Par iespēju sadraudzēties ar Krieviju

“Kā latviešu, tā krievu radikāļu laiks ir pagājis. Un es domāju, ka viņi nespēs vairs traucēt veidot Latvijas un Krievijas attiecības,” tikšanās reizē ar mūsu avīzes vadību sacīja vicepremjers Ainārs Šlesers, kuru valdība jau tuvākajā laikā apstiprinās par komisijas priekšsēdētāju sarunām ar Krieviju. Viņš ir pārliecināts, ka pietiks tikai sākt dialogu ar krievu kolēģiem, lai izdotos ātri atrisināt daudzas problēmas. Bet daļu problēmu var uz laiku atlikt malā, lai tās netraucētu risināt darba kārtības pamatjautājumus. Sarunās ar Krieviju Šlesera kungs kā bijušais uzņēmējs grib akcentēt ekonomiku: “Mēs esam atvērti Krievijas biznesam un krievijieši noteikti izraudzīsies Latviju kā nākamo Eiropas biznesa centru šajā reģionā. Jo, pirmkārt, Latvija pēc iestāšanās ES un NATO kļūs ļoti pievilcīga investīcijām un biznesa tālākvirzībai no Austrumiem uz Rietumiem. Otrkārt, krievijieši šeit jutīsies gluži kā mājās. Vispirms jau tādēļ, ka viņiem šeit nav valodas barjeras un mēs pazīstam krievijiešu mentalitāti. Treškārt, Latvija jau tagad kļūst par visa reģiona finanšu centru, un tas noteikti viņus ieinteresēs.”

Šlesers ir reālists un, protams, zina, ka galvenie šķēršļi ātrākai attiecību normalizācijai ar Krieviju meklējami humanitārajā jomā. Tostarp kā Krievijā, tā Latvijas krievvalodīgajos iedzīvotājos bažas izraisa sasteigtā krievu skolu pāreja uz valsts valodu.

“Jā, tā ir nopietna problēma, un es personīgi uzskatu, ka forsēt vecāko klašu pāreju uz latviešu mācību valodu nevajag,” domā Šlesers. “Vienkārši tīri tehniskā ziņā skolas 2004. gadā nebūs gatavas pārejai uz valsts valodu. Nepietiek skolotāju, un arī latviešu valodas pasniegšanas līmenis daudzās krievu skolās ir diezgan vājš. Kā skolēni spēs tik strauji pārslēgties uz valsts valodu? Tādēļ šajā jautājumā vēl gaidāmas smagas diskusijas. Taču tajā pat laikā mums jāmudina jauniešus mācīties valodas, jo vairāku valodu prasme paver plašas perspektīvas. Šodien jau nepietiek brīvi pārvaldīt latviešu un krievu valodu, tagad mēs aicinām jaunos cilvēkus apgūt vismaz trīs valodas – vēl arī angļu valodu. Tā kā ceru, arī jūsu lasītāji saprot, ka krievu skolēniem jāpārvalda latviešu valoda tādā līmenī, lai pēc skolas beigšanas viņi varētu iestāties augstskolā.”

Vispār A. Šlesers ir pārliecināts, ka Latvijas iedzīvotāju jaunajai paaudzei paveras neticamas perspektīvas: “Latvija attīstīsies ļoti straujā tempā – to nosaka kā jaunie ģeopolitiskie apstākļi Eiropā, tā mūsu ģeogrāfiskais stāvoklis un mūsu ekonomikas perspektīvas. Uzskatu, ka jau pēc 10 gadiem mēs sasniegsim ES valstu dzīves līmeni.”

Lai tas tā notiktu, vicepremjers gatavojas izstrādāt Latvijas ekonomikas attīstības stratēģiju. Tiks izveidotā īpaša padome, kurā ietilps visi galvenie ministri. “Mēs arī turpmāk samazināsim nodokļus, lai bizness attīstītos un lai uzņēmējam būtu izdevīgāk samaksāt nodokļus valstij, nekā dot kukuļus muitniekiem, lai ievestu kontrabandu,” sacīja A. Šlesers. Viņš uzskata, ka jaunajai un ambiciozajai Latvijas valdībai izdosies padarīt Latviju par plaukstošu valsti. Nu ko, mums visiem to ļoti gribētos.

“VESTI SEGODNJA”; pēc A. Elkina raksta “Šlesers: “Mēs varam sadraudzēties ar Krieviju””