Likumprojekts
Grozījumi Civilprocesa likumā
Saeimas dok.Nr.1971; likumprojekts Nr.568
Tieslietu ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta 2000.gada 16.maija sēdē
akceptēts (prot.Nr.23, 13.§) un 18.maijā iesniegts Saeimas izskatīšanai
Izdarīt Civilprocesa likumā šādus grozījumus:
1. Papildināt 205.panta pirmo daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:
"8) lietās par adopcijas apstiprināšanu."
2. Papildināt 261.pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:
"(3) Pēc pieteicēja vai bērna vecāku lūguma tiesa veic nepieciešamos pasākumus, lai pieteicējs vai adoptējamā bērna vecāki lietas izskatīšanas procesā neuzzinātu viens otra identitāti.
(4) Ja adoptētājs mirst, līdz tiesa adopciju apstiprinājusi, tas nav par šķērsli tās apstiprināšanai, bet, ja pirms apstiprināšanas mirst adoptējamais, lieta izbeidzama."
3. 262. pantā:
papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Bērna bijušajiem vecākiem tiesa izsniedz izrakstu no sprieduma, kurā nav norādītas ziņas par adoptētāju.";
uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par ceturto daļu.
Par likumprojektiem
1. Kādēļ likums ir vajadzīgs: a) pašreizējā situācija; b) likumprojekta koncepcija.
2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību: a) tautsaimniecības konkurētspēju; b) eksporta attīstību; c) nodarbinātību; d) investīciju pieplūdi; e) uzņēmējdarbību; f) vidi.
3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu: a) vai valsts budžetā prognozējami neparedzēti izdevumi; b) vai samazināsies vai palielināsies valsts budžeta ienākumi; c) nākamajos piecos gados samazināsies vai palielināsies budžeta ienākumi.
4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu, un vai nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos?
5. Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām? a) atbilstība saistībām pret Eiropas Savienību; b) atbilstība Eiropas Kopienu tiesībām attiecīgajā nozarē; c) atbilstība saistībām ar Pasaules tirdzniecības organizāciju; d) atbilstība citām Latvijas starptautiskajām saistībām.
6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde: a) kā tiks nodrošināta likuma izpilde no valsts puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas; b) kā tiks nodrošināta kontrole no indivīda puses — kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.
Par likumprojektu "Grozījumi Civillikumā"
1. 2000.gada 16.martā Saeima pieņēma Eiropas Konvenciju par bērnu adopciju.
Spēkā esošā Civillikuma ģimenes tiesību daļa visumā atbilst Eiropas Konvencijai par bērnu adopciju.
Tomēr, ievērojot to, ka Latvija pievienojas iepriekš minētajai konvencijai bez atrunām, ir jāpieņem normas, kas, noteic, ka māte piekrišanu sava bērna adopcijai nevar dot agrāk kā sešas nedēļas pēc dzemdībām. Vienlaikus tika izdarīti arī vairāki labojumi, kas sakārto un precizē Civillikuma (atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļa stājās spēkā 1993.gada 1.septembrī un nosaka adopcijas tiesiskos pamatus) ietvertās tiesību normas attiecībā uz adopciju atbilstoši mūsdienu prasībām. Piemēram, 170.pantā noteiktais par sava ārlaulības bērna adopciju, līdz ar iespēju atzīt paternitāti, zaudējis savu nozīmi.
2. Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Likumprojekts šo jomu neskar.
4 . Vienlaikus nepieciešams pieņemt: likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā"; likumprojektu "Grozījumi likumā "Par bāriņtiesām un pagasttiesām""; kā arī Adopcijas noteikumus, kas noteiktu jaunu adopcijas kārtību, atbilstošu gan ANO Bērnu tiesību konvencijai, gan 1967.gada 24.aprīļa Eiropas Konvencijai par bērnu adopciju, gan Latvijas valsts noslēgtajiem divpusējiem tiesiskās palīdzības līgumiem, kas nosaka bērnu tiesību aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijā.
Iepriekš minētie normatīvo aktu projekti tiek iesniegti vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi Civillikumā".
5. a) likumprojekts šo jomu neskar; b) likumprojekts šo jomu neskar; c) likumprojekts šo jomu neskar; d) likumprojekts atbilst gan ANO Bērnu tiesību konvencijai, gan 1967.gada 24.aprīļa Eiropas Konvencijai par bērnu adopciju, gan Latvijas valsts noslēgtajiem divpusējiem tiesiskās palīdzības līgumiem.
6. a) likuma izpildei nav nepieciešams ne radīt jaunas valsts institūcijas, ne arī paplašināt esošo funkcijas; b) likumprojekts indivīda tiesības neierobežo.
Par likumprojektu "Grozījumi likumā
"Par bāriņtiesām un pagasttiesām"
1. Likumā "Par bāriņtiesām un pagasttiesām" attiecībā uz adopciju noteiktais visumā atbilst mūsdienu prasībām, ANO bērnu tiesību konvencijai un 1967.gada 24.aprīļa Eiropas Konvencijai par bērnu adopciju. Likumprojekts nepieciešams, lai sakārtotu un precizētu likumā "Par bāriņtiesām un pagasttiesām" ietvertās tiesību normas attiecībā uz adopciju. Likumprojektā ietvertas normas, kas palielina bāriņtiesu (pagasttiesu) lomu; nosaka bāriņtiesu (pagasttiesu) kompetenci adopcijas pieteikumu pieņemšanā; paredz, ka adoptējot brāļi un māsas nav šķirami.
2. Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Vienlaikus nepieciešams pieņemt: likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā"; likumprojektu "Grozījumi Civillikumā"; kā arī Adopcijas noteikumus, kas noteiktu jaunu adopcijas kārtību, atbilstošu gan ANO Bērnu tiesību konvencijai, gan 1967.gada 24.aprīļa Eiropas Konvencijai par bērnu adopciju, gan Latvijas valsts noslēgtajiem divpusējiem tiesiskās palīdzības līgumiem, kas nosaka bērnu tiesību aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijā.
Iepriekš minētie normatīvo aktu projekti tiek iesniegti vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par bāriņtiesām un pagasttiesām""
5. a) likumprojekts šo jomu neskar; b) likumprojekts šo jomu neskar; c) likumprojekts šo jomu neskar; d) likumprojekts atbilst gan ANO Bērnu tiesību konvencijai, gan 1967.gada 24.aprīļa Eiropas Konvencijai par bērnu adopciju, gan Latvijas valsts noslēgtajiem divpusējiem tiesiskās palīdzības līgumiem.
6. a) likuma izpildei nav nepieciešams ne radīt jaunas valsts institūcijas, ne arī paplašināt esošo funkcijas; b) likumprojekts indivīda tiesības neierobežo.
Par likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā"
1. 2000.gada 16.martā Saeima pieņēma Eiropas Konvenciju par bērnu adopciju.Ievērojot to, ka Latvija pievienojas iepriekš minētajai konvencijai bez atrunām, ir jāpieņem normas, kas dod iespēju pilnīgi nodibināt adopciju, neatklājot bērna ģimenei adoptētāja identitāti.
Spēkā esošais Civilprocesa likums visumā atbilst Eiropas Konvencijai par bērnu adopciju.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 261.pantu tiesai, izskatot lietu par adopcijas apstiprināšanu, ir jāpieaicina arī bērna vecāki, no kuriem nepieciešams saņemt piekrišanu adopcijai. Tagad tiesu praksē lietas izskatīšana notiek vienā zālē, līdz ar to adoptētājam un bērna vecākiem ir iespējama saskarsme, kā arī bērna vecāku rīcībā nonāk informācija par adoptētājiem. Tas savukārt var radīt situāciju, ka bērna bioloģiskie vecāki iejaucas jaunās ģimenes attiecībās un pat traucē to.
Likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā" nepieciešams, lai atbilstoši Eiropas Konvencijai par bērnu adopciju precizētu Civilprocesa likumā ietvertās tiesību normas attiecībā uz adopciju.
2. Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Vienlaikus nepieciešams pieņemt: likumprojektu "Grozījumi Civillikumā"; likumprojektu "Grozījumi likumā "Par bāriņtiesām un pagasttiesām""; kā arī Adopcijas noteikumus, kas noteiktu jaunu adopcijas kārtību, atbilstošu gan ANO Bērnu tiesību konvencijai, gan 1967.gada 24.aprīļa Eiropas Konvencijai par bērnu adopciju, gan Latvijas valsts noslēgtajiem divpusējiem tiesiskās palīdzības līgumiem, kas nosaka bērnu tiesību aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijā.
Iepriekš minētie normatīvo aktu projekti tiek iesniegti vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā".
5. a) likumprojekts šo jomu neskar; b) likumprojekts šo jomu neskar; c) likumprojekts šo jomu neskar; d) likumprojekts atbilst gan ANO Bērnu tiesību konvencijai, gan 1967.gada 24.aprīļa Eiropas Konvencijai par bērnu adopciju, gan Latvijas valsts noslēgtajiem divpusējiem tiesiskās palīdzības līgumiem.
6. a) Likuma izpildei nav nepieciešams ne radīt jaunas valsts institūcijas, ne arī paplašināt esošo funkcijas; b) Likumprojekts indivīda tiesības neierobežo.
Tieslietu ministrs V.Birkavs