Par dzīvotspējīgiem novadiem

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters:

Kā vērtējat administratīvi teritoriālo reformu?

Valdības un arī mana personīgā pārliecība ir, ka tā noteikti jāturpina, un, jo ātrāk mēs to izdarām, jo labāk. Reforma palīdzētu izveidot stiprākas, finansiāli patstāvīgākas pašvaldības. Apvienojoties vairākiem pagastiem vai pilsētām, jāparedz, ka būs iespēja apmaksāt vai pieaicināt labāku speciālistu, skolotāju, mediķi ar lielāku atalgojumu.

Lielai pašvaldībai būtu arī daudz lielākas iespējas piekļūt un izmantot Eiropas Savienības finansējumu. 2005. gadā ir pašvaldību vēlēšanas, un es uzskatu, ka tad reformai vajadzētu būt pabeigtai un pašvaldības būtu jāvēl jau novados. Es esmu pret piespiedu apvienošanos, bet neesmu pret spēcīgām pašvaldībām, labākiem pakalpojumiem, labāku dzīvi, attīstību.

Pieļauju, ka pašvaldības nāks ar saviem priekšlikumiem kaut ko mainīt vai veidot savādāk. Esmu gatavs uzklausīt argumentus. Protams, jaunveidojamie 102 novadi nav akmenī iecirsti, taču apmēram 100 pašvaldības gan pēc iedzīvotāju skaita, gan finanšu resursiem, kas mums patlaban ir, manuprāt, šim brīdim ir ļoti atbilstošas Latvijai. Es kā ministrs, kurš valdībā strādā ar šiem jautājumiem, pagaidām ļoti cerīgi skatos, ka 2004. gads nav vis piespiedu apvienošanās, bet gan reformas pabeigšanas gads.

Vai, tiekoties ar pašvaldību vadītājiem, esat dzirdējis arī kādas bažas, ka reforma tos varētu ietekmēt negatīvi?

To, ka šī reforma varētu radīt negatīvus rezultātus, neesmu dzirdējis. Tiek uzdoti jautājumi, vai ir ņemtas vērā noteiktas lietas, piemēram, Vēlēšanu likums. Mūsu priekšlikums ir – lai katrs pagasts, kas apvienotos, kļūtu par savu vēlēšanu apgabalu. Tādā gadījumā visiem pagastiem tiktu nodrošināta pārstāvniecība domē. Protams, patlaban apstiprinātie budžeti ir katastrofālā stāvoklī, bet valdībai būtu jāsaprot, ka investīcijas ceļu un infrastruktūras sakārtošanai ir liels stimuls novadu attīstībai. Mēs arī plānojam pārskatīt finanšu izlīdzināšanas shēmu.

Cik iedzīvotājiem tad, pēc jūsu domām, būtu jābūt vienā pašvaldībā?

Nevar runāt par attīstību pašvaldībā, kurā ir 300–500 iedzīvotāju. Es nesaskatu nekādas problēmas vai kādu negatīvu momentu, ja atsevišķos gadījumos arī viss rajons – tā, piemēram, Balvu rajonā – varētu veidoties kā viena pašvaldība, saglabājot Balvus un Viļaku kā pilsētas, tad noteikti ekonomiskais efekts būtu labāks. Runājot par optimālo iedzīvotāju skaitu, tie pieci tūkstoši būtu labi.

Vai, pēc jūsu domām, pašiem cilvēkiem vajadzētu rīkoties aktīvāk, plānot, kādas viņi savas pašvaldības vēlas redzēt nākotnē?

Viennozīmīgi – jā. Manuprāt, līdz šim ir pietrūcis dialoga starp valdību un pašvaldību, kas arī bijis bremzējošs faktors un radījis tādu inerci. Tagad pašvaldības ir ieguvušas savu ministriju pēc būtības. Ir jāmēģina tikt pāri apātijai un neticībai, un, protams, tas ir ļoti intensīvs darbs pašvaldību iedzīvotājiem.

Kāda ir jūsu vīzija, kā izskatīsies Latvija pēc desmit gadiem?

Pēc desmit gadiem es redzu, ka ir ne tikai juridiski, bet arī ar konkrēto situāciju apstiprināts fakts, ka pašvaldība ir valsts pamats, ka pašvaldība saimnieko tā, ka nodrošina saviem iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus, un tas kopā veido mūsu valsti kā attīstītu valsti, kurā ir liels prieks dzīvot un negribas braukt no tās projām.

“JAUNĀ AVĪZE”; pēc L. Kusiņas un I. Ceplenieces intervijas “Jāmeklē iemesli darbam”