Darbs uzlabojas, tomēr ne tik strauji, kā vēlamies

Iekšlietu ministrijas rīkotajā preses konferencē

Par pēdējo divu mēnešu darbu

Atskatoties uz divu mēnešu laikā paveikto, iekšlietu ministrs Māris Gulbis vakar, 15.janvārī, preses konferencē norādīja, ka lielākā daļa Iekšlietu ministrijas dienestu savu darbu ir uzlabojuši. “Varbūt ne tik strauji, kā es to vēlētos,” gan atzina ministrs, uzsverot, ka visos dienestos ir personāla politikas problēmas, līdz ar to izvirzīti konkrēti uzdevumi darbinieku profesionalitātes uzlabošanai un sistēmas attīrīšanās procesa sekmēšanai. Jau stājoties iekšlietu ministra amatā, M.Gulbis norādīja, ka konkrētu vērtējumu par sistēmas darbu dos pēc tam, kad būs iepazinies ar dienestu darbu, kura uzlabošanai ministrs deva divus mēnešus laika.

Kaut gan plānotās pārmaiņas Iekšlietu ministrijā nenorit tādā tempā, kā gribētos ministram, M.Gulbis norādīja uz tām Iekšlietu ministrijas struktūrām, ar kuru darbu viņš jau tagad ir apmierināts, – tā ir Drošības policija un speciālo uzdevumu vienība “Omega”, arī Organizētās noziedzības apkarošanas birojs un Liecinieku aizsardzības birojs. Arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbu iekšlietu ministrs uzskata par labu, ciktāl to pieļauj dienesta tehniskais aprīkojums.

Iekšlietu ministru neapmierina Ekonomikas policijas, Narkotiku apkarošanas biroja, Smago noziegumu apkarošanas koordinācijas pārvaldes un Rīgas galvenās policijas pārvaldes 12.nodaļas, kuras uzdevums ir automašīnu zādzību apkarošana, darbs. Sadarbībā ar jauno Iekšlietu ministrijas valsts sekretāru Juri Rekšņu ministrs iecerējis jau tuvākajā laikā uzlabot šo dienestu darbu. Jau šobrīd ministrs pastiprināti interesējas par iespējām būtiski palielināt automašīnu zādzību atklāšanu skaitu, izmantojot arī rietumvalstu pieredzi un moderno tehnoloģiju sasniegumus.

Par svarīgu un vajadzīgu iekšlietu ministrs uzskata arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darba uzlabošanu, uzsverot, ka pārvaldei ir jākļūst daudz mūsdienīgākai, jānodrošina iespējas izmantot elektronisko parakstu, iesniegumu un dokumentu elektronisko apriti. Kā paraugu M.Gulbis minēja Ceļu satiksmes drošības departamenta un Uzņēmumu reģistra darba organizāciju. Par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes prioritāti ministrs atzina personas apliecību ieviešanu.

Kā nepietiekamu un pilnveidojamu M.Gulbis vērtēja arī Valsts robežsardzes un Valsts policijas sadarbību, kuras trūkumi īpaši labi bijuši redzami, ministram apmeklējot Latvijas Ziemeļvidzemes reģionu — Valkas un Valmieras rajonu, kurus kā valsts robežrajonus iecienījuši kontrabandisti. Pēc M.Gulbja domām, sliktajā sadarbībā zināmā mērā vainojama arī “resoriskā greizsirdība”, taču Valsts robežsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš par trūkumiem informācijas apmaiņas nodrošināšanā esot informēts un solījis tos novērst.

Par samilzušu problēmu iekšlietu sistēmā M.Gulbis uzskata arī Policijas akadēmijas stratēģiju speciālistu sagatavošanā. Viņš norādīja, ka akadēmijas uzdevums ir nodrošināt ar jauniem, labi sagatavotiem kadriem iekšlietu sistēmu, nevis privāto un citus sektorus. Ministrija akadēmijas darba nodrošināšanai tērē 1,7 miljonus latu, tāpēc ministrs par pamatotu uzskata nepieciešamību pārskatīt ar studentiem noslēgtos līgumus un paredzēt, ka akadēmijas beidzējiem pēc augstskolas beigšanas zināms laiks obligāti jānostrādā iekšlietu sistēmā.

Par Iekšlietu ministrijā prioritāri veicamajiem darbiem M.Gulbis nosauca funkcionālā audita veikšanu un situācijas noskaidrošanu valsts austrumu robežas infrastruktūras izveidē.

Funkcionālā audita nepieciešamību ministrs skaidro ar vajadzību samazināt birokrātiju un novērst nelietderīgu ierēdņu darbošanos. Par nepieciešamu M.Gulbis atzina arī dienesta pārbaužu veikšanu, lai konstatētu atsevišķu amatpersonu nevalstisku rīcību vai bezdarbību.

Par veiksmīgākajiem tieši saviem kā ministra sasniegumiem M.Gulbis uzskata tā sauktā pašattīrīšanās procesa iekustināšanu, ar to domājot vairāku vadošu amatpersonu darbības izmeklēšanu, kam sekojusi gan atbrīvošana no amatiem, gan amatpersonu pašu aiziešana. Par otru svarīgu sasniegumu iekšlietu ministrs nosauca to, ka ir izdevies pārliecināt valdību par papildu resursu nepieciešamību, kā rezultātā valsts budžeta projektā ir paredzēta nauda iekšlietu sistēmas dienestu darbinieku algu paaugstināšanai. M.Gulbis izteica cerību, ka Saeima šo valdības ieceri atbalstīs un jau no 1.maija iekšlietu sistēmas darbinieku darba samaksa būs lielāka.

Savs skatījums uz padarīto un darāmo iekšlietu sistēmā bija arī jaunajam Iekšlietu ministrijas valsts sekretāram, bijušajam Valsts policijas priekšniekam Jurim Rekšņam. Viņš, pretēji ministram, nebija tik optimistiski noskaņots, raugoties uz problēmām un to risinājumiem, un atzina, ka, tikai divas dienas esot jaunajā amatā, jau ir paspējis apzināt 21 neatliekami risināmu jautājumu. No tiem kā svarīgāko J.Rekšņa minēja funkcionālā audita veikšanu ministrijā, jo tās iekšienē vērojama daudzu funkciju un dienestu dublēšanās. Valsts sekretārs uzskata, ka pēc audita būs iespējams optimizēt darbu un samazināt arī darbinieku skaitu ministrijā. Otra svarīgākā problēma, kurai risinājumu tiks mēģināts rast jau šonedēļ, ir valsts austrumu robežas izbūve, kur ir daudz neskaidrību un aizdomu par nelikumībām un nelietderīgu līdzekļu izlietojumu. Tāpat kā iekšlietu ministrs, arī ministrijas valsts sekretārs atzina, ka svarīgs darbs ir personāla politikas veidošana. J.Rekšņa uzsvēra, ka personāla politikas virzīšana notiks tikai pēc profesionāliem kritērijiem, jo jebkuru politisku principu ievērošana var dot tikai īslaicīgu efektu.

Par Valsts policijas priekšnieka amata kandidātu

Iekšlietu ministrs Māris Gulbis vakar preses konferencē nosauca arī kandidātu, kas tiks ieteikts valdībai apstiprināšanai Valsts policijas priekšnieka amatam. Tas ir Jānis Zaščirinskis, līdzšinējais Valsts policijas priekšnieka vietnieks, Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks, arī Valsts policijas priekšnieka vietas izpildītājs pēc iepriekšējā Valsts policijas priekšnieka Jura Rekšņas pārcelšanas Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra amatā. J.Rekšņa izteica atbalstu ministra izvēlei un atzīmēja, ka J.Zaščirinskim ir ļoti liela autoritāte policijas darbinieku vidū, kas varētu sekmēt policijas darba uzlabošanos.

Kā žurnālistiem paskaidroja M.Gulbis, Valsts policijas priekšnieka amatam bijis arī otrs kandidāts – Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks. Izvēli par labu J.Zaščirinskim noteikusi J.Reinika paša vēlme turpināt iesāktos darbus Drošības policijā, ko ministrs respektējis. Būtisks bijis arī apstāklis, ka atrast kandidatūru Kriminālpolicijas priekšnieka amatam, ko līdz šim ieņēma J.Zaščirinskis, būšot vieglāk nekā atrast piemērotu pretendentu Drošības policijas priekšnieka vietai, kas atbrīvotos pēc J.Reinika pāriešanas jaunā amatā.

Policijas pulkvedis Jānis Zaščirinskis ir dzimis 1952.gadā Jelgavā, beidzis Minskas augstāko milicijas skolu un PSRS Iekšlietu ministrijas akadēmiju. Dienesta gaitas Latvijas iekšlietu sistēmā sācis 1973.gadā. No 1988.gada līdz 2002.gada decembrim bijis Rīgas rajona Policijas pārvaldes priekšnieks, pēdējos divus mēnešus Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks un Valsts policijas priekšnieka vietnieks. Par priekšzīmīgu dienestu vairākkārt apbalvots, 1998.gadā viņam piešķirts IV šķiras Triju Zvaigžņu ordenis.

Par Drošības policijas priekšnieka vietnieka atestāciju

Vakardien tika veikta kārtējā atestācija Drošības policijas priekšnieka vietniekam Didzim Šmitiņam. Pēc Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra Jura Rekšņas sniegtās informācijas, atestācijas komisija atzina D.Šmitiņu par neatbilstošu ieņemamajam amatam. No dienesta iekšlietu sistēmā viņš atvaļināts netiek, bet D.Šmitiņš tiek pazemināts amatā un vairs nestrādās Drošības policijā. Kā atzina J.Rekšņa, viņš varētu ieņemt amatu kādā citā struktūrā.

Atestāciju saistībā ar dienesta izmeklēšanu, kas bija ierosināta pret D.Šmitiņu, Drošības policijas priekšnieka vietniekam noteica iekšlietu ministrs. Pēc dienesta pārbaudes par iespējamo interešu konfliktu, izmantojot uzņēmumam “Spektrs K” piederošo automašīnu, M.Gulbis izteica D.Šmitiņam rājienu. Dienesta pārbaudē atzīts, ka, izmantojot privātam uzņēmumam piederošu automašīnu, Drošības policijas priekšnieka vietnieks ir kaitējis iekšlietu sistēmas un Drošības policijas prestižam un tēlam sabiedrībā.

Iekšlietu ministrs M.Gulbis uz žurnālistu jautājumu, kāpēc D.Šmitiņš atzīts par nepiemērotu savam amatam, atbildēja, ka daļa šīs informācijas ir slepena, bet, kā viņš sapratis no atestācijas komisijas priekšsēdētāja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieka Raimonda Bluķa teiktā, D.Šmitiņš savus pārkāpumus nožēlojot un saprotot, ka ētikai jābūt ne tikai politiķiem un citām valsts amatpersonām, bet arī Drošības policijas pārstāvjiem. Tajā pašā laikā ministrs uzsvēra, ka atestācijas komisijas locekļu viedokļi par D.Šmitiņa atbilstību amatam dalījušies, jo Drošības policijas priekšnieka vietnieks paveicis arī daudz laba ar saviem tiešajiem pienākumiem saistītajā darbā.

Gan D.Šmitiņš, gan Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks ziņu aģentūrai LETA atzinuši, ka atestācija noritējusi korekti un ka komisijas lēmumu viņi respektēšot. D.Šmitiņš aģentūrai LETA teicis, ka vēl nav apradis ar jauno situāciju un detalizētākam atestācijas komisijas lēmuma komentāram viņam esot vajadzīgs laiks. D.Šmitiņš vēl nesniedza arī skaidru atbildi uz jautājumu par iekšlietu sistēmas struktūru atstāšanu vispār.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore