Kad visi brauc, bet kas un cik daudz maksā

Par transportlīdzekļu ikgadējās nodevas maksāšanas kārtību

Likuma „Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu” norma, kas ir spēkā no šā gada 1.janvāra, paredz, ka tiem transportlīdzekļu īpašniekiem, kuri nav samaksājuši transportlīdzekļu ikgadējo nodevu par iepriekšējo gadu, tā jāmaksā gan par esošo, gan aizvadīto gadu. Tas nozīmē, ka vairs nebūs iespējams izvairīties no transportlīdzekļu ikgadējās nodevas nemaksāšanas, kas bija īpaši populāra to autoīpašnieku vidū, kuriem auto tehniskā apskate bija jāveic gada nogalē. Šādos gadījumos laiks nereti tika novilcināts līdz jaunajam gadam, par iepriekšējo gadu nodevu tā arī nesamaksājot.

Visa nauda, kas tiek iekasēta transportlīdzekļu ikgadējās nodevas veidā, nonāk Valsts autoceļu fondā un tiek izmantota Latvijas ceļu uzturēšanai. 2002.gadā kopumā nodevas veidā tika iekasēti 11,92 miljoni latu, kas ir par 3,26 miljoniem latu vairāk nekā 2001.gadā un par aptuveni 1,2 miljoniem vairāk, nekā bija prognozēts (2002.gada prognoze – 10,7 miljoni latu). Kā vakar, 16.janvārī, Satiksmes ministrijas rīkotajā preses konferencē žurnālistiem skaidroja Latvijas Autoceļu direkcijas Valsts autoceļu fonda daļas vadītājs Vilnis Millers, 2002.gada 1.janvārī sāka darboties likuma „Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu” jaunā redakcija, kas atsevišķiem transportlīdzekļiem noteica pat 1,5 reizes lielāku ikgadējās nodevas apmēru. Aprēķinot kopējo nodevas summas prognozi, esot bijis grūti paredzēt, kā jaunās nodevas likmes iespaidos plānotos ieņēmumus. Taču, kā rāda fakti, nodevas likmju pieaugums maksātāju skaitu nav būtiski samazinājis, kaut zināmas bažas par to ir bijušas, un Valsts autoceļu fondā ir ieplūdis pat vairāk naudas, nekā plānots. 30 procenti no šiem līdzekļiem atbilstoši likumam nonāk pašvaldību rīcībā to teritorijās esošo ceļu uzturēšanai, 70 procenti paliek Valsts autoceļu fondā. Par 2002.gadā iegūto papildu naudu nomainītas informācijas un virzienu rādītāju zīmes uz valsts galvenajiem autoceļiem Rīgas – Ventspils virzienā un daļā 1. šķiras autoceļu, veikts ceļu melno segumu remonts.

Jau norādīts, ka ne visi transportlīdzekļu īpašnieki godprātīgi samaksā likumā paredzēto valsts nodevu, taču statistika rāda, ka kopumā nodeva netiek maksāta teju par pusi transportlīdzekļu. Pēc Satiksmes ministrijas un Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) preses konferencē sniegtās informācijas, Latvijā 2003.gada sākumā bija reģistrēti 814 tūkstoši transportlīdzekļu (2002.gada vidū – aptuveni 800 tūkstoši), no kuriem valsts nodeva jāmaksā par teju 755 tūkstošiem (nodeva nav jāmaksā par piekabēm). 2002.gada dati liecina, ka nodeva samaksāta tikai par 422 tūkstošiem automašīnu jeb 56 procentiem transportlīdzekļu. Satiksmes speciālisti, kurus šāda statistika neapmierina, novērojuši, ka transportlīdzekļu nodeva lielākoties netiek maksāta lauku rajonos – Rīgā pērn nomaksāta nodeva par 80 procentiem reģistrēto transportlīdzekļu, bet, piemēram, Aizkraukles rajonā – tikai par 37 procentiem. Šāda tendence saglabājoties jau gadu garumā. Tas gan nenozīmē, ka visi transportlīdzekļi, par kuriem nav nomaksāta ikgadējā nodeva, piedalās ceļu satiksmē – daudz ir arī tādu automašīnu, kuras lietotas vairs netiek, bet nav noņemtas no uzskaites. Satiksmes speciālisti atgādina, ka transportlīdzekļu norakstīšana nemaksā ne lata, arī nesamaksātā valsts nodeva, transportlīdzekli norakstot, nav jāmaksā, tāpat nav nepieciešams transportlīdzekli uzrādīt. Taču kā viens no pasākumiem, lai palielinātu kontroli pār transportlīdzekļu ikgadējās nodevas iekasēšanu un palielinātu jau tā nepietiekamos līdzekļus Latvijas ceļu uzturēšanai, radīta iepriekšminētā likuma norma par nodevas iekasēšanu ne vien kārtējā, bet arī iepriekšējā gadā. Šī prasība bija zināma jau pirms gada, bet tai tika dots pārejas laiks līdz šā gada 1.janvārim, rēķinoties ar Latvijas iedzīvotāju reālo maksātspēju un dodot iespēju autoīpašniekiem aprast ar jauno kārtību.

Tomēr reālā situācija liecina, ka daudz ir arī tādu transportlīdzekļu, kas tiek izmantoti ceļu satiksmē bez obligātās ikgada tehniskās apskates veikšanas un nemaksājot valsts nodevu. Pēc satiksmes speciālistu domām, to veicina arī nepietiekamā kontrole. Saprotot, ka ne visi autovadītāji izmanto savus transportlīdzekļus intensīvi, ka pastāv objektīvi apstākļi to neizmantošanai ceļu satiksmē (būtiski bojājumi, kas prasa ilgstošu remontu, vadītāja atrašanās ilgstošā prombūtnē u.c.), likumdošanā ir iestrādātas normas, kas paredz transportlīdzekļu reģistrācijas pārtraukšanu uz laiku. Pārtraucot transportlīdzekļu reģistrāciju uz laiku, tā īpašnieks vietējā CSDD nodaļā nodod numura zīmes un transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā tiek ierakstīta attiecīga atzīme. Par šo laiku, kamēr pārtraukta transportlīdzekļa reģistrācija, valsts nodeva nav jāmaksā. Ja nodeva jau ir samaksāta, tā tiek atmaksāta atpakaļ par tiem pilnajiem mēnešiem līdz gada beigām, kad transportlīdzeklis lietots netiks. Kā liecina Latvijas Autoceļu direkcijas apkopotā informācija, transportlīdzekļu reģistrācijas pārtraukšanu pagaidām gan izmantojuši tikai pāris simti autovadītāju.

Likumdošanā arī paredzēts, ka gadījumos, kad transportlīdzeklis tiek reģistrēts pirmo reizi, nodeva vairs nav jāmaksā par pilnu gadu, bet tikai par atlikušajiem mēnešiem, ieskaitot reģistrācijas mēnesi, līdz gada beigām. Piemēram, ja transportlīdzeklis tiek reģistrēts decembrī, nodeva ir jāmaksā par vienu mēnesi, ja martā, — tad par 10 mēnešiem.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore