Par ģeopolitikas ietekmi uz Latviju

“Parex Asset Management” prezidents Guntars Vītols:

Jauns karš Tuvajos Austrumos šķiet neizbēgams. Arī finanšu pasaule šo iespēju uzskata par visai reālu, par ko liecina zelta cenas straujais kāpums, dolāra pavājināšanās un pieaugošās naftas cenas. Kā saspīlējums Irākā var ietekmēt Latviju? Galvenais ietekmes avots ir naftas cenu svārstības. Irāka un nafta ir nesaraujami jēdzieni. Irāka ietilpst pasaules lielāko naftas ieguvēju desmitniekā un ir viena no arābu valstīm, no kuru rīcības tradicionāli ir bijis atkarīgs pasaules naftas tirgus stāvoklis un benzīna cena tuvākajā uzpildes stacijā.

Plaši izplatīts ir uzskats, ka kara draudu noteikts naftas un tās produktu cenas pieaugums var aizkavēt pašlaik jau tā vārgos atveseļošanās procesus Amerikā un galvenais - Eiropā, un tas varētu negatīvi atsaukties arī uz Latviju, kuras galvenais eksporta tirgus ir ES valstis. Tomēr raksturot Latvijas perspektīvas kā draudīgas būtu pārsteidzīgi. Latvijas ekonomisko ekspansiju pēdējo gadu laikā ir sekmējis galvenokārt spēcīgs iekšējais pieprasījums, par ko varam pateikties Latvijā valdošajam kredītu bumam. Kamēr Amerika un Eiropa turpina cīnīties ar savām ekonomiskajām problēmām, procentu likmes saglabājas zemas un Latvijas ekonomika no tā turpinās gūt patiesi milzīgu atbalstu. Agrāk mēs tik ļoti gaidījām ārvalstu investīcijas, bet šobrīd tās ar uzviju atsver lētie pašmāju kredīti.

Eksporta noieta tirgus problēmas Rietumeiropā neapšaubāmi ir šķērslis mūsu eksporta attīstībai. Tajā pašā laikā Latvijas veiksmes vai neveiksmes eksportā vairāk nosaka konkurētspējīgu produktu trūkums. Mūsu eksporta kapacitāte ir tik neliela, ka ekonomiskas svārstībām nav būtiskas ietekmes uz pieprasījumu pēc mūsu produkcijas.

Papildu faktors ir tas, ka ģeopolitiskie satraukumi pašlaik strādā par sliktu Amerikas dolāram, veicinot eiro vērtības kāpumu. Pateicoties lata piesaistei SDR valūtu grozam, līdz ar eiro nostiprināšanos ceļas arī eiro cena latu izteiksmē. Tas savukārt veicina Latvijas eksporta preču konkurētspēju eirozonas valstīs.

Nevar aizmirst, ka līdz ar naftas cenām augšup ir kāpušas kurināmā un degvielas cenas. Jau šobrīd lielākie degvielas tirgotāji Latvijā paaugstina degvielas cenas. Jāsaka gan, ka šis kāpums ir tikai neliela daļa no tā degvielas cenu pieauguma, ko mums turpinās nodrošināt akcīzes nodokļa pakāpeniska paaugstināšana.

Visbeidzot par naftas tranzītu. Pagājušajā gadā notikušo naftas cenu kāpumu steidza izmantot Krievija, kura pakāpeniski palielināja savus naftas ieguves apjomus, apsteidzot Saūda Arābiju un tādējādi kļūstot par lielāko naftas ražotāju pasaulē. Krievu naftas eksporta palielinājumu daudzi saistīja ar cerībām uz pieaugošiem naftas tranzīta apjomiem caur Ventspili. Un laikam jau pareizi cerēja, tikai sabojāt jau var arī ļoti labas lietas.

Pašlaik ir skaidri redzams, ka Ventspils un līdz ar to Latvijas naftas tranzīta nozares problēma slēpjas nevis fundamentālos, ārējos apstākļos, bet gan VN vadības, atsevišķu personāliju nespējā atrast kontaktu ar Krievijas kompāniju “Transņeftj”. Daļēji par krīzi naftas pārkraušanas jomā jāpateicas pašapmierinātības garam, kāds caurvij VN pārstāvju komentārus, piemēram, saistībā ar Primorskas termināla atvēršanu. Arī naftas piegāžu apturēšana nenokrita no gaisa, bet par šo problēmu Latvijas naftas autoritātes arī tagad izsakās pārsteidzoši vienaldzīgi, it kā nekas traks nav noticis. Tā vai citādi, mēs šodien nevaram baudīt augļus, kurus varēja atnest Krievijas ekspansīvā naftas ieguves politika, īpaši jau kontekstā ar Irākas konfliktu.

“DIENAS BIZNESS”; pēc G. Vītola raksta “Kā kara draudi ietekmē Latviju?”