Valsts budžets atskatā un ieskatā

Lai atskatītos uz 2002.gada valsts budžeta izpildi un ielūkotos šā gada budžeta aprisēs, piektdien, 17.janvārī, preses konferenci rīkoja finanšu ministrs Valdis Dombrovskis

Valsts kopbudžeta ieņēmumi 2002. gadā bija 1,895 miljardi latu, kas ir par 180 miljoniem latu jeb 10% vairāk nekā gadu iepriekš. Valsts kopbudžeta izdevumi pērn bija 2,041 miljards latu. Tātad konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts sasniedzis 131,1 miljonu latu, kas, pēc provizoriskām aplēsēm, ir 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). To veido 98,27 miljonus latu liels valsts budžeta fiskālais deficīts un 45,38 miljonu latu lielais pašvaldību budžeta deficīts.

Kā pastāstīja finanšu ministrs, valsts budžeta fiskālais deficīts pagājušajā gadā bija pusotru reizi mazāks, nekā bija plānots budžeta likumā (98,27 miljoni 150 miljonu latu vietā) jeb 1,8% no iekšzemes IKP plānoto 2,95% vietā. Turpretī pašvaldību budžeta deficīts krietni pārsniedza budžeta likumā noteikto pašvaldību aizņēmumu palielinājumu 2002. gadam, kas bija 16,5 miljoni latu. Rīgas pilsētas budžeta deficīts vien bija apmēram 28,8 miljoni latu, tādējādi pusotru reizi pārsniedzot visām Latvijas pašvaldībām atvēlēto limitu. Ja pašvaldības būtu iekļāvušās aizdevumu limitā, kopbudžeta deficīts būtu apmēram 2% no IKP, lēš V. Dombrovskis.

Arī 2003. gada Rīgas pilsētas budžets tiek plānots ar ievērojamu deficītu – 33 miljoni latu, kaut gan kopējais plānotais pašvaldību aizņēmumu palielinājums šogad ir apmēram 18 miljoni latu. Finanšu ministrija ir sagatavojusi atzinumu par šā gada Rīgas budžetu. Tajā norādīts uz vairākām neatbilsmēm likuma prasībām. Šis atzinums tiks nosūtīts Rīgas domei un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram, informēja V. Dombrovskis.

Ļoti veiksmīgs 2002. gads bijis valsts sociālās apdrošināšanas speciālajam budžetam. Tā ieņēmumi bija 536,6 miljoni latu, kas ir par 13 miljoniem latu jeb 2,6% vairāk, nekā plānots. Veselības aprūpes speciālais budžets pērn saņēmis 165,2 miljonus latu, kas ir par 1,6% vairāk, nekā bija plānots 2002. gadam.

Kopējie Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie valsts budžeta nodokļu ieņēmumi (neskaitot pašvaldību budžetus) pērn bija 1,63 miljardi latu, kas ir par 25 miljoniem latu vairāk, nekā bija plānots, un par 178 miljoniem latu vairāk nekā 2001. gadā.

Iztirzājot budžeta izpildes gaitu aizvadītā gada decembrī, finanšu ministrs uzsvēra, ka šajā mēnesī valsts pamatbudžetā bija rekordlieli ieņēmumi – vairāk nekā 75 miljoni latu. Salīdzinot ar 2001. gadu, kad, sākot ar oktobri, bija vērojams ieņēmumu samazinājums, 2002. gada nogalē ieņēmumi valsts budžetā palielinājās. Ļoti strauji pieauga nodokļu ieņēmumi, kas decembrī bija par 9 miljoniem lielāki, nekā plānots. Kopš oktobra sasniegts ievērojams ieņēmumu pieaugums divos galvenajos akcīzes nodokļu veidos, proti, par naftas produktiem un alkoholiskajiem dzērieniem. 2002. gadā netika izpildīts pievienotās vērtības nodokļa plāns.

Straujo budžeta ieņēmumu pieaugumu aizvadītā gada beigās finanšu ministrs skaidroja ar sekmīgu valsts makroekonomisko attīstību, kā arī ar VID darba aktivizēšanos. Valdība ļoti nopietni strādāja tieši pie nodokļu ieņēmumu uzlabošanas, un rezultāti ir redzami. Ir atklāti arī vairāki kontrabandas gadījumi. Kā piemēru ministrs minēja gadījumu, kad janvāra sākumā tika sākta pārbaude kādā nelielā firmā, kas, neilgi pirms darījuma veikšanas mainot īpašniekus, sāka lielos daudzumos importēt degvielu. VID speciālisti ir konstatējuši pārkāpumus, un licencēšanas komisija lems par šīs firmas licences anulēšanu.

Raksturojot valsts pamatbudžeta izdevumu daļu pērnā gada decembrī, V. Dombrovskis atzina, ka tā bijusi netipiski liela – 146,7 miljoni latu. Vidējais izdevumu apjoms citos mēnešos bijis apmēram 70 miljoni latu. Skaidrojot izdevumu lielo pieaugumu, ministrs atgādināja, ka 2002. gada budžeta likuma grozījumus Saeima pieņēma tikai 31. oktobrī, bet Valsts prezidente tos izsludināja 20. novembrī. Tādējādi visi papildu izdevumi, kas tika paredzēti ar budžeta grozījumiem, faktiski tika finansēti decembrī. Turklāt vēl pirms grozījumu apstiprināšanas Ministru kabinets (MK) bija pieņēmis lēmumus par papildu 17,4 miljonus latu lieliem izdevumiem, kas tika akceptēti, veicot budžeta likuma grozījumus, un finansēti decembrī. Kā piemērus V. Dombrovskis minēja kompensāciju izmaksai zemniekiem par sausuma radītajiem zaudējumiem piešķirtos 5,9 miljonus latu un 3 miljonus latu, kas tika atvēlēti televīzijai Eirovīzijas konkursa rīkošanai.

Kā pastāstīja finanšu ministrs, budžeta izdevumu straujo kāpumu ietekmēja arī īstenotā tā sauktā radošas grāmatvedības prakse: visu gadu atsevišķas izdevumu pozīcijas tika finansētas no privatizācijas ieņēmumiem, bet tikai decembrī tās tika iegrāmatotas kā budžeta izdevumi (kopumā 2,3 miljoni latu). Piemēram, sākot ar 1. jūliju, no privatizācijas ieņēmumiem tika maksāti palielinātie bērnu pabalsti, kas iegrāmatoti kā decembra izdevumi – 1,3 miljoni latu.

Līdzīga shēma darbojās attiecībā uz līdzekļiem no UMTS licences un 3. mobilo sakaru operatora licences pārdošanas: izdevumi (14,2 miljoni latu), ko bija paredzēts finansēt no šiem līdzekļiem, tika segti jau vasarā no privatizācijas ieņēmumiem, taču kā budžeta izdevumi iegrāmatoti tikai decembrī.

V. Dombrovskis atgādināja, ka jau pagājušā gada vasarā viņš esot norādījis, ka iepriekšējā valdība ir sagatavojusi vairākas “dziļumbumbas” budžetam. Viena no tām bija lielais izdevumu pieaugums decembrī, bet otra vēl sagaidāma šā gada februārī, un tā saistīta ar aizkavētajām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksām. Pērn normatīvajos aktos veiktie grozījumi ir vērsti uz PVN kontroles pastiprināšanu, un kā tādi tie ir vērtējami pozitīvi un tuvākajā laikā mainīti netiks. Tomēr tos var izmantot, arī lai mākslīgi bloķētu PVN atmaksas. MK noteikumi ierobežoja PVN atmaksas summu, ko uzņēmums saņem 30 dienu laikā pēc pamatota nodokļu maksātāja pieprasījuma, nosakot, ka pārējā summa tiek atmaksāta pēc gada pārskata iesniegšanas, tas ir, februārī, skaidroja ministrs.

Runājot par 2003. gada budžeta veidošanas procesu, V. Dombrovskis informēja, ka MK 14. janvārī apstiprināja valsts budžeta ieņēmumus, pamatbudžeta izdevumu “mērķa griestus” un speciālā budžeta kontrolskaitļus. MK apstiprinātā ieņēmumu prognoze 2003. gadam paredz 923,4 miljonu latu ieņēmumus valsts pamatbudžetā un 829,9 miljonu latu ieņēmumus valsts speciālajos budžetos.

Budžeta prioritātes šogad būs izglītība, valsts iekšējā drošība un integrācija Eiropas Savienībā un NATO, norādīja finanšu ministrs. Izglītība kā valdības prioritāte valsts budžetā atspoguļota, nodrošinot pedagoģiskā personāla darba samaksas reformas turpinājumu. Algu palielināšanai piešķirts par 25 miljoniem latu vairāk nekā 2002. gadā.

Valsts iekšējās drošības pasākumi saistīti ar iekšlietu un tiesu sistēmu, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta stiprināšanu. Piemēram, iekšlietu sistēmas darbinieku atalgojuma palielināšanai atvēlēti 8,4 miljoni latu, tiesnešu un tiesu darbinieku darba samaksas palielinājumam – 1 miljons latu, prokuroru algu piemaksām – 0,58 miljoni latu.

Dažādu nozaru prioritārajiem pasākumiem, kas saistīti ar integrāciju ES, paredzēts 21,46 miljonu latu finansējums, bet budžeta programma “Valsts aizsardzība, drošība un integrācijas NATO” 2003. gadā saņems 11,7 miljonus latu, kas ir par 36 miljoniem vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Finansējums piešķirts arī citu nozīmīgu pasākumu īstenošanai, piemēram, ģimenes valsts pabalstiem – 9,2 miljoni latu, minimālās algas palielinājumam no 60 uz 70 latiem – 7,2 miljoni latu, XXIII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku rīkošanai – 2 miljoni latu.

2003. gadā turpinās nodokļu sloga samazināšana – sociālās apdrošināšanas iemaksu likme ir samazināta no 35% līdz 33%, bet uzņēmumu ienākumu nodokļa likme – no 22% līdz 19%. Valdība ir atlikusi vairākus iepriekš plānotus nodokļu palielinājumus, piemēram, siltumenerģijai, medikamentiem un dīzeļdegvielai, informēja V. Dombrovskis.

Jautāts par to, vai, plānojot šā gada budžeta deficītu, nav pārāk liels risks noteikt maksimālo robežu – 3% no IKP, V. Dombrovskis norādīja, ka ir divi iemesli, kāpēc budžeta deficīts parasti ir mazāks par plānoto: nodokļu ieņēmumu daļas pārpilde un izdevumu daļas neizpilde. Ja ar nodokļu iekasēšanu ne vienmēr veicas tik labi, kā plānots, paredzētie izdevumi gan parasti ir lielāki par faktiski realizētajiem, līdz ar to zināma rezerve ir. Jau janvāra pirmās puses nodokļu ieņēmumu izpilde liecina, ka gads sācies sekmīgi: salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgā perioda datiem, ieņēmumi ir pieauguši par vairāk nekā četriem miljoniem latu, plāns jau ir izpildīts par 49%. Tai skaitā iedzīvotāju ienākuma nodokļa plāns ir izpildīts par 71,5%, sociālo apdrošināšanas iemaksu plāns – par 59,9%, akcīzes nodokļa plāns – par 65,9%. Tā kā janvāra pirmā puse parasti ir ekonomiski neaktīvāka par otro pusi, sagaidāms, ka janvārī ieņēmumu plāns tiks izpildīts un pat pārpildīts, prognozē finanšu ministrs.

Marika Līdaka,  “LV” tautsaimniecības redaktore