Ar Zinātņu akadēmijas atzinību par devumu zinātnei un sabiedrībai

Piešķirtas 2003. gada Latvijas Zinātņu akadēmijas vārdbalvas

Katru gadu Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) izvērtē tos zinātniekus, kuru ieguldījums devis ko jaunu un paliekošu zinātnei, praksei, mācību procesam — devumu sabiedrībai un Latvijas vārda spožumam Latvijā un pasaulē. Tiek piešķirtas LZA vārdbalvas, kuras nosauktas izcilu zinātnieku vārdos un kuru piešķiršana katram laureātam nozīmē atzinību savā nozarē. Šis ir vairāk morālais, nevis materiālais pagodinājums, turklāt pēdējais mēdz būt visai simbolisks. Pēc apstiprināšanas LZA 14. janvāra Senāta sēdē kļuva zināmi šā gada laureāti.

Izcilā fiziķa Edgara Siliņa (1927—1998) balvu ieguva Dr. habil. phys. LZA korespondētājloceklis Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks Linards Skuja par darbu kopu „Punktdefektu optiskās īpašības stiklveida silīcija dioksīdā”. Profesors L. Skuja ir pētnieks ar pasaules pieredzi — viņš strādājis daudzās pasaules universitātēs un pētniecības centros. Arī atzītais darbs izstrādāts kopā ar LU Cietvielu fizikas institūta kolēģiem un sadarbībā ar Vācijas Federālo fizikas un standartu institūtu Braunšveigā, kā arī ar Tokijas Tehnoloģisko institūtu. Darbu cikls veltīts punktdefektu dabas, mikroskopiskās struktūras, optisko īpašību un ģenerācijas procesu noskaidrošanai silīcija dioksīdā un tam radnieciskajos stiklveida materiālos. Tam mūsdienās ir daudzveidīga lietojuma nozīme, jo stiklveida silīcija dioksīds ir galvenais optiskais materiāls veselā virknē moderno optoelektronisko pielietojumu: optiskajiem gaismas vadiem, optiskajiem elementiem spektra ultravioletajai daļai, augstas jaudas lāzeru optikai un pret radiāciju izturīgiem elementiem.

Ķīmiķa organiķa akadēmiķa Gustava Vanaga (1891—1965) balvu ieguva LZA īstenais loceklis Dr. habil. chem. profesors Ivars Kalviņš par darbu ciklu „Bioaktīvu mazmolekulāro NO-induktoru un donoru sintēze un izpēte”. Tajā ir 23 zinātniski raksti un 25 patenti, darbi veltīti mērķtiecīgai tādu mazmolekulāru bioloģiski aktīvu savienojumu sintēzei un izpētei, kas paredzēti medicīnisko preparātu izstrādei. Darbs vainagojies ar jaunu bioloģiski aktīvu savienojumu atklāšanu, sintezētas vairāk nekā 600 jaunas vielas, no kurām atlasīti jauni potenciāli zāļu vielu kandidāti sirds–asinsvadu, centrālās nervu sistēmas un ļaundabīgo audzēju ārstēšanai. Piemēram, medicīnisko preparātu “Mildronāts”, kuru ražo a/s “Grindeks”, mēs jau esam pieņēmuši un atzinīgi novērtējuši. Starptautisko atzinību I. Kalviņam un viņa līdzstrādniekiem dod auglīgā sadarbība ar Merz+Co Frankfurtē (Vācija) un Melacure Therapeutics AB Upsalā (Zviedrija) — firmām, kuras ieguldījušas līdzekļus jaunu modernu laboratoriju izveidošanā Latvijas Organiskās sintēzes institūtā.

Akadēmiķa ķīmiķa un koksnes pētnieka, mežzinātnieka Arvīda Kalniņa (1894—1981) balvu piešķīra Dr. habil. chem. profesoram Ģirtam Zaķim par daudzu gadu zinātniskās pētniecības darbu “Lignīna modeļvielu sintēze, lignīna un to modifikācijas produktu ķīmiskā funkcionālā analīze”. Profesora darbi apkopoti četrās grāmatās, viņa metodes tiek iekļautas ārzemju augstskolu mācību programmās. Lignīns, dabā otrs izplatītākais biopolimērs (pēc celulozes), jāiekļauj tautsaimnieciskā apritē, un to ļauj analītika un struktūras izvērtēšana. Šādu domu par koksnes komplekso izmantošanu savulaik pauda arī akadēmiķis A. Kalniņš.

Pauļa Lejiņa (1883—1959), pirmā LZA prezidenta, izcilā lauksaimniecības zinātnieka, lopkopības speciālista, vārdā nosaukto balvu šogad, P. Lejiņa 120. jubilejas gadā, LZA un Latvijas Lauksaimniecības un mežu zinātņu akadēmija piešķīra diviem zinātniekiem. Par darbu ciklu „Riska faktoru apzināšana un to novēršanas zinātniskā pamatojuma izstrāde kvalitatīvas dzīvnieku valsts produkcijas ieguvei” balvu saņems LZA īstenais loceklis Dr. habil. agr., Dr. med. vet. profesors Aleksandrs Jemeļjanovs. Tās ir vairāku gadu desmitu garumā izstrādātās atziņas un zinātniski pamatotas rekomendācijas pareizam produktu “ceļam no lauka līdz patērētāja galdam”.

Otru P. Lejiņa balvu ieguva Dr. agr. Raimonds Baltakmens par mūža devumu Latvijas lopkopības attīstībā un par grāmatu „Latvietis un viņa zirgs”. Šo darbu dēvē par enciklopēdisku monogrāfiju, kura pēc kultūrvēsturiskā dziļuma un hipoloģiskā diapazona var pretendēt uz unikāla pētījuma lomu pasaules literatūras mērogā.

Vēsturnieka, tiesību zinātnieka un rakstnieka Arveda Švābes (1888—1959) balva tika piešķirta LU Latvijas vēstures institūta nodaļas vadītājai Dr. hist. Irēnei Šneiderei par darbu kopu, kas tapusi vairāku gadu arhīvu studiju rezultātā un veltīta padomju režīma problēmu analīzei pēckara Latvijā. Šajā kopā ietilpst dokumentu krājums “Latvija padomju režīma varā: 1945—1986” un deviņi zinātniskie raksti par līdz šim mazpētītām, bet ļoti aktuālām tēmām. Līdz ar to pētniece ieviesusi zinātniskajā literatūrā jaunas atziņas un jaunus vēstures avotus.

Latviešu dzejnieka Viļa Plūdoņa (1874—1940) vārdbalvu ieguva LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Dr. philol. Ingūna Daukste-Silasproģe par monogrāfiju „Latviešu literārā dzīve un latviešu literatūra bēgļu gados Vācijā (1944—1950)”. Tas ir fundamentāls pētījums, kurā uz bagātīgu arhīva un periodikas studiju pamata apkopots unikāls materiāls par būtiskām literārās dzīves parādībām bēgļu nometnēs Vācijā. Paši bēgļi, kuru vidū bija daudzi mākslinieki, literāti, aktieri, mūziķi, centās saglabāt un radīt latvisku vidi. Šī grāmata ir jauna lappuse Latvijas kultūras dzīves vēsturē.

Savas balvas un pateicības vārdus laureāti saņems LZA pavasara pilnsapulcē aprīlī. Un novēlējumus turpināt savu darbu mūsu sabiedrības un Latvijas labā. Iepriecinoši, ka šajā reizē atzinību par pirmajiem soļiem zinātnē saņems arī jaunie pētnieki. Zinātnē nedrīkst apstāties.

Ilga Tālberga — “Latvijas Vēstnesim”