Būtu jāvienojas par rīdziniekiem aktuālāko

Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs intervijā Latvijas Radio

Intervija Latvijas Radio 20. janvāra raidījumā “Kāpnes” pulksten 12.35. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars

— Bojārs vēl joprojām, cik man zināms, Rīgas mērs. Labdien, Bojāra kungs!

Gundars Bojārs: — Labdien!

— Es tīši tā sāku mūsu tikšanos, jo, lasot visu, kas pagājušajā nedēļā par jums sarakstīts presē, ir tāds iespaids, ka jums vismaz ļoti nopietni vajadzētu justies apdraudētam tieši savā amatā. Vai jūs tā arī jūtaties?

G.Bojārs: — Nejūtos, un jāsaka, ka tāds ir viens preses izdevums, konkrēti laikraksts “Diena”, un man jau ir apnicis komentēt laikraksta “Diena” pašsacerētās ziņas, kuras viņi arī paši komentē un komentē pat citu valsts amatpersonu vārdā. Neviens no šiem faktiem, kas ir minēts laikrakstā “Diena”, neatbilst patiesībai, bez tam laikraksts “Diena” ir pārkāpis likumu par presi, pēc kura man kā amatpersonai ir tiesības nākamajā dienā sniegt savu komentāru. Laikraksts “Diena” šo komentāru nav publicējis, līdz ar to es šobrīd vērtēju, kā tiesiskā ceļā aizstāvēt savas tiesības.

— Bet, ja runājam pēc būtības, pēc likuma par pašvaldībām jūs no amata atcelt var tikai Gatera kungs.

G.Bojārs: — Procedūra gan ir sarežģītāka, teorētiski tas ir pieļaujams. Šobrīd ne no Gatera kunga, ne no finanšu ministra man nav tādas informācijas, ka līdzīgs lēmums tiktu gatavots. Turklāt jāuzsver, ka dialogs ar valdību, ar dažādiem valdības ministriem ir pozitīvs un ir abpusēja izpratne par Rīgas pilsētas stāvokli, par nepieciešamību investēt ilgstošos ilgtermiņa projektos, par nepieciešamību rast iespēju finansēt šos projektus, un šis dialogs arī turpinās.

— Kas attiecas uz pēdējās dienās bieži minēto interešu konfliktu, vai šobrīd jums pašam ir skaidrs, kas tad īsti secināts Valsts ieņēmumu dienestā un ko īsti dara prokuratūra?

G.Bojārs: — Valsts ieņēmumu dienests nekādu pārbaudi šajā saistībā nav veicis, tie ir atkal kārtējie “Dienas” izdomājumi, arī neviena cita valsts iestāde nekādus interešu konfliktus nav konstatējusi, tādu arī nav. Tātad vēlreiz es uzsveru, ka šis ir viena mūsu Latvijas laikraksta, nu, tādas “absolūtās patiesības ministrijas” viedoklis.

— Jūsu mājieni presē par vēršanos tiesā pret “Dienu” par goda un cieņas aizskaršanu — vai tā ir pagaidām deklarācija, vai jūs tiešām arī taisāties to darīt?

G.Bojārs: — Es šobrīd plānoju to darīt, un, protams, ir veicams neliels juridiskās sagatavošanās darbs, ir vairāki likuma pārkāpumi no “Dienas” puses veikti, un acīmredzot šos soļus es arī speršu.

— Par citām lietām, kas saistītas ar domes darbu, — vai varam runāt par kādiem būtiskiem jaunumiem pēc aizvadītās nedēļas tikšanās un sarunām ar “Latvijas ceļa” frakciju?

G.Bojārs: — No pirmās amatā stāšanās dienas gan man, gan sociāldemokrātu frakcijai ir vēlme konstruktīvi strādāt ar visiem politiskajiem spēkiem, kas pārstāvēti Rīgas domē. Šīs sarunas notiek ar visiem politiskajiem spēkiem, un pēc aizvadītajām Saeimas vēlēšanām ir arī cits pamats šādām sarunām. Vēlme ir viena un mērķis viens — vienoties visiem politiķiem par tām pozīcijām, kas būtu svarīgas visiem rīdziniekiem.

— Tikai vienā aspektā mazliet mulsina šīs sadarbības gatavība ar “Latvijas ceļu”, jo arī pēc tikšanās aizvadītajā nedēļā “Latvijas ceļš” oficiāli šībrīža saimniecisko un politisko situāciju domē novērtējis kā kritisku. Jūs taču esat pretējās domās?

G.Bojārs: — Nu, “Latvijas ceļam” bija acīmredzot kādi argumenti jāpielieto, es domāju, viņi pielietoja tādus ļoti radikālus argumentus, ka tagad “Latvijas ceļš” būs tas, kas glābs no kādas ārkārtīgi kritiskas situācijas. Protams, šis vērtējums neatbilst patiesībai, un arī “Latvijas ceļš” saprot, ka aktīvi nepiedalīties domes darbā acīmredzot būtu politiska pašnāvība, domājot par nākotni.

— Kā ziņots, Tautas saskaņas partijas manifestu par jaunas sociāldemokrātiskas partijas dibināšanu tiks piedāvāts parakstīt arī Rubikam un Ždanokai, taču, ja viņi atteiksies, tad “katrs iesim savu ceļu”, es citēju, “un iespējams, katra no trim partijām pat izveidos savu frakciju Saeimā”. Vai esat gatavs šādām pārmaiņām arī domē?

G.Bojārs: — Šādas sarunas notiek, un šobrīd tiek strādāts pie koalīcijas līguma projekta. Šis projekts jau ir aptuveni gatavs, pēc tam tiks veiktas pārrunas ar iespējamiem koalīcijas partneriem. Sociāldemokrāti un es arī esmu pret tādu ciešu attiecību nodibināšanu un nostiprināšanu ar tiem politiskajiem spēkiem, kas pietiekami klaji iestājas pret Latvijas valstij svarīgām lietām— Eiropas Savienību un NATO. Un ir par komunisma reabilitāciju un reanimāciju. Pret šīm pozīcijām mums ir ārkārtīgi stingras iebildes.

— Kā tālāk virzās strīdīgie un iedzīvotāju neapmierinātību izraisījušie Rīgas pilsētas sabiedriskās kārtības noteikumi?

G.Bojārs: — Šonedēļ sabiedriskās kārtības noteikumiem tiks veltīta īpaša domes sēde, ir iesniegts ļoti daudz priekšlikumu, arī es esmu iesniedzis daudzus priekšlikumus. Prezidijā, lemjot par šiem sabiedriskās kārtības noteikumiem, par to tālākvirzīšanu, tas arī tika atzīmēts, tādēļ es pieļauju, ka šie sabiedriskās kārtības noteikumi varētu tikt pieņemti divos lasījumos, bet par to ir jāvienojas visiem domniekiem.

— To pašu var jautāt par alkoholisko dzērienu tirdzniecības ierobežošanu.

G.Bojārs: — Jā, arī šeit ir iebildumi no dažādām frakcijām, ir iebildumi, ko izteikusi Tirgotāju asociācija, Degvielas tirgotāju asociācija, un arī šeit tiks iesniegti priekšlikumi.

— Jums aizvadītajā nedēļā bija tikšanās ar iekšlietu ministru, iespējams, jau tuvākajā laikā ministrs lūgs Ministru kabinetu veikt grozījumus normatīvajos aktos, paredzot iegādāties vai rezervēt pašvaldībās dzīvokļus, kurus atvēlēs rotācijā pakļautiem ierēdņiem. Tad jums būs likumīgs pamats tādus piešķirt. Bet vai pašvaldības rīcībā vispār šādi dzīvokļi ir?

G.Bojārs: — Tas nav liels skaits dzīvokļu, bet es izprotu it sevišķi valsts institūciju nepieciešamību, to institūciju, kurās tiek veikta šī rotācija. Tas skar Valsts ieņēmumu dienestu, muitas iestādes, prokuratūru un arī Valsts policiju. Es uzskatu, ka nepieciešamība paredzēt dienesta dzīvokļus likumiski eksistē, un līdz ar to Gulbja kungs iesniegs šādus priekšlikumus. Es domāju, ka šie dzīvokļi būs noteikti neprivatizējami.

— Rīdziniekus interesē arī otrs jūsu pārrunātais temats ar iekšlietu ministru. Jūs esat vienojušies par abu institūciju kopīgas darba grupas izveidošanu satiksmes uzlabošanas un sastrēgumu mazināšanas plāna izstrādei Rīgā. Ļaudis jau interesē, kad var gaidīt taustāmus rezultātus.

G.Bojārs: — Satiksme, it sevišķi jebkurā lielpilsētā, ir viena no būtiskākajām problēmām, un tieši satiksmes situācija izraisa vislielāko iedzīvotāju neapmierinātību. Es neesmu pasaulē redzējis nevienu Rīgas mēroga pilsētu, kur šādas problēmas nebūtu. Jautājums ir par šīs problēmas mazināšanu, un mēs ar Gulbja kungu vienojāmies par dažādiem soļiem, varbūt vispirms ne tik radikāliem. Tātad vispirms sāks strādāt darba grupa, ir jau abpusēji izteikti vairāki priekšlikumi, ir nepieciešami zināmi grozījumi arī likumdošanā, tas attiecas uz Ministru kabinetu un Saeimu. Un viena no būtiskākajām problēmām ir tā, ka pie vairāk nekā puses Latvijas autotransporta, kas ir reģistrēts Rīgā, mēs no apmēram 65 miljoniem akcīzes nodokļu ieņēmumu ceļu fondam saņemam aptuveni trīsarpus. Tā ir proporcija, kas izsauc lielu neapmierinātību Rīgas domes amatpersonu un deputātu vidū. Es saprotu, ka jārūpējas arī par lauku ceļiem, tomēr šāda proporcija nevar saglabāties, it sevišķi ja Rīgas dome saņem pārmetumus par budžeta deficītu.

— Rātsnama celtniecības pabeigšanas uzraudzības padomē līdz 31.janvārim bija jāizstrādā jau Rātsnama celtniecības pabeigšanas grafiks. Vai to paspēs?

G.Bojārs: — Grafiks netiks izstrādāts, tātad šobrīd nekādas atkāpes no iepriekš plānotā netiek paredzētas. 29.janvārī es tikšos ar celtniekiem. Ir ļoti lielas pretenzijas arī par to sadaļu, kas skar tieši viņu darbu un darbību. Pēc šīs sarunas varēs tikt pieņemti jau precīzāki lēmumi.

— Pirms sasaukt pirmo Rātsnama celtniecības pabeigšanas uzraudzības padomes sēdi, jūs vēloties izpētīt vairākus nupat saņemtus ar būvdarbiem saistītos dokumentus, kuros esot daudz kas ļoti interesants. Kas tas īsti ir, vai jūs negribat to atklāt?

G.Bojārs: — Šobrīd es nevēlos šos faktus atklāt, es tos vēl precizēju. 29.janvārī plānota tikšanās ar celtniecības uzņēmumu vadību, un tad mēs varēsim spriest par tālākiem soļiem.

— Un kādēļ pēkšņi gandrīz jādubulto Rīgas vēlēšanu komisijas locekļu skaits?

G.Bojārs: — Pārmetumi par nepietiekamo Rīgas vēlēšanu komisijas locekļu skaitu tika izteikti jau pirms Saeimas vēlēšanām, un mēs redzējām, ka, lai gan vēlēšanas un visa darbība notika, kā plānots, tomēr ar iepriekšējo skaitu nevarēja iztikt. Jau pirms vēlēšanām mēs saņēmām Cimdara kunga ierosinājumu — palielināt šo skaitu saskaņā ar likumu, tātad vēlēšanu komisijā strādās 15 cilvēki.

— Šodien notiek vērienīgākie 1991.gada barikāžu atceres pasākumi. Kā tos atzīmē dome?

G.Bojārs: — Dome piedalās visos oficiālajos pasākumos. Barikāžu laiks bija tas laiks, kas mūs visus vienoja, arī tos, kas šobrīd atrodas varbūt dažādās barikāžu pusēs. Un es aicinātu visus atcerēties šo laiku, atcerēties arī tās vērtības, kas vienoja visu Latvijas tautu vienotam mērķim, un arī šodien censties rast kopējos risinājumus un virzīties daudzmaz vienotā virzienā uz Eiropas Savienību, uz dalību NATO.

— Tai pašā laikā nevienam nav noslēpums, ka zināma daļa tieši barikāžu dalībnieku zināmā mērā šodien nožēlo tolaik atdoto enerģiju, jo šodien viņiem jādzīvo nabadzībā. Pēc sociālās pārvaldes aplēsēm, Rīgā ir vismaz 500 bezpajumtnieku, taču reālais skaits varētu būt pat 2000, un arī viņu vidū diemžēl ir barikāžu dalībnieki. Ko varat teikt šiem rīdziniekiem?

G.Bojārs: — Šī uzskaite nav pilnīga, un tas saistīts ar šo pierakstu sistēmu, ar jauno iedzīvotāju reģistrācijas likumu, kura stāšanās spēkā ir atlikta. Rīgas dome ir veikusi zināmas investīcijas tieši pajumtes nodrošināšanai šiem cilvēkiem. Bezpajumtnieku problēma eksistē visā pasaulē, tomēr pašvaldības un arī valsts uzdevums būtu šīs lietas risināt. Rīgas dome šajā virzienā darbojas ierobežotā budžeta ietvaros, nākamajās tikšanās reizēs ar valdības vadītājiem arī šī problēma mums būs dienaskārtībā.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā