Par Eiropas Savienības iekšējo tirgu

Eiropas Savienības (ES) iekšējais tirgus ir sācis savu otro desmitgadi. Tas ir pietiekami ilgs laiks, lai ļautu novērtēt ne tikai tā funkcionalitāti, sasniegumus, bet arī trūkumus un mērķi, rast tiem konstruktīvus risinājumus. Iekšējais tirgus pēc ES dalībvalstu iekšējo robežu atvēršanas 1993.gada 1.janvārī ir radījis vairākus miljonus jaunu darba vietu, iekšzemes kopprodukta pieaugumu, veicinot labklājības izaugsmi, lielāku konkurenci un zemākas cenas ES dalībvalstīs.

2003.gada 20.septembra referendumā Latvijas iedzīvotāji varēs izvēlēties, vai pievienoties ES vai ne. Pozitīva balsojuma gadījumā arī Latvijas iedzīvotāji būs ES iekšējā tirgus dalībnieki ar tiesībām izmantot brīvas personu, preču, kapitāla un pakalpojumu kustības radītās priekšrocības visā ES teritorijā. Latvijai kā pilntiesīgai ES dalībvalstij būs iespēja piedalīties likumu izstrādāšanā, pilnveidošanā, ņemot vērā Latvijas intereses. 2004.gadā ES pievienosies galvenokārt mazās valstis, tāpēc tām, kopēji vienojoties, būs lielākas iespējas pieņemt sev pieņemamus lēmumus, tajā skaitā attiecībā uz iekšējo tirgu.

Kā iekšējo robežu nojaukšana 1993.gada 1.janvārī ir pārveidojusi Eiropu

Eiropas Komisija ir publicējusi statistikas datus “Iekšējais tirgus desmit gadus bez robežām”, kas atspoguļo šādus datus:

• pateicoties iekšējā tirgus izveidei, desmit gadu laikā ir radītas jaunas darba vietas, kas šobrīd nodarbina aptuveni 2,5 miljonus iedzīvotāju;

• Eiropas Savienības iekšzemes kopprodukts (IKP) 2002.gadā, pateicoties iekšējā tirgus esamībai, ir 1,8% jeb 164,5 miljardus eiro lielāks. Sarēķinot ikgadējo iekšējā tirgus radīto pievienoto vērtību Eiropas Savienības IKP, tiek iegūti 877 miljardi eiro, kas nozīmē vidēji 5 700 eiro uz katru ģimeni vai mājsaimniecību. Iespējams, ka šie skaitļi ir lielāki, jo pētījumā nav ņemta vērā iekšējā tirgus ietekme uz pakalpojumu sektoru;

• ES dalībvalstu valdību izsludinātie konkursi par preču un pakalpojumu iepirkumu iekšējā tirgū dod iespējas pieteikties visiem tirgus dalībniekiem, arī no citām dalībvalstīm. Dalībvalstu valdības uzskata, ka ir ieguvējas, jo, pirmkārt, tas ļauj izvēlēties visatbilstošāko, konkurētspējīgāko pretendentu uz valsts iepirkumu (piemēram, cena par vilcienu ritošiem sastāviem ir kritusies par 40%), otrkārt, ES valdības jau tagad ietaupa budžetā vairākus miljardus eiro, kurus novirza izglītībai, veselības aprūpei un pensijām;

• uzņēmumi izmanto vienotā tirgus iespējas un pārdod savas preces un pakalpojumus citās ES dalībvalstīs. Rezultātā cenas ļoti daudzām precēm ir samazinājušās un patērētājiem ir pieejams daudz plašāks (tā uzskata 80% ES iedzīvotāju) un kvalitatīvāks (67% ES iedzīvotāju) preču un pakalpojumu klāsts;

• vairāk nekā 15 miljoni ES pilsoņu ir izmantojuši iespēju strādāt dažādos sektoros (veselības aprūpes, informācijas tehnoloģiju utt.) vai pensionēties citā ES dalībvalstī;

• pateicoties ERASMUS programmai, viens miljons studentu ir pabeiguši kādu semestri no savām studijām citā ES dalībvalsts augstskolā;

• iekšējais vienotais tirgus ir nodrošinājis ES uzņēmumu konkurētspēju globālajā tirgū: ES eksports uz trešajām valstīm ir pieaudzis no 415 miljardiem eiro 1992.gadā uz 985 miljardiem eiro 2001.gadā;

• desmit gadu laikā nozīmīgi ir pieaudzis imports uz ES, kā arī eksports no ES dalībvalstīm;

• ārvalstu tiešās investīcijas ES iekšējā tirgū 2001.gadā ir pieaugušas 4 reizes, salīdzinot ar 1992.gadu, neraugoties uz to, ka 2001.gads bijis diezgan slikts ārvalstu tiešo investīciju gads ES;

• ar katru gadu iekšējais tirgus paplašinās uz jauniem sektoriem. Tā rezultātā dažos gadījumos izteikti pazeminājušās telekomunikāciju (piemēram, veco nacionālo monopoluzņēmumu cenas ir samazinājušās par 50% vietējām sarunām un par 40% starptautiskajām sarunām) un enerģijas izmaksas;

• samazinoties aviobiļešu cenām par 41% laika posmā no 1992. līdz 2000.gadam (pēc Eiropas Gaisa satiksmes industrijas datiem), šis pakalpojums ir kļuvis pieejams arī tiem, kas to agrāk nevarēja atļauties.

Eiropas Komisijas iekšējā tirgus komisārs Frederiks Bolkešteins: “Iekšējā tirgus pastāvēšana desmit gados ir pārveidojusi Eiropu līdz nepazīšanai. Tas ir radījis miljoniem jaunu darba vietu un miljardiem eiro papildu labklājības veicināšanai. Tas ir nojaucis iekšējās barjeras un atvēris durvis. Eiropieši var dzīvot, mācīties, strādāt vai pensionēties jebkurā Eiropas Savienības valstī. Patērētājiem ir lielākas izvēles iespējas iegādāties augstas kvalitātes preces. Kompānijām ir pieeja lielākam tirgum. Eiropa ir labāk pasargāta no ekonomiskās lejupslīdes. Bet iekšējais tirgus mums ir jāveido vēl labāks. Nākamie desmit gadi būs ne mazāk svarīgi, un Komisija ir gatava jauniem izaicinājumiem.”

Kādi pārbaudījumi ES iekšējo tirgu sagaida nākamajā desmitgadē

Kopumā Eiropas Komisija ir apmierināta ar sasniegto progresu iekšējā tirgus izveidē un funkcionalitātes nostiprināšanā. Neraugoties uz sasniegto progresu, joprojām ir jāpilnveido ES iekšējais tirgus. Ir sagaidāmi vēl vairāki ieguvumi. Pēdējie pētījumi liecina, ka finanšu integrācijas rezultātā IKP pieaugums palielināsies par 1,1%, par pamatu ņemot ES IKP 2002.gada cenas, kas nodrošinās nodarbinātības līmeņa pieaugumu par 0,5%.

Kopumā pakalpojumu sektors šobrīd veido 70% no Eiropas Savienības IKP un nodarbināto skaita. Pakalpojumu sfēras attīstība būs viens no galvenajiem Komisijas uzdevumiem iekšējā tirgus vidēja termiņa stratēģijā, kas tiks sagatavota 2003.gada pavasarī.

Pēc plānotās paplašināšanās 2004.gada maijā ES dalībvalstīm, tai skaitā arī jaunajām dalībvalstīm, viens no izaicinājumiem būs nodrošināt iekšējā tirgus efektīvu funkcionēšanu jau apmēram 452 miljoniem ES pilsoņu. Tiks turpināta iekšējo barjeru nojaukšana, un tas nebūs viegls uzdevums, jo iekšējā tirgū, iespējams, jau darbosies 25 dalībvalstis.

Otrs lielākais izaicinājums ES būs sasniegt Lisabonā izvirzīto mērķi — kļūt par pasaules dinamiskāko, uz zināšanām balstītu ekonomisko un viskonkurētspējīgāko reģionu 2010.gadā. Lai sasniegtu šo mērķi, ES politikai ir jābūt tālredzīgai, paredzot ekonomikas attīstības tendences, un jāgatavojas nepieciešamajām strukturālajām reformām. Šo reformu ieviešana būs nozīmīga pati par sevi, un tā nozīmēs sabiedrības labklājības līmeņa saglabāšanu, īpaši ja ES spēs tikt galā ar ietekmi, ko rada sabiedrības novecošanās problēma. Nākamajā desmitgadē viens miljons ES pilsoņu dosies pensijā, tāpēc ir jāvairo bagātība, lai varētu samaksāt uzturlīdzekļus pensionāriem un nodrošināt ilgtermiņa veselības aprūpi, kas paildzinātu eiropiešu vidējo dzīves ilgumu.

“Iekšējais tirgus ir atnesis lielus ieguvumus desmit gadu laikā, tomēr iedzīvotāji un uzņēmumi uzskata, ka darāmā vēl ir ļoti daudz,” liecina Eiropas Komisijas pētījuma dati. Tika veikti divi pētījumi - iedzīvotāju un uzņēmēju vidū. Pētījumā par ES iedzīvotāju attieksmi pret iekšējo tirgu tika aptaujāti 7500 dažāda vecuma, sociālo grupu pilsoņi no visām 15 dalībvalstīm. Tika aptaujāti 50% sieviešu un 50% vīriešu, kas dzīvoja gan laukos, ciemos, piepilsētās, gan pilsētās. Pētījumā par iekšējā tirgus ietekmi uz uzņēmējdarbību tika aptaujāti 5900 dažādu sektoru uzņēmēji no visām 15 ES dalībvalstīm. Respondentu vidū bija tādi mazie, vidējie un lielie uzņēmumi, kas nodarbojas ar eksportu uz ārvalstīm, un tādi, kas orientēti uz vietējo pašmāju tirgu.

Ko par iekšējo tirgu domā ES pilsoņi

Vispārējā iekšējā tirgus ietekme uz viņu ikdienas dzīvi tiek vērtēta kā ļoti pozitīva. Apmēram 33% respondentu atzīst, ka ceļot šodien ir daudz vieglāk nekā pirms desmit gadiem. 75% no viņiem atbalsta pieaugošo konkurenci, kas radusies kopš iekšējā tirgus izveides, īpaši transporta, telekomunikāciju, banku un apdrošināšanās pakalpojumu jomā. 80% pilsoņu uzskata, ka ir palielinājies pieejamais preču klāsts, un 67% uzskata, ka ir uzlabojusies to kvalitāte. Tomēr tikai 41% tic tam, ka ir samazinājušās cenas. Tam ir savi iespējamie skaidrojumi. Pirmkārt, cenu atšķirība pēdējos desmit gados izlīdzinās un pietuvojas vidējām ES cenām. Tas, ka pozitīvi to uztver skandināvu valsts iedzīvotāji, ir izskaidrojams ar daudz augstākām preču cenām šajā reģionā. Otrs faktors, kas it kā tieši nav saistīts ar iekšējo tirgu, — Apvienotajā Karalistē nemainīgi stiprā angļu mārciņa padara importētās preces lētākas, kas izskaidro britu pozitīvo atbildi par preču vērtību samazināšanos. Treškārt, Īrijas iedzīvotāju negatīvā nostāja, iespējams, ir izskaidrojama ar relatīvi augsto inflāciju.

Vai ES pilsoņi izmanto iekšējā tirgus dotās iespējas

Pētījums norāda, ka 53% respondentu pilnīgi noteikti vai varbūt varētu doties uz kādu citu ES dalībvalsti, lai iegādātos preces un pakalpojumus tāpēc, ka tie ir labāki un lētāki. Tie, kas atbildēja, ka nevēlas vai varbūt nevēlētos doties uz citu ES dalībvalsti iepirkties, galvenokārt atrunājās ar ceļa izmaksām, valodas problēmām vai laika trūkumu.

Uz jautājumu “Vai jūs būtu gatavs studēt vai strādāt citā ES dalībvalstī” 6% atbildēja, ka to jau ir izdarījuši, 67% par to nekad nav domājuši, 15% domā to darīt nākotnē, bet 11% atbildēja, ka par to ir domājuši, tomēr beigās no šīs idejas atteikušies ģimenes, valodas barjeras, jaunas darba vietas sameklēšanas grūtību vai informācijas trūkuma dēļ.

Ko par iekšējo tirgu domā ES uzņēmēji

42% uzņēmēju uzskata, ka viņi ir pietiekami labi informēti par viņu kompānijas tiesībām iekšējā tirgū. 46% uzņēmēju uzskata, ka iekšējais tirgus ir radījis pozitīvu efektu uzņēmējdarbības attīstībā, bet 11% ir noskaņoti pretēji. Kompānijas no mazākām valstīm ir daudz pozitīvākas, to var skaidrot ar ne pārāk lielo vietējo patērētāju tirgu — tā, piemēram, 69% Īrijas un Grieķijas uzņēmēju iekšējo tirgu uztver pozitīvi. Tika novēroti arī izņēmumi, piemēram, pozitīvi iekšējo tirgu uztver 68% Itālijas uzņēmēju.

Jo lielāka kompānija, jo attieksme pret vienoto tirgu ir pozitīvāka: mazie uzņēmumi — 44%, vidējie — 55% lielie uzņēmumi — 67%.

No tām kompānijām, kas eksportē savus produktus vismaz uz piecām citām dalībvalstīm, 76% uzskata iekšējā tirgus izveidi par pozitīvu. Turklāt vairāk nekā 60% no viņiem uzskata, ka vienots tirgus labvēlīgi ietekmējis produkta eksporta iespējas, bet 37% uzņēmēju domā, ka, pateicoties iekšējam tirgum, ir palielinājusies viņu peļņa.

Uzņēmēji vēlas, lai iekšējais tirgus funkcionētu vēl labāk

Pavisam 83% mazo, 90% vidējo un vairāk nekā 92% lielo uzņēmumu uzsver, ka iekšējā tirgus funkcionalitātes uzlabošanai ir jābūt vienai no galvenajām ES prioritātēm nākotnē. Daudzi uzņēmēji uzskata, ka jānodrošina vēl taisnīgāki konkurences nosacījumi tirgus dalībniekiem un jāsaskaņo nacionālās nodokļu sistēmas.

Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā  Preses un informācijas nodaļa