Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja lēmums Nr. 01/2003

Rīgā 2003. gada 14. janvārī

Par pārbaudes uzsākšanu attiecībā uz Polijas subsidēto cūku liemeņu importu Latvijā

1. Saskaņā ar LR likuma “Par aizsardzību pret subsidēto importu” 8. panta 2. daļu Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs (turpmāk — VITAB) nolemj uzsākt pārbaudi attiecībā uz Polijas subsidēto cūku liemeņu importu Latvijā, jo tā rīcībā ir sākotnēji pierādījumi par kompensējamas subsīdijas esamību un vietējo ražotāju zaudējumiem.

2. Ievērojot Latvijas un Polijas brīvās tirdzniecības līguma (“Latvijas Vēstnesis”, 14.11.1997., Nr. 298) 31. panta 1. daļu, Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija aicināja Polijas Republiku līdz 2003. gada 13. janvārim sniegt atbildi par konsultāciju iespējamību savstarpēji pieņemama rezultāta sasniegšanai. Tā kā minētajā datumā atbilde netika saņemta, VITAB uzskata, ka ir pamats atzīt, ka Latvijas puse ir ievērojusi Latvijas un Polijas brīvās tirdzniecības līguma 31. panta 1. daļas prasības, un VITAB ir tiesības uzsākt pārbaudi arī saskaņā ar Latvijas un Polijas brīvās tirdzniecības līguma 23. panta noteikumiem. Pārbaude uzskatāma par sāktu šā lēmuma pieņemšanas brīdī.

A. Sākotnējie pierādījumi par subsīdiju

3. Izvērtējot sākotnēji iegūtos pierādījumus, VITAB konstatēja, ka 2002. gada 11. jūnijā Polijas Ministru padome ar lēmumu Nr. 124/2002 apstiprināja Polijas Lauksaimniecības tirgus aģentūras Intervences programmu 2002. gadam (turpmāk — “LTA Intervences programma”).

4. LTA Intervences programmas II sadaļas 2. punktā tika noteiktas piemaksas summas lauksaimniecības produktu eksporta gadījumā, saskaņā ar kuru cūku pusliemeņu eksportam tika noteikta piemaksa kopsummā līdz 99 900 tūkstošiem Polijas zlotu. Minēto summu tika paredzēts izmaksāt līdz 25,9 tūkstošiem tonnu cūku pusliemeņu eksportam (LTA Intervences programmas III sadaļas 1. punkts (realizācijas izmaksas)).

5. No LTA Intervences programmas II sadaļas 2. punkta (b) atsauces ir secināms, ka piemaksa tiek piešķirta pēc eksporta operācijas veikšanas.

6. Sadalot piemaksas kopsummu uz cūku pusliemeņu daudzumu, ir secināms, ka piemaksa tika noteikta 3,857 Polijas zlotu jeb 0,593978 Latvijas latu (pēc Latvijas Bankas kursa 14.01.2003. (0.15400000)) uz vienu cūkgaļas kilogramu.

7. Polijas Lauksaimniecības tirgus aģentūra ir valsts aģentūra, kura ir pakļauta Polijas premjerministram un darbojas saskaņā ar 1990. gada 7. jūnija aktu par Lauksaimniecības tirgus aģentūru. Lauksaimniecības tirgus aģentūras uzdevums ir īstenot valstiskās lauksaimniecības politikas intervences pasākumus.

8. Ievērojot minēto, VITAB secina, ka Polijas LTA Intervences programmā paredzētā piemaksa ir eksporta subsīdija un ka tā tiek izmaksāta no valstiskas institūcijas budžeta, un tādējādi atbilst Pasaules tirdzniecības organizācijas (turpmāk — PTO) Līguma par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem 1.1. pantam un PTO Lauksaimniecības līguma 9. panta 1-a punktam.

9. Saskaņā ar PTO Lauksaimniecības līguma 13. pantu eksporta subsīdijas, kuras atbilst PTO Lauksaimniecības līguma V daļas prasībām, subsīdiju programmu ieviešanas periodā ir pakļautas kompensācijas pasākumiem, ja ir konstatēti zaudējumi vai to draudi vietējiem ražotājiem.

B. Pārbaudāmā prece

10. Pārbaudāmā prece ir svaigi, atdzesēti vai saldēti mājas šķirņu cūku kautķermeņi (liemeņi), bez iekšējiem orgāniem, ar galvu vai bez galvas, vai kautķermeņu (liemeņu) puses. Pārbaudāmā prece tiek klasificēta pēc Latvijas kombinētās nomenklatūras 0203 11 10 0. un 0203 21 10 0. koda.

11. Subsidētās pārbaudāmās preces eksportētājvalsts ir Polijas Republika.

C. Sākotnējo pierādījumu kopsavilkums par subsidēto importu un tā ietekmi uz vietējo ražošanu

12. Polijas izcelsmes cūkgaļas imports ir atstājis iespaidu uz cūku iepirkuma cenām Latvijas lopkautuvēs un gaļas pārstrādes uzņēmumu lopkautuvēs un līdz ar to — cenām, par kādām Latvijas vietējie cūku audzētāji var pārdot pārstrādei savu saražoto produkciju.

13. Atbilstoši LR Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk — CSP) datiem vidējās cūku iepirkuma cenas lopkautuvēs un gaļas pārstrādes uzņēmumu lopkautuvēs 2002. gada jūnijā bija 0,61 Ls/kg, jūlijā — 0,649 Ls/kg, augustā — 0,654 Ls/kg, septembrī — 0,64 Ls/kg un oktobrī — 0,599 Ls/kg.

14. No minētajiem datiem ir vērojams, ka jūnijā vidējās iepirkuma cenas salīdzinājumā ar maiju palielinājās par 6,82%, bet jūlijā — vēl par 6,22% salīdzinājumā ar jūniju. Šāds cenu kāpums, iespējams, varēja būt arī tirgus reakcija uz 2002. gada 1. jūlijā VITAB uzsākto pārbaudi attiecībā uz strauji pieaugošo cūku un cūkgaļas importu, kura tika sākta, pamatojoties uz 2002. gada 31. maijā VITAB saņemto Latvijas Cūku audzētāju asociācijas iesniegumu. 2002. gada augustā iepirkuma cenas atkal palielinājās, taču vidējais pieauguma apmērs salīdzinājumā ar jūliju bija neliels (0,77%).

15. Saskaņā ar LR Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes (turpmāk — VID GMP) muitas statistikas datiem 2002. gadā Polijas subsidētais pārbaudāmās preces imports Latvijā pirmo reizi ienāca jūlijā. Tā apjoms, salīdzinot ar kopējo pārbaudāmās preces importa apjomu Latvijā jūlijā, bija 11,78%, taču vidējā statistiskā vērtība — 0,63 Ls/kg. Šādā apjomā Polijas imports acīmredzot vēl nevarēja būtiski ietekmēt kopējo vidējo iepirkuma cenu palielinājumu jūlijā, turklāt pārbaudāmās preces importa kravas saskaņā ar VID GMP informāciju tika ievestas Latvijā mēneša beigās — laika posmā no 22. līdz 31. jūlijam.

16. Lielāko apjomu subsidētās pārbaudāmās preces imports no Polijas Latvijā sasniedza 2002. gada septembrī un oktobrī. Attiecībā pret pārējo pārbaudāmās preces importu Polijas izcelsmes preces veidoja: septembrī — 29,84%, oktobrī — 37,76%, bet Polijas imports attiecībā pret iepriekšējo mēnesi pieauga septembrī — par 564,94%, oktobrī — vēl par 40,5%.

17. Polijas izcelsmes pārbaudāmās preces importa vidējā statistiskā vērtība septembrī bija 0,53 Ls/kg un oktobrī — 0,54 Ls/kg. Šim laika posmam saskaņā ar LR CSP informāciju atbilst arī būtisks iepirkuma cenu pazeminājums Latvijā: septembrī — 1,68%, salīdzinot ar augustu, bet oktobrī jau par 6,84%, salīdzinot ar septembri. Turklāt šī iepirkuma cena septembrī bija par 13,92% zemāka nekā 2001. gada septembrī, cena oktobrī — par 20,66% zemāka nekā 2001. gada oktobrī.

18. Polijas importa pieaugums un vērtība būtiski neietekmēja Latvijas kopējo importa apjomu no citām valstīm. Laika posmā no 2002. gada jūnija līdz oktobrim kopējais līdzīgās preces importa apjoms ir vienmērīgi pieaudzis Polijas importa ietekmē, taču nav atstājis būtisku iespaidu uz importa apjomu no citām valstīm.

19. Importa apjoms no citām valstīm, izņemot Poliju, samazinājās septembrī — par 1,47% un oktobrī — par 1,58%, taču šis samazinājums bija nebūtisks, jo septembrī tas veidoja tikai 4,45% no Polijas importa palielinājuma, bet oktobrī — 8,53%. Ja arī citu valstu izcelsmes importa samazinājums būtu noticis Polijas importa ietekmē, ir secināms, ka lielākā Polijas importa daļa tomēr ir ietekmējusi vietējos ražotājus.

20. Polijas subsidētā importa pieaugums un zemās (izdevīgās) cenas ir ietekmējušas cūku iepirkuma apjomu no vietējiem ražotājiem. Tā, atbilstoši LR CSP datiem, 2002. gada jūnijā lopkautuvju un gaļas pārstrādes uzņēmumu lopkautuvju iepirkto cūku apjoms pēc svara bija par 4,66% lielāks nekā maijā, bet jūlijā — par 17,48% lielāks nekā jūnijā, taču augustā un septembrī — samazinājās attiecīgi par 9% un 28,5%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi. Dati par oktobri lēmuma pieņemšanas brīdī vēl nav pieejami.

21. Izmantojot 61 vietējā cūkgaļas ražotāja VITAB sniegtos datus, kas tika iegūti VITAB 2002. gada 1. jūlijā uzsāktās pārbaudes gaitā pret cūku un atsevišķu cūkgaļas produktu importu pieaugošos apmēros, vidējā cūkgaļas ražošanas pašizmaksa dzīvmasā ir vidēji 0,67 Ls/kg. Izmantojot gaļas iznākuma koeficientu (0,68) un pārrēķinot cūkgaļas dzīvsvara pašizmaksu kautsvarā, tiek iegūts, ka viena cūkgaļas kautsvara kilograma pašizmaksa ir vidēji Ls 0,99. No Polijas importētās gaļas vidējā statistiskā vērtība kopš 2002. gada jūnija līdz oktobrim ir 0,55 Ls/kg. Pastāvot šādai cenu starpībai, ir izdevīgāk iepirkt importēto cūkgaļu, tā rezultātā savukārt samazinās pieprasījums pēc vietējās cūkgaļas un samazinās vietējās cūkgaļas iepirkuma cenas.

Līdzīgās preces patēriņš Latvijā un subsidētā importa iespaids

22. Tā kā statistiskie dati par 2002. gada 2. pusgadu vēl nav pieejami, aprēķinos tika izmantoti dati par 1. pusgadu kā tuvākā pieejamā informācija.

23. Tika aprēķināts, ka līdzīgās preces aptuvenais patēriņš Latvijas tirgū 2002. gada 1. pusgadā bija 21 330 521.82 kg. Aprēķins tika veikts šādā veidā:

— saskaitot vietējo ražotāju saražoto cūkgaļu dzīvsvarā ar dzīvsvara cūku importu un atņemot dzīvsvara cūku eksportu (Kombinētās nomenklatūras 010392110. un 010392190. kods) 2002. gada 1. pusgadā,

— šo rezultātu pārrēķinot pēc kautsvara koeficienta ‘0,68’, lai iegūtu datus pārbaudāmās preces izteiksmē,

— un pieskaitot importu un atskaitot eksportu zem Kombinētās nomenklatūras 0203. koda (izņemot 02031190., 02031290., 02031990., 02032190., 02032290., 02032990. kodu) 2002. gada 1. pusgadā.

24. Pamatojoties uz šiem datiem, ir pieņemams, ka Polijas subsidētā importa daļa Latvijas patēriņā pēdējos sešos mēnešos pirms pārbaudes uzsākšanas, par kuriem ir pieejami dati (no 2002. gada 1. maija līdz 31. oktobrim) ir 3,87%.

25. Vidējais viena mēneša līdzīgās preces apjoms Latvijā ir (2002. gada 1. pusgada kopsummu dalot ar ‘6’) ir aptuveni 3 555 086,97 kg. Salīdzinot ar šiem datiem, Polijas subsidētā importa attiecība pret līdzīgās preces apjomu Latvijā jūlijā bija 3,03%, augustā 1,19%, septembrī 7,91%, bet oktobrī jau 11,12%.

Līdzīgās preces ražošanas apjoms Latvijā

un subsidētā importa attiecība

Latvijas vietējās cūkgaļas ražošanas apjoms dzīvmasā, atbilstoši CSP datiem, par 2002. gada 1. pusgadu (dati par 2. pusgadu lēmuma pieņemšanas brīdī nav pieejami) bija 19 895 000 kg. Pārrēķinot šo apjomu saražotajos liemeņos pēc koeficienta ‘0,68’, ir secināms, ka vietējās līdzīgās preces ražošanas apjoms 2002. gada 1. pusgadā bija 13 528 600 kg. Attiecinot šos datus par vietējo ražošanu uz sešu mēnešu periodu no 2002. gada 1. maija līdz 31. oktobrim, secināms, ka Polijas subsidētā importa attiecība pret Latvijā saražoto cūkgaļas daudzumu ir 6,11%.

26. Laika posmā no 1. jūnija Polijas subsidētā importa attiecība pret Latvijā vidēji 2002. gada 1. pusgada mēnesī saražoto cūkgaļas daudzumu (2002. gada 1. pusgada kopsummu dalot ar ‘6’) ir pastāvīgi pieaugusi: jūlijā tā bija 4,78%, augustā — 1,88%, septembrī — 12,47%, bet oktobrī — 17,53%.

D. Informācija un norādījumi ieinteresētajām pusēm par turpmāko procedūru

I. Procedūra subsīdijas un zaudējumu faktu konstatēšanai

(1) Anketas

27. Nolūkā iegūt pārbaudei nepieciešamo informāciju, VITAB izsūtīs anketas Latvijas vietējiem ražotājiem, VITAB zināmajiem importētājiem, Polijas valdībai un zināmajiem eksportētājiem (ražotājiem). Tāpat tiks nosūtīta anketa vietējo ražotāju asociācijai. Polijas valdība tiks informēta par VITAB zināmo eksportētāju identitātēm un tai tiks nosūtīta anketas kopija.

28. Eksportētāji un importētāji tiek aicināti sazināties ar VITAB, lai noskaidrotu, vai viņi VITAB ir zināmi vai nav, un pēdējā gadījumā pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk par 15 dienām pēc šā lēmuma publicēšanas LR oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, jo arī viņi ir pakļauti šā lēmuma 33. punktā noteiktajam termiņam, pieprasīt anketas kopiju. Anketas pieprasījums ir jāveic rakstiski, to nosūtot uz norādīto VITAB adresi, un šādā pieprasījumā ir jāuzrāda ieinteresētās puses vārds/nosaukums, adrese, telefona un faksa numurs.

(2) Informācijas vākšana un pušu uzklausīšana

29. Visas ieinteresētās puses, kuras ir pierādījušas, ka pārbaudes iznākums varētu iespaidot to intereses, ar šo tiek aicinātas darīt zināmus savus argumentus un iesniegt tiem pierādījumus.

30. VITAB var rīkot ieinteresēto pušu uzklausīšanu gadījumā, ja tās norādītajā termiņā iesniegs rakstisku lūgumu par uzklausīšanas sarīkošanu un apliecinās, ka tām ir iemesls tikt uzklausītām saskaņā ar likuma “Par aizsardzību pret subsidēto importu” 18. pantu.

(3) Pārbaudes periods

31. Par pārbaudes periodu subsīdijas fakta konstatēšanai tiks izmantots laika posms no 2002. gada 1. jūnija līdz 2002. gada 31. decembrim.

II. Valsts intereses

32. Saskaņā ar likuma “Par aizsardzību pret subsidēto importu” 36. pantu un lai nodrošinātu pamatota lēmuma pieņemšanu gadījumā, ja subsīdijas un zaudējumu fakti pārbaudes laikā tiktu apstiprināti, visas ieinteresētās puses tiek aicinātas šajā lēmumā noteiktajā termiņā iesniegt VITAB informāciju attiecībā uz apsvērumu, vai kompensācijas pasākumu piemērošana ir valsts interesēs. Iesniegtā informācija tiks ņemta vērā tikai tajā gadījumā, ja tā tiks apstiprināta ar faktiskiem pierādījumiem.

III. Termiņi un sazināšanās ar VITAB

(1) Vispārējie termiņi

33. Ieinteresētajām pusēm, kuras vēlas, lai viņu argumenti tiktu ņemti vērā pārbaudes laikā, ir jādara sevi zināmas VITAB un rakstiski jāiesniedz savi argumenti un informācija 30 dienu laikā no šā lēmuma publicēšanas LR oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Šajā pašā termiņā ieinteresētās puses var lūgt VITAB sarīkot uzklausīšanu. Sazināties ar VITAB bez kavēšanās un uz norādīto adresi ir tikai šo pušu interesēs.

(2) VITAB adrese

Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs

Mazā Monētu iela 3

Rīga, LV 1050

Telefons: + 371 7814295, fakss: + 371 7814294

IV. Nesadarbošanās sekas

34. Gadījumos, kad ieinteresētā puse atsakās sniegt vai jebkādā veidā citādi traucē VITAB iegūt pārbaudei nepieciešamo informāciju noteiktajos termiņos, vai būtiski kavē pārbaudes veikšanu, — pagaidu vai galīgais lēmums, negatīvs vai pozitīvs, var tikt pieņemts saskaņā ar likuma “Par aizsardzību pret subsidēto importu” 19. pantu, balstoties uz pieejamo informāciju un VITAB lēmumu par pārbaudes uzsākšanu.

Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja direktore A. Tjuša