Valsts ieņēmumu dienesta rīkojums Nr.57

Rīgā 2003. gada 15. janvārī

Par muitas prasībām kvalitātes pārvaldības sistēmai

1. Lai juridiskā persona varētu saņemt atļauju vietējai muitošanai, apstiprinu “Prasības kvalitātes pārvaldības sistēmai”, kuru ieviešana ir obligāta.

2. Rīkojums un ar šo rīkojumu apstiprinātās “Prasības kvalitātes pārvaldības sistēmai” stājas spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora p.i. N.Jezdakova

 

 

Pielikums

Prasības kvalitātes pārvaldības sistēmai

1. Ievads

1. Šajā dokumentā noteikto kvalitātes pārvaldības sistēmas prasību ieviešana ir obligāta, lai juridiskā persona (tekstā turpmāk — organizācija) varētu saņemt atļauju vietējai muitošanai.

2. Prasības galvenokārt ir balstītas uz LVS EN ISO 9001:2001 “Kvalitātes vadības sistēmas. Prasības.”.

3. Šajā dokumentā muitas noteiktās prasības kvalitātes pārvaldības sistēmai ir uzskatāmas kā papildnosacījumi produkta prasībām. Apzīmējumi “Piezīme” ir prasību paskaidrojoša informācija.

4. Organizācijas izstrādāto Kvalitātes pārvaldības sistēmu novērtē kvalificēti muitas iestāžu ierēdņi ar auditora kvalifikāciju.

5. Novērtēšanas rezultātā muitas iestāde sagatavo slēdzienu par izstrādātās Kvalitātes pārvaldības sistēmas atbilstību šajā dokumentā noteiktajām prasībām.

 

2. Darbības sfēra

6. Šis dokuments nosaka muitas prasības kvalitātes pārvaldības sistēmai, lai organizācija:

6.1.demonstrētu spēju kvalitatīvi veikt muitas deleģētās funkcijas muitošanas procesa nodrošināšanai;

6.2. nodrošinātu muitas jomu regulējošo normatīvo aktu noteikto prasību ievērošanu;

6.3. demonstrētu spēju konsekventi piegādāt produktu, kas atbilst klientu vēlmēm un attiecīgās reglamentētās sfēras prasībām;

6.4. nodrošinātu klientu apmierinātību ar efektīvu sistēmas lietošanu, ieskaitot procesus sistēmas nepārtrauktai uzlabošanai un atbilstībai klientu un attiecīgās reglamentētās sfēras prasību nodrošināšanai.

 

3. Termini un definīcijas

Organizācija — juridiska persona, kas ievieš un uztur muitas noteiktās prasības kvalitātes pārvaldības sistēmai.

 

Produkts — darbību vai procesu rezultāts.

 

Piezīme.

Organizācijā, kura sniedz pakalpojumu, ar jēdzienu “produkts” saprot organizācijas sniegto pakalpojumu klientam. Piemērs: muitas brokera pakalpojumi, muitas noliktavas pakalpojumi u.tml.

Organizācijā, kura izved (eksportē) pašu ražotas preces vai ieved (importē) preces savām vajadzībām, ar jēdzienu “produkts” saprot organizācijas attiecīgo personu vai struktūrvienību veiktās ar muitas jomu tieši vai netieši saistītās darbības, lai nodrošinātu minēto procesu realizāciju.

 

Procedūra — darbības īstenošanas kārtība.

 

Process — savstarpējā mijiedarbībā esoši līdzekļi un darbības, kas pārvērš sākuma produktu gala produktā.

 

Kvalitātes rokasgrāmata — dokuments, kas nosaka kvalitātes politiku un apraksta organizācijas kvalitātes pārvaldības sistēmu.

 

Piezīme.

Kvalitātes nodrošināšanas rokasgrāmata parasti nesatur īpašuma rakstura informāciju un to var izmantot klienti un trešās puses novērtētāji.

 

Piegādātājs — apakšlīguma izpildītājs.

 

Neatbilstība — noteikto prasību neatbilstība.

 

Piezīme.

Definīcija aptver viena vai vairāku noteiktajās prasībās paredzētu kvalitātes un uzticamības rādītāju, kā arī kvalitātes pārvaldības sistēmas elementu neatbilstību noteiktām prasībām.

Verificēšana — ar objektīvas liecības pārbaudi un nodrošināšanu iegūts apstiprinājums tam, ka noteiktās prasības ir izpildītas.

 

Korektīvā darbība — darbība, kas tiek veikta, lai novērstu radušās neatbilstības, defektu vai citu nevēlamu situāciju cēloņus un nepieļautu kļūmju atkārtošanos.

 

Monitorings — objekta stāvokļa novērošana, kontrole, analīze un prognozēšana.

 

Validēšana — ar objektīvu liecību nodrošināta apstiprināšana, ka konkrētai paredzētai lietošanai vai izmantošanai prasības ir izpildītas.

 

4. Kvalitātes pārvaldības sistēma

4.1. Vispārīgās prasības

7. Organizācijai jāizveido, jādokumentē, jāievieš un jāuztur kvalitātes pārvaldības sistēma visās vai atsevišķās organizācijas darbības sfērās, kas tieši vai netieši skar muitas jomu, nepārtraukti jāuzlabo tās efektivitāte saskaņā ar šajā dokumentā noteiktajām prasībām. Organizācijā:

7.1. jāidentificē procesi, kas tieši vai netieši skar muitas jomu;

7.2. jānosaka šo procesu secība un savstarpējā saistība;

7.3. jādefinē kritēriji un jānosaka metodes, kuras nepieciešamas, lai nodrošinātu efektīvu procesu darbību un vadību;

7.4. jānodrošina informācijas un resursu pieejamība, kas nepieciešama procesu darbībai un monitoringam;

7.5. jāuzrauga, jāmēra un jāanalizē šie procesi;

7.6. jāievieš nepieciešamās darbības un nepārtrauktu procesu uzlabošana, lai sasniegtu plānotos rezultātus.

8. Organizācijai jānodrošina procesu vadība. Ja organizācija ar muitas jomu tieši vai netieši saistītā procesa izpildei izvēlas apakšlīguma izpildītāju, kas ietekmē produkta atbilstību prasībām, organizācijai jānodrošina vadība pār šo procesu.

 

4.2. Prasības dokumentācijai

9. Kvalitātes pārvaldības sistēmas dokumentācijā jāietver:

9.1. Dokumentēts kvalitātes politikas paziņojums, kas var būt kā atsevišķs dokuments vai to var iekļaut Kvalitātes rokasgrāmatā. Augstākai pārvaldībai jānodrošina, lai kvalitātes politika:

9.1.1. atbilst organizācijas mērķiem;

9.1.2. ietver apņemšanos izpildīt nepieciešamās prasības un panākt kvalitātes pārvaldības sistēmas nepārtrauktu efektivitātes uzlabojumu;

9.1.3. nodrošina pamatu kvalitātes mērķu izstrādāšanai un pārskatīšanai;

9.1.4. ir izskaidrota un izprasta organizācijā;

9.1.5. ir pārskatīta tās piemērotības noskaidrošanai.

9.2. Dokumentēts kvalitātes mērķu paziņojums, kas var būt kā atsevišķs dokuments vai to var iekļaut Kvalitātes rokasgrāmatā. Augstākai pārvaldībai jānodrošina, lai kvalitātes mērķi, tai skaitā produktam izvirzītās prasības tiktu noteiktas organizācijas attiecīgajos līmeņos un funkcijās. Kvalitātes mērķiem jābūt mērāmiem un jāatbilst kvalitātes politikai.

9.3. Kvalitātes rokasgrāmata. Organizācijai jāsastāda un jāuztur kvalitātes rokasgrāmata, kas ietver:

9.3.1. kvalitātes vadības sistēmas darbības sfēru, ieskaitot detalizētu informāciju un pamatojumu jebkuriem izņēmumiem;

9.3.2. kvalitātes vadības sistēmai izstrādātās dokumentētās procedūras vai atsauces uz tām;

9.3.3. kvalitātes vadības sistēmas procesu savstarpējo saistību.

9.4. Organizācijā jābūt noteiktai atbildības, pilnvaru definēšanas un komunicēšanās sistēmai.

9.4.1. Augstākai pārvaldībai jānodrošina atbildības un pilnvaru definēšana un komunicēšana organizācijā.

9.4.2. Organizācijā jānosaka par procesiem, to vadību, darbību, uzraudzību un uzlabošanu atbildīgie darbinieki.

9.4.3. Augstākai pārvaldībai jānozīmē tās pārstāvis, kuram neatkarīgi no citiem pienākumiem, ir atbildība un pilnvaras, kas ietver sevī:

9.4.3.1. procesu nodrošināšanu kvalitātes vadības sistēmas izveidošanai, ieviešanai un uzturēšanai;

9.4.3.2. ziņojumu sniegšanu augstākajai pārvaldībai par kvalitātes vadības sistēmas izpildījumu un uzlabošanas nepieciešamību;

9.4.3.3. klientu prasību apzināšanas veicināšanu organizācijas ietvaros.

9.4.4. Augstākai pārvaldībai jānodrošina komunikācijas procesu izveidošana starp dažādiem tās līmeņiem un funkcijām, lai uzturētu kvalitātes pārvaldības sistēmas efektivitāti.

9.5. Dokumentu vadības procedūra, kurā obligāti jāiekļauj muitas jomu regulējošo normatīvo aktu vadību. Organizācijā jāvada kvalitātes pārvaldības sistēmas pieprasītie dokumenti. Protokoli ir īpašs dokumenta veids, un tie ir jāvada saskaņā ar 9.6.punkta prasībām. Jāizveido dokumentēta procedūra, kas definē, kāda vadība nepieciešama:

9.5.1. dokumentu atbilstības apstiprināšana pirms to izdošanas;

9.5.2. dokumentu caurskatīšana, aktualizēšana un atkārtota apstiprināšana;

9.5.3. lai nodrošinātu, ka identificētas dokumentu izmaiņas un spēkā esošais revīzijas statuss;

9.5.4. lai nodrošinātu, ka atbilstošo dokumentu spēkā esošās versijas pieejamas lietošanas vietās;

9.5.5. dokumenti tiek saglabāti salasāmi un viegli identificējami;

9.5.6. lai nodrošinātu, ka ārējas izcelsmes dokumenti ir identificēti un to izplatīšana ir vadīta;

9.5.7. lai aizsargātu nederīgu dokumentu nesankcionētu lietošanu un identificētu tos atšķirīgā veidā, ja šos dokumentus saglabā jebkuram mērķim.

9.6. Protokolu vadības procedūra. Lai sniegtu liecības par kvalitātes pārvaldības sistēmas atbilstību prasībām un efektīvu tās darbību, jāizveido un jāuztur protokoli. Protokoliem jāpaliek salasāmiem, viegli identificējamiem un iegūstamiem. Dokumentēta procedūra jāizstrādā, lai vadītu protokolu identifikāciju, uzglabāšanu, aizsardzību, iegūšanu, glabāšanas laiku un likvidēšanu.

9.7. Noteikti ar muitas jomu tieši un netieši saistītie procesi (plūsmas diagrammas), to secība un savstarpējā saistība. Organizācijai ir jāidentificē procesi, jāatspoguļo to secība un savstarpējā saistība, jāatspoguļo tie plūsmas diagrammās.

9.8. Instrukcijas ar muitas jomu tieši saistītos procesos noteikto darbību realizācijai (Vienotā administratīvā dokumenta (turpmāk tekstā — VAD) noformēšana; Preču koda noteikšana; Muitas vērtības piemērošana; Muitas maksājumu samaksu apliecinošo dokumentu pieņemšana un pārbaude; Iespējamā muitas parāda, muitas parāda uzskaite, preču uzskaites kārtība, muitas maksājumu nomaksas kārtība, ja tiek piemērots atliktais maksājums), nepieciešamības gadījumā var izdarīt atsauces uz normatīvajiem aktiem.

9.9. Darbiniekiem, kuri iesaistīti ar muitas jomu tieši vai netieši saistīto procesu realizācijā, jābūt izstrādātiem un apstiprinātiem amatu aprakstiem, nosakot darbinieku pienākumus, tiesības un atbildību.

 

1. piezīme.

Ja šajā dokumentā ir minēts termins “dokumentēta procedūra”, tas nozīmē, ka procedūra ir izstrādāta, dokumentēta, ieviesta un uzturēta.

 

2. piezīme.

Dažādās organizācijās kvalitātes pārvaldības sistēmas dokumentācijas apjoms var atšķirties un ir atkarīgs no:

1) organizācijas lieluma un darbības veida;

2) procesu sarežģītības pakāpes un to savstarpējās saistības;

3) personāla kompetences.

 

3. piezīme.

Dokumentācija var būt jebkādā formā vai uz jebkāda informācijas nesēja.

 

5. Pārvaldības atbildība

5.1. Pārvaldības saistības

10. Augstākai pārvaldībai jāapliecina savas saistības kvalitātes pārvaldības sistēmas izstrādāšanā, uzlabošanā un nepārtrauktas efektivitātes uzlabošanā ar:

10.1. klientu, likumdošanas un reglamentētās sfēras prasību izpildes nozīmīguma izskaidrošanu organizācijai;

10.2. kvalitātes politikas izstrādāšanu;

10.3. kvalitātes mērķu izstrādāšanas nodrošināšanu;

10.4. pārvaldības pārskašu veikšanu;

10.5. nepieciešamo resursu nodrošināšanu.

 

5.2. Orientācija uz klientu

11. Ar mērķi panākt klientu apmierinātību augstākai pārvaldībai jānodrošina, lai klienta prasības tiktu noteiktas un nodrošinātas.

 

5.3. Kvalitātes pārvaldības sistēmas plānošana

12. Augstākai pārvaldībai jānodrošina, lai:

12.1. kvalitātes pārvaldības sistēmas plānošana tiktu veikta 7. un 8.punktā formulēto prasību apmierināšanai, kā arī nolūkā sasniegt kvalitātes mērķus;

12.2. kvalitātes pārvaldības sistēmas integritāte tiktu saglabāta gadījumos, kad kvalitātes pārvaldības sistēmā tiek plānotas un ieviestas izmaiņas.

 

5.4. Pārvaldības pārskate

13. Augstākai pārvaldībai plānotos intervālos ir jāpārskata kvalitātes pārvaldības sistēma, lai nodrošinātu tās nepārtrauktu piemērotību, atbilstību un efektivitāti. Pārskatē jāiekļauj uzlabošanas iespēju novērtēšana un kvalitātes pārvaldības sistēmā nepieciešamās izmaiņas, tai skaitā kvalitātes politika un kvalitātes mērķi. Ir jāuztur pārvaldības pārskašu protokoli (sk. 9.6.punktu)

14. Pārskates ieejas informācijai jāietver:

14.1. auditu rezultāti;

14.2. klientu atsauksmes;

14.3. procesu izpildījums un produkta atbilstība;

14.4. preventīvo un korektīvo darbību statuss;

14.5. iepriekšējās pārskatēs ierosināto darbību izpildes uzraudzība;

14.5. izmaiņas, kas varētu ietekmēt sistēmas darbību;

14.6. rekomendācijas uzlabošanai.

15. Pārskates noslēguma informācijai jāietver jebkuri lēmumi un darbības, kas saistītas ar:

15.1. kvalitātes pārvaldības sistēmas efektivitāti un tās procesu uzlabošanu;

15.2. produkta uzlabošanu saskaņā ar klienta prasībām;

15.3. nepieciešamajiem resursiem.

 

6. Resursu pārvaldība

6.1. Resursu nodrošināšana

16. Organizācijai jānosaka un jānodrošina resursi, kas nepieciešami, lai:

16.1. ieviestu un uzturētu kvalitātes pārvaldības sistēmu un nepārtraukti uzlabotu tās efektivitāti;

16.2. veicinātu klientu apmierinātību, izpildot viņu prasības.

 

6.2. Cilvēku resursi

6.2.1. Vispārīgi

17. Darbiniekiem, kas izpilda darbus, kuri ietekmē ar muitu tieši vai netieši saistīto procesu efektīvu realizāciju, jābūt kompetentiem, ar atbilstošu izglītību, apmācību, prasmi un pieredzi. Īpaši tas attiecas uz darbiniekiem, kuri veic preču deklarēšanu, muitas dokumentu noformēšanu, kā arī darbiniekiem, kuri uzrauga minēto darbību kvalitatīvu izpildi.

18. Darbiniekiem, kas atbild par muitas maksājumu aprēķināšanu, preču muitas vērtības noteikšanu, preču izcelsmes sertifikātu pārbaudi un preču atbilstības Latvijas kombinētās nomenklatūras kodiem noteikšanu, ja preču klasifikācija neprasa Muitas laboratorijas papildu atzinumus un Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmas skaidrojumi ir nepārprotami piemērojami saistībā tikai ar konkrētu preču sūtījumu, minētās darbības atļauts izdarīt tikai pēc speciālu apmācību kursu beigšanas, ko apliecina VID Galvenās muitas pārvaldes izsniegts zināšanu pārbaudi apliecinošs dokuments.

6.2.2. Kompetence, izpratne un apmācība

19. Organizācijai:

19.1. jānosaka personāla, kurš izpilda kvalitāti ietekmējošas darbības, nepieciešamā kompetence;

19.2. jānodrošina apmācība vai citi pasākumi, kas apmierina šīs vajadzības;

19.3. jānovērtē veikto pasākumu efektivitāte;

19.4. jānodrošina, ka darbinieki izprot sava darba svarīgumu un nozīmi un kāds ir viņu ieguldījums kvalitātes mērķu sasniegšanā;

19.5. jāuztur izglītības, apmācības, pieredzes un kvalifikāciju apstiprinošie protokoli (sk. 9.6.punktu)

 

6.3. Infrastruktūra

20. Organizācijai jāidentificē, jānodrošina un jāuztur nepieciešamā infrastruktūra, lai sasniegtu produkta atbilstību. Šī infrastruktūra ietver:

20.1. ēkas, darba telpas un ar to saistīto aprīkojumu;

20.2 procesu iekārtas (gan tehnisko aprīkojumu, gan programmatūru);

20.3. palīgpakalpojumus (piemēram, transportu vai komunikācijas).

 

6.4. Darba vide

21. Organizācijai jāidentificē un jāpārvalda darba vide, kas nepieciešama, lai sasniegtu produkta atbilstību prasībām.

 

7. Produkta īstenošana

7.1. Produkta īstenošanas plānošana

22. Organizācijai jāplāno un jāizstrādā produkta īstenošanai nepieciešamie procesi. Produkta īstenošanas plānošanai ir jābūt saskaņā ar kvalitātes pārvaldības sistēmas citu procesu prasībām (sk.7. un 8.punktus).

23. Plānojot produkta īstenošanu, organizācijai jānosaka:

23.1. kvalitātes mērķi un prasības produktam;

23.2. nepieciešamība izveidot procesus, dokumentus un nodrošināt produktam raksturīgos resursus;

23.3. nepieciešamās verificēšanas, validēšanas, monitoringa, pārbaudes un testēšanas darbības, kas ir raksturīgas produktam, un tā pieņemšanas kritēriji;

23.4. nepieciešamie protokoli, lai sniegtu liecību, ka īstenošanas procesi un gala produkts atbilst prasībām (sk.9.6.punktu).

 

7.2. Ar klientiem saistītie procesi

7.2.1. Ar produktu saistītu prasību noteikšana

24. Organizācijai ir jānosaka:

24.1. klientu konkretizētas prasības produktam;

24.2. uz produktu attiecināmas ar likumu noteiktas un reglamentētas prasības (nepieciešamības gadījumā var izdarīt atsauces uz normatīvajiem aktiem);

24.3. jebkuras papildu prasības, kuras tā noteikusi.

7.2.2. Ar produktu saistītu prasību pārskate

25. Organizācijai jāpārskata ar produktu saistītas prasības. Pārskate jāveic pirms organizācijas saistības piegādāt produktu klientam (piemēram, apstiprinot līgumus vai pasūtījumus, apstiprinot līgumu vai pasūtījumu izmaiņas tajos) un jānodrošina, ka:

25.1. prasības produktam ir definētas;

25.2. ir novērstas atšķirības pasūtījuma prasībās, ja tās ir atšķirīgas no sākumā noteiktajām;

25.3. organizācija ir spējīga izpildīt noteiktās prasības.

26. Pārskates rezultātu protokoli ir jāsaglabā, un darbības, kas izriet no tiem, ir jāuztur (sk.9.6.punktu).

27. Ja prasības produktam ir izmainītas, organizācijai jānodrošina, ka atbilstošā dokumentācija ir izlabota un attiecīgie darbinieki par veiktajām izmaiņām ir informēti.

7.2.3. Komunikācijas ar klientu

28. Organizācijai jānosaka un jāievieš efektīvi pasākumi komunikācijai ar klientiem, kas attiecas uz:

28.1. informāciju par produktu;

28.2. rīcību ar uzziņām, līgumiem vai pasūtījumiem, ieskaitot to labojumus;

28.3. atgriezenisko saiti ar klientiem, ieskaitot sūdzības.

 

7.3. Sagādes process

29. Organizācijai jānodrošina, lai iepirktie produkti atbilstu noteiktām prasībām. Vadības veids un apjoms, kurus piemēro piegādātājam un to sniegtajiem pakalpojumiem, atkarīgs no iepirktā produkta ietekmes uz sekojošo produkta īstenošanu vai gala produktu.

30. Organizācijai jānovērtē un jāizvēlas piegādātāji, pamatojoties uz to spējām piegādāt produktus saskaņā ar organizācijas prasībām. Jānosaka atlases, novērtēšanas un atkārtotas novērtēšanas kritēriji. Novērtēšanas rezultātu protokoli un jebkuras nepieciešamās darbības, kas radušās novērtēšanas rezultātā, jāsaglabā (sk. 9.6.punktu).

 

7.4. Pakalpojuma nodrošināšana

7.4.1. Pakalpojuma nodrošināšanas vadība

31. Organizācijai jāplāno un jāveic pakalpojumu nodrošināšana kontrolējamos apstākļos, kontrolējamiem apstākļiem, ja piemērojams, jāietver:

31.1. pieejamība informācijai, kas apraksta produkta raksturlielumus;

31.2. darba instrukciju pieejamība, ja nepieciešams;

31.3. monitoringa un mērīšanas ieviešana.

7.4.2. Pakalpojumu nodrošināšanas procesu validēšana

32. Organizācijai jāvalidē jebkuri muitas pakalpojumu nodrošināšanas procesi, ja nav iespējams verificēt beigu produktu ar tā monitoringu vai mērīšanu. Tas ietver arī tādus procesus, kuru pieļautās kļūdas var atklāties produkta lietošanas laikā vai pēc tam, kad pakalpojums jau sniegts.

33. Validēšanai jānodemonstrē procesu spēja sasniegt plānotos rezultātus.

34. Organizācijai jāizveido šiem procesiem pasākumi, iekļaujot, ja piemērojams:

34.1. definēti kritēriji pārskates un procesu apstiprināšanai;

34.2. iekārtu un personāla kvalifikācijas apstiprināšana;

34.3. specifisku metožu un procedūru lietošana;

34.4. prasības protokoliem (sk. 9.6.punktu);

34.5. atkārtota validēšana.

7.4.3. Identifikācija un izsekojamība

35. Organizācijai, ja piemērojams, jāidentificē produkts ar piemērotu marķējumu viscaur produkta īstenošanā.

36. Organizācijai jāidentificē produkta statuss, kuru nosaka monitoringa un mērīšanas parsības.

37. Ja izsekojamība ir prasība, organizācijai jāvada un jāprotokolē viennozīmīga produkta identifikācija (sk.9.6.punktu).

7.4.4. Klienta īpašums

38. Organizācijai jārūpējas par klienta īpašumu, kamēr tas atrodas organizācijas valdījumā. Ja kāds no klienta īpašumiem ir nozaudēts, bojāts vai atzīts par nederīgu izmantošanai, par to jāziņo klientam un protokoli jāsaglabā.

7.4.5.Monitoringa un mērīšanas iekārtu vadība

39. Organizācijai jānosaka, kāds monitorings un kādi mērījumi nepieciešami, kā arī šim nolūkam nepieciešamās iekārtas, lai nodrošinātu produkta atbilstības pierādījumus noteiktajām prasībām (sk. 24.punktu).

40. Organizācijai jāizstrādā procesi, lai nodrošinātu to, ka monitorings un mērīšana var tikt veikti un tiek veikti, lai atbilstu monitoringa un mērīšanas prasībām.

41. Ja nepieciešams nodrošināt ticamus rezultātus, mērīšanas iekārtām jābūt:

41.1. kalibrētām vai verificētām noteiktos laika intervālos vai pirms lietošanas ar mērvienību etaloniem, izsekojamiem līdz starptautiskajiem vai nacionālajiem mērvienību etaloniem; ja šādi etaloni neeksistē, kalibrēšanas vai verificēšanas pamatojumam jābūt protokolētam;

41.2. atkārtoti regulētām, ja nepieciešams;

41.3. identificētām, kalibrēšanas statusa noteikšanai;

41.4. aizsargātām pret izregulēšanu, kas mērīšanas rezultātu varētu padarīt nederīgu;

41.5. aizsargātām pret bojājumiem un darbspēju zuduma to lietošanas, uzturēšanas un glabāšanas laikā.

42. Organizācijai jānovērtē un jāprotokolē iepriekšējo mērījumu ticamība gadījumos, ja pēc tam atklājas, ka iekārta neatbilst prasībām. Organizācijai atbilstoši jārīkojas ar iekārtu un jebkuru skarto produktu. Jāsaglabā kalibrēšanas un verifikācijas rezultātu protokoli (sk.9.6.punktu).

43. Ja datorprogramma tiek lietota monitoringa un mērīšanas īpašām vajadzībām, jāapstiprina tās spēja apmierināt paredzēto lietojumu. Tas jāveic pirms lietošanas sākšanas un nepieciešamības gadījumā, atkārtoti jāapstiprina.

 

Piezīme.

Norādījumus skatīt ISO 10012-1 un ISO 10012-2.

 

8. Mērīšana, analīzes un uzlabošana

8.1. Vispārīgi

44. Organizācijai jāplāno un jāievieš monitoringa, mērīšanas, analīzes un uzlabošanas procesi, kas nepieciešami, lai:

44.1. uzskatāmi parādītu produkta atbilstību;

44.2. nodrošinātu kvalitātes pārvaldības sistēmas atbilstību;

44.3. pastāvīgi uzlabotu kvalitātes pārvaldības sistēmas efektivitāti.

 

8.2. Monitorings un mērīšana

8.2.1. Klientu apmierinātība

45. Kā vienu no kvalitātes pārvaldības sistēmas mērījumiem organizācijai jāiegūst un pastāvīgi jānovērtē informācija, kas saistīta ar klientu uztveri par to, vai organizācija izpilda klientu prasības.

46. Ir jānosaka šīs informācijas iegūšanas un izmantošanas metodes.

8.2.2. Iekšējais audits

47. Organizācijai jāveic iekšējie auditi plānotos intervālos, lai noteiktu, vai kvalitātes vadības sistēma:

47.1. atbilst plānotiem pasākumiem, šī dokumeta un organizācijas izstrādātās kvalitātes pārvaldības sistēmas prasībām;

47.2. ir efektīvi ieviesta un uzturēta.

48. Audita programmai jābūt saplānotai, ievērojot auditējamo procesu un sfēru svarīguma pakāpi un statusu, kā arī iepriekšējo auditu rezultātus. Ir jābūt definētiem audita kritērijiem, sfērai, biežumam un metodēm. Auditoru atlasei un audita veikšanai jānodrošina audita procesa objektivitāte un taisnīgums. Auditori nedrīkst auditēt savu darbu.

49. Atbildību sadalījumam un prasībām par audita plānošanu un vadīšanu, kā arī par rezultātu ziņošanu un protokolu saglabāšanu (sk. 9.6.punktu) ir jābūt noteiktām dokumetētā procedūrā.

50. Pārvaldībai, kas ir atbildīga par auditējamo sfēru, jānodrošina, lai atklāto neatbilstību un to cēloņu likvidēšanas darbības tiktu veiktas bez pamatotas kavēšanās. Uraudzības darbībām jāietver veikto pasākumu verificēšana un tās rezultātu ziņošana.

 

Piezīme.

Norādījumus skatīt ISO 19011.

8.2.3. Procesa monitorings un mērīšana

51. Organizācijai jālieto piemērotas monitoringa metodes un, kur piemērojams, kvalitātes pārvaldības sistēmas procesu mērīšana.

52. Šīm metodēm jādemonstrē procesu spēja sasniegt plānotos rezultātus. Jāveic atbilstošie labojumi un korektīvās darbības, lai nodrošinātu pakalpojuma atbilstību gadījumos, kad plānotie rezultāti netiek sasniegti.

 

Piezīme.

Piemēram, VAD noformēšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām, lai nepieļautu neatbilstoši noformētu dokumentu izsniegšanu klientam; preču uzglabāšanas muitas noliktavā atbilstība normatīvo aktu prasībām un klientu noteiktajām prasībām, u.c.

8.2.4. Produkta uzraudzība un mērīšana

53. Organizācijai pastāvīgi jāuzrauga un jāmēra produkta raksturlielumi, lai verificētu produkta atbilstību noteiktajām prasībām.

54. Šīs darbības jāveic atbilstošos produkta īstenošanas procesa posmos saskaņā ar plānotajiem pasākumiem (sk. 22. un 23.punktus).

55. Ir jāsaglabā liecības par produkta atbilstību pieņemšanas kritērijiem. Protokolos jānorāda persona(as), kas sankcionē produkta izlaidi.

56. Nav pieļaujama turpmākā pakalpojuma sniegšana, pirms nav apmierinoši pabeigti visi plānotie pasākumi (sk. 22. un 23.punktu), ja vien nav citādi saskaņota vienošanās ar saistītu instanci un, kur piemērojams, ar klientu.

 

8.3. Neatbilstoša produkta vadība

57. Organizācijai jānodrošina, lai produkts, kas neatbilst tam izvirzītām prasībām (gan klienta, gan normatīvo aktu), ir identificēts un vadīts. Šai vadībai, kā arī ar to saistīto atbildību un pilnvarām, strādājot ar neatbilstošu produktu, jābūt definētai dokumentētā procedūrā (-ās).

58. Organizācijai ar neatbilstošu produktu jārīkojas ar vienu vai vairākiem šādiem veidiem:

58.1. veicot darbības, lai novērstu atklāto neatbilstību;

58.2. sankcionējot tā lietošanu, izlaidi vai apstiprināšanu, vienojoties ar attiecīgo amatpersonu un, kur piemērojams, ar klientu;

58.3. veicot darbības, kas novērš tā sākotnējo paredzēto izmantošanu vai lietošanu.

59. Jāsaglabā protokoli, iekļaujot panāktās vienošanās neatbilstību būtību un tai sekojošās veiktās darbības (sk. 9.6.punktu).

60. Ja neatbilstošu produktu labo, to pakļauj atkārtotai verificēšanai, lai demonstrētu atbilstību prasībām.

61. Ja neatbilstošu produktu identificē tikai pēc tam, kad sākta tā lietošana vai tas ir piegādāts klientam, organizācijai jāveic attiecīgās darbības, lai novērsu neatbilstības radītās vai iespējamās sekas.

 

Piezīme.

Piemēram, ja organizācija konstatē neatbilstoši noformētu VAD vai kļūdaini aprēķinātus, vai laikā nenomaksātus muitas maksājumus, vai iztrūkumus muitas noliktavā, organizācijai jāizdara darbības, lai novērstu konstatētās neatbilstības. Gadījumā, ja konstatē neatbilstības attiecībā uz normatīvo aktu parsībām, kuru rezultātā rodas vai var rasties muitas parāds vai arī neatbilstību novēršana nav iespējama bez muitas iestādes līdzdalības, jāinformē muitas iestāde.

 

8.4. Datu analīze

62. Organizācijai jānosaka, jāapkalpo un jāanalizē attiecīgie dati, lai demonstrētu kvalitātes pārvaldības sistēmas piemērotību un efektivitāti un lai izvērtētu, kur var veikt pastāvīgus kvalitātes pārvaldības sistēmas uzlabojumus. Tas iekļauj datus, kas iegūti no monitoringa un mērīšanas un citiem būtiskiem avotiem.

63. Datu analīzei jāsniedz informācija attiecībā uz:

63.1. klientu apmierinātību;

63.2. atbilstību produkta prasībām;

63.3. procesu un produktu raksturlielumiem un to tendencēm, ieskaitot preventīvo darbību iespējas;

63.4. piegādātājiem.

 

8.5. Uzlabošana

8.5.1. Nepārtraukta uzlabošana

64. Organizācijai pastāvīgi ar kvalitātes politikas, kvalitātes mērķu, audita rezultātu, datu analīzes, korektīvo un preventīvo darbību un pārvaldības pārskašu palīdzību jāuzlabo kvalitātes pārvaldības sistēmas efektivitāte.

8.5.2. Korektīvās darbības

65. Organizācijai jāveic darbības, lai likvidētu neatbilstību cēloni ar nolūku novērst tā atkārtošanos. Korektīvām darbībām jāatbilst radušos neatbilstību seku ietekmei.

66. Jāievieš dokumentēta procedūra, lai definētu prasības:

66.1. neatbilstību pārskatīšanai (ieskaitot klientu sūdzības, neatbilstības normatīvo aktu prasībām);

66.2. neatbilstību cēloņu noteikšanai;

66.3. pasākumus, kas nepieciešami neatbilstību atkārtošanās novēršanai, novērtēšanai;

66.4. nepieciešamo darbību noteikšanai un ieviešanai;

66.5. veikto darbību rezultātu protokoliem (sk.9.6.punktu);

66.6. ieviesto korektīvo darbību pārskatīšanai.

8.5.3. Preventīvās darbības

67. Organizācijai jānosaka darbība, lai likvidētu potenciālu neatbilstību cēloņus un novērstu to atkārtošanos. Preventīvām darbībām jāatbilst potenciālo problēmu ietekmei.

68. Jāizstrādā dokumetēta procedūra, lai definētu prasības:

68.1. potenciālo neatbilstību un to cēloņu noteikšanai;

68.2. neatbilstību rašanās preventīvo darbību nepieciešamības novērtēšanai;

68.3. nepieciešamo darbību noteikšanai un ieviešanai;

68.4. veikto darbību rezultātu protokoliem (sk.9.6.punktu);

68.5. ieviesto preventīvo darbību pārskatīšanai.

 

Savstarpējā atbilstība: ISO 9001:2000 un prasības kvalitātes pārvaldības sistēmai

ISO 9001:2000	Muitas prasības kvalitātes pārvaldības sistēmai
4. Kvalitātes pārvaldības sistēma	4
4.1. Vispārīgās prasības	4.1.
4.2.Prasības dokumentācijai	4.2.
4.2.1. Vispārīgi
4.2.2. Kvalitātes rokasgrāmata	4.2. – 9.3.punkts
4.2.3. Dokumentu vadība	4.2. – 9.5.punkts
4.2.4. Protokolu vadība	4.2. – 9.6.punkts
5. Pārvaldības atbildība	5
5.1. Pārvaldības saistības	5.1.
5.2. Orientācija uz klientu	5.2.
5.3. Kvalitātes politika	4.2. – 9.1. punkts
5.4. Plānošana
5.4.1. Kvalitātes mērķi	4.2. – 9.2.punkts
5.4.2. Kvalitātes pārvaldības sistēmas plānošana	5.3.
5.5. Atbildība, pilnvaras un komunikācija
5.5.1. Atbildība un pilnvaras	4.2. – 9.4.punkts
5.5.2. Pārvaldības pārstāvis	4.2. – 9.4.punkts
5.5.3. Iekšējās komunikācijas	4.2. – 9.4.punkts
5.6. Pārvaldības pārskate	5.4.
5.6.1. Vispārīgi	5.4. – 13.punkts
5.6.2. Pārskates ieejas informācija	5.4. – 14.punkts
5.6.3. Pārskates noslēguma informācija	5.4. – 15.punkts
6. Resursu pārvaldība	6
6.1. Resursu nodrošināšana	6.1.
6.2. Cilvēku resursi	6.2.
6.2.1. Vispārīgi
6.2.2. Kompetence, izpratne un apmācība	6.2.2
6.3. Infrastruktūra	6.3.
6.4. Darba vide	6.4.
7. Produkta īstenošana	7
7.1. Produkta īstenošanas plānošana	7.1.
7.2. Ar klientiem saistīti procesi	7.2.
7.2.1. Ar produktu saistītu prasību noteikšana	7.2.1
7.2.2. Ar produktu saistītu prasību pārskate	7.2.2
7.2.3.Komunikācija ar klientu	7.2.3.
7.4. Sagāde
7.4.1. Sagādes process	7.3.
7.4.2. Sagādes informācija	—
7.4.3. Iegādāto produktu verificēšana	—
7.5. Ražošanas un pakalpojumu nodrošināšana
7.5.1. Ražošanas un pakalpojumu nodrošināšanas vadība	7.4.1
7.5.2. Ražošanas un pakalpojumu nodrošināšanas procesu validēšana	7.4.2
7.5.3. Identifikācija un izsekojamība	7.4.3.
7.5.4. Klientu īpašums	7.4.4
7.5.5. Produktu saglabāšana	—
7.6. Monitoringa un mērīšanas iekārtu vadība	7.4..5.
8. Mērīšana, analīzes un uzlabošana	8
8.1. Vispārīgi	8.1
8.2. Monitorings un mērīšana	8.2.
8.2.1. Klientu apmierinātība	8.2.1
8.2.2. Iekšējais audits	8.2.2
8.2.3. Procesa monitorings un mērīšana	8.2.3
8.2.4. Produkta uzraudzība un mērīšana	8.2.4
8.3. Neatbilstoša produkta vadība	8.3
8.4. Datu analīze	8.4
8.5. Uzlabošana	8.5.
8.5.1. Nepārtraukta uzlabošana	8.5.1
8.5.2. Korektīvās darbības	8.5.2
8.5.3. Preventīvās darbības	8.5.3