Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim darbu! Pirms izskatām šīsdienas sēdes darba kārtību, ir saņemti priekšlikumi par izmaiņām tajā. Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 90.panta ceturto daļu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta "Likums par Valsts atbalstu eksporta un investīciju apdrošināšanā, eksporta un importa garantēšanā un kreditēšanā" otrajam lasījumam līdz šā gada 1.aprīlim. Komisija lūdz minēto Saeimas lēmuma projektu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā kā pēdējo punktu. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Desmit deputāti lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā pirms otrās sadaļas — "Likumprojekti" izskatīšanas iekļaut lēmuma projektu "Par Tautas partijas frakcijas deputātes Helēnas Demakovas ievēlēšanu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā". Vai ir iebildumi? Lēmuma projekts iekļauts darba kārtībā.

Tāpat desmit deputāti lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā pirms sadaļas "Likumprojektu izskatīšana" lēmuma projektu "Par Tautas partijas frakcijas deputātu Vinetas Muižnieces un Aleksandra Kiršteina ievēlēšanu komisijā "Parlamentārā izmeklēšanas komisija, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju)"". Runāt vēlas deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es neesmu nācis ar naidu vai dusmām šajā tribīnē, un man jāizsaka atzinība tiem Tautas partijas deputātiem, ar kuriem kopā es strādāju komisijās, un mums ir kopīgas lietas risināmas, tie ir inteliģenti un gudri cilvēki. Bet, mīļā Tautas partija, kad jūs beigsiet divkosīgu politiku? Viena lieta, ka ir pārliecība, par kuru var strīdēties un kuru var prognozēt, un katrs aizstāvēt savu viedokli, un otra ir tā, ka jūs radikāli maināt savus uzskatus. Valodas likumā jūs bijāt par stingro variantu — piekāpāties, partijas biedru skaitu minimālajā daudzumā jūs ierosinājāt, jūs bijāt iniciatori, pēc tam jūs piekāpāties pavisam. Izglītības jautājuma finansēšanā, kad bijāt opozīcijā, runājāt vienu tekstu, bet pēc tam, kad jūsu pārstāve Silva Golde kļuva par ministri, par 180 grādiem, pilnīgi pretēji.

Es atgādināšu, ko cienījamā Vineta Muižniece sacīja tajā plenārsēdē, kad lēma par Pedofilijas izmeklēšanas komisijas izveidošanu. Viņa noraidīja to, ka Saeima būtu aicināta un spējīga pilnvērtīgi veikt šāda jautājuma izmeklēšanu. Es citēju: "Es aicinātu kolēģus meklēt pareizus ceļus, kā parlamentam īstenot savas pilnvaras, meklēt pareizos darba instrumentus. Tautas partija uzskata, ka šajā situācijā šis nav pareizais instruments, un Tautas partija neatbalsta šīs komisijas veidošanu, kā arī nedeleģēt šeit savus pārstāvjus darbam šādā komisijā."

Cienījamā Muižniece! Palieciet tad pie savām domām. Tagad, kad komisija ir izdarījusi, tā sakot, galveno darbu, ir apsekojusi faktus, lieciniekus, sagatavojusi galveno, galvenās atziņas un atliek uzrakstīt gala ziņojumu, tad jūs tagad baltā zirgā gribat iejāt šajā komisijas darbā un uz citu rēķina, tā sakot, izskatīties labi. Nu katram visnaivākajam cilvēkam ir skaidrs, ņemot vērā jūsu nostāju un jūsu partijas vadoņu nostāju, ka jūs tur neejat konstruktīvi strādāt, bet gluži otrādi — traucēt šī gala ziņojuma pieņemšanu. Kopumā ar Guļāna šīm izdarībām, varbūt, ka vajadzēs kaut kādus —, tā sakot, deputātu garumu, matu krāsu un visu pārējo, pat acu krāsu noteikt, lai varētu pieņemt šo ziņojumu, kopā ar vispārējo nostādni ir skaidrs, ka jūsējie tur boikotēs, un turklāt jūs vēl jau divus deputātus atsaucāt no citām komisijām, kas nav juristi Juridiskajā komisijā, acīmredzot, lai torpedētu izmaiņas Prokuratūras likumā, tāpēc es sociāldemokrātu vārdā iebilstu pret šādu taktiku, un tas neliecina ne par godaprātu, ne par augstu kultūru. Paldies!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis pret. Par vēlas runāt Gundars Bērziņš, Tautas partijas frakcija.

G.Bērziņš (TP). Cienījamie kolēģi! Es gribētu oponēt iepriekšējam runātājam. Šeit tiek jautājums stādīts pavisam savādāk. Šī komisija ir novedusi pie parlamenta un tiesu varas konflikta, kas īstenībā ļoti nopietni apdraud stabilitāti. Komisiju vada cilvēks, kam ir interešu konflikts, kuram ir gaidāma tiesa par atzīšanu par čekistu un kurš gļēvi bēguļo un neierodas vairākkārtīgi uz tiesu, kas ir paradoksāli, iecelt šādu komisijas vadītāju ir acīmredzami iet uz šo konfliktu.

Otra lieta. Komisija bija paziņojusi, ka tiek rakstīts gala ziņojums, tagad komisijas vadītājs ir paziņojis, ka komisija strādās tālāk. Un sakarā ar to, ka Tautas partija nebija pārstāvēta un lielos vilcienos par šīs komisijas darbību, komisijas vadītāju, kas ir pazīstams un zināms, mums nav nekādu ilūziju, bet mēs gribam piedalīties un vērst šīs lietas uz labu un veidot šo komisijas darbu tādu, kādam tam vajadzētu būt, lai uz šīs problēmas rēķina, kas ir tiešām sāpīga, netaisītu politisko kapitālu, neizmantotu bērnus savas politiskās popularitātes veidošanai un risinātu šīs problēmas. Tāpēc, ja kāds iebilst un ja kāds neļaus Tautas partijai līdzdarboties šinī komisijā, tas tikai vēlreiz būs kārtējais apliecinājums, kāds ir šīs komisijas mērķis un kāda ir vēlme veidot šo rezultātu.

Tāpēc es aicinātu balsot arī par Tautas partijas līdzdalību šinī komisijā. Mēs palīdzēsim Ādamsona kungam strādāt un komisijai sasniegt rezultātus, kādi ir vajadzīgi.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis pret, viens par. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10 deputātu priekšlikumu — iekļaut sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par Tautas partijas frakcijas deputātu Vinetas Muižnieces un Aleksandra Kiršteina ievēlēšanu komisijā "Parlamentārās izmeklēšanas komisija, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju)"" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 12, atturas — 28. Priekšlikums noraidīts.

Izskatām sadaļu "Prezidija ziņojumi par saņemtajiem Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem". Atgādinu, ka noteikumu nodošana komisijai ir pielīdzināma noteikumu pieņemšanai pirmajā lasījumā. Debates notiek par katru no noteikumiem atsevišķi, atbilstoši pirmajā lasījumā paredzētajām — katram runātājam 15 minūtes. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš nākošajam lasījumam nedrīkst būt garāks kā 15 dienas.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.420 "Noteikumi par Slīteres nacionālo parku" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par "Noteikumi par Slīteres nacionālo parku" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Komisijām noteikumi nodoti. Lūdzu no atbildīgās komisijas... Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Annai Seilei.

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Komisija ir izvērtējusi šo likumprojektu un aicina iesniegt priekšlikumus līdz 3.februārim.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 3.februāris. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 421 "Noteikumi par Grīņu dabas rezervātu" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par "Noteikumu par Grīņu dabas rezervātu" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret un atturas — nav. Noteikumi komisijām nodoti. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Annai Seilei — par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Seile (TB/LNNK). 3. februāris.

Sēdes vadītājs. 3. februāris. Iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 422 "Noteikumi par Moricsalas dabas rezervātu" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par "Noteikumu par Moricsalas dabas rezervātu" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Noteikumi komisijām nodoti. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Annai Seilei.

A.Seile (TB/LNNK). 3. februāris.

Sēdes vadītājs. 3. februāris ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.423 "Noteikumi par Teiču dabas rezervātu" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsosim par "Noteikumu par Teiču dabas rezervātu" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — nav, atturas — nav. Noteikumi komisijām nodoti. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Annai Seilei.

A.Seile (TB/LNNK). Arī šeit 3.februāris iesniegšanas termiņš.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.424 "Noteikumi par Krustkalnu dabas rezervātu" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo noteikumu nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — nav. Noteikumi komisijām nodoti. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

A.Seile. Iesniegšanas termiņš — 3.februāris.

Sēdes vadītājs. 3.februāris. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.425 "Grozījumi likumā "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Runāt vēlas deputāts Jānis Ādamsons — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! No šīs tribīnes, kā arī komisijās, gan arī tiekoties ar vēlētājiem, Saeimas deputāti mutiski pauž apņēmību cīnīties ar organizēto noziedzību, ar bandītiem un visādā veidā aizsargāt policistus, nodrošināt viņu sociālās garantijas, piešķirt papildu līdzekļus, lai ar organizēto noziedzību viņi varētu veiksmīgi cīnīties.

Ja mēs runājam par šo likumprojektu, tad faktiski būtu jārunā kontekstā vēl par citiem likumprojektiem, kuri arī ir šodienas darba kārtībā. Gan par prokuroru izdienas pensijām, kurš ir paredzēts izskatīšanai šodien pirmajā lasījumā, gan arī par militārpersonu izdienas pensijām.

Cienījamie kolēģi! Jā, mēs esam pieņēmuši, parlamenta vairākums ir pieņēmis grozījumus Pensiju likumā. Aizsardzības un iekšlietu komisija arī šajā kontekstā, izskatot piedāvātos grozījumus, kurus Ministru kabinets ir pieņēmis 81.panta kārtībā, grozījumus likumā "Par policistu izdienas pensijām", "Par militārpersonu izdienas pensijām", "Par prokuroru izdienas pensijām", vienbalsīgi neatbalstīja šo likumprojektu virzīšanu un atbalstīšanu pirmajā lasījumā. Kāpēc? Neapšaubāmi, šīs izdienas pensijas ir izņēmums no kopējās pensiju sistēmas. Tas ir neapšaubāmi. Komisijās izskanēja arī argumenti par to, ka visiem ir jābūt vienādiem spēles noteikumiem. Ja jau mēs paredzam, ka pensionāriem, kuri ir sasnieguši pensijas vecumu un grib turpināt darbu, jāsaņem 60 latu pensija un pārējā tad ir darba alga, tādi paši spēles noteikumi būtu jāpielīdzina arī visiem tiem cilvēkiem, kuriem ir tiesības uz speciālajām izdienas pensijām. Bet es gribētu atgādināt, kolēģi, ka divos likumos — Policijas likumā, NBS likumā un likumā... es atvainojos — trijos likumos, un Likumā par aizsardzības spēkiem ir speciāli panti, kuri paredz cilvēka atbildību — gan policista, gan virsnieka atbildību valsts un sabiedrības priekšā. Divos likumos ir perfekti uzrakstīts, ka, ja ir nepieciešams, policisti un virsnieki, lai aizstāvētu valsts neatkarību, lai cīnītos par valsts drošību, lai cīnītos veiksmīgi ar organizēto noziedzību, ir gatavi, viņiem ir jābūt gataviem ziedot arī savu dzīvību.

Mēs dažādā veidā, pieņemot dažādus likumus, kas ir arī faktiski likumsakarīgi, ierobežojam gan policistu, gan armijas virsnieku, gan arī prokuroru cilvēktiesības. Mēs ar likumiem esam viņiem aizlieguši apvienoties arodbiedrībās, streikot, piedalīties mītiņos, faktiski viņiem nav tiesību piedalīties vēlēšanās, ja viņi to grib, tādā gadījumā viņiem ir jāaiziet prom no tās sistēmas, kuru viņi pārstāv. Un tagad, kad šie cilvēki ir godprātīgi pildījuši savus pienākumus attiecībā pret valsti, sasnieguši pensijas vecumu un vairs nav spējīgi pilnvērtīgi pildīt savus pienākumus, bet viņi vēl ir pietiekami labos brieduma gados — 45—50 gados, un viņi varētu arī strādāt citu darbu, mēs paredzam, ka viņi var aiziet pensijā tikai 60 gados. Pie kā tas novedīs? Tas novedīs pie tā, ka formāli šie cilvēki nekur nestrādās, bet, lai pelnītu savu maizīti un nebūsim naivi, ka 45 vai 50 gados cilvēks vairāk nav tik darbīgs, ka nevar vispār veikt nekādu darbu, kaut vai strādāt par sētnieku, mēs paredzam, ka viņam būs jāpilda kaut kādas funkcijas, kur naudu viņš varēs saņemt konvertos. Ko tad mēs panāksim, pieņemot šos te grozījumus? Mēs panāksim, ka netiešā veidā parlaments atbalsta tā saucamo melno darba tirgu. Mēs panāksim ar to, ka tā saucamās baltās apkaklītes, organizētās noziedzības pārstāvji, savās rindās dabūs spēcīgus cilvēkus, kuri faktiski sāks strādāt pret to sistēmu, pret to kārtību, par kuru viņi visu laiku ir cīnījušies. Manuprāt, tas ir absurds. Tas ir absurds.

Es aicinu kolēģus visus vēlreiz pārdomāt visus šos te apsvērumus. Vēlreiz uzsveru: jā, šīs izdienas pensijas, speciālās izdienas pensijas neapšaubāmi ir izņēmums. Bet tieši tāpēc arī ir pieņemti šie trīs likumi, kuri nosaka šo te izņēmuma kārtību, kura skar gan policitus, gan armijas virsniekus, gan arī prokurorus. Es aicinu neatbalstīt nevienu no šiem te Ministru kabineta 81. panta kārtībā pieņemtajiem noteikumiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

A.Požarnovs (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij, cienītie kolēģi! Ādamsona kungs mazliet neprecīzi izteicās sakot, ka gadījumā, ja policists ir sasniedzis pensijas vecumu, bet viņam ir 45 gadi un viņš ir spēka gados, līdz ar šo Pensijas likumu viņam ir ierobežojums. Te jau iznāk šī paradoksālā situācija, ka gadījumā, ja reiz Iekšlietu ministrijas darbiniekam iestājas tiesības uz izdienas pensijas vecumu, bet viņš turpina strādāt, tad viņš saņemtu pilnu pensiju un pilnu algu, bet tajā brīdī, kad viņam iestājas pensijas vecums, tad atbilstoši likumam "Par valsts pensijām" viņš saņemtu tikai 60 latu pensiju un pilnu algu. Līdz ar to parādās no morālā viedokļa tāda īpatnēja situācija, kamēr vēl viņam pensijas vecums nav iestājies, viņš izdienas pensiju var saņemt pilnā apmērā, bet tad, kad viņam iestājas vecums, tad tā tiek samazināta. Visi šie likumi ir saistīti savā starpā. Lai nebūtu šāda situācija, ir jāizdara šie grozījumi. Gadījumā, ja reiz šie pagaidu pasākumi, ierobežojumi strādājošajiem pēc kādiem gadiem tiktu atcelti, tad līdz ar to tie varētu tikt atcelti arī visos šajos pārējos likumos. Ja gadījumā neizdarīs šos grozījumus, tad iznāks, ka būs dažas privileģētas kategorijas, kas laika gaitā iegūs sabiedrības negatīvu attieksmi. Sistēma būs vienota, būs nepieciešams grozīt, valdība to ir atbalstījusi un aicinātu tos atbalstīt arī Saeimu.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Pirms manis iepriekšējā jautājumā Gundars Bērziņš jau paskaidroja, ka pedofilijas apkarošana ir izsaukusi konfliktu starp likumdevēju un tiesu varu. Šobrīd izskatās, ka Ministru kabinets grib pakļaut tos cilvēkus, kas strādā Iekšlietu ministrijas struktūrās, savai tiešai ietekmei: ar ko cīnīties, ar ko necīnīties, jo ļoti daudzus konfliktus izzināt, izpētīt izdevās tieši Iekšlietu ministrijas darbiniekiem, un šodien viņiem tāpēc tiek dots "apbalvojums" — nogriezt to, ko iepriekšējais likumdevējs ir devis, pie tam daudzu gadu gaitā, tieši pamatojoties uz to darbu, ko veic Iekšlietu ministrija, apkarojot noziedzību. Acīmredzot šī valdība ir ieinteresēta, lai noziedzība zeltu un plauktu un lai cilvēkiem nebūtu interese strādāt Iekšlietu ministrijā, tur ir palikuši pārāk daudz spēcīgu kadru. Un tāpēc man izraisa, godīgi sakot, lielas pārdomas šīs valdības politika. Naudas Tikumības policijai nav. Iekšlietu ministrijas darbiniekiem ir "jāgriež", pedofilijas skandālā jāieņem vainīgā puse, bērni nav jāaizsargā, ir noteikti jāaizstāv tiesiskie principi, kas neļauj apkarot pedofiliju. Uz ko mēs ejam? Manā skatījumā Tautas partijai būtu jāpārdomā un savam premjeram, ja viņš ir spējīgs jūs saprast, tomēr paskaidrot, ka Iekšlietu ministrija ir vajadzīga ar darbiniekiem, nevis ar jauniem zēniem bez pieredzes, kas atnāks.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Prezidija locekļi! Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Es šeit gribētu uzsvērt tikai vienu: esmu pilnīgi pārliecināts, ka Pensiju likums ir pieņemts aplams, un tagad mēs ļoti labi redzam šī likuma sekas, negatīvās sekas, tās skar ļoti daudzas nozares, ļoti nozīmīgas nozares — gan kultūru, gan zinātni, gan izglītību. Un tagad praktiski tiek visi pārējie likumi, kas tā vai citādi skar vecumu, tātad pensiju un arī izdienas pensiju, tiek līdzsvaroti ar šo kļūdaino lēmumu. Mans viedoklis, ka tas ir pilnīgi lieki. Pilnīgi lieki, jo ar šī Pensiju likuma, vecuma Pensiju likuma pieņemšanas brīdi bija skaidra viena nostāja, ka mēs, tā vismaz valdības partijas apgalvoja, gribam glābt sociālo budžetu. Šie grozījumi nekādā mērā neskar sociālo budžetu. Jums nav nepieciešams šeit kaut ko glābt. Jūs vienkārši mēģināt visus nivelēt. Kārtējo reizi padarīt pilnīgi vienādus un pie reizes pateikt, ka, ja ir kļūda izdarīta pret vieniem, tad arī otriem ir nepieciešama tāda paša soda mēru pasākumu piemērošana. Tas ir viens no momentiem.

Otrs, ko es gribētu uzsvērt. Lielā mērā tas skar arī to, ka Iekšlietu ministrijas darbinieki, tāpat militārpersonas, tāpat arī prokurori, kuriem ir šīs izdienas pensijas, bieži vien vēl strādā un ir attiecīgi savā profesionālajā pilnbriedā. Un tādā gadījumā veidojas situācija, ka mēs arī viņiem šīs izdienas pensijas gribam maksāt tikai līdz šiem 60 latiem. Es vēlreiz atgādinu, ka gan Pasaules banka, gan daudzi citi, ne tikai Saeimas opozīcija, ir norādījusi, ka tas ir elementārs cilvēktiesību pārkāpums. Ja cilvēks ir kaut ko nopelnījis, viņam to nevar izmaksāt daļēji. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Anna Seile, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Manuprāt, viena taisnība visiem. Ja izglītības darbinieki un zinātnieki nesaņem pensijas, kas ir lielākas par 60 latiem, ja viņi strādā, tad tāda pati taisnība ir jāpiemēro arī prokuratūras un iekšlietu darbiniekiem. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis — otro reizi.

I.Burvis (LSDSP). Seiles kundze, es atvainojos, bet jums ir tā pati loģika, kas bija boļševikiem 1917. gadā, — nedarīsim visus bagātus, pataisīsim visus vienādi nabagus! Šī filozofija ir nākusi no tās varas, kuru mēs mēģinājām iznīcināt desmit gadus atpakaļ.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns (LSDSP). Man bija patīkami šeit dzirdēt manas kolēģes Annas Seiles rosinājumu — viena taisnība, viens likums visiem. Un tas tiešām būtu labi. Bet tādā gadījumā, Seiles kundze, jums vajadzētu teikt, ka vajadzētu izdienas pensijas ierosināt arī pedagogiem. Tas būtu viens. Un tas būtu pavisam godīgi. Nevis tā, kā pašreiz — runāt tikai par robežu — 60 lati.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Ministru kabineta noteikumu "Grozījumi likumā "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 16, atturas — 7. Noteikumi komisijām nodoti. Lūdzu ieslēgt mikrofonu! Šeit gan atbildīgā ir Sociālo un darba lietu komisija. Aijai Barčai, lūdzu! 4.februāris? Paldies! Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 426 "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Atklājam debates. Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (JP). Cienītie kolēģi! Man gribētos, lai šis jautājums nebūtu politizēts, jo tas tiešām varētu būt maz politizēts. Bet, kā mēs saprotam, šajā mājā nav iespējams nevienu jautājumu risināt bez politikas un politika tam noteikti būs klāt. Es gribētu pamatot, kāpēc nevajadzētu virzīt, apstiprināt un atbalstīt šīs izmaiņas. Es gribu pateikt, ka Bērnu tiesību apakškomisijā tika izskatīts šis jautājums un tika noraidīts. Es runāju arī no mūsu frakcijas vārda un gribētu pamatot, kāpēc šis priekšlikums būtu jānoraida.

Pirmkārt, Bērnu tiesību aizsardzības likums tika pieņemts divarpus gadus atpakaļ. Likumā bija noteikts, ka līdz 1999. gada 31. decembrim attiecīgām valsts iestādēm ir nepieciešams noslēgt starpvalstu līgumus adopcijas jautājumos. Nezināma iemesla dēļ šis likums netika izpildīts. Divarpus gadus neviens neuzskatīja par vajadzīgu, ka šādi starpvalstu līgumi būtu jānoslēdz.

Otrkārt. 1999.gada 17.septembrī Briselē Andrejeva kungs paraksta Konvenciju par starptautisko adopciju. Nezināmu iemeslu dēļ šis dokuments līdz 2000.gada janvāra beigām netika iesniegts Saeimā ratificēšanai. Tāpat nezināmu iemeslu dēļ Latvija līdz šim mirklim nav pievienojusies arī 1993.gada 29.maija Hāgas Konvencijai par bērnu aizsardzību un sadarbību starptautiskās adopcijas lietās.

Treškārt. Pagājušā gada sākumā tika uzsākta diskusija par nepieciešamību vai nu sākt veidot jaunu likumu par adopciju, vai papildināt esošo likumdošanu. Starpministriju diskusijā tika pieņemts, ka nav nepieciešams jauns likums, bet nepieciešams papildināt esošo likumdošanu adopcijas jautājumos. Pagājušā gada pavasarī tika izveidota starpministriju darba grupa, kuras uzdevums bija izstrādāt papildinājumus un izmaiņas esošajā likumā par adopciju. Bērnu tiesību aizsardzībuas apakškomisija kā vienu no galvenajiem uzdevumiem arī uzskatīja, ka ir nepieciešams šo jautājumu izskatīt jau, sākot ar septembri. Mēs lūdzāmies šo apakškomisiju septembrī, lai iesniedz šos dokumentus un varētu sākt skatīties tos apakškomisijā. Ne septembrī, ne oktobrī, ne novembrī, ne decembrī šie dokumenti nebija ienākuši iekšā Bērnu tiesību apakškomisijā.

Ceturtkārt. Pašlaik Saeimā Bērnu tiesību apakškomisijā un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā tiek izskatīti papildinājumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kuri tuvākajā laikā tiks iesniegti Saeimas sēdē trešajā lasījumā. Papildinājumi paredz dažādus precizējumus un papildinājumus starptautiskajā adopcijā.

Lai nevajadzētu cīnīties, kolēģi, veidot Saeimā jaunu izmeklēšanas komisiju, kuras uzdevums būtu izmeklēt dažādus pārkāpumus starptautiskajā adopcijā, ir nepieciešams ievērot esošo likumdošanu un ir nepieņemams, ka dažādu ministriju ierēdņu neizdarības dēļ nav izpildīts likums, divarpus gadus atpakaļ pieņemtais Bērnu tiesību aizsardzības likums. Uzskatu par nepieņemamu ierēdņu kļūdas labot ar jauniem papildinājumiem likumdošanā, kas var nevis sakārtot, bet pretēji — pasliktināt starptautisko adopciju. Nav pieņemami izteicieni jeb izteikumi, atzinumi anotācijā par grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kurā tiek rakstīts, citēju: "Jāatzīmē, ka šādu līgumu slēgšana nav sevišķi populāra." Tas nozīmē, ka mūsu valstī var būt populāri un nepopulāri likumi. Var būt likumi, kuri ir jāpilda burtiski, un var būt likumi, kurus var vispār nelasīt un nepildīt. Var būt populāri un nepopulāri starptautiskie līgumi, kuru popularitāti vai nepopularitāti nosaka dažādi ministriju ierēdņi. Ja mēs vadāmies pēc iepriekš izteiktiem parametriem, kā mēs nosakām likumus, kurus mēs pildām vai nepildām, kurus mēs uzskatām par populāriem vai nepopulāriem, tad, piemēram, pensionāri varētu uzskatīt par nepopulāru Pensiju likumu. Es kā autobraucējs varētu uzskatīt par nepopulāru, teiksim, Satiksmes noteikumu likumu, jo uzskatu to par nepopulāru un vienkārši viņu nepildīt. Kā tika norādīts Ģenerālprokuratūras vēstulē Latvijas Tieslietu ministrijai, pārbaudot veikto starptautisko adopciju Latvijā, tika teikts, citēju: "Tajā pašā laikā konstatētas nepilnības adopcijas likumā, kuras var būt par pamatu runām par bērnu pārdošanu un objektīvi savas pretrunības dēļ teorētiski rada iespējas ierēdņu korupcijai un dažādiem, teiksim, citiem pantiem. Es domāju, ka tas jau vien liecina par to, ka šādas lietas nedrīkstam, teiksim, mēs pieļaut.

Septiņkārt. Ministru kabineta iekārtas likums paredz, ka likumdevējam jānosaka galvenie virzieni, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus. Nevienā no likumiem netika izstrādāti šie galvenie virzieni.

Astoņkārt. Ņemot vērā augstāk minēto, uzskatu par nelietderīgu nodot izskatīšanai vai apstiprināt komisijā Latvijas Republikas Ministru kabineta Satvermes 81. panta kārtībā iesniegtos grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Šie grozījumi nevis sakārtotu adopcijas jautājumus, bet drīzāk tos sarežģītu. Uzskatu, ka līdz tam mirklim, kamēr nav noslēgts starpvalstu līgums par starptautisko adopciju, starptautiskās konvencijas, kas aizsargātu bērnu tiesības starptautiskajā adopcijā, Latvija nedrīkst izdarīt starptautisko bērnu adopciju.

Un vēlreiz, kolēģi. Ja mēs gribam tuvākajā laikā lasīt atkal diskusijas presē par to, ka ir vai nu kādas aizdomas, ka maksājis, vai nelikumīgi atkal bērns ir aizsūtīts uz ārzemēm, tad pieņemsim un iesim pa šo ceļu. Ja mēs gribam šo jautājumu sakārtot, tad, lūdzu, būsim vienreiz konsekventi un tiešām cienīsim un mīlēsim vārda pilnā nozīmē bērnus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs, Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Sākot jauno tūkstošgadi, sākam pārmērīgi skriet. Steiga diemžēl ne vienmēr dod kvalitāti. Mums ir atvērts Bērnu tiesību aizsardzības likums. Nav saprotams, kāpēc vajadzēja izdot Latvijas Republikas Satversmes 81. panta kārtībā izmaiņas šinī likumā. Kāpēc tāda steiga? Interesanti arī tas, ka dokumentu parakstījis Birkava kungs. Nu to vēl varētu saprast, bet nav saprotams, kāpēc ir parakstījis Gorbunova kungs. Kāda ir attiecība Satiksmes ministrijai ar bērnu tiesību likumiem? It sevišķi tas attiecas uz adopciju. Steigu, protams, var saprast, jo sešas vai astoņas Latvijas firmas, kas nodarbojas ar bērnu adopciju uz ārzemēm, tagad ir palikušas bez darba. Nu, protams, droši vien kaut kas ir jādara ieinteresētajām personām, lai tām tomēr tas darbs būtu. Vai tad Latvijā tik tiešām ir tik daudz bērnu? Cienījamā pozīcija! Mēs visu laiku runājam par drausmīgo demogrāfisko situāciju, varbūt arī padomāsim, ka tie bērni tomēr lai paliek Latvijā, bet ne lai viņi pārvēršas par ārzemniekiem. Mēs taču Latviju nevaram pārvērst par bērnu tirgu.

Ļoti žēl, ka nav vēl izdevības adoptēt uz ārzemēm mūsu pensionārus. Tas varbūt būtu labāk. 31.panta redakcija; "Lai bērnu attīstībai nodrošinātu ģimenes vidi, tiek atbalstīta adopcija." Šo frāzi vēl varētu saprast. Diemžēl nav norādīts, ka adopcijai ir jānotiek Latvijas Republikā un to dara Latvijas pilsoņi. Tas ir tā kā aizmirsts.

2. punkts: "Adopcijas tiesiskos pamatus nosaka Civillikums". Savā saietā juristi atzina, ka mūsu Civillikums ir ļoti slikts. Tas nav izstrādāts, un diemžēl tas strādā ne tā, kā tam ir jāstrādā. Adopcijas kārtību un ierobežojumus uz ārzemēm nosaka Ministru kabinets. Cienījamie kolēģi! Pēdējā pusgadā likumdošanā tiek iestrādāts, ka ļoti daudz nosaka Ministru kabinets, bet kur tad paliek mūsu likumdošana? Vai tad Ministru kabinets varēs aizvietot visās vietās mūsu likumus? Un tagad mēs paskatāmies, kā Latvijas Republikā izrāda interesi par bērniem un viņus aizstāv.

Pirmais. Bērnu pabalstus apgrieza tik daudz, ka tas palika četru latu 20 santīmu apmērā. Tagad jūs pasakiet — ko var, ja ir viena māte, viņai ir divi bērni, un tad par tiem astoņiem latiem, kā viņa var tos savus bērnus uzturēt? Tātad valsts atbalsta bērnu audzināšanai nekāda nav. Mums nav izveidota bērnu aizsardzības sistēma, kādā veidā un kas aizsargā bērnus. Nekas. Bērnus kopā ar vecākiem var izlikt jebkurā laikā no dzīvokļa, un tur neviens neko nerunā, vai viņi paliks uz ielas vai viņi būs aukstumā, vai viņi kādā veidā būs, izmet uz ielas, un ar to viss nobeidzas. Bērni nav aizsargāti ne uz ielas, ne skolā. Un vēl trakākais ir tas, kad bērnus izmanto prostitūcijas gadījumā. Tas Daugavpils variants, tā ir briesmīga lieta, kur vispār nav saprotams, kāpēc tā ir ilgusi divus trīs gadus un par to neviens nav zinājis. Tajā pašā laikā ir zināts, bet nav nekas darīts. Narkomānija taču pieaug ar katru dienu. Diemžēl Iekšlietu ministrija nedara neko, un narkodīleri ir katrā skolā ne tikai Rīgā, bet jau pāriet arī uz laukiem.

Cienījamie kolēģi! Grozījums atbilstoši dokumentam nr.1437, kā viņš mums ir ieteikts, pieņemt nevar. Un vēl viens, tas ir par bērnu tirdzniecību. Tik tiešām, te iepriekšējais kolēģis teica, bet viņš nepateica: ja jau internetā izliek cenas, ka Latvijā var iegādāties puisīti par 40 tūkstošiem un meiteni līdz 30 tūkstošiem, tad tas ir kauna plankums uz Latvijas tēla. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aida Prēdele, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

A.Prēdele (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es runāju gan savā, gan arī savas frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK vārdā. Mēs šo likumprojektu neatbalstīsim, un neatbalstīsim jau visu šeit, īpaši Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas vadītāja Bērziņa minēto iemeslu dēļ. Bet, manuprāt, šis likumprojekts ir aizdomīgs kaut vai tā iemesla dēļ vien, ka ne jau tikai divarpus gadu vien ir nepildīts likums. Vairāk nekā divarpus gadu ir bijušas šīs runas, šīs neskaidrības attiecībā uz adopciju. Mēs esam piedzīvojuši to, ka tieši attiecībā uz adopciju presē parādās dažādas gan pārbaudītas, gan nepārbaudītas ziņas. Ap adopciju, par ko es pati esmu pārliecinājusies, rosās veikli un izmanīgi advokāti un citu profesiju pārstāvji, kuri, kā redzams, gūst kādu interesi un kādu labumu no tā, ka mums šobrīd likums nav sakārtots, kā tam vajadzētu būt. Likums ir trešajā lasījumā. Mēs to esam komisijā pieņēmuši, un skaidri un nepārprotami pēc daudzajām komisijām, pēc daudzajām sanākšanām mēs esam vienojušies par to, ka likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā bērnus var adoptēt uz ārvalstīm, ja šai valstij ir saistoša kāda no starptautiskajām konvencijām, kas nosaka bērnu tiesību aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijā, un ja Latvija ar to ir noslēgusi divpusēju līgumu par tiesisko sadarbību adopcijas jomā. Skaidri, gaiši, nepārprotami un likumā ierakstīts, nevis atkal kārtējo reizi Ministru kabineta noteikumos.

Es personiski uzskatu, ka vispār adopcijai uz ārzemēm būtu jābūt ļoti retam un īpašam gadījumam. Neapšaubāmi, ka mums ir jāgādā par to, lai Latvijā būtu pieauguši cilvēki — vecāki, kuri vēlas adoptēt Latvijas bērnus, nevis, tā sakot, transporta veidā ne vien desmitiem, bet simtiem viņus sūtot projām uz ārzemēm, kur, es ceru, kaut nu viņiem labi klātos.

Svarīga lieta ir arī tas, ka vienu brīdi, kad bija pārtraukta prakse adopcijā uz ārzemēm, pēkšņi atkal šī prakse atjaunojās. Mūsu frakcija vēlējās no tieslietu ministra Birkava kunga uzzināt, kāpēc ir pēkšņi tāda steiga, kāpēc ir vajadzīgs šis likumprojekts un vai ir tādu bērnu saraksts, kuriem būtu steidzīgi, nekavējoši nepieciešama adopcija, lai viņus varētu ārzemēs varbūt ārstēt vai kā citādi palīdzēt. Diemžēl Birkava kungs mūsu frakcijai nav sniedzis atbildi uz šo mūsu vēstuli un pieprasījumu. Visa iepriekšējā kopumā es varu sacīt un aicināt arī jūs darīt tāpat — neatbalstīt šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Požarnovs (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Tajā brīdī, kad valdību veidojošās frakcijas apsprieda tos Ministru kabineta noteikumus, kurus pieņems 81.panta kārtībā, tad mēs uzskatījām, ka nav lietderīgi izdarīt grozījumus, jo Bērnu tiesību aizsardzības likums ir atvērts pašreiz. Ir trešajā lasījumā, un priekšlikumu iesniegšanas termiņš uz trešo lasījumu tam bija līdz 20.janvārim. Līdz ar to varēja šos pašus grozījumus pieņemt nevis ar atsevišķu likumu, bet gan iesniegt kā priekšlikumu jau esošajā atvērtajā likumā. Sanāksmē, kurā mēs konsultējāmies, es informēju Ministru prezidentu, ka mūsu frakcijai ir negatīvs viedoklis, taču jebkurā gadījumā valdība tomēr uzskatīja, ka ir nepieciešams pieņemt. Ja es kļūdos, lai man piedod Birkava kungs, bet man ir informācija, ka viņš Ministru kabineta sēdē esot teicis, ka ir nepieciešams, lai nav pārtraukums šajā adopcijas procedūrā, jo ir daudz slimu bērnu, kas gaida adopciju uz ārzemēm. Un tajā gadījumā, ja reiz būs kaut mēnesi pārtraukums, tad būs lielas problēmas. Informāciju mēs neesam saņēmuši, kas varētu būt šie bērni un cik viņu varētu būt.

Tagad izveidojas tāda interesanta situācija. Ja gadījumā tiek atbalstīts šis likumprojekts, tad šī norma turpina strādāt, taču komisija ir skatījusi un jau apspriedusi visus priekšlikumus, kas būs uz trešo lasījumu, un ir konkrēts priekšlikums, konkrēti grozījumi šajos pašos pantos. Bet šie priekšlikumi, ko mēs skatīsim citā sēdē, tie būs attiecībā pret to redakciju, kāda ir pašreiz likumam, nevis pret to redakciju, kāda būs tādā gadījumā, ja reiz atbalstīsim šo likumprojektu. Un tad izveidosies kaut kāda līdzīga situācija tā kā ar Pensiju likumu, ka mūs sociāldemokrāti kritizēja par to, ka mēs grozām grozījumu grozījumus, nevis pamatojoties uz spēkā esošo, bet pamatojoties uz tiem grozījumiem, kas varētu stāties spēkā. Un tad izveidosies diezgan liela neskaidrība attiecībā uz to, kāds izskatīsies Bērnu tiesību aizsardzības likums tad, kad mēs to būsim izskatījuši nākamajā sēdē. Ja gadījumā šī norma tiks noraidīta, tad pārtraukums šajā adopcijā varētu būt burtiski pāris nedēļas. Es domāju, ka tā nebūs nekāda problēma, jo, kā jau es teicu, mēs informāciju neesam saņēmuši. Līdz ar to tīri no procedūras viedokļa nebūtu atbalstāma tāda norma, ka valdība 81.panta kārtībā groza likumus, kas ir Saeimā atvērti un vaļā, un tāpēc mūsu frakcija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Es uzskatu, ka šeit, protams, vispār šaubas ir liekas un nav nepieciešams atbalstīt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu, un pavisam vienkārši šeit praktiski tiek piedāvāts liberalizēt likumu jautājumos, kas skar adopciju uz ārzemēm. Es domāju, ka mums visiem ir pietiekami daudz informācijas, pat arī no masu saziņas līdzekļiem, pilnīgi neatkarīgi no dažādo, kā teikt, ekonomisko grupējumu ietekmēm uz šiem saziņas līdzekļiem — gan "Neatkarīgā Rīta Avīze", gan "Diena", gan citas avīzes ir norādījušas uz ļoti nopietnām lietām. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka šīs avīzes kaut vai pavirši tomēr arī Ministru kabinetā caurskata. Tā ka būs pavisam muļķīgi un, manuprāt, nepiedodami aplami pedofilijas skandāla ēnā liberalizēt šo likumu tieši adopcijas jautājumos uz ārzemēm. Tas būtu viens.

Es domāju, neteiksim tā, ka dūmi ir un uguns nav. Un tad es te domāju, ka mēs rīkosimies atbilstoši mūsu tautas interesēm. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Romualds Ražuks, "Latvijas ceļa" frakcija.

R.Ražuks (LC). Godājamais sēdes vadītāj! Godājamie deputāti! Protams, pretrunas ir ļoti viegli, vienkārši izteikt, kaut kur dzirdētas aizdomas par nepilnībām adopcijas procesos. Bet es jums gribēju atgādināt vienu ANO bērnu tiesību konvencijā uztverto pamatdomu. Bērnam ir tiesības dzīvot ģimenē. Un ja Latvijas Republika šādu iespēju viņam nevar nodrošināt, ja viņš ir slims un vārgs un viņam ir iespēja gūt visas šīs tiesības ārzemēs, tas ir jādara. Protams, es piekrītu, ka juridiskās kazuistikas vērts ir tas pats fakts, ka, izskatot Saeimā atvērto likumu, sagatavojot to jau trešajam lasījumam, Ministru kabinets pieņem grozījumus 81.panta kārtībā. Tā tas ir. Bet iemesls jums ir zināms, tas ir mūsu starptautiskās saistības, un tas, ka nedrīkst pārtraukt adopcijas procesu, un par to arī bija satraukts ārlietu resors un tieslietu ministrs.

Tagad par pašu būtību. Par liberalizēšanu. Vai šeit ir kaut kāda liberalizēšana, ja Ministru kabineta 81.panta kārtībā iesniegtie grozījumi atšķiras no attiecīgās sadaļas Bērnu tiesību aizsardzības likumā tikai ar vienu lietu: Ministru kabineta piedāvātajā variantā nav 3.panta, kur ir paredzēta obligāta prasība, ka attiecīgā valsts, uz kuru tiek adoptēts bērns, ir pievienojusies starptautiskajai konvencijai vai ar to ir starpvalstu līgumi. Šo prasību Ministru kabinets pārcēlis uz Ministru kabineta noteikumiem. Tā ka pašreizējā brīdī, šodien, nekāda liberalizēšana nepastāv. Pastāv bažas par to, ka Ministru kabineta noteikumi, kas nav likums, var tik viegli dažu nedēļu laikā mainīties bez attiecīgas publiskas apspriešanas, bez visa tā, kas notiek šeit, Saeimā. Tur ir tā nepilnība. Kāda šeit ir izeja? Manuprāt, šos grozījumus var nodot komisijām, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai var nodot, un komisija apvienos šos 81.pantā liktos priekšlikumus ar variantu, "Bērnu tiesību aizsardzības likuma" variantu, kas pašreiz tiek gatavots trešajam lasījumam. Un tad mēs varam atgriezties gan komisijā, gan Bērnu tiesību apakškomisijā, gan šeit, sēžu zālē, pie obligātā 3.punkta, kas iekļauj sevī prasības pēc pievienošanās starptautiskajām konvencijām tajās valstīs, uz kurām tiek veikta adopcija, vai starpvalstu līgumu, jo šis ir likuma jautājums un tas nevar būt Ministru kabineta noteikumos. Tāpēc nesaskatu pašreizējā brīdī šeit nekādu liberalizēšanu un uzskatu, ka Saeima var balsot par nodošanu komisijām.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Paldies Požarnova kungam, ka viņš, kā saka, mums paskaidroja Birkava kunga ieinteresētību bērnu adopcijā uz ārzemēm un ka viņi ir slimi. Diemžēl Birkavs nav veselības ministrs un ārsts arī viņš nav. Un tāda raudāšana, ka tur var kaut kas notikt un ka ārzemnieki ar labāko prātu ņem mūsu smagāk slimos bērnus, tad es atklāti tam neticu. Varbūt jūs ticiet, bet man ticības tam nav.

Kas attiecas arī par tādu jautājumu, kāpēc tad viņš nodarbojas ar tādiem veselības jautājumiem. Vai tad mums nav Labklājības ministrijas? Bērnu dzīves apstākļu nodrošināšana Latvijā. Cienījamā pozīcija! Vai tad jūs nezināt, kādi apstākļi ir Latvijā? Jūs taču runājat par ekonomisko lēcienu, par to, ka dzīves līmenis cilvēkiem paceļas uz augšu, un kāpēc tad tagad mēs runājam par to, ka mums ir ļoti slikti apstākļi un visi bērni ir jādod uz ārzemēm? Kas tad ir par brīnumu noticis? Ja jau ekonomiski esam tā uzlēkuši, tātad bērniem ir apstākļi radīti normāli, un lai viņi iekš viena miera dzīvo Latvijā. Un Latvijā ir ģimenes, kuras grib adoptēt bērnus. Un, starp citu, ir arī tas bērnudārzs, kur 70% bērnu ir aizgājuši adoptācijai uz ārzemēm. To jau arī vajag padomāt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Ministru kabineta noteikumu "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 42, atturas — 6. Noteikumi ir noraidīti.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.427 "Grozījums Ārstniecības likumā" nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo noteikumu nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — 2. Noteikumi komisijai ir nodoti. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Aijai Barčai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Barča (LSDSP). 10.februāris.

Sēdes vadītājs. 10.februāris. Iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.428 "Grozījumi Farmācijas likumā" nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Grozījums Farmācijas likuma — 10.pants un 9.punkts. Tas ir papildinājums: izsniedz atļauju zāļu klīnisko pētījumu un zāļu lietošanas novērojumu vākšanai Latvijas Republikā, uzrauga un kontrolē to norisi. Es nevaru iedomāties to personu un to cilvēku, un jo vairāk, ja viņš ir latvietis, un viņa morālo seju, kurš ir izstrādājis šo priekšlikumu. Vai tad mēs varam iedomāties, ka mēs Latviju varam pārvērst par klīnisko pētījumu lauku? Vai tad Latvijas iedzīvotāji — latvieši ir pērtiķi, uz kuriem mēs tagad izmēģināsim ārvalstu koncernos radītās zāles vai citus preparātus? Ja viņi grib izmēģināt, tad tāpēc lai viņi organizē pie sevis pērtiķu uzturēšanas vietas un lai tur izmēģina.

Bet tagad, cienījamie kolēģi, ja ir ienests šis atkal kārtējais 81.panta kārtībā tāds priekšlikums, tad man ir aizdomas, ka šie izmēģinājumi Latvijā notiek. Un tagad ar mūsu balsojumu grib to apstiprināt. Tā vispār būtu ļoti briesmīga lieta. Un diemžēl uz dzīviem cilvēkiem preparātus un medikamentus izmēģināja tikai vācu koncentrācijas nometnēs. Un jūs zināt, kā tas ir novērtēts Nirnbergas tribunālā un Apvienoto Nāciju Organizācijas dokumentos. Tāpēc šis pants ir atceļams, un tālākā pārstrādāšanā ir jānorāda, ka tādi pētījumi Latvijā nevar būt. Es aicinu balsot pret.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Šis pants, par kuru runāja Bojāra kungs, neietver sevī nekādus brīnumus. Tā ir vispārpieņemtā prakse, kādā veidā notiek jaunu medikamentu pētīšana un ieviešana ražošanā. Sākumā notiek dažādas laboratoriskās analīzes, ķīmiskās, pēc tam vēlāk tās izmanto, pēta, kāda ir to iedarbība uz dzīvniekiem. Tad, kad neredz nekādas kontrindikācijas, nekādas blakus iedarbības, tad pēc tam vēlāk tās sāk lietot cilvēki. Protams, kādu laiku tiek novērots, kāds ir efekts, vai nav kaut kādu blakus parādību. Tad, kad iziet konkrēto šo piecu vai, ja nemaldos, sešu pakāpju pārbaudes ciklu, tādā gadījumā atļauj zāles reģistrēt un lietot jau ilgtermiņā. Tā ka tas ir pilnīgi visur pieņemts. Ja gadījumā Bojāra kungs ierosina šādu normu izņemt laukā, tas nozīmē, ka medikamentu pētīšana vienā noteiktā posmā apstājas, tiem tiek izsniegta uzreiz atļauja ražošanai, tad uzreiz sāk ražot un cilvēki izmantot. Tas absolūti neiztur nekādu kritiku. To ir darījuši vienmēr. Gan padomju laikā, gan ārzemju valstīs, gan pašreiz to dara, vienīgi šī norma sakārto zināmā veidā jaunu zāļu ieviešanas procedūru. Tāpēc es aicinu atbalstīt šos likuma noteikumus!

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Bojāra kungs, es jums gribētu atgādināt starpību starp pētījumu un eksperimentu. Šis nav eksperiments. Jūs domājat, ka eksperiments ir izmēģinājums. Jūs esat mazliet pārpratis mūsu terminus, un tāpēc es tomēr lūgtu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Nu divi no medicīnas darbinieku pārstāvjiem, protams, aizstāv šo ierosinājumu, es arī, es sliktāk saprotu, ko nozīmē izmēģināt un ko nozīmē jaunas zāles, un vienu otru reizi taču komplikācijas mēs atrodam pēc pieciem sešiem gadiem, un es nevēlos, lai likuma kārtībā Latvijas iedzīvotājus pārvērstu par trušiem vai par pērtiķiem. Es to atkārtoju vēlreiz. Es atvainojos radioklausītājiem par tādu izteicienu, bet es negribētu piedalīties tādā eksperimentā un nekad nebalsošu par. Tās firmas un tie koncerni, kas ražo, viņiem ir pietiekami dzīvnieku kontingenta. Un, ja mēs iepērkam zāles, tad zālēm ir jābūt pilnīgi atbilstošām noteikumiem, bet, ja mēs iepērkam zāles, kuras patiesībā ir surogāts, un ka te notiek kaut kādi izmēģinājumi, tad man ir nākamais jautājums — kam koncerni maksā par šo zāļu izmēģināšanu uz Latvijas iedzīvotājiem, kādi dokumenti tiek nokārtoti, kas nes atbildību par tām komplikācijām, kas var būt?

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Satversmes 81.panta kārtībā izdoto Ministru kabineta noteikumu "Grozījumi Farmācijas likumā" nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 2, atturas — 9. Noteikumi komisijai ir nodoti. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (LSDSP). 10.februāris

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 10. februāris. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 429 — "Grozījumi Medību likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Runāt vēlas deputāts Kārlis Leiškalns — acīmredzot par komisijām. Lūdzu!

K.Leiškalns (LC). Augsti godātais priekšsēdētāj! Paldies! Godātie deputāti! Es negribu runāt par neatliekamo vajadzību Mežu likumā. Es gribu runāt par komisijām. Šobrīd Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas attīstības komisija ir atbildīgā komisija likumam, kurš jau ir atvērts, un es negribu, lai mēs ieviešam Latvijas Republikas likumdošanā to haosu, kas vairākas reizes ir parādījies, ka viens un tas pats likums atrodas dažādās lasījumu stadijās un atrodas dažādās komisijās.

Tāpēc es lūdzu kā atbildīgo noteikt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju. Un nevis tāpēc, ka mums ir labāki mednieki vai viņiem ir lielāki ragi. Ragus mēs neesam mērījuši. Es domāju, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā tie varētu būt lielāki. Bet es gribu, lai nav šis haoss, lai priekšlikumi ienāk un lai komisija var savā sēdē, izskatot šos likumprojektus, tos apvienot, un mēs izskatīsim visu laiku vienu likumu, nevis vairākus.

Es atceros gadījumu, kad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai piekrītošu likumprojektu, un tos neizdevās apvienot, un, manuprāt, likums par muitas nodokļiem un tarifiem stāv vismaz divus gadus atvērts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Tā ka aicinu pārskatīt komisiju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Lagzdiņam.

Nevēlaties? Par ragiem diskusiju nebūs. Lūdzu, tātad ir priekšlikums noteikt par atbildīgo noteikumiem "Grozījumi Medību likumā" Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Satversmes 81.panta kārtībā izdoto Ministru kabineta noteikumu "Grozījumi Medību likumā" nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija būs atbildīgā komisija. Lūdzu balsosim. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 14, atturas — 11. Noteikumi komisijām nodoti. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Ivaram Godmanim par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

I.Godmanis (LC). Cienījamie deputāti! Lūgums noteikt priekšlikumiem piecu dienu iesniegšanas termiņu. Tas būtu 3.februāris. Pareizi? Jā, 3.februāris.

Sēdes vadītājs. 3.februāris. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.430 "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"" nodot Juridiskajai komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo Ministru kabineta noteikumu nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 1, atturas — 22. Noteikumi komisijām nodoti. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

L.Muciņš. 10.februāris.

Sēdes vadītājs. 10. februāris. Iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 431 "Par Eiropas Savienības — Latvijas Republikas Asociācijas padomes lēmuma par grozījumiem Eiropas līguma 3.protokolā pagaidu piemērošanu" nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo noteikumu nodošanu Ārlietu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas nav. Noteikumi komisijai nodoti. Lūdzu ieslēgt mikrofonu Guntaram Krastam par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

G.Krasts (TB/LNNK). Divas nedēļas. Tas būs ...

Sēdes vadītājs. ...10. februāris.

G.Krasts. Jā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 432 "Grozījumi Augstskolu likumā" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Atklājam debates.

Silvija Dreimane, Jaunās partijas frakcijas deputāte.

S.Dreimane (JP). Cienījamie kolēģi! Kad pirmo reizi lasīju šos likuma grozījumus, es biju patiesi gandarīta, cik maz vajag, lai sakārtotu augstskolu iestāžu darbu Latvijā. Taču pēc vakardienas tikšanās arī vēl ar saviem pasniedzējiem un citu augstskolu pasniedzējiem šī ilūzija ir zudusi. Nenoliedzami šodien opozīcijas un pozīcijas prioritāte ir izglītība, izglītības jomas sakārtošana. Taču pasniedzēji man uzdeva sekojošu jautājumu — vai mēs esam ieinteresēti izglītotas un inteliģentas nācijas attīstībā? Viennozīmīgi jā. Taču viņi man paskaidroja, kāda šobrīd ir situācija ar Universitāti, ar citu augstskolu pasniedzējiem un ko šis likums ir nodarījis tālāk mūsu zinātnes attīstībai. Un sekojoši. Pagājušā gada aprīlī Ministru kabinetā tiek pieņemts nolikums par promocijas, vienkāršā valodā runājot, par doktoru disertācijas kārtību un kritērijiem, kas paceļ habilitācijas grādu Latvijā, ar mērķi veidot zinātnisko grādu atbilstību vairākumam Eiropas Savienības valstu. Līdz šim šī iniciatīva ir apsveicama. Taču līdz ar šo iniciatīvu šis nolikums prasa arī virkni izmaiņu Augstskolu habilitācijas un promocijas padomes darba organizācijā, mācību spēku ievēlēšanas procedūrā un citos ar šo jomu saistītajos darbības aspektos.

Un tomēr Izglītības un zinātnes ministrijas iestāžu ierēdņi nesteidzas. Pa šo laiku tiek mainīta valdība, un līdz ar to notiek vērienīgas aktivitātes augstskolu reorganizācijā. Kas tad reāli traucē nodrošināt augstu izglītības kvalitāti un pētniecības attīstību augstskolās? Ja primāri būtu augstskolu saturiskie jautājumi, patiesa vēlēšanās uzlabot mācību materiālo bāzi, nodrošināt kvalitatīvas izglītības pieejamību, tad valdībai būtu vairāk jārūpējas par vienotas informācijas telpas izveidi un nodrošināšanu studentiem un mācību spēkiem, ne tik daudz par mācību iestāžu institucionālo kopību. Rezultātā izpildvaras nesakārtoto jautājumu dēļ no jūnija līdz pat šā gada janvārim Latvijā netiek aizstāvēta neviena disertācija, un ne reizi nevienā tribīnē neizskan bažas par šo situāciju, kuras negatīvās sekas vēl izjutīsim nākotnē. Tālākās aktivitātes saistās ar valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijas izveidi, kas, protams, prasa līdzekļus. Tātad tā vietā, lai jau trūcīgās finanses novirzītu pētniecībai un izglītības attīstībai, tiek veidotas arvien jaunas padomes un komisijas, kuru locekļi tiek dāsni atalgoti. Līdzekļu nepietiek augstskolu infrastruktūru modernizācijai, studentu programmu pilnveidošanai un valsts emeritētā zinātnieku statusa piešķiršanai, kas no valsts puses ir ētikas un goda jautājums, bet pašiem sirmajiem zinātniekiem elementārs iztikas minimums.

Šodienas grozījumi arī ir kādas darba grupas rezultāts. Taču par šo grozījumu kvalitāti un atbilstību mūsdienu prasībām ir grūti spriest. Vai jūsos nerodas šaubas, ka piedāvātais kritērijs mācību spēku karjeras izaugsmei ir tradicionālais darba stāžs, nevis patstāvīga produktīva akadēmiskā zinātniskā darbība? Tas ir 28.pants. Mazāk iebildumu, bet arī kritizējams, ir pret asociēto profesoru galveno uzdevumu minēto formulējumu — lekciju lasīšana. Man vakar pasniedzēji teica: tas ir XXI gadsimts, mēs saprotam, ir Saeima steigusies, lai pieņemtu vismaz kādas izmaiņas Augstskolu likumā, taču šodien no 87 pantiem, kuri ir Augstskolu likumā, vismaz 41.pantā ir jāveic reorganizācija. Tādā veidā šodien mums ir piedāvāta tikai ceturtā daļa no nepieciešamā, kas šodien ir nepieciešams augstskolām. Tas nozīmē, ka augstskolu perspektīvā attīstība praktiski ir paralizēta un līdzšinējā redakcijā piedāvātie grozījumi ir īstermiņa un fragmentāri. Un pēc brīža mēs atgriezīsimies un veidosim jaunu tradicionālu terminu mūsu Saeimas darbā — grozījumu grozījumi. Iepriekšējā Saeima izcēlās ar to, ka tautā ir iegājusi ar nosaukumu — gājputnu Saeima. Mūsu Saeima būs slavena ar to, ka tai būs rekordskaitlis grozījumu grozījumu veikšanā. Un tādēļ es lūdzu šodien kolēģus atgriezties vēlreiz pie šī likuma un to vēlreiz caurskatīt, lai augstskolu darbu nevis paralizētu, bet veicinātu Latvijā zinātnes attīstību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Gandrīz visu jau pateica, manuprāt, kas bija nepieciešams, Silvija Dreimane, tāpēc pavisam īsi. Es gribētu uzsvērt, ka mani arī pārsteidz tas, ka iepriekšējā, vecā likuma redakcijā arī Ministru kabinets nepiedāvāja nekādus, teiksim, grozījumus atbilstoši par rektoru vēlēšanām, un, ja, teiksim, augstskolā ievēlē rektoru un Ministru kabinets viņu neapstiprina, tad jau nākamajās vēlēšanās augstskolā nedrīkstēs vairs šis kandidāts pretendēt uz vēlreizēju izvirzīšanu. Manuprāt, tas ir neapšaubāms augstskolas brīvības un autonomijas principu pārkāpums. Un arī neapšaubāmi pretrunā ar tām normām, kādas parasti ir demokrātiskās Eiropas Savienības valstīs. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Ministru kabineta noteikumu "Grozījumi Augstskolu likumā" nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 18, atturas — 1. Noteikumi komisijai nodoti. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Tā kā atsevišķi mūsu kolēģi, tajā skaitā Dreimanes kundze, apšaubīja šā likumprojekta kvalitāti, tad es ierosinu noteikt pietiekami ilgu iesniegšanas termiņu, lai visi deputāti, tajā skaitā arī Jaunās partijas deputāti, varētu iesniegt konstruktīvus priekšlikumus, un tas varētu būt 11.februāris.

Sēdes vadītājs. Pēdējais termiņš ir 10.februāris. Paldies! Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 10.februāris.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 433 "Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo noteikumu nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 12, atturas — 2. Noteikumi komisijām nodoti.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Aijai Barčai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu. 4.februāris? Nav iebildumu kolēģiem? Iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.5 "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Antonam Seikstam.

A.Seiksts (LC). Godātie kolēģi! Es ļoti lūdzu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, jo mēs vienmēr esam piedalījušies šo jautājumu apspriešanā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Ministru kabineta Satversmes 81.panta kārtībā izdoto noteikumu nr.5 "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā" nodošanu Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — nav. Noteikumi komisijām ir nodoti. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Kudumam.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 4.februāris.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.6 "Grozījumi likumā "Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo noteikumu nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret — nav, atturas — nav. Noteikumi komisijai ir nodoti. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Aijai Barčai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Barča (LSDSP). 10.februāris.

Sēdes vadītājs. 10.februāris. Deputāti neiebilst. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.7 "Grozījums likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Runāt vēlas deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Nē, Straumes kungs! Es gribēju pateikt, man šis mikrofons tuvāk, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 5.februāris.

Sēdes vadītājs. Paldies! Bet vispirms balsošanas režīmu! Balsosim par Ministru kabineta noteikumu "Grozījums likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību"" nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Noteikumi komisijai nodoti. Tiek ierosināts priekšlikumu iesniegšanas termiņš 5.februāris. Deputāti piekrīt. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.8 "Grozījumi likumā "Par prakses ārstiem"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par noteikumu nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Noteikumi komisijai nodoti. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Barčai.

A.Barča (LSDSP). 10.februāris.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 10.februāris. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.9 "Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo noteikumu nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Noteikumi komisijai nodoti. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Aijai Barčai.

A.Barča. 10. februāris.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 1. februāris. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 10 "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo noteikumu nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — 1, neviens neatturas. Noteikumi komisijām nodoti. Lūdzu, vārds deputātam Lujānam.

M.Lujāns. Lūdzu līdz 10. februārim priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 10. februāris. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 11 "Grozījumi Izglītības likumā" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par noteikumu "Grozījumi Izglītības likumā" nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 7, atturas — 5. Noteikumi komisijām nodoti. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Ābiķim!

Dz.Ābiķis (TP). 4.februāris.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 4.februāris. Paldies!

Tālāk — par saņemtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Burvja, Baldzēna, Leona Bojāra, Salkazanova, Lāzo un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāts Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Savā laikā krievu klasiķis Saltikovs Ščedrins uz jautājumu, kas notiek, kādi ir jaunumi Krievijas impērijā, pateica: "Zog, kungi, zog!" Raits Černajs, atzīmējot šo stāvokli Latvijā, pateica, ka viss ir izzagts saskaņā ar likumā noteiktajām normām. Šis ir kārtējais gadījums, kad Latvijas sociāldemokrāti griežas pie Latvijas likumdevējiem ar piedāvājumu — apturēt zagšanu. Pēc būtības mēs piedāvājam tos sertifikātus, ko valsts, vēloties varbūt labu vai vēloties piemānīt savus pilsoņus, sadalīja kā lielo iespēju dabūt savā kabatā kaut kādu naudiņu par tiem mūža gadiem, pēc tam piespieda, mākslīgā veidā piespieda, brīvprātīgi jau to cilvēki nedarīja, šos sertifikātus, kuru cenu valsts bija noteikusi 28 latu vērtībā, piespieda cilvēkus pārdot par 50 santīmiem, par 2— 3 latiem. Un tāpēc Latvijas sociāldemokrāti piedāvā šo stāvokli nedaudz pamainīt un noteikt, ka cilvēks par 28 latiem šos sertifikātus var izmantot tikai tad, ja viņš tos ir saņēmis likumā noteiktajā kārtībā. Bet, ja tas ir pirkts un pārdots tirgū, tad, atbalstot liberālā tirgus pamatprincipu, — tirgus cena. Lai tad arī dzīvo šī tirgus cena. Un tam, kuram kabatā ir tik daudz sertifikātu, kā viņš mūžā pats nevarēja godīgi nopelnīt, nu tad lai viņš par tirgus cenu ar šiem sertifikātiem rīkojas. Es ceru, ka Latvijas likumdevēji, audzinot godīguma principus tautā un valstī, atbalstīs šo Latvijas sociāldemokrātu piedāvājumu.

Sēdes vadītājs. Pret vēlas runāt deputāts Ivars Godmanis, "Latvijas ceļa" frakcija.

I.Godmanis (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Tā nu ir sagadījies, ka atkārtojas 1990. gads. Tie, kas bija Augstākajā padomē, atceras, cik reižu es uzstājos vispār pret sertifikātiem, bet zaudēju. Es ierosinu neatbalstīt to, ko šeit lika priekšā, viena iemesla dēļ. Ja mēs rūpīgi izlasām 19.panta priekšlikumu — personām, kurām piešķirti privatizācijas sertifikāti vai kuras tos ir mantojušas vai saņēmušas kā dāvinājumus no tuviem radiniekiem, šo sertifikātu vērtību garantē valsts un pašvaldības ar privatizējamo valsts un pašvaldību īpašumiem. Es nevaru pateikt pēdējos datus, cik ir atprečoti sertifikāti. Tas ir jāprasa Bernānam un ekonomikas ministram. Cik man ir zināms, neatprečotu sertifikātu vēl ir apmēram no 25 līdz 30 miljoniem gabalu. Iedomājaties, kas notiktu, ja mēs pieņemtu šādu pantu un mainītu to kārtību, kas patlaban eksistē. Katram cilvēkam, kam ir sertifikāts, viņam ir līdz šim bijušas tiesības piedalīties jebkurā izsolē, kurā sertifikāti piedalās. Viņam bija izvēle, viņš varēja to darīt un varēja arī nedarīt. Un šī izvēle saglabājas līdz pašam pēdējam brīdim, kad privatizācija ir noslēgta. Un iedomāsimies situāciju, ka es negribu piedalīties ne "Ventspils naftas", ne "Latvijas gāzes", ne "Staburadzes" un tā tālāk privatizācijas procesā, vienkārši negribu, uzskatot, ka vai nu cenas ir par augstu, vai mani vienkārši neinteresē šis īpašums, un negribu arī dzīvokli privatizēt, piespiest jūs mani nevarat, nav mehānisma, kā jūs mani piespiedīsiet, es vienkārši to negribu darīt. Un tagad iedomājieties: ar lielām grūtībām privatizācija ir pabeigta, bet man sertifikāti paliek uz rokas, un šis pants, ko sociāldemokrāti liek priekšā, nosaka to, ka man tagad valsts garantē ar īpašumu, kurš vairs nav pakļauts privatizācijai, un tādu īpašumu valstī būs daudz, kaut kādā veidā, ka es varēšu atprečot tos sertifikātus. Tā ir absolūti neloģiska, tā ir absolūti populistiska un es pat teiktu — kaitīga frāze, kas šeit ir ierakstīta. Es ļoti lūgtu to neatbalstīt!

Sēdes vadītājs. Paldies! Viens ir runājis par, viens — pret. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 43, atturas — 24. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, daži paziņojumi.

Godātie kolēģi! Šodien sveicam Saeimas deputātu Aināru Šleseru 30 gadu jubilejā un deputātu Arni Kalniņu 65 gadu jubilejā. (Aplausi.)

Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies Boriss Cilevičs, Pāvels Maksimovs, Gundars Bojārs, Kristiāna Lībane, Helēna Soldatjonoka, Edvīns Inkēns, Atis Slakteris, Vaira Paegle, Ingrīda Ūdre, Romāns Mežeckis, Juris Sinka. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vārds paziņojumam deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (LC). Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Lūdzu uz komisijas telpām uz sēdi.

Sēdes vadītājs. Un deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (TP). Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti! Es aicinu jūs uz komisijas sēdi komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Es redzu, ka zālē nav nepieciešamais deputātu skaits, lai varētu turpināt darbu. Pārtraukums 5 minūtes.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām darbu! Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Burvja, Baldzēna, Leona Bojāra, Salkazanova, Lāzo un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. "Par" vēlas runāt Viola Lāzo, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

V.Lāzo (LSDSP). Godājamo priekšsēdētāj! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Sociāldemokrātu frakcijas deputāti jau otro reizi piedāvā iekļaut Satversmē principu, kas Latvijā noteiktu ikviena pamattiesības uz pietiekamu uzturu, apģērbu, mājokli, kā arī tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darba nespējas, bezdarba, invaliditātes un citos gadījumos. Vārdiskos solījumos ikviens še, šajā Saeimas ēkā sēdošais deputāts, frakciju, partiju pārstāvji, visi atbalsta šos principus. Liekas, ka nebūtu jāskaidro, ka šajos, ļoti smagajos sociāli ekonomiskajos apstākļos mūsu valstī šīs normas iekļaušana pamatlikumā tikai norādītu uz parlamenta gatavību saglabāt tautas dzīvo spēku.

Vai mēs esam tam gatavi? Es gribētu atbildēt ar: "Jā". Un citēt Labklājības ministrijas sociālo ziņojumu par 1999.gadu, kurā ir teikti sekojoši vārdi, un, proti: "Sociālās aizsardzības sistēma pamatos mūsu valstī ir izveidota un daudzās jomās tā demonstrē pasaules mēroga inovatīvus risinājumus". Tātad, ja sociālā jautājuma pētītāji ir devuši šādu vērtējumu, tad mums būtu pēdējais laiks šos principus iekļaut Latvijas Republikas Satversmē.

Vēl vairāk. Pašlaik mēs esam iekļauti pirmajā grupā ceļā uz Eiropas Savienību. Es vēlētos citēt tikai dažus Eiropas dokumentus, kuri mums arī uzliktu šādas normas iekļaušanu Satversmē par pienākumu. Lūk, daži Eiropas Padomes konvenciju jeb līgumu citāti. Proti: Eiropas Savienības sociālā harta un hartas papildprotokols nosaka visus jau manis minētos principus. Tātad Latvijai, Eiropas Padomes dalībvalstij, būtu pēdējais laiks savā pamatlikumā iedzīvināt šīs sociālās pamattiesības. Vēl es varētu minēt Eiropas Padomes dokumentu, Eiropas konvenciju "Par lauksaimnieku sociālo apdrošināšanu". Tā ir ārkārtīgi plaši pārstāvēta grupa Latvijas valstij, un būtu pēdējais laiks domāt arī par šiem cilvēkiem. Vēl es varētu minēt pārstrādāto Eiropas Sociālās apdrošināšanas kodeksu, kas ir jauns Eiropas valstīm un pie kā mēs strādājam, kas nosaka Eiropas sociālās apdrošināšanas normas un minimālos aizsardzības līmeņus, proti, vecuma pensiju, bezdarba, invaliditātes pensiju, medicīniskās aprūpes jomā.

Ar Eiropas Padomes dokumentiem es varētu aprobežoties, un tomēr es minēšu sekojošo. Pagājušais gads bija Apvienoto Nāciju Organizācijas izsludinātais senioru gads. Sociāldemokrātu frakcija šo priekšlikumu iesniedza jau pērn, un būtu bijis ārkārtīgi jauki, ja mēs būtu to pieņēmuši iepriekšējā gadā, bet, ja neesam to izdarījuši, tad sekosim Apvienoto Nāciju Organizācijas deklarācijai par sociālo progresu un attīstību un nostiprināsim Latvijas Konstitūcijā šīs deklarācijas principus.

Vēl es gribētu minēt Latvijā ļoti plaši diskutēto sabiedrības integrācijas programmu. Tā, kā zināms, ietver arī sociālo integrāciju. Mums ir pilnas iespējas iedzīvināt Satversmē šos principus, kas ir jūsu priekšā šodien, sociāldemokrātu ierosināti, kaut vai balstoties uz mūsu valstī izstrādātajām koncepcijām. Es minēšu tikai dažas. Proti, tās ir koncepcijas par nodarbinātības veicināšanu valstī, tā ir rekomendāciju izstrāde nabadzības mazināšanai, tā ir koncepcija ar nosaukumu "Valsts atbalsts ģimenēm". Tātad Satversme tikai būtu garants šo koncepciju realizācijai.

Cienījamie kolēģi! Es jūtu, ka zālē ne pārāk manī klausās. Un tomēr es aicinātu visus vēlreiz pārdomāt, ka šie principi, vārdos izteikti, ir un paliek tikai vārdos izteikti. Nostiprināti Satversmē tie mums uzliks par pienākumu šos principus pildīt. Tātad sociāldemokrāti aicina iekļaut tos Satversmē. Protams, jūs atbalstot mūsu priekšlikumus, būsiet tos atbalstījuši, un tad būs iespēja precizēt un pilnveidot šo priekšlikumu, kas ir, es vēlreiz nolasīšu, sekojošs: proti, tās ir tiesības uz pietiekamu uzturu, apģērbu, mājokli, kā arī tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darba nespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos. Es pateicos, ka uzklausījāt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pret vēlas runāt deputāts Andrejs Požarnovs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Požarnovs (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Protams, šis ierosinājums papildus iekļaut Satversmē šādu vienu pantu ir ļoti skaists, taču es gribu teikt, ka mazdrusciņ to būtu nepieciešams precizēt un uzrakstīt konkrētāk, lai par to varētu runāt. Ikviena tiesības savukārt nosaka to, ka jāuzraksta, kam ir pienākums. Kam ir pienākums nodrošināt to, lai ikvienam būtu pietiekams uzturs, apģērbs, mājoklis un tā tālāk. Tādā gadījumā mums jārunā par veselu sadaļu, kurā tiek izvērsti šie jautājumi. Bez tam par sociālo nodrošinājumu šeit ir teikts — likumā noteiktajos gadījumos. Vienskaitlī. Sakiet, lūdzu, kurā likumā? Mums ir ļoti daudzi normatīvie akti, kas runā par dažādu iedzīvotāju kategoriju sociālajām garantijām. Tādā gadījumā vajadzētu precizēt un rakstīt — normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

Kā jau Lāzo kundze minēja, mums ir vairākas koncepcijas, kas runā par šīm garantijām. Visas šīs koncepcijas nosaka to, ka atbilstoši ir jārīkojas Saeimai, Ministru kabinetam, jāpieņem likumi, Ministru kabineta noteikumi, citi normatīvie akti, kur šīs garantijas tiktu arī atrunātas. Tātad šī skaistā frāze faktiski jau ir iestrādāta daudzos normatīvajos aktos. Līdz ar to, par cik tā ir tik nekonkrēta, tā nenes aiz sevis nekādu juridisko spēku, jo, kā jau es teicu, citos likumos tas viss ir daudz precīzāk un daudz detalizētāk atrunāts. Tādēļ mūsu frakcijas viedoklis ir tāds, ka Satversme ir ļoti nopietns dokuments, ko nevar raustīt ik dienas pa labi un pa kreisi. Satversmi var grozīt tādā gadījumā, ja ir ļoti detalizēti izstrādāti priekšlikumi, kuri Satversmē ir jāiekļauj, un Satversmi nevajag vērt vaļā dēļ viena šāda neliela punkta, kas īstenībā mūsu dzīvē neko neizmainīs. Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 19, atturas — 32. Priekšlikums noraidīts.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" , nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja parakstītu iesniegumu, kurā šis likumprojekts tiek atsaukts. Vārds Dzintaram Ābiķim motivācijai. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Šonedēļ otrdien notika Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas kopsēde, kurā mūsu priekšlikumi tika izskatīti un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija konceptuāli tos atbalstīja. Mūs ļoti tas apmierina un galvenokārt apmierina tas, ka arī mūža stipendijas netiks, kā projektā paredzēts, apliktas ar nodokli. Tā kā šodien mēs izskatīsim otrajā lasījumā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sagatavoto likumprojektu un mēs uzskatām, ka mēs esam savu sasnieguši, tad arī komisija lūdz noņemt šo likumprojektu no izskatīšanas.

Sēdes vadītājs. Paldies! Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Likums par kompensācijas pasākumiem" , nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tausaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Pret vēlas runāt deputāte Aija Poča, "Latvijas ceļa" frakcija.

A.Poča (LC). Cienījamie deputāti! Mums pēdējā laikā izveidojusies prakse, ka no Ministru kabineta tiek iesniegti likumprojekti, kuri ir jau atvērti un kur ir iespējams iesniegt tieši jau priekšlikumus konkrētam likumam uz otro lasījumu. Tāda ir šobrīd situācija ar likumprojektu, "Par muitas nodokli (tarifiem)", kurš ir atvērts jau no vasaras vai, liekas, pat no iepriekšējās sesijas, un mēs beidzot esam saņēmuši atzinumu attiecībā uz saliktajiem tarifiem par lauksaimniecības precēm. Tā ka es šobrīd lūgtu vienkārši Kabinetu vai atbildīgo ministriju iesniegt šos priekšlikumus kā priekšlikumus uz otro lasījumu, bet nevirzīt kā jaunu likumprojektu. Pretējā gadījumā mums būs ļoti grūti strādāt, un mums atkal šis likums būs jāatver, un būs ilgi jāgaida apvienošana un tamlīdzīgi. Tā ka šobrīd lūdzu balsot par nenodošanu komisijai.

Sēdes vadītājs. Viens deputāts ir runājis pret, par neviens runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 5, atturas — 32. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātes Stalidzānes, Arņa Kalniņa, Lejas, Labanovska, Salkazanova un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi Enerģētikas likumā" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāte Jevgenija Stalidzāne, Jaunās partijas frakcija.

J.Stalidzāne (JP). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Jūsu izskatīšanai iesniegts likumprojekts "Grozījumi Enerģētikas likumā". Dotais dokuments izstrādāts, balstoties uz valsts interesēm un Latvijas Republikas valdības politiku enerģētikā, kura paredz veidot tādu nozares struktūru, kura varētu konkurēt Baltijas un Eiropas energotirgū.

Ne mazāk svarīgs faktors ir elektroenerģijas piegāde par iespējami zemāku un vienotu tarifu. Taču, "Latvenergo" sadalot un privatizējot, tarifu pieaugums atsevišķos reģionos un novados var būt pat pieckārtīgs vai pat lielāks. Un to nevarēs regulēt nekādas administratīvās regulēšanas struktūras, jo privātu energouzņēmumu strādāt ar zaudējumiem nevarēs piespiest ne ar kādiem likumiem.

Nav grūti prognozēt, kādā stāvoklī nonāks neražojošā sfēra, lauksaimniecība, mazie, vidējie uzņēmumi. Būtībā stāvoklis var veidoties katastrofāls. Parasti privatizējot izvirza mērķi — investīciju piesaiste. Ja runājam par investīciju piesaisti, tad visnegatīvākais piemērs ir SIA "Windaw", kur zviedru un vācu privātpersonas 1997. gadā ir ieguldījušas ārkārtīgi lielu investīciju — 26 tūkstošus latu. Ir paredzēts, ka viņi varēs saņemt peļņu 1 miljonu latu gadā. Bet, ja šī programma īstenosies pilnā apjomā un tiks uzbūvētas visas 16 elektrostacijas ar 4 megavatu jaudu, tad astoņu gadu laikā, kad ir jāmaksā dubulttarifs, peļņa būs 128 miljoni latu. Bet visu to būs spiests nosegt mūsu patērētājs, jo jau šī vienas stacijas palaišana elektroenerģijas cenu visā Latvijā paceļ par 1%. Bet, ja mēs tagad ņemam vērā to, ka stāv priekšā šī sadales tīklu atdalīšana no kopējā "Latvenergo", tādā gadījumā tajā apkalpes zonā, tas ir, dienvidu elektrotīklos, kur ir šī stacija "Windaw", iepērkot šo elektroenerģiju par dubulttarifu, patērētājiem cena pacelsies vismaz par 10%. Un vispār nemaz nesāksim rēķināt, kas notiks, ja uzbūvēs visas četras elektrostacijas.

"Latvenergo" pašreiz iegulda simtiem miljonu latu energokompānijas attīstībā, struktūru uzturēšanā un arī ražojošo jaudu attīstībā. Bet diemžēl šos ieguldījumus neaizstāv ne valsts, ne arī valdība. Tādēļ ir ļoti nepieciešami šie labojumi 40. un 41. pantā. Lieli izdevumi, kas ir saistīti ar reorganizācijām, gulsies uz to daļu, ko ir nopelnījis šis "Latvenergo", ieguldot savus līdzekļus energokompānijas attīstībā. Šī reorganizācija arī var izmaksāt 15—20 miljonus latu.

"Latvenergo" raksturojas ar veiksmīgu saimniecisko darbību un arī menedžmentu. "Latvenergo" ir labākais starp 500 uzņēmumiem Baltijā un pēc ekonomiskajiem rādītājiem labi kotējas arī 192 pasaules labāko energouzņēmumu vidū. Tad kāpēc ir nepieciešama šī sadalīšana? Un grozījumi Enerģētikas likumā ir, lai nepieļautu energosistēmas sadalīšanu, jo visā pasaulē ir tendence apvienoties, lai paplašinātu tirgu, samazinātu izmaksas, izmantotu mērogu efektu un kļūtu par multipakalpojumu kompāniju. Pavisam nesaprotama ir šī ražojošā objekta sadalīšana divās daļās.

Cienījamie kolēģi! Mēs mierīgos apstākļos pārejam no sociālistiskā saimniekošanas veida uz tirgus ekonomiku. Un pirmo desmit gadu pieredze rāda, ka arī šādas pārejas laikā organizējas un darbību aktivizē noziedzīgie grupējumi, kas ar savu darbību traucē valsts ekonomikas attīstībai. Desmit gados nevar rasties pieredze, kāda ir valstīs, kuras darbojas tirgus ekonomikas apstākļos jau daudzus desmitus gadu. Ļaujot brīvi ienākt ārzemju ekonomiskajiem grupējumiem mūsu valsts infrastruktūras ekonomikā, nevar garantēt to labos nolūkus mūsu valsts ekonomikas sakārtošanai un attīstībai.

Jums piedāvātie grozījumi Enerģētikas likumā ļaus valdībai pārdomāti veikt un vadīt šo procesu. Tas vajadzīgs tāpēc, ka "Latvenergo" skar jebkura — gan vislielākā uzņēmuma, gan katra iedzīvotāja — intereses, tātad Latvijas tautas nacionālās intereses, kuras nesaraujami saistītas ar valsts politiku un ekonomisko neatkarību. Bet tā savukārt ir vide, kur dzirdama latviešu valoda un kur saglabājas latviešu tautas identitāte.

Aicinu tos deputātus, kuri ir par mūsu valsts politisko un ekonomisko neatkarību, balsot par šī likumprojekta nodošanu komisijām, komisijās šo likumprojektu pārāk ilgi nemarinēt un mēģināt to pēc būtības un valsts interesēs arī izskatīt.

Brīvo arodbiedrību savienība organizē seminārus, kur varēs debatēt energosistēmas jaucēji un...

Sēdes vadītājs. 5 minūtes ir pagājušas.

J.Stalidzāne. ... un arī nedalītāji un aizstāvēt katrs savu viedokli. Un ļoti ceru, ka šajā jautājumā līdz referendumam mums nebūs jānonāk.

Sēdes vadītājs. Pret pirmais ir pieteicies runāt deputāts Imants Burvis. Acīmredzot viņš vēlas atsaukt savu parakstu zem šī likumprojekta. Lūdzu! Jūs runājat pret. Lūdzu to neaizmirst.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Piedāvājot kādu nopietnu lietu, ir jāapsver no visām pusēm par un pret. Un tāpēc, kaut arī es esmu parakstījies par šī likuma grozījumu bīdīšanu uz komisiju, tanī pašā laikā es gribu dot jums tos apsvērumus, kādi varētu būt pret, lai jums būtu vieglāk izvēlēties.

Šodien spēkā esošais likums bez šiem piedāvātajiem grozījumiem atļauj Latvijai būt pašai oriģinālākajai zemei pasaulē. Tas ir liels sasniegums pie mums, jo, ja visā pasaulē enerģētiskās firmas pārstrukturizējas, apvienojoties un palielinot savu jaudu, Latvija ir pietiekoši oriģināla un to, kas jau ir, sadalīs mazos gabaliņos. Priekš kam? Lai vieglāk būtu nozagt, es atvainojos, privatizēt garšīgākos no peļņas viedokļa kumosiņus, atstājot Latvijas tautai nu tos 15%, kurus neviens negribēs ņemt. Tas būtu viens apsvērums, kāpēc šie grozījumi būtu nepieņemami daļai no likumdevējiem, jo šie grozījumi to traucēs. Nākamais apsvērums. Laukos jau ir pieraduši pie žargonā sauktajām Godmaņa krāsniņām un principā sen jau gaida no likumdevējiem jaunu, skaistu dāvanu — Šķēles skalu gaismu, jo desmit gadus nav celts elektrotarifu izmērs, apjoms, sakiet to, kā gribat, bet jebkurā gadījumā tarifi desmit gadus nav cēlušies, un "Latvenergo" to ir izturējis un, teiksim, nākošgad ir gatavs investēt pats savu naudu no savas peļņas 63,5 miljonus, bet varētu taču pacelt tarifus pēc privatizācijas, un šie grozījumi traucēs. Tā ka tas varētu būt nākamais apsvērums, kāpēc šos tarifus celt nedrīkstētu.

Nākamais varbūt apsvērums. Mūsu spožie prāti ministrijās ir zināmus līgumus noslēguši ar ERAB. Tātad principā runa ir par Latvijas energokaskādes, Daugavas kaskādes aiziešanu no Latvijas kontroles. Tātad runa ir par Latvijas neatkarību, ekonomisko neatkarību. Un šodien ar šiem grozījumiem mēs varam traucēt šo procesu, un tāpēc es aicinu tos, kuri ir pret Latvijas neatkarības saglabāšanu, ekonomiskās neatkarības saglabāšanu, kas ir pret to, ka elektrotarifi ir pārāk pieejami Latvijas pilsoņiem un kas ir pret to, ka "Latvenergo" netiek nozagts, tos es aicinu balsot pret.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis par, viens — pret. Lūdzu balsošanas režīmu! Atvainojiet, atsaukt balsošanas režīmu! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Aleksandram Kiršteinam, jūsu rīcībā ir viena minūte.

A.Kiršteins (TP). Godājamais priekšsēdētāja kungs! Es nevaru piekrist, ka viens ir runājis par, viens — pret. Šajā gadījumā pēc būtības Burvja kungs arī runāja par. Tas ir procedūras pārkāpums, mēs varam uzskatīt to par Burvja kunga asprātību, tāpēc es lūdzu vārdu, lai es izteiktos pret pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Diemžēl Kārtības rullī paredzētās tiesības ir ievērotas, un Kārtības rullis paredz, ka deputātam jādod vārdu pirmajam tam, kurš ir izteicis vēlēšanos runāt pret, tā ka es nevaru nekādi jums piekrist, Kiršteina kungs, diemžēl. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Enerģētikas likumā" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 37, atturas — 14. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par norēķiniem ar neapstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par mežu ciršanas tāmi 2000.–2004.gadam" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Es atvainojos, vai bija iebildumi? Iebildumu nebija, nav jābalso. Paldies!

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu: "Saskaņā ar Kārtības ruļļa 140.panta otro daļu ierosinām nolasīt katra deputāta balsojumu par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" par ikviena tiesībām uz pietiekamu uzturu, apģērbu un mājokli, kā arī tiesībām uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darba nespējas, bezdarba un citu likumā noteiktos gadījumos nodošanu komisijām." Ir izteikts šāds priekšlikums. Viens var runāt par, viens — pret. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par desmit deputātu priekšlikumu — nolasīt katra deputāta balsojumu par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē". Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 18, atturas — 40. Priekšlikums nav apstiprināts.

Nākamā izskatāmā lieta ir lēmuma projekts "Par deputātes Helēnas Demakovas ievēlēšanu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā" . Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — 2. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Cienījamie kolēģi! Dokumenta nr.1482b. Likumprojektam uz otro lasījumu bija iesniegti priekšlikumi par 9. pantu, konkrēti tie bija kultūras ministres Pētersones un deputāta Ābiķa priekšlikumi, kas bija identiski. Konceptuāli mēs šos priekšlikumus atbalstījām. Kā jau izteicās pirms neilga brīža deputāts Ābiķis, un saņēmām arī deputāta Zalāna priekšlikumu par stipendijām, kas ir izmaksājamas no budžeta starptautisko programmu ietvaros. Kopumā mēs atbalstījām un izveidojām savu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakciju, tātad to priekšlikumu, kuru arī lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 1., 2., 3.un 4.priekšlikumu.

A.Poča. 5.priekšlikums ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Poča. 6. un 7. ir identiski kultūras ministres Pētersones un deputāta Ābiķa priekšlikumi, pēc būtības ir atbalstīti un iestrādāti jau 4.priekšlikumā un nākamajā 8.priekšlikumā, kuru ir iesniedzis finansu ministrs Krastiņš. Tātad lūdzu jūs atbalstīt 8.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 9. un 10. ir atkal kultūras ministres Pētersones un Ābiķa priekšlikumi. Komisija izveidoja savu alternatīvo redakciju, kur pēc būtības ir atbalstīti abi šie priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt 11.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Ābiķis vēlas debatēt? Nē. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par 9., 10. un 11.priekšlikumu.

A.Poča. 12. ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums. Arī redakcionāli precizēts, un tāpēc lūdzu jūs atbalstīt 13. priekšlikumu — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. Un arī 14. — par likuma piemērošanas kārtību ir redakcionāli precizēts, un tātad lūdzu atbalstīt 15. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. Tātad lūdzu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā" , otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Dokuments nr.1515 "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā". Likumprojekts tiek izskatīts otrajā lasījumā.

Mums ir piedāvāti divi priekšlikumi, ko sagatavojis Juridiskais birojs. Tātad par grozījumiem 26.pantā, un tie tiek izteikti precīzākā redakcijā. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. Un līdz ar to, tā kā mēs atteicāmies no nepieciešamības veidot 26.1. pantu, likumprojekta 3.pants tiek izslēgts, un aicinu atbalstīt šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

L.Muciņš. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — nav, atturas — 2. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

L.Muciņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš līdz 1.februārim.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 1.februāris. Iebildumu nav.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par vērtspapīriem"" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Otrajam lasījumam likumprojektam "Grozījumi likumā "Par vērtspapīriem"" ir šādi priekšlikumi. 1. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 65.panta papildināšanu. Lūdzu jūs atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 2. arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par daļas izslēgšanu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Arī 3. ir līdzīgs — izslēgt likumprojekta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 4. ir likumprojekta redakcionāls grozījums, ko piedāvā Juridiskais birojs. Lūdzu jūs atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Poča. Arī 5. ir redakcionāls grozījums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 6. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par precizēšanu atsevišķos pantos. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. Un lūdzu atbalstīt arī 7. un 8. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu par astoto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 7. un 8.priekšlikumu.

A.Poča. Lūdzu jūs arī atbalstīt 9.priekšlikumu par jaunas daļas izveidi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Poča. 10. — Juridiskā biroja priekšlikumu — lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Arī 11.priekšlikumu — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas — lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. Arī 12.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Poča. Līdz ar to priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par vērtspapīriem"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Poča. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 2.februārim.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 2.februāris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"" , otrais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Antons Seiksts.

A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Sākam konceptuāli visvieglāko projektu šodien. Dokuments "Par svētku un atceres dienām" nr.1481. Komisija ir saņēmusi trīs priekšlikumus. 1. — deputāta Dobeļa priekšlikums jums piedāvātajā redakcijā. Komisijā noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 1.priekšlikumu. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Šoreiz savā uzrunā griezīšos tieši pie latviešu leģionāriem. Godātie leģionāri! Es uzrunāju jūs un domāju — kopīgi Latvijas sabiedrībai atgādināsim dažas svētas patiesības. Šāda uzruna, protams, nav domāta tādiem, kas neatzīst notikušo Latvijas okupāciju un tādiem, kam ir izbāzeņa vieta Okupācijas muzejā. Īsti negribētu uzrunāt arī tādus, kas gatavi izkust katra ārzemju ķebļa priekšā un pazemīgi uzklausa jebkuru uzbrēcienu no dažādām debespusēm.

16.martam katrā patiesā latviešu patriotā ir jāizraisa dziļa cieņa un apbrīna kā atgādinājumam par to, ko ir spējīgs veikt kārtīgs latviešu karavīrs. 16.marts ir latviešu leģiona atceres diena. Kā tādai tai jābūt mūsu vēsturiskajā atmiņā. Kā tādu to jau izsenis atzīmē paši latviešu leģionāri. Tagad daži 16.martu vēlas izsvītrot no atceres dienu saraksta. Esot jābūt apdomīgiem, pareizāk sakot, piesardzīgi vārgulīgiem. Iesniedzot šo savu priekšlikumu uz otro lasījumu, dzirdēju sakām: "Nevajag! Tāpat nepieņems! Balsošanā zaudēs, bet sabiedrība zaudētājus necieš!" Kāda sabiedrība? Ja tāda, kas negrib saglabāt latviešu vēsturisko mantojumu un tikai runā par skatīšanos kaut kur uz priekšu, uz tālo, gaišo nākotni, pārvelkot svītru pagātnei, tad tie ir vienkārši nelaimīgi atradeņi, kas nav spējīgi godāt ne savu tēvu, ne māti, par vecotēvu un vecomāti nemaz nerunājot. Cerēja jau 16.martu izsvītrot tā klusi un mierīgi. Nesanāks. Par šo dienu un par latviešu leģionāriem runāsim bieži. Un 16.martā svinīgajiem pasākumiem ir jābūt. Savu pārliecību jāprot aizstāvēt. Tas latviešu patriotiem jādara kopīgi. Pastāvīgi atgādināsim, kas tā tāda 1940.gada okupācija ir un kas to īstenoja. Skaidrosim, kāpēc latviešu leģionāri ar tādu neredzētu varonību aizstāvēja Kurzemes cietoksni, cīnīdamies pret desmitkārtīgu sarkanarmiešu pārspēku. Izveidosim latviešu leģionāru Brāļu kapus Lestenē, rūpīgi saglabājot kritušo karavīru piemiņu. Kas neciena latviešu leģionārus, tas ir vienkārši sīks un nožēlojams cilvēciņš.

Divdesmitais gadu simtenis latviešu tautai ir atstājis pārāk daudz smagu pārdzīvojumu. 1905.gada revolūcija, tūkstošiem kritušo latviešu zēnu Pirmā pasaules kara sākumā Austrumprūsijā, Augustovas mežos, pie Mazūru ezeriem, tālāk latviešu bēgļu gaitas, strēlnieku kauju gaitas, brīvības cīņas, Baigais gads, Otrais pasaules karš, atkal bēgļu gaitas, gulagi, čekas tiesas un vēl, un vēl. Vai tas viss mums, latviešiem, ir devis kādu nopietnāku mācību? Vai mēs nevaram beidzot saprast, ka tikai prasme sevi vienmēr aizstāvēt un nacionālās pašapziņas kopšana var nodrošināt patiesu latviešu patriotu veidošanos. Ja tādu būs pietiekami daudz, viss būs kārtībā, un 16.martu atcerēsimies ar visu tam pienākošos cieņu. Ja mūsu likteni būs spējīgi noteikt ķebļi, dīvāni un citi istabas vai virtuves piederumi, tad paši vien būsim vainīgi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Palmira Lāce, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

P.Lāce (TB/LNNK). Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es uzskatu, ka mūsu svēts pienākums būtu leģionāriem ļaut svinēt savu karavīru atceres dienu tad, kad viņi jau to pirms mums ir izlēmuši. 16.martam nav nekāda sakara ar citiem datumiem, kā šeit piedāvā apvienot ar 11.novembri. Tas ir cits laiks un citi notikumi. 1944.gada 16.martā leģionāru 15. un 19.divīzija cīnījās pret krieviem, lai krievi nevarētu otrreiz okupēt mūsu zemi. Tur nekaroja brālis pret brāli, kā kādreiz mums ir stāstīts. Tur latvieši karoja pret mūsu ienaidnieku un uz senajām latvju robežām.

Kāpēc ir tā, ka okupētājvalsts karavīri drīkst vēl šobaltdien pulcēties mūsu Uzvaras laukumā pie okupantiem celtā pieminekļa, tādējādi apgānot mūsu Uzvaras laukumu ar savu klātbūtni. Kāpēc mēs nerunājam par to, ka tas nedrīkstētu notikt? Kāpēc mēs gribam liegt saviem karavīriem, kas ir cīnījušies par Latviju, pulcēties? Mums nav tiesību viņiem to liegt, jo Brīvības piemineklis pieder mums visiem. Patiesību sakot, mūsu tautas sāpes vajadzētu vislabāk izprast ebreju tautai, jo mēs tāpat kā viņi esam piedzīvojuši holokaustu. Starpība tikai tā, ka mūsu holokausts, ko krievi realizēja pret mums, notika agrāk — 1937.gadā, un arī svešā teritorijā. Paldies Dievam, ebreju tauta atjaunoja savu valsti 1948.gadā, toties mēs pēc kara savu valsti zaudējām.

Tagad, kad dzīvojam neatkarīgā valstī, mums būtu pienākums nenoliegt savas tautas daļu, nenoliegt tikai tāpēc, ka kādam tas nepatīk. Ja mēs kaunēsimies no savas tautas sāpēm un ja nepratīsim godāt un cienīt savus karavīrus, un ja atņemsim mūsu karavīriem iespēju dienā, atceres dienā satikties ar saviem cīņu biedriem un nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, mēs būsim pārkāpuši Dieva likumus, jo viņi mums nav lūguši noteikt citu dienu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Daudz par šo tēmu ir runāts. Man šķiet, ka pietiktu. Bet es uzskatu, ka nav pietiekami. Un nekad nebūs gana, nekad nebeigs par to runāt, iekams mēs Saeimā nebūsim sapratuši, jo runāšana ir tādēļ, lai saprastu. Bet mēs šobrīd, kā jūs zināt, esam rīkojušies pretēji — izsvītrojot 16.martu no atceres dienu saraksta. Tādēļ mēs, es personīgi atbalstu šo priekšlikumu, kas skaidri un gaiši jau bez jebkādiem diplomātiskiem kalambūriem, bez jebkādas slēpšanās skaidri un gaiši pasaka, ka mēs 16.martā atzīmējam latviešu leģiona dienu. Skaidri un gaiši!

Bet es jums šodien gribu kaut īsumā atgādināt to, ko raksta vēsturnieku komisija un pēc kuras daudzi vadījušies, arī tie, kas iesniedza šo priekšlikumu — svītrot 16.martu no atceres dienu saraksta. Tad, lūk, vēsturnieku komisija vērtē divas okupāciju varas. Bet diemžēl tā liek faktiski vienlīdzības zīmi starp šīm divām okupāciju varām. Bet vienlīdzības zīmi starp šīm divām okupāciju varām nedrīkstam likt! Jā, Padomju savienība mobilizēja latviešus savā armijā. Bet atcerēsimies 1940.gadu, ka pirms tam Padomju savienība bija okupējusi Latviju, un tagad tā mobilizēja mūsu cilvēkus savā armijā faktiski, lai cīnītos par to, ka okupācija šeit paliek, jo visiem bija skaidrs, ka Krievija negrasījās atstāt Latviju. Un tā Latvija, skaidrs, ka 1940.gadā pēc okupācijas gribēja nokratīt šo okupācijas jūgu, bet kā to varēja izdarīt? Latviešu leģionāri saprata, ka tas ir veids, kādā, esot vācu armijas sastāvā, izmantojot šos ieročus, cīnīties pret to, lai okupācija izbeigtos Latvijā. Mēs baidāmies nezin kāpēc leģiona cīņu uzskatīt par atbrīvošanas karu, piedot tam atbrīvošanas kara raksturu. Es nezinu, kāpēc mēs baidāmies. Tā taču tas bija. Tāpēc jau Dobeļa kungs arī teica, ka tik neredzētu varonību parādīja latviešu vīri, jo viņi zināja, par ko viņi cīnās, nemaz nerunājot par to, par ko šeit ir daudz runāts, ka tādā veidā palīdzēja daudziem desmitiem tūkstošu cilvēku paglābties no iznīcības, aizbēgot uz Rietumiem.

Lūk, par to mums vajadzētu Saeimai lemt. Saeima nav vēsturnieku komisija. Vēsturnieki var vērtēt bezkaislīgi, pēc faktiem, lai gan viņi arī izdara secinājumus. Paskatieties, kas šeit rakstīts paziņojumā. "Komisija iesaka šā gada 16.martā atcerēties Latvijas un Latvijas tautas traģisko likteni...

Sēdes vadītājs. Divas minūtes ir pagājušas...

P.Tabūns. Es tūlīt pabeigšu. ... abu okupāciju režīma varā." Tanī pašā laikā, aicinot atcerēties, viņi noliedz, jo saka, ka šo datumu jāpārceļ uz 11.novembri. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Osvalds Zvejsalnieks, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

O.Zvejsalnieks (LSDSP). Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Man kādus pāris mēnešus atpakaļ bija tas gods pavadīt mūsu priekšsēdētāju vizītē Lietuvā. Tur mums tā vizīte sakrita ar speciāli organizētu pasākumu. No Polijas bija atvesta glezna, mēs to saucam par Grīnvaldes kauju, viņi par Žaļģires kauju, laikam loģiskāk būtu "Žaļģires", mums tuvāks ir šis vārds, lai saprastu gleznu. Bija organizēta vesela nacionāla programma, nacionālā gara audzināšanas programma. Es saprotu, mums nav lielkņaza Vitauta, nav mums šīs simtgadu vēstures, nacionālās valsts, bet kaut kas jau mums ir. Nav jau tā, ka mums nekā nebūtu. Nu, cik ir, tik ir. Ja mēs gribēsim vairāk, kā mums ir, mēs tikai paliksim smieklīgi. Man absolūti nav pieņemama šī mūsu nemitīgā cenšanās ietērpt savu nacionālo ideju svešās biksēs. Nu nederēs šīs bikses mums! Ne vācu galifē, ne krievu ģimnastjorka. Nav galīgi tā, ka mēs bez biksēm būtu. Nu ir tak mums arī kaut kas savs.

Godājamie kolēģi! Ir grūti atrast tādu ģimeni Latvijā, kuru nebūtu skāris Otrais pasaules karš. Manā dzimtā trīs mani brālēni krita leģionā. Viens krita Volhovas purvos, viens — dažus desmitus kilometru no mājām Latvijā, un viens pazuda Vācijā.

Neviens no viņiem nebija gājis tur brīvprātīgi. Viņi tika mobilizēti. Jo tas ir godīgi jāpasaka, ka okupācijas vara, pārkāpjot starptautiskos nolīgumus, izveda mūsu zemē mobilizāciju. Taču okupācijas vara tomēr bija tik godīga, ka nekādos dokumentos, pat mutiskos solījumos mūsu toreizējiem pakalpiņiem nesolīja neatkarīgu Latviju. Protams, ir jāapbrīno mūsu komandieru muļķība, ja viņi varēja cerēt, ka, iegrūžot šajās dzirnavās dažus tūkstošus latviešu jaunekļu, izdosies mainīt Otrā pasaules kara gaitu. Pieņemsim, ka tas būtu noticis un šī gaita būtu mainījusies. Vai rezultātā būtu tapusi brīva Latvija? Kādā veidā?

Ko es gribu pateikt? Es gribu pateikt, ka mani kritušie brālēni ir pelnījuši piemiņu. Bet kādu piemiņu? Vai viņi ir varoņi? Nē. Varonis ir tad, ja viņam ir šī ideja, par ko viņš krīt. Viņam šīs idejas nebija, viņu aizdzina un nokāva, bet piemiņu viņi ir pelnījuši un atmiņas dienu arī vajag, tikai svarīgi ir, ko mēs šajā dienā gribam ielikt, kādu atmiņas dienu mēs gribam svinēt. Vai mēs gribam svinēt savu brīvības dienu, vācu SS formās ietērptu? Taču laikam ne, tad arī svinēsim to kā atmiņas dienu, ar cieņu, ar sāpēm atminēsimies tos cilvēkus, mūsu pašu radiniekus, kuri ir krituši, kuri ir aizdzīti tur, un lai ir šī leģionāru diena — 16.marts, kas tur slikts? Tikai saturu vajag šai dienai normālu. Tāpēc es galīgi nevaru pieņemt šo formulējumu, ka 16.marts būtu latviešu nacionālo karavīru atceres diena, nu nav tā mūsu nacionālo karavīru atceres diena. Ja mums nebūtu bijis kaut dažus desmitus gadu šīs nacionālās valsts, ja mums nebūtu bijusi nacionālā armija, ja mums nebūtu bijušas šīs brīvības cīņas, tad varbūt mums vajadzētu meklēt un kaut ko kaut kur varbūt rakt un arī kaut ko izrakt, bet mums tas viss ir bijis, tad ko mēs vēl meklējam? Es vēlreiz tomēr aicinātu godājamos kolēģus padomāt par savu nacionālo lepnumu, mums ir ar ko lepoties. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Gailis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Gailis (TB/LNNK). Augsti godātais priekšsēdētāj! Prezidij! Godātie kolēģi! Man ir skumji par to, ka iepriekšējās Saeimas laikā nobalsotā latviešu leģiona atceres diena 16.marts šodien tiek likvidēta. Un tie, kas toreiz tāda vai citāda iemesla dēļ šo dienu atbalstīja, šodien ir gatavi balsot pret to.

Otrkārt. Es ceru, ka šeit klātesošie visi zina vēsturi un zina, ar ko katrs datums ir ievērojams. 11.novembris bija tas Latvijas brīvības cīņu moments, kad tika patriekti vācieši no priekšpozīcijām un sākās Latvijas atbrīvošana. 16. marts, ja jūs zināt, ir neoficiāli uzskatīts par latviešu leģiona dibināšanas dienu tāpēc, ka abas leģiona divīzijas šajā dienā kopā pieņēma un uzvarēja kauju pret sarkano padomju armiju. Un šie vīri, šie leģionāri šodien viņu nesvin kā leģiona dibināšanas dienu, bet svin, pieminot savus biedrus, kas krituši šajās cīņās pret padomju režīmu. Es ceru, ka jūs visi esat redzējuši šos vīrus šajā piemiņas brīdī. Ir patīkami skatīties uz šiem vīriem ar sirmām galvām, staltu stāju un skaidru, godīgu sirdi, jo viņi cīnījās ne par vācu idejām, ne par tām vai citām, viņi cīnījās ar cerību ieraudzīt savu valsti atkal brīvu, brīvu no jebkuras varas.

Un pašā nobeigumā es gribētu teikt tā, lai Dievs piedod manus vārdus, ja mēs gribam sabāzt vienā maisā 16.martu un 11.novembri, tad mēs tikpat labi varam sabāzt vienā maisā Ziemassvētkus, Lieldienas un vēl citus svētkus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Vispirms es gribētu teikt, ka Latvijā kā demokrātiskā valstī jebkuram jebkuru dienu ir tiesības atzīmēt. Un es domāju, neviens šeit nerunā par to, ka mēs varētu aizliegt 16.martu atzīmēt tiem, kas uzskata to par vajadzīgu atzīmēt, tajā skaitā organizēt visādus sabiedriskus pasākumus, gājienus un tādas lietas. Runa ir par kaut ko citu, kā mēs fiksējam paši savu vēsturi. Man diemžēl ir ļoti krasi jānorobežojas no tā, ko teica Tabūna kungs, kaut arī varbūt vienkārši es negribu te kādu personīgi aizskart, tas ir, vienkārši, man liekas, dažādas vēstures izpratnes, bet paziņot, ka viens okupācijas režīms no otra okupācijas režīma kvalitatīvi atšķīrās, tas ir, tā var, bet katrā ziņā es ceru, ka tā kvalitatīvā atšķirība nebija domāta tāda, ka viens okupācijas režīms bija labāks par otru. Es nezinu, kādas doktrīnas ir zināmas Tabūna kungam, es zinu Rozenberga doktrīnu, pēc kuras bija paredzēts visus latviešus pārvietot aiz Urāliem pēc tam, kad Vācija būtu uzvarējusi karu. Tāda doktrīna rakstiskā veidā ir pieejama. Ja tas ir tas, par ko cīnījās latviešu leģionāri, tad tas ir dziļi traģiski, un es, protams, saprotu, droši vien lielākā daļa no viņiem to nezināja, lielākā daļa no viņiem, kā jau te stāstīja iepriekšējais runātājs, tika mobilizēti, tātad faktiski nevis iestājās brīvprātīgi karot, bet tika mobilizēti. Es uzskatu, ka varbūt vīrišķīgākā daļa no viņiem dezertēja no leģiona un pēc tam Kurzemē veidoja vai vismaz mēģināja izveidot vienības Kureļa vadībā, lai kaut kādā veidā sagatavotos sabiedroto sagaidīšanai, ko diemžēl Latvijai, protams, neizdevās sagaidīt, bet man liekas, ka mums jābūt pietiekami stingrai izpratnei par to, ka abi okupācijas režīmi Latvijai bija vienādi kaitīgi un vienādi nāvējoši. Un Hitlera plāni attiecībā pret Latviju nesaturēja neko tādu, ar ko mēs varētu attaisnot šo jauno cilvēku krišanu kaujas laukā.

Tieši tāpēc man negribētos, lai mēs atzīmētu leģiona dienu, ja tā vēl būtu leģionāru vai leģiona upuru diena, vai kritušo diena, leģionā karojošo piemiņas diena, es vēl saprastu. Bet leģions kā institūcija, tā kā mēs to esam ierakstījuši, bija mašīna, caur kuru latviešus pašus iesaistīja Latvijas valsts iznīcināšanā, jo Hitlers tāpat kā Krievija, jūs ļoti labi zināt, jau bija vienojušies par Latvijas valsts iznīcināšanu. Un leģions bija mehānisms, ar kuru pašus latviešus iesaistīt šīs valsts iznīcināšanā. Es nedomāju, ka tas ir kaut kas, ko mums vajadzētu atzīmēt, bet es pats personīgi, līdzīgi kā iepriekšējais runātājs, par cik arī mani radinieki ir bijuši rekrutēti leģionā, protams, 16.martā pieminu un atceros kritušos šajās kaujās. Tāpēc es lūgtu: būsim godīgi pret savu vēsturi un atbalstīsim šoreiz Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu, tajā pašā laikā paturot prātā, ka neviens neaizliedz 16.martu pieminēt, atcerēties un organizēt jebkurus pasākumus, kā nu kurš uzskata par nepieciešamu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis — otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Lasītnepratējiem vai vājiem lasītājiem es atgādinu to, kas ir uzrakstīts. Priekšlikums ir ļoti skaidrs un salasāms — 16.marts kā latviešu leģiona atceres diena. Un te nav jāspriež par varām vai nevarām, runa ir ļoti vienkārša, vai mēs esam spējīgi cienīt leģionārus par to, ka viņi tieši šo dienu paši ir izvēlējušies un nav mums to prasījuši, tā ir viņu diena. Šeit jūsu balsojums vienkārši parādīs, vai jūs esat spējīgi cienīt šos cilvēkus. Es uzskatu: balsojums pret šīs dienas kā valsts nozīmes atceres dienas atzīmēšanu — tā ir vienkārši necieņas izrādīšana šiem cilvēkiem. Jūs te varat filozofēt, kā jums patīk, — tēvs, māte, tēvabrālis, vecaistēvs un vecvectēvs, varbūt pieminiet vēl Saules kauju un vēl nezin kādus notikumus. Šeit ir skaidri jāparāda, vai jūs cienāt šos cilvēkus vai jūs necienāt. Un nevajag izlikties, un balsojums par nozīmē cieņas izteikšanu, jebkurš cits balsojums šinī brīdī nozīmē necieņas izteikšanu. Un tā ir cieņas izteikšana gan kritušajiem, gan vēl dzīviem palikušajiem, kuri visu mūžu ir izcietuši pazemojumus un nicinājumu atšķirībā no sarkanarmiešiem. Lūk, tā ir tā starpība. Ne par ko citu šeit mēs nerunājam kā par 146 un nedaudz vairāk tūkstošu cilvēku cieņu. Jā, es viņus dziļi cienu, tāpēc es balsošu par.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns — otro reizi.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Ir teiciens, ka jebkurš vienu un to pašu var saprast un saprot pēc savas samaitātības pakāpes. Arī tulko līdzīgi. Un, Panteļējeva kungs, nevajag tulkot manis sacīto pēc sava prāta. Es skaidri un gaiši pateicu, ka pozitīvi es nevērtēju nevienu no okupācijas varām. Pasarg Dievs! Nedaru to un nekad nedarīšu. Es atšķirīgi vērtēju latviešu cīņu. Šeit konkrēti — leģiona cīņu, un nosaucu to par atbrīvošanas cīņu par Latvijas neatkarību. Lūk, to es gribēju šajā īsajā brīdī paskaidrot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Siliņš, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

J.Siliņ š (TB/LNNK). Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Nu katrā ziņā ļoti patīkami noklausīties šeit Saeimā par ārkārtīgi dziļām vēstures zināšanām un par šo traktējumu. Bet es domāju, ka mēs varbūt uzurpējamies šo lietu traktējumu izvērtēšanā, kas būtu jāizdara dziļām, speciālām vēstures komisijām, kas arī to darīs.

Šīs dienas atcere ir tas moments, kad mēs izteiksim attieksmi pret to tautas daļu, kas ticēja brīvai Latvijai un kas cīnījās un atdeva visus savus spēkus un enerģiju, 16. marts. Es vēlreiz atgādinu — tas tikai akcentētu šo melno laiku, kad mēs, Latvija, bijām starp divu okupētāju valstu dzirnakmeņiem. Un tikai šī mūsu latviešu leģionāru ticība brīvai Latvijai un nevis, kā man šeit nākas klausīties, gan vienās, gan otrās biksēs, bet šī ideja, šī augstā morāle bija tas, kas ļāva arī tikt šodien šeit sēdošajiem vairākiem deputātiem, izglābties no iespējamās iznīcības, ja viņi būtu nonākuši otras okupācijas varā. Tātad mēs nevaram aizmirst arī šeit Mores kaujas.

Cienījamie deputāti! Un padomāsim vēl par tādu lietu, ko ļoti bieži šeit pieminēja šodien un arī iepriekš Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, ka mums ir ļoti daudz grozījumu grozījumi. Un cienīsim iepriekšējo Saeimu par to, ka viņiem bija stāja šo dienu atzīmēt kā latviešu leģiona dienu, un nerādīsim pasaules parlamentāriešiem, ka mēs lokamies no dažādām pusēm nākošu vētru priekšā.

Es uzaicinu būt cienīgiem, cienīt, atcerēties šos daudzos tūkstošus karavīru, kas atdeva savas dzīvības par to, lai mēs saglabātu ticību Latvijas idejai. Es uzaicinu deputātus balsot par šo 16. martu kā latviešu leģionāru atceres dienu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Atbildīgās komisijas vārdā — deputāts Antons Seiksts.

A.Seiksts (LC) . Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi deputāti! Komisijas vārdā runājot, man nav ne tiesību, ne vēlēšanās raksturot deputātu runas. Katrs ir suverēns savā izvēlē, katrs ir suverēns savos uzskatos. Komisijas vārdā es tikai ļoti lūdzu atcerēties, ka vēl būs divi priekšlikumi, par kuriem acīmredzot būs debates. Runa nav par aizliegumu vai par atļauju svinēt. Runa ir tikai par ierakstīšanu kalendārā. Lūdzu nejaukt lietas, ja mūs kāds klausās pa radio. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 1. — deputāta Jura Dobeļa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 19, atturas — 44. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

A.Seiksts. Nākamais — deputāta Oskara Grīga priekšlikums jums piedāvātajā redakcijā. Komisija noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Oskars Grīgs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij, cienījamie kolēģi! Es mēģināšu aizstāvēt, kā arī paskaidrot un atbildēt par savu priekšlikumu likumprojektā "Par svētku un atceres dienām", tā nepieciešamību, vēsturisko nozīmi. Latviešu leģiona atceres diena — diemžēl vārds "latviešu" laikam tehnisku iemeslu dēļ ir izkritis. Nav mans nodoms izpatikt kādam vai otrādi — radīt lielāku naida devu citos. Un ja arī kāds plašajā pasaulē nesapratīs, kas bija latviešu leģions, par ko un pret ko cīnījās latviešu karavīrs, tad tā ir viņa bēda. Bet tas nenozīmē, ka mūsu politiķiem, ieskaitot Valsts prezidenti, nebūtu vienmēr un visur jāskaidro un jāskaidro neatlaidīgi, kā un kāpēc radās mūsu bruņotās vienības — 19., 15. divīzija, ko sauc par latviešu leģionu. Kāpēc virsvadība leģiona divīzijās bija vācu? Kāpēc šīs abas divīzijas ar kara tehniku tika apgādātas tik negribīgi un sliktāk nekā vācu vienības? Lai sāktu atbildēt uz šiem jautājumiem, vispirms jānoskaidro vācu bruņoto spēku sadalījums. Jau vēsturiski nesenā skatījumā Pirmā pasaules kara laikā vācu armija sastāvēja no trim ieroču šķirām. Arī Otrais pasales karš iesākās vācu bruņotajos spēkos ar trim ieroču šķirām. Tikai 1940. gada 2. martā tām pievienojās ieroču SS vienības. Par to pirmo reizi tika paziņots 1940. gada 2. martā, bet, karam turpinoties, vidusposmā tās ieņēma stabili savu vietu. Ieroču SS bija izlases karaspēka daļa. Visu valstu armijās ir tādas speciālas karaspēka daļas. Jā, tās bija pakļautas tieši Hitleram un nevis, kā bija ļoti populārā atziņa, ka ieroču SS vienības bija tiešais Himlera darba un drausmīgo metožu instruments. Himlers pārvaldīja galveno SS biroju, kā arī visas četras SS organizācijas. Pats dīvainākais ir tas, ka ieroču SS armijas daļās bija vismazākais nacionāli sociālistisko biedru skaits. Vislielākais biedru skaits, faktiski simtprocentu, bija vācu gaisa karaspēkos. Ieroču SS vienības personālais sastāvs uzrādīja ļoti raibu tautu sajaukumu. Tikai 40% no visiem apmēram 1 miljona ieroču SS karotājiem bija vācu izcelsmes. Atlikušie 60% nāca no 33 Eiropas un Āzijas tautām, kas kopā izveidoja 20 divīzijas. Labāka pārskata dēļ paraudzīsimies, kādas tautas un ar cik karotājiem katra valsts piedalījās milzīgajā cīņā pret boļševismu. Šajā sarakstā būs minēti tikai tieši ieroču SS, šīs ceturtās ieroču šķiras paspārnē cīnījušies patrioti, kas nevarēja samierināties ar iespēju savu zemju boļševizēšanai.

Viņi visi ar savu cīņu rādīja pasaulei, no kuras puses draud vislielākās un vistiešākās briesmas. Un lūk, šis saraksts: Holande šajā cīņā deva 40 000 savus dēlus, ungāri — 40 000, ukraiņi — 30 000, kazaki — 30 000, flāmi — 25 000, latvieši — 25 000, bosnieši — 20 000, krievi — 18 000, turkmēņi — 15 000, igauņi — 15 000, franči — 10 000, baltkrievi — 10 000, itāļi — 10 000, tatāri — 10 000, boloņi — 9 000, norvēģi — 8 000, dāņi — 6000, slovēņi — 6 000, čehi — 5000, indieši — 5 000, rumāņi — 5 000, somi — 4 000, serbi — 4000, albāņi — 4000, bulgāri — 3000, armēņi — 3000, gruzīni — 3000, kirgīzi — 2000, uzbeki — 2000, grieķi — 1000, šveicieši — 700, zviedri — 300, 1 — amerikānis un 1 — žīdu tautības pārstāvis. Pie vāciešiem grāmatvedība bija apbrīnojami precīza. Starp citu, šis žīdu tautības dūšīgais karotājs ir iespējams dzīvs un vēl šodien dzīvo Kanādā. No 29 ārzemniekiem piešķirtajiem bruņinieku pakāpes dzelzs krustiem visvairāk saņēma latviešu leģionāri — 12, holandieši — 5, igauņi — 4, bet beļģi — 3, franči — 3, dāņi — 2. Kad Nirnbergas tiesa nosprieda, ka ieroču SS vienības ir noziedzīga organizācija, daudzi, kam sevišķi interesēja latviešu karotāji, nekavējās tos nomelnot un nepatiesi apsūdzēt visvisādos grēkos. Līdz ar to šajā lietā bija nepieciešams ieviest skaidrību. Tāpēc radās ASV pārvietoto personu komisijas Frankfurtē 1950. gada 15. septembra lēmums, ka Baltijas ieroču SS vienības jāuzskata kā atsevišķas. Tajā pašā laikā atšķirīgas kā mērķos, ideoloģijā, darbībā, tā dalībnieku kvalifikācijā, un tādēļ komisija tās neuzskatīja kā naidīgas ASV valdībai. Ir tomēr interesanti, ka tikko minētais Nirnbergas pārsteidzīgais un netaisnīgais spriedums tieši ieroču SS lietā, ko pasludināja tikai pirms vairāk nekā 50 gadiem, nu jau ir atkodies visiem šīs tiesas spriedējiem pašiem. Neviens no šiem tiesātājiem ne tajā laikā, ne vēlāk nav spējis saglabāt tīru vesti un mantiju. Visiem tās ir aptraipītas. Amerikāņiem — Vjetnamā Sonmijciems, atombumbas Japānā, Hirosima un Nagasaki, frančiem — Alžīrijā, gūstekņu apšaušana, spīdzināšana, angļiem — Folklendas salā Belgramo kuģa nogremdēšana ārpus kaujas zonas. Par Padomju savienību es vispār nerunāju — miljoni upuru. Ar Nirnbergas prāvu Rietumu sabiedrotie izrakstīja sev gara nabadzības apliecību, jo nedrīkst taču piekrist tam, kam pamats nav cementēts taisnībā un patiesīgumā. Kad misters Džonsons četru stundu garajā runā, tribunālu atklājot, meklēja prāvas pamatojumu, viņš apsūdzētajiem pārmeta rasu naidu, terorismu, varmācību, uzpūtību, varas nežēlību un cietsirdību. Jā, tā bija taisnība. Viņš arī jautāja, vai šādas pārestības varētu tikt aizmirstas? Šeit ir interesanti pajautāt, vai visos šajos punktos un grēkos nevar apsūdzēt arī Padomju savienību?

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, Grīga kungs, piecas minūtes ir pagājušas.

O.Grīgs. Jā, grūti jau pašiem sevi tiesāt. Es lūdzu divas minūtes klāt, kas man pienākas pie laika.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu, ka Grīga kungs runā uzreiz otro reizi? (Starpsauciens: "Nav! Nav!")

O.Grīgs. Cienījamie kolēģi, vai esat ievērojuši, ka pēdējā laikā Latvijā parādās raksti un ļoti tendenciozi, ka ir noziedzīga leģiona dibināšana. Rakstos klaji pārmet tā laika latviešu vadītājiem turpat vai tēvzemes nodevību, jo, lūk, leģions cīnījies par Baltijas valstu kolonizāciju, ko Vācija īstenotu pēc kara uzvarēšanas. Rakstītāji acīmredzot ir bijuši pārliecināti, ka Vācija uzvarēs. Bet īstenība ir pavisam citāda. Visiem zināms, ka laikā, kad veidoja latviešu leģionu, pasaulē jau bija skaidrs, ka Vācija karā neuzvarēs. Faktiski arī iznākums šajā pasaules politiskajā spēlē bija izlemts. Vācija bija kļuvusi bīstama, tā bija maksimāli jāsatriec. Tātad nebija jābaidās no vācu kolonizācijas. Iespējama palika vienīgi Padomju savienības kolonizācija, kas, latviešu sarkanajām divīzijām piepalīdzot, beidzot arī īstenojās. Tādēļ arī izšķirošajā notikumu gaitā skaidru galvu saglabājušie latviešu tā laika vadītāji saprata, ka izveidojusies situācija, kas prasa aktīvu latviešu piedalīšanos karā kaut vai tikai tāpēc, lai aizkavētu boļševiku kolonizācijas briesmas. Šajos apsvērumos lielu lomu spēlēja Čērčila un Rūzvelta 1941.gada 12.augustā parakstītā Atlantijas harta, kas pēc kara visām tautām garantēja pašnoteikšanās tiesības, latviešiem aizliedza savus bruņotos spēkus, jo, pazīstot Padomju savienības nerēķināšanos ne ar kādiem nolīgumiem un zinot tās nežēlību, varēja sagaidīt varmācīgu izrēķināšanos. Jā, var teikt, ka latviešu vīriem vajadzēja aiziet mežā. Kāds naivums! Kur un kā izdzīvos vairāki simti tūkstošu karavīru okupācijas apstākļos? Latvija nav Sibīrijas taiga. To izdarīja lietuvieši. Divas divīzijas ar visiem ģenerāļiem iegāja mežā, bet vēlāk boļševiki tās "izķēmmēja" no meža, un tās divīzijas nāca tikpat sirdīgi Kurzemei virsū latviešu leģionāriem kā sarkanie gvardi.

Latviešu leģionāru cīņas Otrajā pasaules karā bija latviešu tautas pēdējā cerība novērst Latvijas otrreizēju okupāciju un nonākšanu Krievijas verdzībā un izmantošanā. Tā bija pēdējā cerība atgūt tēvzemei savas tiesības brīvi pastāvēt un veidoties citu tautu saimē. Aiz laika trūkuma es nevaru jums visu to pateikt. Bet es varu pateikt vēl, ka runa jau nav, kurā pusē cīnījās un karoja latviešu karavīri, runa nav par ideoloģiju. Ja būs priekšlikums par Sarkanās armijas 130.korpusa latviešu 43.divīzijas vai 308.latviešu strēlnieku pulka karavīru varonīgajām cīņām, kuras notikušas nozīmīgos datumos, tad, lūdzu, iesniedziet priekšlikumu, diskutēsim.

Sēdes vadītājs. Laiks.

O.Grīgs. Es lūdzu vienu minūti, lai pabeigtu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? (Starpsauciens: "Nav! Nav!") Viena minūte. Lūdzu!

O.Grīgs. Galvenais jau runa ir par karavīru padarīto darbu un tam, ko paveica latviešu leģiona 19. un 15.divīzija, nav analoga pasaules kara vēsturē. Tāpat par piemēru ņemsim Brestas cietokšņa vai Staļingradas aizstāvju pārcilvēcīgo varonību. Vai tās cīņas arī jāizdzēš no vēsturiskās atmiņas? Es domāju, ka ne. Tāpat domā arī krievu tauta, kura atzīmē to cīņu datumus, gan ciena un godā savus karavīrus. Bet ko tad darām mēs? Vai ko grib izdarīt atjaunotās brīvās Latvijas parlaments? Kaut kādas tālas politikas vai apšaubāmas diplomātijas dēļ mēs gribam izdzēst vēsturisko atmiņu. Tāpat kā to ir darījuši kolonizatori un okupanti vienmēr un ir centušies mūsu zemē postīt piemiņas vietas, apgānīt pieminekļus, noliegt, aizliegt mūsu valodu, dziesmas, kultūru, visu, kas mums ir svēts. Ja mēs to gribam, atbrīvotās Latvijas parlaments, tad uz priekšu! Es aicinu balsot par priekšlikumu, ka 16.marts ir jāatstāj kā latviešu leģiona atceres diena. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Jā, protams, cienītie kolēģi, parādās jautājums — vai šādas pārrunas ir vajadzīgas, vai tās vispār nav vajadzīgas. Varbūt ka šeit kādam izliekas, ka tā ir tukša laika pavadīšana. Runa jau ir par pamatnostādni, kā mēs paši uz sevi esam spējīgi paskatīties. Vai mēs esam spējīgi godīgi aizstāvēt sevi? Vai mūsu tieksme izpatikt citiem ir pārāka par to, kā mēs paši skatāmies uz sevi? Vai mēs esam spējīgi saglabāt visu savu vēsturisko mantojumu ar savu pārliecību, ar visām kļūdām? Jā, tā bija mūsu traģēdija Otrajā pasaules karā, kā jūs visi to labi zināt. Latvijas kā neatkarīgas valsts nebija, un Latvija kā neatkarīga valsts nepiedalījās Otrajā pasaules karā, un tajā pašā laikā ir ļoti nožēlojami klausīties mūsu valsts ļoti augstu amatpersonu taisnošanos, atvainošanos, piedošanas lūgšanu, un vēl nezin ko par it kā latviešu tautas, un vēl trakāk, Latvijas valsts kaut kādiem nodarījumiem. Te jau ir tā lieta.

Un tad, kad es ieskatos pirmajā balsojumā, man prātā nāk no zāles izmukušā Tautas partijas aktīvista Gundara Bērziņa ļoti lepnā uzstāšanās, ka viņš jau nu nekad nebalsošot kopā ar Jurkāna–Rubika bloku. Bērziņa kungs, žēl, ka jūs neesat zālē. Es jums iedotu paskatīties izdruku. Iznāk, ka jūs esat gan balsojis kopā. Un tad es atceros visas mūsu lēnišķīgās piekāpšanās tad, kad bija tautas nobalsošana par grozījumiem Pilsonības likumā. Skraidīja, visādi locījās, un diemžēl visas partijas aizlaidās no atbildības, jo bija ļoti vienkārši: pieņemsim, visus logus vaļā, un tad jau kāds cits mūsu vietā to visu atrisinās. Mēs palikām "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK praktiski vieni paši.

Tā nu diemžēl tas bija. Tas pats bija, tikko nobalsoja par grozījumiem Pilsonības likumā. Nu tad mēs jūs vairs nekur neaiztiksim — ne Valodu likumā, ne kādā citā likumā. Vai tad tā bija? Tagad ir ļoti vienkārši. Nu nobalsosim, nu nebūs šīs atceres dienas. Atceres diena jau būs. Tikai, redziet, te ir tā atšķirība. Nupat te bija tādi skaisti vārdi, ka varēs iet ar ziediem gājienā un varēs piedalīties, tikai jūs aizmirsāt vienu, ka gājieniem, oficiāliem pasākumiem, ir jāsaņem atļauja no varas iestādēm. Un ja nu tādi paši tur sēdēs, kam nospļauties par latviešiem, kam nospļauties par mūsu tautas vēsturi, viņi vienkārši nedos atļauju, viņi uzcels sētu ap pieminekli, viņi vēl kaut ko izdomās. Tieši tāpēc jau bija šeit jābūt valsts attieksmei, valsts attieksmei atcerēties savus karavīrus, nekam citam. Te nav runa par kaut ko citu. Kā jūs varat divus pasaules karus ielikt vienā dienā?! Dienā, kad ir kaut kas konkrēti noticis jau, dienā, kad ir Rīga atbrīvota 1919.gadā no bermontiešiem, jūs pieliekat klāt turpat latviešu leģionārus. Nu kā var tāds absurds būt? Sēž šeit cilvēki, kas it kā ir lasījuši dažas vēstures grāmatas savā mūžā, it kā kaut ko varbūt pat saprot dažos jautājumos un paraksta, lūk, tieši šādu priekšlikumu. Tad par kādu saprašanu var būt runa? Tā kā es, protams, saprotu vienu, savu uzdevumu pilnīgi labi esmu sapratis. Kamēr būs iespēja, atgādināšu par visu to, kas ir noticis. Es labi redzu, kas brauc uz karavīru piemiņas pasākumiem, kas brauc uz Mori, redzu, kas brauc uz Lesteni, redzu, ka brauc tur tad, lai izrādītos, it īpaši, ja kāda televīzija tur parādās, un lasa tās muļķīgās izrunas, ka, lūk, lieciet mieru veciem, sirmiem karavīriem, ļaujiet viņiem savu šnabīti iedzert, lai jau nu viņi tur mierīgi staigā. Nekā nebija! Tā nav veco karavīru darīšana vien. Tā ir visas latviešu tautas darīšana. Ja jūs tā rīkosities, pēc vienas paaudzes arī par mums neviens neko nerunās. Un ne jau par mums šeit, protams, bet par mūsu šodienu. Ja jūs gribat atteikties no vēstures, atsakieties vai izvelciet to, kas jums labāk patīk. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 2. — deputāta Oskara Grīga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 15, atturas — 43. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Seiksts (LC) . Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Deputāta Andreja Požarnova priekšlikums jums piedāvātajā redakcijā komisijā tika noraidīts. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Es atbalstu 16.marta iekļaušanu šajā likumā, nosakot, ka 16.marts ir latviešu leģiona piemiņas diena. Taču es gribu mazlietiņ precizēt. Šis ir ne tikai mans priekšlikums. Es to, protams, parakstīju frakcijas vārdā, jo mēs savā frakcijā skatījām šo priekšlikumu un visi frakcijas deputāti vienprātīgi to atbalstīja. Tieši tādā pašā veidā es ceru, ka arī Tautas partija atbalstīs šo priekšlikumu, jo mēs vienojušies par to, ka mēs sadarbosimies nacionālajos jautājumos. Protams, mēs esam neesam vienojušies par kopīgu balsojumu šajā jautājumā, bet latviešu leģiona diena — visnotaļ tas ir nacionāls jautājums. Es zinu, ka ir nesen bijušas sarunas ar Tautas partiju un Jurkāna kungu, bet es ceru, ka šajās sarunās jūs nerunājāt par 16.martu un jums nav tāda dokumenta, kāda ir mūsu vienošanās ar Tautas partiju — par sadarbību. Tādēļ es ļoti lūdzu Tautas partiju: nebalsojiet šajā jautājumā kopīgi ar Jurkāna kunga un Rubika kunga politisko partiju apvienības Saeimas frakciju un atbalstiet "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikumu — iekļaut likumā pantu, ka 16. marts ir latviešu leģiona piemiņas diena. (No zāles deputāts J.Urbanovičs: "Andrej, mums arī sarunāts!")

Sēdes vadītājs. Grīga kungs, vai varēsiet iekļauties trijās minūtēs? Lūdzu, Oskars Grīgs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Leģionāru cīņas bija latvju vīru un jaunekļu tēvzemes mīlestības, pašaizliedzības un varonības spilgtākais izpaudums, cienījamie kolēģi! Šis pozitīvais un augstākais pašuzņemtais uzdevums, ko mēs bieži vien neuzņemamies, cienījamais Slaktera kungs, kura pildīšana prasīja tik daudz latviešu karavīru asiņu, šis fenomens ir jāsaglabā nākamajām audzēm, kurām ir tiesības un pienākums zināt visu par latviešu karavīru leģendārajām kaujām un ērkšķu ceļiem, kā arī to, kāpēc šīs cīņas tika izcīnītas. Tikai nenosvērtie lokās līdzi visiem ieplūstošajiem vējiem. Veselais saprāts saka, ka nedrīkst klausīties bezatbildīgās un labi iebarotās runās. Tām ir samaksāta aizmugure. Ir jāiet taisni un droši uz priekšu. Leģiona slavenās cīņas apliecināja visu, kas toreiz notika pret nacionālās Latvijas gribu uz brutālas varas pamata. Ar šo soli latviešu karavīri rādīja pasaulei, ka viņi cīnījās par skaidru un patiesu lietu — par savas valsts un tautas tiesībām uz brīvību, kas tai tika neģēlīgi atņemta. Šīs cīņas apliecināja arī to, ka tauta cīnīsies, neskatoties uz melu un naida propagandas ieplūdināšanu Rietumu demokrātijās ar nolūku kompromitēt latviešu centienus gan šeit, gan trimdā, noraujot okupantiem maskas, kas nēsātas vairāk nekā 50 gadu.

Šī diena, 16.marts, lai būtu veltīta Kurzemes aizstāvjiem, mūsu brīvības cīnītājiem Otrajā pasaules karā, kas kaujas laukos palika neuzvarēti, bet kurus reizē ar latviešu tautu, valsti pārdeva starptautiskās politikas tirgū. Jau desmitiem gadu dzīvajos palikušie iet vislielāko pazemojumu un ciešanu ceļu, nesadzirdēti un nesaprasti, kaut arī viņu varonīgā cīņa un smagie upuri bija ziedoti vienīgi un tikai tēvzemes mīlestībai.

Tā, lūk, jūs varat ņirgāties, Slaktera kungs, par šiem vārdiem! Jūs varat ņirgāties! Tāpēc es ierosinu 16.martu ļaut atzīmēt kā latviešu leģiona atceres dienu. 11. novembris un citi zīmīgi datumi mūsu valsts vēsturē nav vienādojami ar 16.martu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. — deputāta Andreja Požarnova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 17, atturas — 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Likumprojekta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vārds paziņojumiem. Deputātam Dzintaram Kudumam.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Lūgums Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātiem pulcēties komisijas telpās. Tūlīt, ja ir iespējams.

Sēdes vadītājs. Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (LSDSP). Godājamie kolēģi! Izmeklēšanas komisijas deputātus aicinu uz komisijas sēdi Nacionālās drošības komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Pāvels Maksimovs, Gundars Bojārs, Kristiāna Lībane, Helēna Soldatjonoka, Silva Golde, Vaira Paegle, Ingrīda Ūdre, Romāns Mežeckis, Jānis Gailis, Juris Sinka.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Kolēģi! Pirms neilga brīža es saņēmu sēru vēsti. Šodien ir miris Saeimas deputāts Leonards Stašs. Es lūdzu jūs godināt kolēģa piemiņu ar klusuma brīdi. Paldies!

Turpinām izskatīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"", otrais lasījums. Izskatām 4. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu, Antons Seiksts!

A.Seiksts (LC) . Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! 4.priekšlikums tika redakcionāli saskaņots ar Juridisko biroju, atšķiras no likumprojekta iesniedzēju redakcijas, saglabājot pilnībā tā būtību. Komisija lūdz balsot!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Man ļoti patika skaistie vārdi: "Saskaņots ar Juridisko biroju." Nu paskatieties, ko jūs tad esat saskaņojuši. Tātad 11. novembris tagad būs Lāčplēša diena un Latviešu karavīru atceres diena. Kas tad Lāčplēša diena bija? Tā nebija karavīru atceres diena vai tas bija mistiskā varoņa atceres posms? Lāčplēša diena bija saistīta ar konkrētu vēsturisku notikumu, par kuru mēs visi esam labi informēti. Tie, kas ir spējīgi uztvert informāciju, protams.

Tagad, ko jūs esat ielikuši? Jūs esat ielikuši Latviešu karavīru atceres dienu. Tanī dienā nu atcerēsimies karavīrus. Tagad paskatīsimies, ko tad mēs atcerēsimies 22. jūnijā? Varoņu piemiņas diena. Tie nebūs karavīri? Kas tie būs par varoņiem, ko mēs atcerēsimies 22.jūnijā, kas ir jau atceres diena?

Ko mēs atcerēsimies 11.augustā, kas kalendārā ir un saucas — Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena. Tie ir karavīri vai tie nav karavīri? Un tagad vēl jūs ieliekat 11.novembrī kaut kādu mistisku piedevu un nosaucat to par Latviešu karavīru atceres dienu. Šeit, Saeimā, it kā vismaz lielākajai daļai ir augstākā izglītība, es nezinu, iedot jebkuram vidusskolēnam šo lietu izanalizēt. Vai jūs tiešām nesaprotat, ko jūs esat piedāvājuši? Un vēl smieklīgākais, ka lielākais Saeimas vairums par to vēl balso. Tad vismaz nebalsojiet un neparādiet savu muļķību nākamajām paaudzēm! Nu neparādiet vismaz to!

Kas notiks tālāk? Protams, gatavosimies trešajam lasījumam, iesniegsim jaunus priekšlikumus. Būs mums tādi, un vairs nevis trīs, bet varbūt 15. Piedāvāsim visvisādus variantus. Kā redzat, katrs nākamais balsojums mums deva dažas balsis klāt, ja būtu bijis šodien ļoti daudz priekšlikumu, varbūt jau šodien būtu nobalsojuši par kaut ko jēdzīgāku. Ja jau tiešām ir vēlēšanās kaut ko izdarīt, tad vismaz ar prātu tas jādara. Bet nevis salikt kopā galīgi nesaliekamas lietas. Tagad jūs 11.novembrī, tagad visas pasaules karavīri salasīsies vienā dienā kopā?

Tagad es gribu atgādināt tikai to, ka 20.janvārī, kas ir Barikāžu aizstāvju atceres diena, sanāca kopā 11 organizācijas, nevis 2 vai 3. Jā, lielākoties tie bija represētie, tie bija karavīri, tie bija nacionālie partizāni, bet tās bija 11 organizācijas. Varbūt zinot to, ka mūsu žurnālisti kalpo katrs noteiktiem politiskiem spēkiem un nevis objektīvai patiesībai, protams, es saprotu, ka ne centrālie laikraksti, ne mūsu centrālie saziņas līdzekļi nevēlējās stāstīt par to, kas tur notika, bet šīs 11 organizācijas pēc ilgiem laikiem ir vienojušās par dažām noteiktām lietām un ir pieņēmušas kopīgu paziņojumu, izlasiet to. Un tagad mēs runājam par kaut kādu sabiedrības kopīgu rīcību. Ar šādu rīcību, muļķīgu rīcību, mākslīgi saliekot kaut ko kopā, mēs iegūsim tikai sabiedrības ārkārtīgi lielu polarizēšanos. Būs trešais lasījums, tūlīt pēc trešā lasījuma nebūs tālu vairs 16.marts, un notiks šie pasākumi, un būs šī saziņas līdzekļu interese, tikai ne vairs Latvijas saziņas līdzekļu, bet daudzu citu.

Mēs mākslīgi šo interesi esam radījuši ar galīgi nepārdomātu rīcību un tagad turamies spītīgi pie absolūti neloģiskiem vārdiem, absolūti neloģiskiem tekstiem, un tagad viens otrs balsos tikai tāpēc, ka tā ir jābalso. Es tiešām aicinātu vismaz tos, kas kaut cik ir spējīgi šeit iedziļināties, vismaz nebalsot, bet nevis atbalstīt absolūti neatbalstāmu, tukšu tekstu, diemžēl izsaku dziļu nožēlu par to, ka arī komisija atbalstīja un vēl lielīties ar to, ka Juridiskais birojs vēl te ir palīdzējis, nu ko, jūs esat piepulcinājuši šādam neloģiskam lēmumam vēl liekus prātus, kuriem tur galīgi nebija ko darīt. Katrā ziņā es nevaru to atbalstīt un, protams, aicinu balsot pret.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Nu ļoti žēl, protams, ka iepriekšējos trīs priekšlikumus jūs neatbalstījāt. Es teikšu tā, ka nav jau īsti nozīmes, ja tagad mēs nobalsojam par šo priekšlikumu, jo tas nekādā lielā mērā neatšķiras no tā, kas ir iepriekšējā lasījumā. Un tāpēc es kārtējo reizi šoreiz atkal saku — 7.Saeimas deputāti, cik ilgi mēs baidīsimies paši no sevis, cik ilgi mēs locīsimies? Vai, izsvītrojot 16.martu, 7.Saeima neparāda to, ka tā nav gatava aizstāvēt nacionālās intereses, kas būtu ārkārtīgi, ārkārtīgi bēdīgi. Un kā lai tagad vēl jautā vien vēlētājiem, kuri mūs šeit ievēlēja, lai aizstāvētu viņu intereses, vai mēs, visu frakciju deputāti, esam attaisnojuši šīs intereses? To es jautāju šoreiz mūsu klausītājiem. Es gribētu dzirdēt dažādā veidā, lai jūs izteiktu savas domas līdz nākamajam lasījumam, jo ir vēl viens lasījums, un varbūt jūs, mūsu vēlētāji, palīdzēsit 7.Saeimas dažādu frakciju deputātiem tikt pie skaidrības. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Antons Seiksts. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 17, atturas — 4. Priekšlikums ir pieņemts.

Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 19, atturas — 3. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Seiksts (LC). Komisija liek priekšā 4.februāri.

Sēdes vadītājs. 4.februāris. Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Paldies priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"" ir iesniegts parlamentā nolūkā sakārtot likumdošanu šajā attiecīgajā likumā, mēs mainām tikai 32.panta pirmās daļas 4.punktu, un es jūs aicinu atbalstīt, jebšu no galvenajām lietām, kas ir valstī, ir kārtība likumos.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Kārlim Leiškalnam par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K.Leiškalns. 5.februāris.

Sēdes vadītājs. 5.februāris. Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Ivars Godmanis.

I.Godmanis (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Jūsu priekšā dokuments nr.1353. Mēs nupat kā šo likumu aizvērām ciet, bet sakarā ar to, ka mums mainās kontrolējošās struktūras Latvijā, Vērtspapīru tirgus uzraudzības komisijas vietā mums nāk Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija, tāpēc mums ir jāver šis likums vaļā un visur tur, kur ir Vērtspapīru komisija, mums ir jāliek iekšā, lūk, šis termins. Šī iemesla dēļ diemžēl mums likums ir jāatver vaļā, bet es ceru, kad dēļ tā mēs nepaplašināsim šā likuma apspriešanu, jo svarīgi, lai uzņēmējiem būtu skaidrs signāls, ka viņi var turēties pie viena likuma. Tāpēc man ir lūgums pieņemt šo likumu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I.Godmanis . Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 3.februāris.

Sēdes vadītājs. 3.februāris. Deputāti piekrīt. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Finansu un kapitāla ctirgus uzraudzības komisijas likums" , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Cienījamie deputāti! Minētais likums "Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas likums", kā arī jums darba kārtībā iekļautie sekojošie deviņi likumprojekti ir viena likumprojektu pakete, un faktiski šai likumprojektu paketei atbilst arī iepriekšējie divi, kurus tikko Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā aizstāvēja deputāti Leiškalns un Godmanis. Un tie paredz jaunas, principiāli jaunas institūcijas, Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas izveidošanu Latvijā. Principiāli jaunas tās ir vienkārši pēc savas formas, jo īstenībā šobrīd Latvijas Republikā eksistē trīs institūcijas, kas uzrauga finansu un kapitāla tirgus dalībniekus. Latvijas Bankā tā ir Kredītiestāžu uzraudzības inspekcija, tā ir Apdrošināšanas inspekcija un tā ir Vērtspapīru tirgus uzraudzības komisija, kas šobrīd savas kompetences ietvaros uzrauga konkrētos tirgus dalībniekus, veic to licencēšanu, izdod tiem saistošus normatīvos aktus un veic veselu rindu citus pienākumus. Tajā pašā laikā ir jāatzīst, ka Latvijā, eksistējot šādām trim atsevišķām institūcijām, pastāv gan, no vienas puses, funkciju dublēšanās reizēm, gan arī jāsaka, ka mūsu tirgus dalībnieki ļoti bieži vienlaikus nodarbojas ar visiem trim šiem finansu pakalpojumu veidiem. Un līdz ar to, lai koordinētu, optimizētu un arī līdzekļu taupības nolūkā, ir paredzēts iet uz šādu vienotu komisiju. Bez tam jāsaka, ka mēs neesam, ja tā drīkst izteikties, pionieri šajā sfērā. Šādas vienotas finansu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības inspekcijas eksistē jau daudzās valstīs, es varu minēt Lielbritāniju, Skandināvijas valstis, un kaut arī, teiksim, Eiropas Savienības direktīvas, kuras mums ir ļoti bieži saistošas, šobrīd nenosaka kaut kādas īpašas prasības, tomēr tā pieredze, pozitīvā pieredze, kas ir gūta šajās valstīs, pārrunājot mūsu speciālistiem, mūsu Kabineta locekļiem, mūsu arī speciālistiem konkrētajā sfērā, ir rosinājusi veidot šādu struktūru. Tātad likumprojekts faktiski nosaka komisijas statusu, tiesības, pienākumus, atbildību, un ir ļoti plaši izvērsti finansēšanas noteikumi, un ir ļoti plaši izvērsti arī pārejas noteikumi, kas nosaka pārejas periodu, kādā veidā šobrīd no šīm neatkarīgajām institūcijām mēs varētu pakāpeniski izveidot šo vienu koleģiālo lēmējinstitūciju, es atvainojos, nevis lēmējinstitūciju, bet valsts institūciju, neatkarīgo koleģiālo valsts institūciju, kas tātad regulēs finansu un kapitāla tirgu un tā dalībniekus.

Neskatoties uz to, ka konceptuāli Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo likumprojektu atbalsta, tomēr, jau izskatot pirmajā lasījumā, mums radās vesela rinda jautājumu, un es domāju, ka šeit būtu savs vārds sakāms arī Saeimas juristiem par šīs institūcijas vietu valsts pārvaldes institucionālajā sistēmā jeb shēmā, jo šeit ir šīs normas, kas, no vienas puses, nodrošina šīs institūcijas neatkarību, bet tajā pašā laikā jāsaka, ka tas ir nedaudz pretrunā ar tiem principiem vai tām idejām, kas ir gan mūsu Satversmē, gan arī Ministru kabineta iekārtas likumā, un proti, komisijā ir noteikts, ka komisija savā darbībā nav pakļauta valdības vai tās institūciju lēmumiem, komisija ir, ja tā drīkst izteikties, pašfinansējoša struktūra, komisijai ir tiesības izdot tirgus dalībniekiem saistošus noteikumus un būtībā daudzās no tai paredzamām funkcijām tā veiks tieši tās pašas funkcijas, kas ir paredzētas Ministru kabinetam, vai, pareizāk sakot, kas, izņemot Ministru kabinetu, nav deleģēts citām struktūrām vai institūcijām. Un tāpēc es domāju, ka šeit būtu ļoti būtiski līdz šī likuma pieņemšanai galīgajā lasījumā precīzi noskaidrot šīs institūcijas vietu valsts pārvaldes sistēmā.

Bez tam es domāju, ka šeit varētu būt diskutējams arī tāds jautājums, kas attiecas uz šīs institūcijas, šīs koleģiālās institūcijas padomes ievēlēšanu. Šobrīd tas ir noteikts, ka tās dalībnieku jeb padomes locekli un padomes priekšsēdētāju, šīs tirgus komisijas priekšsēdētāju ievēlēs uz septiņiem gadiem Saeima, tā ir pati tiesīga sev noteikt budžetu, noteikt sev atalgojumu, pati sev sagatavot savus pārskatus, tiesa gan, iesniegt tos Saeimai izskatīšanai, un vēl daudzas normas, kas, manuprāt, būtu diskutējamas. Un tāpēc es domāju, ka gan otrais lasījums, gan trešais lasījums būs pietiekami bagāts ar priekšlikumiem un mums būs daudz jāpastrādā, lai šo likumu sakārtotu.

Bez tam arī šis pārejas periods šobrīd, manuprāt, ir noteikts pārāk garš, acīmredzot to vajadzēs saīsināt, jo komisijas darbības uzsākšanas brīdis ir 2001.gada jūlijs, savukārt jau padomes priekšsēdētāju ir paredzēts ievēlēt visai īsā laikā — pēc likuma apstiprināšanas. Tā ka es domāju, ka šeit vēl vajadzētu mums krietni visiem pastrādāt. Bet, neskatoties uz to, kā jau es teicu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo likumprojektu atbalstīja pirmajā lasījumā. Es lūdzu arī jūs to izdarīt. Un vienlaicīgi es vairāk nedebatēšu par visiem saistošiem ar šo likumprojektu likumiem, vienkārši informēju, ka tie ir saistīti, un šeit ir tīri tehniskas izmaiņas, aizvietojot konkrētās institūcijas, atbildīgās institūcijas nosaukumu ar šīs jaunizveidojamās Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas nosaukumu. Un līdz ar to es lūgtu balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā un attiecīgi pēc tam arī par nākošajiem.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atklājam debates.

Linards Muciņš, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Iesniegtais likums "Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas likums" tiešām prasa zināmas debates, un it sevišķi, negaidot otro un trešo lasījumu, bet pirmajā lasījumā. Jo no tīri praktiskā viedokļa es saprotu un man nav būtisku iebildumu pret koncepciju, kā valdība piedāvā risināt šo jautājumu, kad tiek paņemtas nost no dažādām institūcijām dažas funkcijas, tādas tiek ekonomijas dēļ koncentrētas vienā institūcijā, un šī institūcija tātad nodarbojas ar tām funkcijām, kas tai likumā tiek noteiktas.

Pret šādiem principiem man nav un nevar būt iebildumi, taču jārunā ir par juridisko konstrukciju, kas tā ir par institūciju, kādi uzdevumi tai ir jāveic, kaut gan nu arī to uzdevumu un funkciju veikšana ir noteikti likumprojektā. Bet, ja mēs piešķiram attiecīgi šādas funkcijas šai institūcijai, tad faktiski ir jārunā un jādebatē par tās juridisko vietu, par tās juridisko lomu un par tās juridisko modeli visā valsts varas pārvaldes un attiecīgi valsts institucionālajā sistēmā. Un man diemžēl jāatzīst, ka valdība, iesniedzot šo likumprojektu, šeit no juridiskā viedokļa ir vairāk jautājumus uzdevusi, nekā uz šiem jautājumiem atbildējusi. Protams, tas ir atkarīgs no ierēdņiem, kuri izstrādā šādus likumdošanas aktus, un jākonstatē tikai viens, ka vai nu ierēdņi vēlas izpatikt visiem, vai arī ierēdņiem un attiecīgi speciālistiem šajā jomā nav skaidras un noteiktas, konsekventas politikas, tātad juridiskās politikas, kas sakārto vai attiecina šo institūciju pie vienas, otras vai trešās teorētiski izveidotās institucionālās uzbūves formu piederības un attiecīgi līdz ar to skaidri un gaiši izveido un attīsta tālāk vienotu mūsu valsts publiskās varas institucionālo sistēmu, nevis veido kaut kādu neklasificējamu vai, teiksim, varbūt tas būtu interesanti, Juridiskajā fakultātē pasniedzējiem vai studentiem, teiksim, ņemtu šo likumprojektu un analizētu, un mēģinātu nodarbībās noteikt, kas tad tas tāds ir, un, kā sacīt, visi varētu dabūt vai nu piecniekus, vai divniekus, tādā veidā risinot šo jautājumu.

Tātad, no vienas puses, 2.pantā nosaka, ka tā ir neatkarīga, koleģiāla valsts institūcija, pret kuru nevarētu būt iebildumu. Ja reiz ir neatkarīga, tad ir loģiski, ka augstākā neatkarības forma mums ir tāda, ka Saeima ievēlē padomi. Nav iebildumu pret šādu formu, ka Saeima varētu ievēlēt padomi, jo mums ir vesela rinda ar šādām neatkarīgām institūcijām, situācijas, kur mēs ievēlam padomi. Tā ir Latvijas Banka, tā ir Radio un televīzijas padome, attiecīgi arī diezgan neatkarīgs ir Valsts cilvēktiesību biroja direktors, ko ievēlē Saeima. Tas ir attiecībā par tās neatkarību.

Jautājumā par juridisko personību. Šeit ir atzīmēts, ka tā ir juridiska persona, un atzīmēts, ka tai ir nošķirta manta un patstāvīga bilance. Nu, arī pret šādiem principiem mēs it kā nevarētu iebilst, bet šis raksturojums jau paredz noteikt to, ka mēs no valsts publiskās varas institūcijām faktiski noliekam šo uzraudzības komisiju, mēs to novietojam attiecīgi tajā grupā, kur atrodas tās institūcijas, kuras sniedz zināmā mērā pakalpojumus publiskajā sfērā. Tā ir Latvijas Banka, Radio un televīzijas padome, Valsts cilvēktiesību birojs. Un mēs neatzīstam, ka tā varētu būt valsts pārvaldes iestāde. Jo, ja tā būtu valsts pārvaldes iestāde, tad tai būtu jāatrodas, saskaņā ar Satversmes 58.pantu, Ministru kabineta padotībā. Tajā pašā laikā mēs redzam, ka 3. panta 2. daļā ir atzīmēts, ka komisijai ir zīmogs ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu, taiir norēķinu konts valsts kasē. Un tas liek man domāt, ka tā ir valsts pārvaldes institūcija tīri budžetāra, kas saņem savu naudu no budžeta, un tai nevar būt sava manta, ko faktiski arī netieši apliecina tas, ka komisijai ir nošķirta manta. Tātad šeit ir tādi mājieni, kuri pasaka, ka komisijai nav savas mantas, bet ir tā pati valsts manta, kura ir tikai nošķirta. Es atgādināšu, ka Latvijas Bankai arī nav savas mantas. Tā ir valsts manta, kura ir nošķirta Latvijas Bankas funkciju veikšanai, bet attiecīgi, protams, tai ir visi konti un tā tālāk.

Tad paceļas jautājums — kādas tad ir šīs uzraudzības komisijas funkcijas un pie kādām no publiskās institūcijas uzbūves grupām mēs varam to pieskaitīt, un ko mums darīt ar šo likumprojektu otrajā un trešajā lasījumā, un, ja reiz jau komisijas priekšsēdētāja atzīmēja, ka šeit ir rūpīgi jāstrādā, tad uz kuru pusi mēs šo institūciju labosim? Vai mēs turpināsim attīstīt tās neatkarības funkcijas un mums ir svarīgākais, ka tā ir neatkarīga un darbojas šajā finansu un kapitāla tirgū neatkarīgi, un attiecīgi rīkojas tā kā neatkarīga institūcija, vai arī tā ir valsts pārvaldes institūcija, kura nodarbojas ar uzraudzību, kura var uzlikt administratīvus sodus, te pat ir teikts: veikt administratīvas izziņas darbības. Ja reiz ir administratīvas izziņas darbības, nu tad tā ir valsts pārvaldes institūcija. Tai ir jāatrodas zem Ministru kabineta un jābūt kādas ministrijas pārziņā vai pārraudzībā.

Tātad šajā likumprojektā otrajā lasījumā mums būs jāizšķiras, vai mums ir svarīgākas tās regulatīvās un pakalpojumus sniedzošās funkcijas, vai mēs radām, no vienas puses, vienu jaunu valsts pārvaldes iestādi. Jo es pilnīgi piekrītu labojumiem grozījumos Likumā par Latvijas Banku, kur kredītiestāžu uzraudzība, kas ir saistīta vairāk ar varas funkcijām, tiek atņemta no bankas nost, un banka paliek kā tīri pakalpojumus sniedzēja Latvijas iedzīvotājiem, jo katrs, kas lieto Latvijas naudu, saņem Latvijas Bankas pakalpojumus, savukārt Latvijas kredītiestādes, kurām ir noteikts normatīvs glabāt savus līdzekļu atlikumus Latvijas Bankā, attiecīgi arī kā lietotāji saņem šos pakalpojumus, un tajā pašā laikā ne kredītiestādes, ne pilsoņi — mēs nevaram izvēlēties pēkšņi griezties kaut kur citur un saņemt kādas cita veida naudas, ko šeit krāsaini tās parasti apzīmē ar amatpersonu, kas to ieviesušas, uzvārdiem, un arī nav iespējas kredītiestādēm savus brīvos līdzekļus, ko nosaka normatīvie noteikumi, glabāt kādā citā vietā kā Latvijas Bankā, un tādā veidā viņu attiecības nav privāttiesiskas un civiltiesiskas viņu starpā, bet publiskā vara regulē šīs pakalpojumu sniedzēju un pakalpojumu ņēmēju attiecības.

Šeit diemžēl šajā likumprojektā nav konsekventi šis princips izturēts. Es domāju, mēs varam šeit attiecīgi diskutēt par vienu vai otru variantu. Man personīgi liekas, ka pakalpojumu sniegšanas funkcija šajā periodā būtu svarīgākā. Līdz ar to būtu jāizņem ārā šeit dažas ielavījušās no administratīvās varas funkcijas, kuras ir nevajadzīgas, bet tas nenozīmē, ka tās vispār "pakaras gaisā". Finansu ministrijai tad uz sevi ir jāpaņem dažas sodīšanas funkcijas un dažas izmeklēšanas funkcijas, kas tai ir jādara, jo valstij tās funkcijas ir jāveic.

Tajā pašā laikā tad mums ir precīzi jānosaka, ka diez vai tā būtu jāsauc par uzraudzības komisiju, tad tā ir jānosauc par finansu un kapitāla tirgus regulēšanas komisiju, jo 2. pantā šeit ir teikts, kurš definē šīs komisijas nosaukumu: darbojas Latvijas Republikas vārdā, regulējot finansu un kapitāla tirgus un tā dalībniekus. Nu, vai tā darbojas Latvijas Republikas vārdā, tad šeit varētu pastrīdēties, jo tad tā atkal būtu valsts pārvaldes iestāde vai vismaz valsts varas iestāde, bet regulācija vedina mani domāt, ka šeit ir vairāk pakalpojumu sniegšanas moments.

Tādā veidā mēs arī izvairītos no nevajadzīgas diskusijas — vai mums ir jāgroza vai nav jāgroza Latvijas Satversme, kur šī diskusija, es domāju, ir izcēlusies vairāk teorētisku jautājumu nezināšanas dēļ, nepārvaldot, kas figurē sabiedriskajās un publiskajās attiecībās, ka tā ir valsts, kas figurē, un valsts vārdā rīkojas valsts orgāni, sākot ar Saeimu, Valsts kontroli. Uz leju — Ministru kabinets, ministrijas, nu, ja ņem policiju, tad valsts policija, rajonu policijas iestādes, līdz pat pēdējam policistam. Un valsts atbild par tām sekām, un pareizi ir teikt, ka juridiska persona šeit nav šīs iestādes, valsts ir šī juridiskā persona, bet šeit nu tas, kādā veidā tiek atskaitīti zināmi naudas līdzekļi šīs institūcijas darbībai, nu arī liek padomāt par to, kā budžetā šī nauda ieiet. Acīmredzot tas ir valsts budžets, kurā ieiet šī nauda. Un neskatoties uz to, ka šajā likumā ir noteikti precīzi atskaitījumi šīs institūcijas uzturēšanai, tomēr nevar būt tā, ka vienotais valsts budžets apiet šo institūciju, jo tāpat kā, ja ir kādi naudas maksājumi noteikti, tad tie ir jāregulē caur publisko budžetu, ņemot vērā, ka tā ir vienotā valsts manta un tā tiek tikai nošķirta attiecīgi pastāvīgā bilancē.

Nu šeit mēs varam ņemt pēc principa otru variantu — Latvijas Banku — un izvēlēties Latvijas Bankas modeli, kas, ja mēs ejam šo te pakalpojumu sniegšanas ceļu, būtu tuvāks šai komisijai.

Es aicinātu nenoteikt sevišķi īsu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, jo tiešām šis jautājums kompleksā ar Latvijas Bankas jautājumu, jautājums ar nepieciešamību diskutēt juristu vidū par šo institucionālo valsts publisko institūciju reformu ir nobriedis šobrīd, un es personīgi uzskatu, ka nekādi grozījumi Satversmē mums nav jāizdara, bet jāraisa ir juristos, deputātos izpratne par dažādām institūcijām, ka vienas ir pārvaldes institūcijas, un tās nu jāsauc ir tādā ne visai patīkamā vārdā — orgāni, mums jāatgriežas pie šī nosaukuma. Jā, diemžēl tas nāk no vācu, ne no tās valodas, kuru jūs varbūt domājat, bet tas nāk no vācu valodas, un savukārt šīs neatkarīgās institūcijas — tās ir faktiski valsts aģentūras, kurām ir sava, nošķirta, kaut arī valsts manta, bet tās jau darbojas pastarpināti un ne tieši valsts vārdā.

Es domāju, ka izšķiroties par šīs institūcijas vietu un lomu šajā sistēmā, mums ir arī jārunā par tās funkcijām. Un acīmredzot viena otra funkcija būs jāpārņem citām institūcijām, ja mēs gribam pasvītrot šo neatkarību un regulācijas momentus. Ja mēs atkal sakām, ka varas funkcija ir svarīgākā un viņa rīkojas valsts vārdā, tad atkal jārīkojas pilnīgi pretēji, un ir jāatzīst, ka tā ir valsts varas orgāns, attiecīgi pakļauts Ministru kabinetam, un attiecīgi tai ir varas funkcijas, un par tās grēkiem atbild valsts un par sekām maksā valsts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Nu es nezinu, varbūt patiesībā to sēdi vajadzētu pārtraukt, un ne visai labs noskaņojums ir, kā saka, darbam. Bet nu, par cik man ir dots vārds, likumprojekts, protams, mums izskatāmais ir unikāls, un attiecīgi mums ir ar ļoti lielu atbildību jāstrādā pie šī jautājuma risināšanas. Es saprotu, ka balsošanas mašīna var izdarīt visu, daudz ko, bet, skatoties uz turpmāko dzīvi, tas skar Latvijas ekonomisko attīstību, tāpēc šīs komisijas darbība ir ļoti nopietna. Un mani sevišķi uztrauc 2. pants, ka šī komisija Latvijā nevienam nepakļaujas. Nav taču Romas pāvests. Šī komisija nevienam arī neatskaitās. Šo komisiju patiesībā neviens nevar kontrolēt. Tā nepakļaujas un ir gandrīz ārpus likuma. Un tad vēl jautājums, ka viņai visi nes naudu, nu, vai nomaksā to naudu, un kādā veidā? Kas tad tas būs — nodoklis vai kas? Tāpēc Muciņa kungs ļoti konkrēti apstājās pie tiem juridiskajiem jautājumiem, kuri tik tiešām tur nav izskatīti un kuri ir jāizsver, tāpēc mani uztrauc vēl otrs jautājums, ka komisijai ir dotas 29 tiesības, ko tā var darīt, bet diemžēl es neredzu atbildību. Ja dod tiesības, tad tai ir jānes arī kāda atbildība. Kādu atbildību tā nesīs Latvijas valsts priekšā? Un tagad kas tad to kontrolēs? Ja tā grib būt tāda neatkarīga, tomēr ir jāatstāj vai nu Saeimai, vai Ministru kabinetam. Bet nevar būt organizācija, kura vispār nevienam nepakļaujas.

Un nākamais ir priekšsēdētāja palīgs un komisijas loceklis — septiņi gadi. Mēs vēl neesam izstrādājuši principu, kā viņi strādās, kam viņi pakļausies, mēs uzreiz iedodam maksimālo termiņu. Varbūt vajag tikai trīs gadi? Paskatīties, kā strādās un kā viņi tiks galā?

Tagad par priekšsēdētāja vietnieku. Kāpēc izvēlas tikai finansu ministrs un Bankas prezidents, varbūt arī Saeimas komisijām ir ko teikt tiem, kas iesaka tos cilvēkus, un kāpēc tikai priekšsēdētājs izvēlas komisijas locekļus? Tad, protams, īpašas cilvēku grupas, kuras mums Latvijā ir, izvēlēsies savus cilvēkus. Tur vēl izskan, ka viņi var dot rekomendācijas, kam iedalīt finansu līdzekļus, tad būs citi, kam nedot, kam patiks, kam nepatiks.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, tas ir ļoti nopietns likums, un pie tā ir jāstrādā ļoti rūpīgi, jo tas patiesībā būs izšķirošs orgāns, kas tik tiešām veidos un kaut kādā veidā iedarbosies uz mūsu ekonomiku.

Un vēl viena lieta. Es domāju, ka vākt naudu tādā veidā, kādā tur ir paredzēts, nav tas... Viņiem naudas līdzekļi ir jāizdala no valsts budžeta. Jo vienmēr ir tā, kas maksā naudu, tas pasūta orķestri.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča. Cienījamo priekšsēdētāj! Es lūdzu Saeimu izteikt savu attieksmi balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Poča (LC). Lūdzu priekšlikumus iesniegt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā līdz 9.februārim.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam 9.februāris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par vērtspapīriem"" , pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A. Poča (LC). Kā jau es teicu, šis ir saistītais likumprojekts, un lūdzu arī to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par vērtspapīriem"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Poča. Arī 9.februāris.

Sēdes vadītājs. 9.februāris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ieguldījumu sabiedrībām"" , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par ieguldījumu sabiedrībām"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Poča. Lūdzu priekšlikumus līdz 9.februārim.

Sēdes vadītājs. 9.februāris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"", pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Tāpat kā iepriekšējais, šis ir saistīts likumprojekts. Lūdzu to atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

A.Poča. Arī 9.februāris.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 9.februāris.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju"" , pirmais lasījums. Aija Poča.

A.Poča (LC). Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Poča. Priekšlikumus lūdzu līdz 9.februārim!

Sēdes vadītājs. 9. februāris. Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā", pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča (LC). Arī šis ir likumprojekts no kopējās paketes. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Poča. Lūdzu līdz 9.februārim priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. 9.februāris.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Arī lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi kredītiestāžu likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Poča. Lūdzu priekšlikumus līdz 9.februārim.

Sēdes vadītājs. 9.februāris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem"", pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Aija Poča.

A. Poča (LC). Arī lūdzu kā likumu paketes likumu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Poča. Priekšlikumus lūdzu līdz 9.februārim.

Sēdes vadītājs. 9.februāris. Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi fizisko personu garantiju likumā", pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča (LC). Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Poča. Lūdzu priekšlikumus arī līdz 9.februārim.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā" , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča (LC). Lūdzu arī šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Poča. Lūdzu priekšlikumus līdz 9.februārim.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 9.februāris.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanas līgumu"" , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Šis likumprojekts ir nedaudz ar citu ievirzi. Konkrēti tas nav saistīts tieši ar šo likumprojektu paketi, bet šeit ir nepieciešamība saskaņot spēkā esošo likumu ar Eiropas Savienības direktīvām, tas ir, ieviest tieši tās pašas prasības, kādas ir Eiropas Savienībā, kas attiecas uz personu apdrošināšanu. Un novērst arī šobrīd praksē citas nepilnības likumā. Komisija izskatīja šo likumprojektu un arī atbalstīja pirmajā lasījumā. Lūdzu jūs arī atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanas līgumu"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Poča. Arī šim likumprojektam lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 9.februārim.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 9.februāris. Paldies!

A.Poča. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā" , otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Uz otro lasījumu atbildīgā komisija ir izvērtējusi 9 priekšlikumus. 1. priekšlikums ir no politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas, priekšlikumu komisija ir noraidījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Martijans Bekasovs… Nevēlas runāt. Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Visbiežāk skan divi iemesli, kuru dēļ Latvijas nepilsoņiem nav atļauts balsot, piedalīties vietējās vēlēšanās. Vispirms bieži skan apgalvojums, ka tagad vairs nav nekādu šķēršļu naturalizācijai. Un visiem nepilsoņiem ir iespējas kļūt par pilsoņiem un pēc tam vēlēt. Bet saskaņā ar aptaujas datiem tikai puse no nepilsoņiem plāno vai ir spējīga naturalizēties. Cilvēki nav vainīgi, ka valsts piedāvā viņiem tādus noteikumus naturalizācijai, kuri neatļauj naturalizēties visiem. Runa ir ne tikai par eksāmeniem, bet arī par politiskiem ierobežojumiem, kuri ir spēkā pašlaik. Un Eiropas Savienības valstīs pastāvīgajiem iedzīvotājiem ir tiesības piedalīties vietējās vēlēšanās. Tur arguments par vieglu naturalizāciju nav izmantots.

Otrais visbiežāk lietotais arguments, kura dēļ nepilsoņiem nav atļauts piedalīties vēlēšanās, ir saistīts ar valsts stabilitātes apsvērumiem. Daži politiķi un žurnālisti biedē publiku un viens otru, runājot par draudiem valsts drošībai gadījumā, ja nepilsoņiem tiktu atļauts balsot.

Bet kas notiks īstenībā? Mēģināsim atbildēt uz šo jautājumu godīgi. Jā, protams, šajā gadījumā mūsu apvienības partijas nostiprinās savas pozīcijas. Papildu vēlētāji būs arī varbūt sociāldemokrātiem un "Latvijas ceļam". Sacensībā par nepilsoņu balsīm tikai varbūt "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK nekādu izredžu nav. Bet tomēr es esmu atradis aptaujas rezultātus, kurus veica Baltijas datu nams pirms diviem gadiem, un ir interesanti tādi dati, ka tikai ceturtdaļa no nepilsoņiem pilnīgi noraidoši attiecas pret "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK partiju.

Tas nozīmētu varas iespējamu pārdalīšanu, nevis kādu valsts apvērsumu, revolūciju, okupāciju un tamlīdzīgas briesmas. Mūsu rīcībā ir Igaunijas pieredze, kuru mēs varam analizēt. Nu, teiksim, Tallinā nepilsoņu proporcija ir līdzīga tādai, kura ir pašlaik lielākajās Latvijas pilsētās. Igaunijas nepilsoņiem ir tiesības vēlēt, un Tallinā bija ievēlēta pilsētas dome, kur vietējie krievi ir diezgan labi pārstāvēti. Un kas no tā? Kas ir noticis? Nekas. Igaunijas galvaspilsētas attīstība vai Igaunijas valsts stabilitāte nav cietusi.

Reālais iemesls, kura dēļ pie mums pastāvīgiem iedzīvotājiem nav atļauts balsot, ir mēģinājums nepieļaut godīgu konkurenci politikā, saglabājot netaisnīgus un nedabiskus pašreizējās politiskās dzīves noteikumus. Noteikumus, kuri neatļauj taisnīgi un proporcionāli pārstāvēt visas Latvijas iedzīvotāju intereses. Ar laiku šis sāpīgais jautājums tiks atrisināts un nepilsoņiem būs tiesības vēlēt. Bet būtu labāk, ja tādu lēmumu pieņemtu mēs paši savas demokrātiskās pārliecības dēļ, bet nevis Eiropas spiediena dēļ. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi un cienījamais Mitrofanova kungs! Šeit nav runa par kaut kādu netaisnību attiecībā pret nepilsoņiem. Šeit ir runa par netaisnību attiecībā pret Latvijas pilsoņiem, kuri tādi bija, un viņu pēcnācējiem līdz 1940. gada 17. jūnijam. Un neiet varbūt šeit runa par elektorāta saglabāšanu un visām pārējām lietām, ko jūs šeit runājāt. Šeit iet runa vienkārši par taisnīguma principu. Un būtu laikam nekorekti kaut ko salīdzināt ar Rietumeiropas valstīm, jo Rietumeiropas valstīs nepilsoņi ir ieceļojuši šinīs valstīs legāli. Ja mēs ņemam šo lietu no Latvijas valsts viedokļa, ka viņa bija okupēta un viņa de iure pastāvēja, bet de facto nepastāvēja, viņa nebija rīcībspējīga, ka visi šie nepilsoņi, kas pašreiz atrodas un kuriem Latvijas valsts ir ļoti nākusi pretī, ļaujot viņiem naturalizēties un iegūt pilsonību, tad viņi šeit no valstiskā viedokļa atrodas nelegāli un viņi faktiski būtu izraidāmi no Latvijas Republikas teritorijas.

Un tādēļ es uzskatu, ka šis labojums nav pieņemams, un aicinu Saeimu šo priekšlikumu neatbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (PCTVL). Godātais priekšsēdētāj, godātā Saeima! Bez šaubām, varētu būt kādi valstiski svarīgi iemesli, kāpēc vienu sabiedrības daļu vajadzētu ilgstoši represēt. Protams, tā ir bijusi dažu valstu, dažu sabiedrību attīstība dažādās fāzēs. Vai mēs pārdzīvojam pašreiz tādu? Man liekas, ka ne. Nepieciešamības tādas pašreiz nav.

Ja tomēr tāda ir, un valsts represē vienu daļu savu nodokļu maksātāju, tad viņai jābūt konsekventai un jāatsakās no faktiskajām nodevām un nodokļiem, kuri iet citu no viņiem neatkarīgu funkciju un viņiem neadresētu funkciju veikšanai. Būtu loģiski, ka pilsētas domes un pagastu padomes strādātu un tērētu tikai tos līdzekļus, kurus viņi ir ieguvuši legāli, bet nevis vardarbīgi. Es uzskatu, ka tā ir vardarbība — spiest maksāt nodokļus un liegt ietekmēt šo līdzekļu izmantošanu. Nekas cits šeit nav. Tā ir parastā zādzība. Faktiski tā ir pagātnes zemiska izmantošana politiskās korupcijas mērķim. Nekas vairāk tas nav. Protams, ka melot var, jo, kad melo, tad nav jādomā par to, ko tu saki un kā tas izskatās, vai arī otrādi — domā tikai, kā izskatās, un nemaz nedomā par to, kā ir pareizi. Skaidrs, ka šodien vairākums to noraidītu. Skaidrs, ka mēs mēģināsim citu neparlamentāru metodi, kā panākt savu rezultātu. Savāksim 10 000 pilsoņu parakstus, pēc tam iniciēsim referendumu, iespējams, ka mums no tā nekas neizdosies. Mēs savas pārliecības dēļ iesim tik tālu, cik mēs varēsim iet. Vai no tā iegūs valsts un sabiedrība? Jūs teiksiet — nu tad neejiet un nedariet. Bet ja mēs redzam, ka pārējie iet noziedzīgu, pret sabiedrību ceļu, vai mēs varam klusēt? Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Redziet, kas notiek tad, kad mēs baidāmies un piekāpjamies. Un tie, kas pārstāv šos nepilsoņus, Urbanoviča kungs jau nupat pateica, ka viņi darīs visu — prasīs, prasīs, prasīs, ņems, ņems un ņems, līdz panāks savu. Un viņi jau ir panākuši. Viņi jau ir ieņēmuši, es pat izteikšos, cietoksni pēc cietokšņa. Jā, mēs esam piekāpušies reizi pēc reizes. Mēs esam atļāvuši oficiāli 22 tūkstošiem padomju militāristu dzīvot Latvijā, bet faktiski viņu ir 60–70 līdz pat 90 tūkstošiem, mēs iedevām iespēju iegūt pilsonību visiem. Viņiem ir par maz. Dodiet uzreiz vēlēšanu tiesības pašvaldībās, pēc tam Saeimas vēlēšanās, un tā tālāk un tā joprojām. Viņi neapstāsies, un Rubiks to sen ir pateicis, viņi neapstāsies parlamentārā ceļā, viņi izmanto arī citādas metodes, līdz viņi paņems varu savās rokās, un uz to viņi iet. Bet, redziet, grib paņemt pat to, ko vienkārši nedrīkstētu ļaut absolūti no mūsu viedokļa, tagad vēlēšanu tiesības nepilsoņiem. Tas ir absolūti nepieņemami. Es domāju, ka bez īpašām debatēm mēs nobalsosim pret šiem priekšlikumiem, un miers.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš. Atvainojiet, uz to brīdi, kad es debates slēdzu, nebija pieteikumu, tā ka lūdzu, komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Es aicinātu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. — apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 49, atturas — 20. Priekšlikums ir noraidīts.

J.Lagzdiņš. 2.priekšlikums. Iesniegusi apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija. Minētais priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 3.priekšlikums. Iesniegusi apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija. Priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 49, atturas — 22. priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. 4.priekšlikums. Iesniegusi apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija. Priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 5.priekšlikums. Iesniegusi apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija. Priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 48, atturas — 17. Noraidīts.

J.Lagzdiņš. 6.priekšlikums. Iesniegusi apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija. Priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 6.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 47, atturas — 19. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. 7.priekšlikums. To arī iesniegusi apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija. Priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 8.priekšlikums. To ir iesniegusi apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija. Priekšlikums daļēji ir pieņemts un iestrādāts 9. — atbildīgās komisijas priekšlikumā. (No zāles deputāts Urbanovičs: "Iebildumu nav!")

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. Aicinātu balsot un pieņemt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 14, atturas — 4. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

J.Lagzdiņš. Komisijas vārdā aicinātu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 5.februāri.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 5.februāris. Iebildumu nav.

Godātie kolēģi, ir saņemts vairāku deputātu priekšlikums, un arī Prezidija vārdā es ierosinu šobrīd sēdi slēgt. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Pāvels Maksimovs, Gundars Bojārs, Leonards Stašs, Kristiāna Lībane, Helēna Soldatjonoka, Ērika Zommere, Kārlis Greiškalns, Rihards Pīks, Vaira Paegle, Ingrīda Ūdre, Imants Stirāns, Romāns Mežeckis, Juris Sinka, Palmira Lāce, Guntars Krasts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.