Vakar, 20. janvārī, Ministru kabineta ārkārtas sēdē

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā ļaus administratīvi sodīt par likuma “Par piesārņojumu”, Iepakojuma likuma, Sugu un biotopu likuma, likuma “Par vides aizsardzību”, Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likuma un šiem likumiem pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumiem.

Akceptēti noteikumi “Dabas lieguma “Maņģenes meži” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, kuri nosaka saskaņā ar Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumiem Nr.212 “Noteikumi par dabas liegumiem” izveidotā dabas lieguma “Maņģenes meži” individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību.

Noteikts, ka lieguma teritorijā ir spēkā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārīgie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi. Liegumā ir noteiktas šādas funkcionālās zonas: stingrā režīma zona; regulējamā režīma zona; ainavu aizsardzības zona; neitrālā zona. Lieguma platība ir 1657 ha.

Apsaimniekojot mežus, visā lieguma teritorijā jāievēro šādi nosacījumi: aizliegta meža sēšana un stādīšana, izņemot neitrālo zonu; no 1.marta līdz 31.jūlijam aizliegta mežsaimnieciskā darbība, izņemot sanitārās cirtes, meža kopšanu, kā arī meža sēšanu un stādīšanu neitrālajā zonā; atjaunojot un kopjot mežu, no 1.marta līdz 31.jūlijam aizliegts izmantot mehānismus, kurus darbina iekšdedzes dzinēji; galvenajā cirtē, kur tā atļauta, kā arī kopšanas cirtē un sanitārajā cirtē saglabā: vismaz 10 (rēķinot uz cirsmas hektāru) atsevišķus vecākos, vēja izturīgos ozolus, ošus, kļavas, gobas, vīksnas un priedes; visus dobumainos kokus un sauso koku stumbeņus.

Stingrā režīma zona ir izveidota„ lai aizsargātu reto un īpaši aizsargājamo putnu sugas un to dzīvotnes, kā arī retās un tipiskās meža un mitrāju ekosistēmas. Stingrā režīma zonā ir atļautas šādas darbības: sēņot un ogot; apmeklēt teritoriju, lai kontrolētu aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošanu, kā arī lai veiktu zinātniskos pētījumus; veikt īpaši aizsargājamo sugu un to dzīvotņu saglabāšanas pasākumus; veikt ugunsdrošības pasākumus. Stingrā režīma zonā aizliegta mežsaimnieciskā darbība.

Regulējamā režīma zona izveidota, lai nodrošinātu reto un īpaši aizsargājamo putnu sugu dzīvotņu atjaunošanos.

Ainavu aizsardzības zona izveidota, lai nodrošinātu ekoloģiskos koridorus starp stingrā un regulējamā režīma zonu meža nogabaliem. Ainavu aizsardzības zonā atļauta galvenā cirte, izņemot kailcirti.

Neitrālā zona izveidota, lai saimnieciskā darbība, kas noris ārpus lieguma teritorijas, pēc iespējas mazāk ietekmētu stingrā režīma zonu, regulējamā režīma zonu un ainavu aizsardzības zonu. Neitrālajā zonā atļauta galvenā cirte.

Akceptēti noteikumi “Bezdarbnieka statusa piešķiršanas kārtība”, kuri nosaka kārtību, kādā Nodarbinātības valsts aģentūra personai piešķir bezdarbnieka statusu.

Nodarbinātības valsts aģentūra reģistrē personu bezdarbnieka statusa piešķiršanai, ja persona atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai iesniedz aģentūrā attiecīgu iesniegumu un uzrāda šādus dokumentus: personas apliecību vai pasi, vai dzimšanas apliecību, ja persona ir jaunāka par 16 gadiem; personas deklarēto dzīvesvietu apliecinošu dokumentu; pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ja persona to ir saņēmusi; termiņuzturēšanās atļauju un laulības apliecību, ja persona ir saņēmusi termiņuzturēšanās atļauju un ir Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa, vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušas personas laulātais; ja persona bijusi darba tiesiskajās attiecībās, – pēdējā darba devēja izziņu par darbu; algas nodokļa grāmatiņu.

Reģistrējoties aģentūrā, persona ar parakstu apliecina, ka tā: nav darba ņēmējs vai pašnodarbinātais saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, neieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību, neveic komercdarbību; ir gatava nekavējoties stāties darba attiecībās; ir darbspējīga un Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija nav noteikusi personai 100 procentu darbspēju zaudējumu; nesaņem izdienas pensiju vai valsts speciālo pensiju; neiegūst izglītību klātienē vispārējās vidējās vai profesionālās izglītības iestādē vai nav pilna laika studējošais augstskolā; nav pilnā valsts apgādībā (valsts vai pašvaldības sociālās aprūpes institūcijā).

Noteikts, ja persona izpilda šajos noteikumos minētos nosacījumus, aģentūra likumā noteiktajā termiņā pieņem lēmumu par bezdarbnieka statusa piešķiršanu un iepazīstina personu ar šo lēmumu, bezdarbnieka tiesībām un pienākumiem un iekārto bezdarbnieka uzskaites karti. Bezdarbnieka uzskaites kartē norāda šādu informāciju: dokumentāri apliecinātas ziņas par bezdarbnieku – valstiskā piederība, deklarētā dzīvesvieta, izglītība, valsts valodas prasmes pakāpe, iepriekšējā darba pieredze, kā arī citas ziņas, kas veicina bezdarbnieka iesaistīšanos aktīvajos nodarbinātības pasākumos un atgriešanos darba tirgū; ziņas par bezdarbnieka ņemšanu uzskaitē, aģentūras apmeklējumiem, saņemtajiem pakalpojumiem, bezdarbnieka iesaistīšanos aktīvajos nodarbinātības pasākumos, lēmumiem par bezdarbnieka statusa iegūšanu, zaudēšanu, iegūšanu no jauna, bezdarbnieka noņemšanu no uzskaites, aģentūras un bezdarbnieka savstarpējām saistībām.

Personai, kurai piešķirts bezdarbnieka statuss, aģentūra izsniedz izziņu iesniegšanai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, lai izskatītu jautājumu par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu.

Ja rodas šaubas par personas sniegto ziņu patiesumu, aģentūra pārbauda minētās ziņas, pieprasot informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, izglītības iestādēm vai citām institūcijām. Ja pārbaudē konstatē, ka persona sniegusi nepatiesas ziņas, aģentūra likumā noteiktajā termiņā pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt bezdarbnieka statusu vai lēmumu par bezdarbnieka statusa zaudēšanu, kā arī iepazīstina personu ar minēto lēmumu un tiesībām apstrīdēt to. Par personu, kura zaudējusi bezdarbnieka statusu, aģentūra darbadienas laikā pēc lēmuma pieņemšanas informē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru.

Noteikts, ka personai, kura zaudējusi bezdarbnieka statusu likumā minēto iemeslu dēļ, aģentūra pēc likumā noteiktā termiņa izbeigšanās no jauna piešķir bezdarbnieka statusu, ja persona aģentūrā iesniedz iesniegumu par bezdarbnieka statusa iegūšanu no jauna, uzrāda šajos noteikumos minētos dokumentus, kā arī sniedz šajos noteikumos minētās ziņas.

Noteikts, ka līdz 2003.gada 1.jūlijam persona šajos noteikumos minētos dokumentus iesniedz aģentūrā atbilstoši pastāvīgajai dzīvesvietai un uzrāda dzīvesvietu apliecinošu dokumentu.

Akceptēts rīkojums “Par maksātnespējīgo uzņēmējsabiedrību darbinieku prasījumu apmierināšanu”.

Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 6.panta trešo daļu un Ministru kabineta 2002.gada 16.jūlija noteikumu Nr.310 “Maksātnespējīgo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtība” 8.punktu atļauts Privatizācijas aģentūrai no valsts īpašuma objektu privatizācijā gūtajiem ienākumiem piešķirt 120484,85 latus maksātnespējīgo uzņēmējsabiedrību darbinieku prasījumu apmierināšanai: maksātnespējīgai likvidējamai Jūrmalas akciju sabiedrībai “Jūraslīcis”; maksātnespējīgai likvidējamai Daugavpils pilsētas sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latest-Nora”.

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā iesniedzams un izskatāms ziņojums par tirgus dalībnieku apvienošanos”, kuri nosaka kārtību, kādā Konkurences padomē iesniedzams un izskatāms ziņojums par tirgus dalībnieku apvienošanos, kā arī nosaka apgrozījuma aprēķināšanas kārtību un gadījumus, par kuriem ziņojums padomē nav jāiesniedz.

Noteikts, ka ziņojums padomē nav jāiesniedz šādos gadījumos: kredītiestādēm vai apdrošināšanas sabiedrībām, kuru pamatdarbība ietver darījumus ar vērtspapīriem par saviem vai citu līdzekļiem, ir laikā ierobežotas īpašuma tiesības uz tirgus dalībnieku vērtspapīriem, kurus tās iegādājušās tālākai pārdošanai, ja minētās kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības ievēro šādus nosacījumus: neizmanto minēto vērtspapīru radītās balsošanas tiesības, lai ietekmētu attiecīgo tirgus dalībnieku konkurējošo darbību; izmanto minēto vērtspapīru radītās balsošanas tiesības, lai sagatavotu tikai tirgus dalībnieka, tā daļu, aktīvu vai attiecīgo vērtspapīru ieguldīšanu, un šāda ieguldīšana notiek gada laikā pēc balsošanas tiesību rašanās. Minēto termiņu padome var pagarināt pēc attiecīgās kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības iesnieguma, ja tā pierāda, ka attiecīgā ieguldīšana gada laikā nav bijusi iespējama; tirgus dalībnieka maksātnespējas un likvidācijas gadījumā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izšķirošu ietekmi iegūst likvidators vai administrators.

Ziņojumu par Konkurences likuma 15.panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā noteikto apvienošanos iesniedz tie tirgus dalībnieki, kuri apvienojas. Visos pārējos gadījumos ziņojumu iesniedz izšķirošu ietekmi iegūstošie tirgus dalībnieki.

Ja ziņojumā ietvertā informācija nav pilnīga, padome par to informē iesniedzēju un nosaka termiņu, kurā iesniedzama pilnīga informācija. Nepareiza vai maldinoša informācija tiek uzskatīta par nepilnīgu informāciju. Par apstākļu vai faktu izmaiņām, kas kļūst zināmas vai kam vajadzētu kļūt zināmām pēc ziņojuma iesniegšanas, ziņojuma iesniedzējs nekavējoties informē padomi. Ja attiecīgās izmaiņas var ievērojami ietekmēt apvienošanās izvērtēšanu, padome var noteikt, ka ziņojuma iesniegšanas datums ir diena, kad saņemta pilnīga informācija par attiecīgajām izmaiņām. Padome rakstiski informē par to ziņojuma iesniedzēju.

Noteikts, ka padome 30 dienu laikā pēc ziņojuma iesniegšanas pieņem lēmumu par to, vai iesniegtais ziņojums izskatāms saskaņā ar šiem noteikumiem, un informē par to ziņojuma iesniedzēju.

Katru apvienošanos vērtē, ņemot vērā: konkrēto tirgu struktūru, Latvijas un ārvalstu tirgus dalībnieku radīto vai iespējamo konkurenci, kā arī nepieciešamību saglabāt un attīstīt konkurenci Latvijas tirgū; tirgus dalībnieku ekonomisko un finansiālo stāvokli, alternatīvu tirgu pieejamību piegādātājiem un patērētājiem, administratīvās un citas barjeras ieiešanai konkrētajā tirgū, konkrēto preču pieprasījuma un piedāvājuma tendences, starpnieku un patērētāju intereses, tehniskā un ekonomiskā progresa attīstību un iespējamos šķēršļus konkurencei; tirgus dalībnieku stāvokli starptautiskajā tirgū un to produkcijas eksporta iespējas; patērētāju un visas Latvijas sabiedrības iespējamo guvumu.

Gadījumus, kad tirgus dalībnieks pēc apvienošanās tiks pakļauts kopīgai izšķirošai ietekmei un šādas kopīgai izšķirošai ietekmei pakļauta tirgus dalībnieka izveidošanas sekas vai mērķis ir vai var būt kopīgu izšķirošu ietekmi iegūstošo tirgus dalībnieku konkurējošās darbības koordinēšana, izvērtē, ņemot vērā arī Konkurences likuma 11.panta pirmo un trešo daļu. Diviem vai vairākiem tirgus dalībniekiem ir kopīga izšķiroša ietekme, ja tie izšķirošu ietekmi uz citu tirgus dalībnieku var īstenot tikai kopīgi. Tirgus dalībniekam ir atsevišķa izšķiroša ietekme, ja tam vienam ir izšķiroša ietekme uz otru tirgus dalībnieku.

Noteikts, ka tirgus dalībnieka apgrozījumu aprēķina, summējot iepriekšējā finanšu gada ieņēmumus no tirgus dalībnieka darbības, preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas un no iegūtās summas atskaitot tirdzniecības atlaidi un citas piešķirtās atlaides, kā arī pievienotās vērtības nodokli un citus nodokļus, kas tieši saistīti ar pārdošanu.

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā piešķirama stipendija un īres un transporta izdevumu kompensācija bezdarbnieka profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā un nosakāms stipendijas un kompensācijas apmērs”.

Stipendiju un īres un transporta izdevumu kompensāciju mācību laikā bezdarbniekam piešķir Nodarbinātības valsts aģentūra, pamatojoties uz šādiem aģentūras un bezdarbnieka noslēgtajiem līgumiem: aktīvo nodarbinātības pasākumu individuālā plānojuma līgums, kurā paredzēta bezdarbnieka iesaistīšanās apmācībā; līgums par bezdarbnieka apmācību.

Bezdarbniekam izmaksājamās stipendijas un īres un transporta izdevumu kompensācijas apmēru mācību laikā aprēķina un izmaksā izglītības iestāde, kura veic apmācību, pamatojoties uz aģentūras un izglītības iestādes noslēgto līgumu par bezdarbnieku apmācības organizēšanu un izglītības iestādes izdoto rīkojumu par bezdarbnieka ieskaitīšanu izglītojamo skaitā.

Stipendijas apmērs bezdarbniekam par pilnu mācību laika kalendāra mēnesi ir 25 lati. Par nepilnu mācību laika kalendāra mēnesi stipendijas apmēru aprēķina proporcionāli kalendāra dienu skaitam mācību laikā.

Bezdarbniekam mācību laikā kompensē izdevumus par dzīvojamās telpas īri vai transporta izdevumus no bezdarbnieka dzīvesvietas līdz izglītības iestādei un atpakaļ, ja izglītības iestāde, kurā notiek mācības, atrodas ārpus tās administratīvās teritorijas vai administratīvi teritoriālās vienības (Rīgā), kurā dzīvo bezdarbnieks un ja bezdarbnieks iesniedz attiecīgus īres vai transporta izdevumus apliecinošus dokumentus.

Īres izdevumu kompensāciju attiecīgajā mācību laika kalendāra mēnesī aprēķina 50% apmērā no īres izdevumu summas šajā mēnesī, bet ne vairāk kā Ls 1 par katru kalendāra dienu.

Transporta izdevumu kompensāciju attiecīgajā mācību laika kalendāra mēnesī aprēķina 50% apmērā no transporta izdevumu summas šajā mēnesī, bet ne vairāk kā Ls 1 par katru mācību dienu.

Stipendiju un īres un transporta izdevumu kompensāciju mācību laikā bezdarbniekam izmaksā vienu reizi mācību laika kalendāra mēnesī.

Stipendiju un īres izdevumu kompensāciju bezdarbniekam izmaksā arī par laiku, kad apmācība kavēta attaisnojošu iemeslu dēļ, ja bezdarbnieks pirmajā mācību dienā pēc šo iemeslu izbeigšanās iesniedz izglītības iestādē attaisnojošu iemeslu apliecinošu dokumentu.

Par neattaisnoti kavētu mācību laiku stipendiju un īres un transporta izdevumu kompensāciju nemaksā. Stipendijas un īres un transporta izdevumu kompensācijas izmaksu pārtrauc, ja bezdarbnieks bez attaisnojoša iemesla kavē apmācību 10 mācību dienas pēc kārtas.

Stipendijas un īres un transporta izdevumu kompensācijas izmaksu pēc šajos noteikumos noteiktās izmaksas pārtraukšanas atjauno, ja bezdarbnieks iesniedz izglītības iestādē attaisnojošu iemeslu apliecinošu dokumentu. Bezdarbnieks zaudē tiesības uz stipendiju un īres un transporta izdevumu kompensāciju mācību laikā, ja viņu ar izglītības iestādes rīkojumu atskaita no izglītojamo skaita vai ja viņš zaudē bezdarbnieka statusu.

Bezdarbnieks mācību laikā saņemtās stipendijas un īres vai transporta izdevumu kompensācijas summu atlīdzina aģentūrai, ja viņš bez attaisnojoša iemesla pārtrauc mācības, neierodas uz kvalifikācijas eksāmena vai noslēguma pārbaudījuma kārtošanu vai ja aģentūra konstatē, ka bezdarbnieka statusa iegūšanai vai saglabāšanai sniegtas nepatiesas ziņas.

Ja bezdarbnieks mācību laikā saņemto stipendiju un īres un transporta izdevumu kompensāciju neatmaksā labprātīgi, attiecīgo summu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piedzen tiesas ceļā.

Aģentūra, pamatojoties uz izglītības iestādes iesniegto rēķinu, pārskaita tai stipendiju un īres un transporta izdevumu kompensāciju izmaksai nepieciešamo summu šajos noteikumos minētajā līgumā par bezdarbnieku mācību organizēšanu noteiktajā kārtībā.

Akceptēti noteikumi “Juridisko personu licencēšanas un uzraudzības kārtība darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai par maksu”, kuri noteiks kārtību, kādā licencējamas un uzraugāmas juridiskās personas, kuras sniedz darbiekārtošanas pakalpojumus (konsultēšana darbiekārtošanas jautājumos, informēšana par brīvajām darba vietām, iekārtošana darbā, citu nodarbinātību veicinošu pakalpojumu sniegšana) par maksu (izņemot iekārtošanu darbā uz kuģiem), kā arī paaugstināt darba meklētājiem (bezdarbniekiem) saņemamo pakalpojumu kvalitāti.

Juridiskā persona ir tiesīga sniegt darbiekārtošanas pakalpojumus (konsultēšana darbiekārtošanas jautājumos, informēšana par brīvajām darba vietām, iekārtošana darbā vai citi nodarbinātību veicinoši pakalpojumi) par maksu tikai pēc Nodarbinātības valsts aģentūras licences saņemšanas. Juridiskā persona, kas darbiekārtošanas pakalpojumus par maksu vēlas sniegt vairākās valstīs, saņem atsevišķu licenci šo pakalpojumu sniegšanai katrā valstī.

Licences derīguma termiņš ir viens gads no dienas, kad pieņemts lēmums par licences izsniegšanu vai licences derīguma termiņa pagarināšanu. Ja ārvalsts darbā iekārtošanas institūcijas, tās filiāles vai pārstāvniecības sadarbības līgumā vai tā projektā noteikts īsāks darbības termiņš, piemērojams līgumā vai tā projektā noteiktais termiņš.

Lēmumu par licences izsniegšanu, licences derīguma termiņa pagarināšanu vai licences anulēšanu pieņem aģentūras izveidota licencēšanas komisija. Aģentūra izveido licencēšanas komisiju ne mazāk kā piecu cilvēku sastāvā un iekļauj tajā aģentūras pārstāvjus un pa vienam pārstāvim no Ārlietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Labklājības ministrijas un Valsts darba inspekcijas. Juridiskā persona maksā valsts nodevu par licences saņemšanu vai licences derīguma termiņa pagarināšanu (pārreģistrāciju).

Akceptēts rīkojums “Par Centrālās medicīnas ētikas komitejas personālsastāvu”, saskaņā ar Ārstniecības likuma 15.pantu apstiprināta Centrālā medicīnas ētikas komiteja šādā sastāvā: komitejas priekšsēdētājs U.Līkops – veselības ministra padomnieks; komitejas locekļi: L.Aberberga-Augškalne – Rīgas Stradiņa universitātes profesore; V.Eniņa – Latvijas Farmaceitu biedrības valdes locekle; U.Jumejs – Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs; V.Kluša – Latvijas Zinātnes padomes eksperte; A.Kovaļevska – Valsts cilvēktiesību biroja Analīzes nodaļas juriste; L.Lapiņa – Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente; L.Laube – Latvijas Invalīdu biedrības priekšsēdētāja; A.Lejnieks – Latvijas Ārstu biedrības pretenziju izskatīšanas komisijas priekšsēdētājs; J.Ozoliņš – Latvijas Ārstniecisko personu profesionālo organizāciju savienības pārstāvis; G.Purmalis – Latvijas Ārstniecisko personu profesionālo organizāciju savienības valdes priekšsēdis; B.Rozentāle – Latvijas Ārstu biedrības ētikas komisijas priekšsēdētāja; J.Sīpols – Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā; H.Valters – Latvijas Pensionāru federācijas veselības aprūpes komisijas priekšsēdētājs.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 8.jūnija noteikumos Nr.208 “Kārtība, kādā bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām, sniedzama nepieciešamā palīdzība””.

Grozījumi novērš atsevišķu normu dublēšanos Ministru kabineta 08.06.1999. noteikumos Nr.208 “Kārtība, kādā bērnam, kurš ir cietis no prettiesiskām darbībām, sniedzama nepieciešamā palīdzība” un Ministru kabineta 20.08.2002. noteikumiem Nr.364 “Grozījumi 28.08.2000. Ministru kabineta noteikumos Nr.313 “Prasības sociālās palīdzības pakalpojumu sniedzējiem””.

Grozījums nosaka, ka labklājības ministrs pēc saskaņošanas ar izglītības un zinātnes ministru apstiprina to speciālistu apmācības programmu, kuri vardarbībā cietušajiem bērniem sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Speciālistu apmācība finansējama no valsts budžeta līdzekļiem.

Akceptēti noteikumi “Latvijas Nacionālās operas nolikums”.

Latvijas Nacionālā opera ir Kultūras ministrijas pārraudzībā esoša nacionālas nozīmes valsts kultūras iestāde, kas izveidota, lai nodrošinātu nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanu operas un baleta žanrā, kā arī veicinātu ar latviešu nacionālo operu, opereti, baletu un mūziku saistīto kultūras jomu attīstību un nodrošinātu pasaules operas un baleta mākslas un mūzikas kultūras sasniegumu pieejamību Latvijā.

Lai nodrošinātu Nacionālās operas darbību saskaņā ar Latvijas Nacionālās operas likumu, Nacionālā opera gadu pirms kārtējās sezonas sākuma sagatavo repertuāra plānu divām sezonām. Nacionālās operas sezona sākas 1.septembrī un beidzas nākamā gada 30.jūnijā.

Lai sasniegtu Latvijas Nacionālās operas likumā noteikto mērķi un izpildītu noteiktās funkcijas, Nacionālajai operai ir tiesības: atbilstoši kārtējā gada likumam par valsts budžetu un Latvijas Nacionālās operas likumam patstāvīgi lemt par līdzekļu izmantošanu; apsaimniekot Nacionālās operas valdījumā nodoto valsts mantu.

Nacionālās operas darbu vada direktors. Direktoru pieņem darbā un atlaiž no darba kultūras ministrs. Nacionālās operas direktors: izstrādā Nacionālās operas darbības un attīstības stratēģijas projektu pieciem gadiem. Stratēģijā paredz noteiktā laikposmā sasniedzamos darbības rezultātus un to sasniegšanai prognozējamos resursus. Stratēģijas projektu gadu pirms tā stāšanās spēkā iesniedz izvērtēšanai Nacionālās operas konsultatīvajā padomē un pēc izvērtēšanas – kultūras ministram iesniegšanai Ministru kabinetā; pamatojoties uz Ministru kabinetā apstiprināto Nacionālās operas darbības un attīstības stratēģiju, izstrādā Nacionālās operas kārtējā gada darbības plāna projektu. Darba plānā paredz gada laikā sasniedzamos rezultātus un to sasniegšanai veicamos pasākumus. Darba plāna projektu gadu pirms tā stāšanās spēkā iesniedz izvērtēšanai Nacionālās operas konsultatīvajā padomē un pēc izvērtēšanas – kultūras ministram apstiprināšanai; pamatojoties uz kultūras ministra apstiprināto darbības plānu, nodrošina Nacionālās operas kārtējā gada budžeta projekta izstrādi un iesniedz to izvērtēšanai Nacionālās operas konsultatīvajā padomē. Budžeta projektu pēc tā izvērtēšanas Nacionālās operas konsultatīvajā padomē līdz 15.februārim iesniedz kultūras ministram iekļaušanai nākamā gada valsts budžeta projektā; nodrošina Nacionālās operas darbības tiesiskumu un Nacionālās operas resursu lietderīgu izmantošanu; slēdz darba un saimnieciskos līgumus, izsniedz pilnvaras, apstiprina struktūrvienību nolikumus un darbinieku darba raksturojumus; nodrošina Nacionālās operas grāmatvedības uzskaiti atbilstoši Likumā par budžetu un finanšu vadību un likumā “Par grāmatvedību” noteiktajām prasībām; veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

Direktors kopīgi ar Nacionālās operas direktora vietnieku mākslinieciskajos jautājumos izstrādā Nacionālās operas muzikālo un māksliniecisko stratēģiju. Nacionālās operas direktora vietnieks mākslinieciskajos jautājumos sastāda repertuāru, kā arī ir atbildīgs par augstu māksliniecisko līmeni. Darba līgumu ar Nacionālās operas direktora vietnieku mākslinieciskajos jautājumos slēdz direktors.

Akceptēts rīkojums “Par Latvijas Nacionālās operas konsultatīvo padomi”.

Saskaņā ar Latvijas Nacionālās operas likuma 10.panta pirmo daļu izveidota Latvijas Nacionālās operas konsultatīvā padome šādā sastāvā: konsultatīvās padomes priekšsēdētāja I.Rībena – kultūras ministre; konsultatīvās padomes priekšsēdētāja vietniece I.Sudraba – Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece; konsultatīvās padomes locekļi: A.Garanča - Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asociētā profesore, Kultūras ministrijas Mūzikas padomes pārstāve; R.Krūmiņš - Rīgas domes Finanšu departamenta direktors; A.Misēvičs - Latvijas Nacionālās operas arodbiedrību pilnvarots pārstāvis, Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijas priekšsēdētājs; I.Šteimane - Kultūras ministrijas Nacionālās kultūras padomes pārstāve.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments