Zinātne un sabiedrība rīcības kopsaucējā

Šodien, 21. janvārī, Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) plašsaziņas līdzekļu pārstāvji aicināti piedalīties preses konferencē un diskusijā par mūsu valstij un visam vecajam kontinentam būtiskiem jautājumiem “Zinātnes un sabiedrības attiecības: skats nākotnes Eiropā”. Ziņojumu par atziņām, kas aizvadītajā nedēļā gūtas seminārā Briselē, sniegs LZA viceprezidents profesors Andrejs Siliņš. Tiks iezīmētas arī turpmākās attīstības perspektīvas un mērķi. “LV” saviem lasītājiem sniedz iespēju jau šodien iepazīties ar akadēmiķa Andreja Siliņa ziņojuma tēzēm.

Andrejs Siliņš:

2000.gada martā Eiropas Savienības (ES) Padome Lisabonā pieņēma ES ekonomiskās un sociālās attīstības stratēģiju. Tajā paredzēts, ka 2010.gadā ES ir jākļūst par pašu dinamiskāko, konkurētspējīgāko, uz zināšanām balstīto ekonomisko sistēmu pasaulē, kurā īstenojas līdzsvarota ekonomiskā izaugsme ar vairāk un labākām darba vietām un paaugstināta sociālā saskaņa. Šīs stratēģijas realizēšanai ir būtiski jāpaātrina zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju attīstība ES, tāpēc 2002.gada janvārī Barselonā ES Padome Lisabonas stratēģiju konkretizēja un noteica, ka 2010.gadā zinātnes un tehnoloģiskās attīstības finansējumam vidēji ES ir jābūt 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), turklāt 1% no IKP dod valsts budžets, bet 2% – tautas saimniecība.

Lisabonā un Barselonā izvirzītie ES attīstības mērķi ir ļoti pievilcīgi, bet arī stipri ambiciozi, tāpēc būtiskai zinātnes lomai šo mērķu sasniegšanā ir vajadzīga plašas sabiedrības izpratne un atbalsts. Eiropas Komisija (EK) ir izstrādājusi rīcības plānu zinātnes un sabiedrības attiecību uzlabošanai, kura realizēšanu stimulē ES Zinātnes un tehnisko pētījumu komiteja (CREST), izveidojot atbilstošas darba grupas: a) zinātne, tehnoloģija un masu saziņas līdzekļi; b) zinātnes nedēļas; c) zinātnes izglītība; d) dialogs un līdzdalība; e) sievietes un zinātne; f) nākotnes pētniecība un sabiedrība; g) ētika; h) valdības, riski un ekspertīze. Šajās darba grupās strādā valstu nominētie CREST pārstāvji.

Šā gada 13.janvārī kā Latvijas CREST pārstāvis piedalījos seminārā nākotnes pētniecības un sabiedrības darba grupas sastāvā. Semināru Briselē organizēja Grieķijas pārstāvji ES Zinātnes un tehnisko pētījumu komitejā. Tajā piedalījās pārstāvji no ES dalībvalstīm un kandidātvalstīm, no kurām daudzās ir izveidotas un strādā zinātnes nākotnes pētījumu grupas. Galvenais secinājums seminārā: zinātnes nākotnes pētījumos ir jāiesaista plašas sabiedrības locekļi, ir jāveido viņu izpratne un jāiegūst atbalsts, lai varētu praktiski realizēt nākotnes pētījumos izstrādāto atbilstošās valsts attīstības stratēģiju. Būtiska nozīme šajā procesā ir plašsaziņas līdzekļu plašai iesaistei.

2002.gada 29.oktobrī, parakstot asociācijas līgumu ES Sestajai ietvara programmai, Latvija ir kļuvusi par pilntiesīgu ES zinātnes un tehnoloģiskās attīstības dalībnieci ar tādām pašām tiesībām un pienākumiem, kādi ir ES dalībvalstīm. Latvijas zinātnieku panākumi, piedaloties ES Piektajā ietvara programmā (sekmīgo projektu veidā ir nopelnīts divreiz lielāks finansējums nekā dalības maksa), pierāda, ka Latvijā ir augsti kvalificēts zinātnieku un speciālistu potenciāls. Tomēr sabiedrības un valsts varas neadekvātas attieksmes rezultātā šis potenciāls noveco un izsīkst. 2002.gada Latvijas Zinātnes padomes elektorāts rāda, ka pašlaik Latvijā ir tikai 1885 aktīvie zinātnieki. Vairāk nekā trešdaļa Latvijas zinātnieku strādā ārzemēs, aizstāvēto zinātņu doktora disertāciju skaits pēdējos gados ir nedaudz virs 50 ik gadu, taču, lai nodrošinātu normālu atjaunotnes procesu, šim skaitlim jābūt vismaz piecas reizes lielākam. Ievērojot šos faktus, kā arī lai iekļautos ES stratēģiskajā attīstībā, Latvijā ir jārealizē Augstākās izglītības un zinātnes attīstības vadlīnijas, kurās paredzēts, ka 2010.gadā zinātnes budžeta finansējumam ir jāsasniedz 1% no IKP, kā arī jāīsteno Nacionālā inovāciju programma.

Andrejs Siliņš

Rīgā, 2003.gada 20.janvārī