• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Jāspēj izpildīt prasības, ko uzliek NATO. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.01.2003., Nr. 7 https://www.vestnesis.lv/ta/id/70224

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidenta rīkojums Nr.6

Par V.Dombrovska komandējumu

Vēl šajā numurā

15.01.2003., Nr. 7

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Jāspēj izpildīt prasības, ko uzliek NATO

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga intervijā Latvijas Radio

 

Intervija Latvijas Radio 14. janvāra raidījumā “Kāpnes” pulksten 12.35. Vada žurnālists Jānis Krēvics

— Jums pirms dažām stundām bija tikšanās ar premjeru Einaru Repši. Viens no galvenajiem tematiem, ko ar viņu pārrunājāt, bija viņa iecerētā specdienestu pārveide. Darba grupas izstrādātais projekts piedāvā atņemt Satversmes aizsardzības birojam tiesības pārraudzīt citu dienestu darbību un pakļaut visus specdienestus izpildvarai. Tas gan oficiāli pilnībā nav nolemts, bet arvien biežāk runāts par to, vai nepieciešams dienestu darbu pakļaut vienai politiskai figūrai. Un arī jāatceras, ka aprīlī Saeimai būs jāizvēlas cilvēks, kurš turpmākos četrus gadus vadīs Satversmes aizsardzības biroju. Pēc jūsu izteikumiem medijos, kas sekoja pēc sarunas ar premjeru, saprotu, ka jūsu viedoklis par specdienestu reformu ir atšķirīgs. Jūsuprāt, reorganizācija nepieciešama tikai tad, ja pašreizējās iestādes nespēj pilnībā veikt savus uzdevumus. Vai jūs no premjera saņēmāt argumentētu atbildi – vai dienesti to spēj veikt vai ne?

Vaira Vīķe-Freiberga: — Mēs ar premjeru diezgan detalizēti pārrunājām pamatprincipus, pēc kuriem mūsu specdienestiem būtu jādarbojas un pēc kuriem mēs arī to darbības efektivitāti varētu izvērtēt. Ir skaidrs, ka blakus vispārējiem jautājumiem par valsts drošību mums jāspēj izpildīt tās prasības, ko uzliek topošas dalībvalsts dalība NATO. Līdz ratifikācijas brīdim mums ir jāpierāda sava spēja izpildīt NATO prasības. Un, protams, tai pašā laikā arī specdienestiem tas ir izvērtēšanas periods, kad tiem jāspēj pierādīt arī izpildvarai, kas tiem uzstāda savus politiskos un darbības uzdevumus un prioritātes, ka viņi veic savus pienākumus. Un mums patlaban ir jauna valdība, jauni politiskie spēki, viņi vēlas, man šķiet, pamatoti izvērtēt situāciju un domāt par to, vai reorganizācija ir nepieciešama. Ļoti būtisks secinājums un varbūt slēdziens, pie kura mēs ar premjeru nonācām šodien, ir sekojošais – mums patlaban ir divi jautājumi, tā teikt, uz galda. Viens – mūsu spēja atbildēt NATO prasībām. Otrs — tas jādara ļoti īsā laikā. Nevaram to darīt varbūt ideāli, kā to būtu gribējuši darīt, visu sākot no nulles un būvējot no jauna, mums ir vispirms jāiziet no tām struktūrām, kādas ir vēsturiski izveidojušās, un arī jādomā, ka mums priekšā ir termiņš, laiks, kurā mēs tiekam izvērtēti un kurā mums jau jāspēj pierādīt rezultātus. Premjers to formulēja ļoti tēlaini un gleznaini, sakot, ka mēs esam kā sacīkstes braucējs, rallija braucējs, kam ir jālabo sava mašīna, vēl esot sacensībā un nedrīkstot apstāties. Un es pilnīgi viņam piekrītu, tas tiešām ir tas izaicinājums, un par to, kas būtu tie panākamie mērķi, mums absolūti nekādu domstarpību nav.

— Bet vai jūs neuzskatāt, ka Einars Repše min, ka specdienestu reorganizācija notiek, lai izpildītu NATO izvirzītās prasības, bet principā viņš piesedzas it kā ar NATO prasībām un sāk pārveidi? Ja NATO neprasa reorganizēt tās, tikai lai būtu efektivitāte un rīcībspēja...

V.Vīķe-Freiberga: — Tieši tā. Pārveide ir pilnīgi cits jautājums. Un mēs vienojāmies par to, ka esam vienisprātis par panākamiem rezultātiem un par to, ar kādiem precīziem mehānismiem tas būtu panākams. Mēs arī vienojāmies par to, ka tie ir debatējami jautājumi, ka mēs turpināsim to debatēs gan Nacionālās drošības padomes sēdēs, gan arī citās piemērotās vietās un laikos.

— Bet pretrunas bija sarunās?

V.Vīķe-Freiberga:— Par risinājumiem, proponētajiem risinājumiem. Starp citu, premjeram ir zināmas idejas, kā tas varētu norisēt, šai darba grupai ir zināmas idejas. Man nav absolūti nekādu jau iepriekš izdomātu modeļu un “kastīšu”, kādās es nepieciešami to gribētu redzēt. Manas vadlīnijas ir šādas: funkcionālā spēja pildīt savus pienākumus un atbilstība demokrātijas principiem. Tie ir mani parametri.

— Vai jūs uzskatāt, ka šobrīd specdienestiem, tieši Satversmes aizsardzības birojam, ir informācijas monopols valstī?

V.Vīķe-Freiberga:— Es nepiekristu, ka tas būtu absolūti koncentrēts tikai vienās rokās, jo mums jau šobrīd ir tomēr informācijas ieguve sadalīta pa dažādiem dienestiem, un nav tā, ka vienā vietā būtu koncentrēta absolūti visa informācija. Es domāju, tas varētu būt labākajā gadījumā varbūt dzejisks pārspīlējums.

— Vienā no projektiem arī paredzēts, ka prezidente slepeno informāciju varētu iegūt nevis tā kā šobrīd – tieši no drošības dienestiem, bet prezidenta pieejamo informāciju noteiks premjers. Vai jūs uzskatāt, ka šāda kārtība būtu jāievieš?

V.Vīķe-Freiberga: — Ja tekstuāli, kā jūs to sakāt, tad tas, protams, nebūtu pieņemams. Jo tā būtu atkāpe no tā, kas ir šobrīd, kad, starp citu, katrs dienests attiecīgām amatpersonām sniedz savu ziņojumu. Un šos ziņojumus visi saņem vienādi, tur nekāda atlase nenotiek. Tā ka nav jau tā, ka šī informācija tiktu kaut kādā veidā filtrēta. Ziņojumi tiek veidoti, tiek sniegti, un arī augstākām amatpersonām jau šodien ir iespēja jebkādu papildu informāciju pieprasīt un visas tiesības to arī saņemt.

— Bet, ja tiktu ieviesta prasība, ka visa informācija iet caur premjeru un tikai viņš varētu izdomāt, vai jums sniegt šo informāciju vai ne?

V.Vīķe-Freiberga: — Tas būtu solis atpakaļ, manuprāt.

— Repšes piedāvātais projekts arī paredz visus dienestus pakļaut izpildvarai – premjeram. Vai nepastāv bažas, ka šobrīd gatavotās reformas var veicināt to, ka specdienesti nonāk politiskā iespaidā, līdz ar to pildīs vienas personas vai arī pat vienas politiskās partijas iegribas?

V.Vīķe-Freiberga: — Tas ir viens no tiem parametriem, ko es iesākumā minēju, kas noteikti ir jāievēro un kur mēs nedrīkstam pieļaut pārkāpumu. Šajā ziņā šiem dienestiem ir jābūt rīcībspējīgiem un tiem arī jābūt autonomiem. Ar vienu vārdu sakot, specdienestiem, piemēram, kas attiecas uz pielaidēm pie valsts vai NATO noslēpumiem, ir jābūt pietiekami stingriem, stipriem, uz pietiekami stingras bāzes, lai viņi varētu likt galdā Saeimai, Nacionālās drošības padomei un, protams, premjeram tādu informāciju, kas viņam varbūt nemaz nepatīk. Un viņiem ir jābūt spējīgiem to darīt, nebaidoties, ka tūlīt otrā dienā viņi pazaudēs savu darbu tamdēļ, ka ir likuši galdā tādu informāciju, kas varbūt kādam nepatīk. Saprotiet, ja viņi arī darītu kaut ko pēc pasūtījuma tikai tamdēļ, lai kādam izpatiktu, arī tas nebūtu pieņemams.

— Vai jūs no premjera šodien dzirdējāt, ka viņš ir gatavs atkāpties no šīs savas prasības?

V.Vīķe-Freiberga: — Premjers nav īstenībā nevienu prasību šobrīd kategoriski uzstādījis, un tas mani ļoti iepriecina, jo viņš uzsvēra kā galveno to, ka mēs esam procesā, ka mēs lietas veidojam. Jā, viņam ir zināms redzējums un vēlme iegūt lielāku izpildvaras kontroli daudzos jautājumos, bet tieši konkrēti, kā un kur tā līnija būtu velkama precīzi, par to viņš ir gatavs debatēt, un es domāju, ka tas ir ļoti veselīgi, pat ļoti teicami.

— Kā jūs vērtējat līdzšinējo Satversmes aizsardzības biroja direktora Laiņa Kamaldiņa darbību?

V.Vīķe-Freiberga: — Ziniet, tas ir jautājums, kas savā ziņā jau skar valsts drošību. Es domāju, ka man kā prezidentei nenāktos publiski izteikt tīri profesionāli padziļinātu vērtējumu par jebkuru mūsu drošības dienestu darbības aspektu detaļās, jo es uzskatu, ka tas būtu kaitīgi valsts drošībai. Izvērtējums notiks, jo, lūk, ir notecējis viņa darbības termiņš, ir skaidrs, ka tas tiks rūpīgi apskatīts un dažādās instancēs viņa veikums tiks vērtēts.

— Lainis Kamaldiņš par biroja vadītāju strādā jau kopš 1995.gada, tātad gandrīz astoņus gadus. Vai jūs uzskatāt, ka ilgais laiks šajā amatā varētu būt arguments, lai mainītu biroja vadītāju?

V.Vīķe-Freiberga: — Tas teorētiski varētu būt viens no argumentiem.

— Jāatgādina, ka Lainis Kamaldiņš, pirms vadīja Satversmes aizsardzības biroju, bija “Latvijas ceļa” biedrs, un šobrīd “Latvijas ceļš” no politiskās skatuves ir aizgājis. Vai Einars Repše, gatavojot izmaiņas specdienestu darbībā, un aprīlī gaidāmās biroja direktora vēlēšanas neliek domāt par kādām sakarībām un “Jaunā laika” vēlmi nomainīt šajā amatā palikušo “Latvijas ceļa” cilvēku?

V.Vīķe-Freiberga: — Personālijām katrā ziņā šodienas sarunā mēs nepieskārāmies.

— Vai jums šķiet adekvāta Saeimas deputātu vakardienas došanās uz cietumu pie Raita Kononova pēc viņa izteiktajiem apvainojumiem par Satversmes aizsardzības biroja vadītāju?

V.Vīķe-Freiberga: — Mani tā mazliet pārsteidza. Es nebiju iedomājusies, ka cilvēks, kas ir apvainots tomēr par diezgan nopietnu, cik es noprotu, darbību noziedzīgās pasaules sfērā, nu būtu kļuvis par nacionālo autoritāti nacionālās drošības jautājumos.

— Un vai tas bija jādara deputātiem?

V.Vīķe-Freiberga: — Mums ir attiecīgas instances, mums ir gan policijas, gan drošības struktūras, tīri operatīvi tas būtu viņu pienākums — šādas lietas izvērtēt.

— Un kā jūs vērtējat šādas aktivitātes, vai tas nav saistībā ar gaidāmo biroja pārvēlēšanu?

V.Vīķe-Freiberga: — Jūsu minējums nav ne labāks, ne sliktāks par manējo.

— Vēl par kādu citu tematu. Tieši pirms nedēļas valdība sev būtiski palielināja algas, tās trīskāršojot. Vai ir pieņemami, ka valdība laikā, kad tiek prasīts no visām ministrijām maksimāli taupīt līdzekļus un nav pat valdība nostrādājusi šīs mistiskās 100 dienas, Einars Repše, kas priekšvēlēšanu laikā solīja strādāt pat bez algas, sev un visiem ministriem algas trīskāršoja?

V.Vīķe-Freiberga: — Nu, nav gluži tā, kā jūs sakāt. Ja nemaldos, “Jaunais laiks” jau savā priekšvēlēšanu kampaņā skaidri formulēja savu viedokli, ka patlabanējās algas ministriem ir par zemu. Protams, nekur neizskanēja nekādi precīzi skaitļi, nedz arī faktori, ar kuriem būtu reizināmas patlabanējās algas. Es domāju, ka tieši tas precīzais algas līmenis bija pārsteigums. Kā redzējām no masu medijiem, visiem, ieskaitot pašus ministrus un arī, ja nemaldos, pat “Jaunā laika” partijas biedrus — parlamenta deputātus. Bet par to, ka šāds paaugstinājums ietilpst katrā ziņā “Jaunā laika” partijas platformā, to mēs jau zinājām pirms vēlēšanām.

— Bet veids, kā, un laiks, kad tas tiek izdarīts?

V.Vīķe-Freiberga: — Arī skaitļi nebija nekad minēti agrāk.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!