Par jūsu, mūsu, visas valsts veselību

LR Valsts prezidentei V.Vīķei-Freibergai

LR Saeimas priekšsēdētājai I.Ūdrei

LR Ministru prezidentam E.Repšem

LR finanšu ministram V.Dombrovskim

LR labklājības ministrei D.Staķei

LR īpašu uzdevumu ministram veselības aprūpes jautājumos Ā.Auderam

LR izglītības un zinātnes ministram K.Šadurskim

Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras valdes priekšsēdētājam A.Zīvertam

Latvijas Ārstu biedrības prezidentam V.Bokam

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdei R.Vīksnai

Plašsaziņas līdzekļiem

Periodā starp mūsu abiem kongresiem Latvijas anestezioloģijā, reanimatoloģijā, neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā, intensīvajā terapijā, katastrofu, kā arī militārajā medicīnā ir turpinājušās pretrunīgas pārmaiņas.

No vienas puses – pieeja informācijai, starptautisko kontaktu nostiprināšanās, izglītības iespēju paplašināšanās pat nelielai daļai aktīvāko mūsu specialitāšu pārstāvju ir devusi iespējas visiem speciālistiem tuvināties pasaules attīstītāko valstu medicīnas līmenim un sekot līdzi jaunākajām aktualitātēm. Vienīgi pateicoties viņu entuziasmam un visu mūsu specialitātēs strādājošo pašaizliedzīgam darbam un tieksmei pilnveidoties, turpinās darbs pie Eiropas Savienības līmenim atbilstošu standartu izstrādes un uzturēšanas.

No otras puses – zemā finansējuma un darba vides neatbilstības dēļ drošiem darba apstākļiem mediķi joprojām – īpaši dzīvību glābjošās specialitātēs – tiek konfrontēti ar pacientiem, sabiedrību un citās valstī nepietiekami finansētās sfērās strādājošiem, bet samilzušās problēmas šo nozaru nodrošinājumā ar darba resursiem apdraud pacientu drošību gan pirmsslimnīcas, gan slimnīcas posmā.

Lai gan mums, izmantojot jaunās tehnoloģijas, aparatūru, medikamentus, ir radusies iespēja paaugstināt anestēzijas drošību un neatliekamās palīdzības kvalitāti dzīvībai kritiskās situācijās, tas joprojām paliek krasā pretrunā ar iespēju saglabāt un atjaunot mūsu specialitāšu cilvēku resursus.

Pēdējo desmit gadu laikā ir pārtraukta dabiskā pēctecīgā paaudžu nomaiņa medicīnā kadru ziņā. Anestezioloģijā, reanimatoloģijā, intensīvajā terapijā, neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā un katastrofu medicīnā strādājošo darba algu pieaugums ir niecīgs un joprojām neatbilst šajās nozarēs strādājošo darba specifikai. Ir pats pēdējais brīdis valstī sākt pasākumus, kas nodrošinātu valsts iedzīvotājus ar pietiekamu skaitu dzīvību glābjošās specialitātēs strādājošo mediķu.

Mūsu specialitāšu mediķu iespēja pilnvērtīgi un efektīvi strādāt ir viens no valsts iedzīvotāju drošības garantiem, Latvijai iekļaujoties Eiropas Savienībā un NATO. Šī iespēja ir garants kvalitatīvi strādāt arī daudzu citu specialitāšu mediķiem ķirurģijā, kardioloģijā u.c.

Pēc augšminētās situācijas analīzes kongress vērtē situāciju šai jomā valstī kā kritisku un tādēļ pieprasa augstākstāvošām atbilstīgām institūcijām:

1. Nekavējoši valstī uzsākt radikālu pasākumu kompleksu, kura mērķis ir pārtraukt dzīvību glābjošo speciālistu aizplūšanu no šīm specialitātēm un veikt mērķtiecīgu un plašu jaunu kadru sagatavošanu.

2. Mainīt veselības aprūpes, bet īpaši dzīvību glābjošo medicīnas nozaru finansēšanas stratēģiju, veidojot to kā pašregulējošu apdrošināšanas sistēmu, balstītu uz reālo pakalpojumu pašizmaksu, obligāti iekļaujot tajā apmaksu par:

2.1. visa materiāli tehniskā nodrošinājuma amortizācijas izmaksām;

2.2. visam personālam nepieciešamām treniņapmācībām un kvalifikācijas paaugstināšanu mūža garumā;

2.3. mediķu darbu atbilstoši reālajam darba, intelekta ieguldījumam un citiem specifiskiem faktoriem, kopumā ne zemāku par sabiedriskā sektorā strādājošo vidējo atalgojumu;

2.4. darbu īpašos apstākļos 50% piemaksas apjomā pie darba algas visiem dzīvību glābjošās specialitātēs strādājošiem, t.sk.: anesteziologiem—reanimatologiem, intensīvās terapijas nodaļu ārstiem, neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) ārstiem, NMP feldšeriem, NMP ārsta palīgiem, NMP medicīnas māsām, māsām anestēzistēm, intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļu māsām par visu darba laiku, bet 100% piemaksu – par darbu brīvdienās un svētku dienās, kā arī garantēti nodrošināt 75% piemaksu par darbu nakts stundās.

3. Noteikt 2.4. punktā minētajiem speciālistiem apmaksātu atvaļinājumu 6 nedēļas gadā.

4. Veicot tālāko reformu izstrādi, stratēģisko plānu veidošanu un citus mediķu darbību un veselības aprūpi ietekmējošus pasākumus, veicināt ārstu pašpārvaldes un vidējā medicīnas personāla lomu, t.sk. likumu u.c normatīvo aktu izstrādē, un obligāti iesaistīt procesos atbilstīgo asociāciju un Latvijas Ārstu biedrības pārstāvjus.

5. Noteikt mērķa finansējumu no valsts budžeta dzīvību glābjošās specialitātēs strādājošo obligātai:

5.1. dzīvības un veselības apdrošināšanai;

5.2. civiltiesiskai apdrošināšanai.

6. Izstrādāt likumu par Neatliekamās medicīniskās palīdzības pirmsstacionāra dienestu valstī, atzīstot to par trešo operatīvo dienestu valstī – analogi Ugunsdzēsības un glābšanas dienestam un policijai, kā arī noteikt NMP dienesta finansēšanas un vadības organizācijas centralizāciju valsts līmenī, vienlaikus tai paralēli paredzot arī pašvaldību līdzdalību NMP pieejamības nodrošināšanā iedzīvotājiem.

7. Ministru kabineta noteikumu projektā “Noteikumi par veselības un sociālās aprūpes darbinieku normālo saīsināto darba laiku” iestrādāt dzīvību glābjošās specialitātēs strādājošiem speciālistiem darbu tajās atbilstoši 35 stundas nedēļā.

8. Likumdošanas aktos noteikt normas, kas pastiprinātu atbildību personām, kas veikušas apzinātas darbības pret NMP sniedzējiem dienesta pienākumu izpildes laikā, nodarot tiem fizisku, materiālu vai morālu kaitējumu.

9. Izstrādāt kvalitatīvus valsts līmeņa normatīvos aktus par sekundārās NMP apmaksu kā stacionāra, tā pirmsstacionāra apstākļos.

Mēs, dzīvību glābjošo specialitāšu – anestezioloģijas—reanimatoloģijas, neatliekamās medicīnas, intensīvās terapijas, katastrofu un militārās medicīnas – speciālisti, nevēlamies arī turpmāk palikt par katastrofāli ierobežoto cilvēku resursu, tehnisko un finansiālo iespēju, politisko ambīciju un mērķtiecīgas dažādu sabiedrības slāņu konfrontēšanas ķīlniekiem. Mūsu rīcības vai bezdarbības cena ir cilvēka dzīvība, bet primārā atbildība par to valstī pieder tās likumdevējiem un izpildvarai.

Mēs no jums pieprasām vienīgi radīt mediķiem iespēju veikt savus pienākumus mūsu zināšanu un prasmju līmenī, garantējot visiem cilvēkiem Latvijas teritorijā vienādas tiesības tikt izglābtiem un palikt dzīviem veselībai kritiskajās situācijās, saņemot savlaicīgu un kvalitatīvu medicīnisko palīdzību.

Mēs pieprasām no jums aktīvu nekavējošu rīcību mūsu kopējā mērķa – valsts iedzīvotāju dzīvības – vārdā!

Latvijas Anestezioloģijas, reanimatoloģijas, intensīvās terapijas, neatliekamās medicīniskās palīdzības, katastrofu un militārās medicīnas asociāciju 2. apvienotā kongresa 1009 dalībnieku vārdā:

Kongresa prezidents M.Šics

Kongresa rīcības komitejas priekšsēde A.Sondore

2002. gada 14. decembrī