudz, un šis ir tikai sākums, bet tas ir nozīmīgs sākums, jo tas iezīmējis kontūras tieši tiem vēstures pētīšanas laukiem un nozarēm, kurās konstatējami visbūtiskākie un kliedzošākie trūkumi.

Man šķiet, ka šodien priekšā celtais sējums būtiskā veidā pārstāv vienu no tiem, un tas ir okupācijas laika iespaids uz mūsu vēsturi, zemi un tautu. Tas, ka Latvija tika okupēta, jau pats par sevi ir kaut kas tāds, kas nebūt ne visai pasaulei ir skaidrs un saprotams, bet tas, kādas ir šīs dubultās okupācijas sekas, ir ļoti nopietni pētāms, parādāms un pasaulei priekšā sniedzams.

Neatkarīgai valstij ir nepieciešama sava neatkarīga vēsture, un, ja tautai ir atņemta brīvība, tad tautai tiek arī atņemta iespēja pašai no sava redzesloka raudzīties ne tikai uz tagadni un nākotni, bet arī uz pagātni. Vēstures izvērtēšana ir tikai brīvas un suverēnas valsts privilēģija, tā mums ir jāizmanto, to mēs izmantojam, to mēs turpināsim darīt arī turpmāk. Es

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” Vakar: Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Valsts prezidentes padomnieks vēstures jautājumos Antonijs Zunda, vēsturnieks Inesis Feldmanis (augšējā attēlā); vēsturnieks Aivars Stranga, Latvijas Universitātes rektors Ivars Lācis; Latvijas vēsturnieku komisijas priekšsēdētājs Andris Caune un Vaira Vīķe–Freiberga

pateicos visiem, kas šajā procesā ir piedalījušies un turpina to darīt, un es novēlu enerģiju, darba spēku un spožus rezultātus.

14.janvārī tika atvērts vēsturnieku komisijas veikto pētījumu 7. sējums

Latvijas vēsturnieku komisija, kas nodibināta pirms četriem gadiem Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vadībā, ir veikusi sarežģītāko Latvijas 20. gadsimta vēstures jautājumu izpēti, īpašu uzmanību pievēršot padomju un nacistiskās Vācijas okupācijas posmiem. Jaunākie pētījumi, uz kuru pamata radīti 14 zinātniski darbi par abu okupācijas režīmu politiku Latvijā, iekļauti komisijas 7. sējumā.

Rakstu krājumā pirmo reizi apkopoti vēsturnieku pētījumi par Latvijai jutīgiem un sarežģītiem 20. gadsimta vēstures jautājumiem, analizējot kolaboracionisma problēmas, padomju režīma represijas pret Latvijas iedzīvotājiem, Latvijas komunistiskās partijas darbību. Īpaša uzmanība pievērsta latviešu un citu nevācu SS vienībām, latviešu karavīriem Vācijas militārajā dienestā Polijā, kolaboracionismam vācu okupētajā Latvijā u.c. Pētnieki pievērsušies nacionālo partizānu darbības vēsturei no 1944. gada līdz 50. gadu vidum, izmaiņām prokuratūras un tiesu sistēmā, Latvijas sovetizācijai un kolonizācijai.