Par valsts budžeta projektu

Turpinot darbu pie valsts budžeta projekta izstrādes, valdība vakar, 14. janvārī, akceptēja Finanšu ministrijas (FM) precizēto valsts budžeta ieņēmumu daļas prognozi 2003. gadam.

FM Tautsaimniecības analīzes un fiskālās politikas departamenta direktore Daiga Gulbe atgādināja, ka 2003. gada valsts budžeta ieņēmumu daļas prognozes tika akceptētas Ministru kabineta (MK) 2002. gada 26. novembra sēdē, bet, ņemot vērā valsts sekmīgo ekonomikas attīstību un valsts budžeta izpildi aizvadītajā gadā, FM tās pārskatījusi.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumu prognoze palielināta par aptuveni 47,13 miljoniem latu, sasniedzot 920,93 miljonus latu, tai skaitā nodokļu ieņēmumu prognoze – par 15,09 miljoniem latu (līdz 657,16 miljoniem latu) un nenodokļu ieņēmumu prognoze – par 21,85 miljoniem latu (līdz 100,42 miljoniem latu).

Speciālā budžeta ieņēmumu prognoze palielināta par 10,1 miljonu latu, paredzot, ka sociālo apdrošināšanas iemaksu kopējais apjoms 2003. gadā sasniegs 529,58 miljonus latu. Kopējie valsts speciālā budžeta ieņēmumi 2003. gadā tiek lēsti 829,96 miljoni latu.

FM uzskata, ka nodokļu ieņēmumu palielināšanos galvenokārt sekmēs pievienotās vērtības nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugums attiecīgi par 10,49 miljoniem un 4,59 miljoniem latu, sasniedzot atbilstoši 413,47 miljonus un 104,8 miljonus latu. Nenodokļu ieņēmumu kāpumu nodrošinās maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu likmes paaugstināšana no 15 % uz 27 %, valsts nodevu par juridiskajiem un citiem pakalpojumiem, nodevas par muitas deklarāciju aizpildīšanu elektroniskā formā un citu nodevu, tai skaitā ar šā gada 1. janvāri ieviestā uzņēmējdarbības riska valsts nodevas iekasēšana, maksājums par UMTS mobilo telekomunikāciju licencēm un Latvijas Bankas maksājums. FM ierosina veikt izmaiņas, lai palielinātu Satiksmes ministrijas turējumā esošo valsts kapitāla daļu sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Latvijas mobilais telefons” apjomu līdz 23% no uzņēmuma kopējā kapitāldaļu apjoma, tādējādi palielinot valsts budžeta ieņēmumus par četriem miljoniem latu. Tā kā satiksmes ministrs Roberts Zīle iebilda, ka šāds risinājums nebūtu juridiski korekts, valdība nolēma šo priekšlikumu atkārtoti izskatīt nākamajā sēdē, kad R. Zīle sniegs detalizētu informāciju par projektu un tā juridiskajiem aspektiem.

MK akceptēja arī ministriju un citu centrālo valsts iestāžu valsts pamatbudžeta “bāzes izdevumu” un “mērķa griestu”, kā arī speciālā budžeta kontrolskaitļu projektu 2003. gadam.

Kā informēja FM valsts sekretāres vietniece Ingūna Sudraba, tagad kopā ar ministrijām turpināsies detalizēta budžeta izstrāde. Līdz 29. janvārim ministrijām budžeta pieprasījumi ar paskaidrojumiem jāiesniedz FM. Līdz 12. februārim FM pārbaudīs, saskaņos un iestrādās šos pieprasījumus likumprojektā par valsts budžetu. Plānots, ka 17. februārī likumprojektu apstiprinās valdība, bet 19. februārī tas tiks iesniegts Saeimā. Agrāk par 5. martu likumu “Par valsts budžetu 2003. gadam” izsludināt nebūs iespējams, lēš I. Sudraba.

Ministru prezidenta Eināra Repšes rosinājumā finanšu ministram Valdim Dombrovskim sagatavot konceptuālu ziņojumu par budžeta izstrādes procesa uzlabošanas iespējām bija jaušama neapmierinātība ar līdzšinējo praksi. Arī izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska piebildē par to, ka ir jāmaina ideoloģija par reiz “bāzes izdevumos” iedabūtiem skaitļiem kā uz mūžiem neaizskaramiem, vedināja uz domām par nepieciešamību mainīt budžeta veidošanu kopumā.

V. Dombrovskis informēja, ka, gatavojoties nākamā gada “nulles” budžeta izstrādei, viņš aicinās visās ministrijās veikt neatkarīgu auditu, lai pārliecinātos pār tēriņu atbilstību tām deleģēto funkciju veikšanai. “Domājot par 2004. gada budžetu, neaizmirsīsim, ka arī šī gada budžets vēl būs jāpārskata vairākkārt,” atgādināja E. Repše.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore