Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja lēmums Nr. 02/2003

Rīgā 2003. gada 18. janvārī

Par iepriekšējā lēmuma pieņemšanu antidempinga pārbaudē attiecībā uz Lietuvas izcelsmes piena importu

A. Vispārīgā informācija

1. Saskaņā ar LR Antidempinga likuma 4. panta 2. daļu 2002. gada 18. aprīlī Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs (turpmāk — VITAB) uzsāka antidempinga pārbaudi attiecībā uz Lietuvas izcelsmes piena importu (VITAB 17.04.2002. lēmums Nr.04/2002 “Lēmums par antidempinga pārbaudes uzsākšanu”, Latvijas Vēstnesis, Nr.59 (2634), 18.04.2002.).

2. Dempinga pārbaudes periods ir no 2001.gada 1.aprīļa līdz 2002.gada 31.martam.

3. Zaudējumi un importa attīstības tendences tika vērtētas laika posmā no 2001.gada 1. janvāra līdz 2003.gada janvāra pirmajai pusei.

4. Sākot pārbaudi, ieinteresētajām pusēm tika dota iespēja sniegt komentārus lietā un pieprasīt noklausīšanās sarīkošanu.

5. Pēc pārbaudes uzsākšanas VITAB izsūtīja anketas vietējiem ražotājiem, importētājiem un ārvalstu ražotājiem, lai iegūtu informāciju, kas nepieciešama antidempinga pārbaudes veikšanai.

6. Atbildes uz anketām tika saņemtas no šādām ieinteresētajām pusēm:

6.1. Latvijas vietējiem ražotājiem:

(1) A/s “Rīgas Piena kombināts”;

(2) A/s “Vidzemes piens”.

6.2. Lietuvas ražotājiem:

(1) AB “Panevežio pienas”;

(2) AB “Žemaitijos pienas”;

(3) AB “Pieno žvaigždes”, Mažeiķu filiāle.

6.3. Vietējiem importētājiem:

(1) SIA “MĒMELE PV”;

(2) SIA “FOBUS UN K”.

7. Ieinteresētajām pusēm, kuras sniedza atbildes uz VITAB izsūtītajām anketām, tika izsūtītas pārējo ieinteresēto pušu iesniegtās informācijas nekonfidenciālās versijas komentāru sniegšanai. Komentāri no pusēm pārbaudes gaitā netika saņemti.

8. 2002.gada 22.oktobrī VITAB, pēc Lietuvas eksportētāju lūguma, sarīkoja noklausīšanos. Tajā piedalījās pārstāvji no Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumiem AB “Panevežio pienas” un AB “Žemaitijos pienas”, vietējiem piena pārstrādes uzņēmumiem — a/s “Rīgas Piena kombināts” un a/s “Vidzemes piens”, kā arī vietējā importētāja — SIA “Mēmele PV” un Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (turpmāk — LPCS) pārstāvji.

9. Lai noteiktu precīzu pārbaudāmās preces patēriņu vietējā tirgū, kā arī izvērtētu esošos vai sagaidāmos zaudējumus visiem VITAB zināmajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā (kopā 48), VITAB izsūtīja anketas ar lūgumu sniegt informāciju par līdzīgās preces realizāciju.

10. Lai noskaidrotu lietas izmeklēšanas gaitā radušos jautājumus, kā arī pārliecinātos par sniegtās informācijas precizitāti, tika veiktas pārbaudes vizītes šādos ieinteresēto pušu uzņēmumos:

10.1. Latvijas vietējā ražotāja AS “Rīgas Piena kombināts”.

10.2. Lietuvas ražotājiem:

— AB “Panevežio pienas”,

— AB “Pieno žvaigždes” Mažeiķu filiāle.

11. Ar Lietuvas ražotāju AB “Žemaitijos pienas” un Latvijas vietējo ražotāju a/s “Valmieras piens” (iepriekš zināms ar nosaukumu a/s “Vidzemes piens”) netika panākta vienošanās par pārbaudes datumiem, un pārbaudes vizītes nav notikušas.

12. VITAB aprēķinos izmantoja etalonu piena svaram: 1 kilograms = 1,0285 litri.

 

B. Pārbaudāmā prece un līdzīgā prece

Pārbaudāmā prece

13. Pārbaudāmā prece ir piens, kas ir pasterizēts, neiebiezināts, bez cukura vai citām saldinātājvielām, ar tauku saturu vairāk nekā 1% un ne vairāk kā 3%, iesaiņojumā ar neto tilpumu ne vairāk kā 1,49 litri un uzglabāšanas laiku ne ilgāku par 30 dienām, kurš šobrīd tiek klasificēts saskaņā ar Kombinētās nomenklatūras 040120110 kodu.

14. Pārbaudāmā prece tiek ražota no govs piena, kurš pēc ieguves tiek atdzesēts. Pārstrādes procesā tas tiek filtrēts, separēts, normalizēts, pasterizēts, dzesēts un fasēts. Galaprodukts ir piemērots tūlītējam patēriņam uzturā un tam nav nepieciešama tālāka apstrāde.

Vietējā līdzīgā prece

15. Pārbaudāmās preces fiziskās īpašības un ražošanas process Lietuvā ir līdzīgs Latvijā ražotajam, atšķirības ražošanas procesā, kas būtiski ietekmētu ražošanas izmaksas, nav konstatētas.

 

C. Dempings

16. Piensaimniecības tirgus konkurētspējas pamatā ir piena iepirkuma cenas, piena ražošanas saimniecību un pārstrādes sektora efektivitāte, kā arī makroekonomiskā vide.

17. Uzsākot šo antidempinga pārbaudi, viens no faktiem, kas pievērsa VITAB uzmanību, bija fakts, ka Lietuvas pārbaudāmā prece Latvijas veikalos maksāja ievērojami lētāk. Pieņemot, ka makroekonomiskie rādītāji (skatīt datus tālāk) neliecina, ka Latvijas makroekonomiskā vide tirdzniecības tīklu izveidošanas un uzturēšanas izmaksu ziņā būtu vairāk labvēlīga nekā Lietuvā, VITAB secināja, ka Lietuvas fasētā piena zemāka cena Latvijā nekā Lietuvā ir iespējama vienīgi ar nosacījumu, ja Lietuvas ražotāji (eksportētāji) pārdod savu preci eksportam uz Latviju par dempinga cenām.

Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde (CSP)

Likmes piesaistītiem noguldījumiem, procenti gadā

Valsts	2001. gada				2002. gada
	1. cet.	2. cet.	3. cet.	4. cet.	1. cet.	2. cet.
Latvija	4,6	5,2	5,5	5,7	4,0	3,2
Lietuva	3,7	3,3	2,3	2,3	2,0	1,6

 

Likmes izsniegtajiem kredītiem, procenti gadā

Valsts	2001. gada				2002. gada
	1. cet.	2. cet.	3. cet.	4. cet.	1. cet.	2. cet.
Latvija	12,9	11,5	11,1	9,1	10,0	8,7
Lietuva	10,9	10,1	9,5	8,3	7,8	7,1

 

Patēriņa cenu indeksi

(iepriekšējā gada atbilstošais periods = 100)

Valsts	2001. gada				2002. gada
	1. cet.	2. cet.	3. cet.	4. cet.	1. cet.	2. cet.
Latvija	101,1	102,4	103,3	103,2	103,3	101,9
Lietuva	100,1	101,3	101,8	102,1	102,5	100,5

 

17.1. VITAB pārbaudes gaitā pievērsa uzmanību faktam, ka ar piensaimniecības nozari saistīto speciālistu izteikumi liecina, ka apstākļi Latvijas piensaimniecības nozares darbībai un attīstībai, tai skaitā arī piena pārstrādes uzņēmumu darbībai, kas ražo fasētu pasterizētu pienu, salīdzinot ar Lietuvu, ir daudz sliktāki, kā galveno iemeslu minot augstās piena iepirkuma cenas Latvijā (skat. tabulu):

 

Tabula: Piena iepirkuma vidējo cenu salīdzinājums Lietuvā un Latvijā

Periods	2001. gads		2002. gads
	Vidējā piena iepirkuma cena Lietuvā Ls/t	Vidējā piena iepirkuma cena Latvijā Ls/t	Vidējā piena iepirkuma cena Lietuvā Ls/t	Vidējā piena iepirkuma cena Latvijā Ls/t
I	82,6	97,1	100,5	107,1
II	85,3	98,2	101,3	103,9
III	88,1	100,0	102,2	101,1
IV	90,1	97,7	87,1	97,6
V	69,1	93,8	71,1	91,1
VI	70,7	92,8	65,8	91,6
VII	73,6	91,9	64,7	90,2
VIII	74,7	96,3	65,9	90,1
IX	77,1	99,1	66,4	91,4
X	82,1	103,3	67,5	94,2
XI	92,4	106,9
XII	97,0	108,3

 

Avots: Lietuvas piena iepirkumu dati litos iegūti no interneta mājaslapas http://www.ris.lt; Latvijas iepirkuma cenas — pēc LPCS datiem.

17.2. Kā redzams no tabulas, piena iepirkuma cenu līmenis Lietuvā ir daudz zemāks — vidējā ikmēneša statistiskā piena iepirkuma cena gan 2001.gadā, gan 2002.gada pirmajos desmit mēnešos bija par 17% zemāka nekā Latvijā.

17.3. Lietuvas Piena industrijas asociācijas direktore Irme Pilipiene ir sacījusi, ka piena iepirkšanas cenas valstī diktē tirgus un eksportējamās produkcijas cenu stāvoklis. Viss atkarīgs no piena produktu cenas pasaules tirgū — Lietuvas piena industrija eksportē ap 50% no savas produkcijas (skat. Aiga Pelāne, Aušra Radzevičūte: “Piens litos un latos”, Diena, 2002.gada 19.jūnijs (www.diena.lv)).

17.4. Ņemot vērā to, ka piens kā izejviela pārstrādes uzņēmumiem veido 50 — 70% no kopējām izmaksām, un faktu, ka piena ražotāju pamatizejviela Lietuvā izmaksā lētāk nekā Latvijas ražotājiem, un tomēr Lietuvā patērētājs par pārbaudāmo preci maksā vairāk nekā Latvijas patērētājs (skat. tabulu), tas liecina, ka Lietuvā uzcenojums uz fasēto pienu ir augstāks nekā Latvijā. Tādā veidā, tas ir acīmredzami, ka, lai Lietuvas ražotāji varētu pārbaudāmo preci pārdot Latvijas tirgū pie pašreizējā cenu līmeņa, tiem ir jānosaka preces uzcenojums eksportam mazāks nekā vietējam tirgum.

 

Cenu salīdzinājums (Ls) mazumtirdzniecības veikalos Latvijā un Lietuvā 2003.gada janvāra pirmajā pusē

Lietuvā

Pārtikas veikalu tīkla nosaukums	“Žemaitijos pienas”, pasterizēts piens, tauku saturs 2,5%, 1 l, Pure pak iepakojumā	“ Pieno žvaigždes” Mažeiķu fil., piens “Ūpas”, 2,5%, 1 l, ar skrūvējamu uzgali	“Panevežio pienas”, pasterizēts piens, tauku saturs 2,5%, 1 l, ecolean iepakojumā
VP Market, Lietuva RIMI, Lietuva Latvijā	0,33	0,35   0,37	0,36   0,38
Pārtikas veikalu tīkla nosaukums	“RPK”; pasterizēts piens “Rasa” ar tauku saturu 2,0%, 1 kg, Tetra pak iepakojumā	“RPK”; pasterizēts piens “Limbažu”, ar tauku saturu 2,5%, 1 kg, Tetra pak	“VP”; pasterizēts piens “Klasiskais”, ar tauku saturu 2,0%, 1 kg, Tetra pak
VP Market, Latvija	0,24	0,19	0,20
RIMI, Latvija	0,26	0,22	0,23

 

18. VITAB konstatēja dempingu, pamatojoties uz normālās vērtības un eksporta cenas aprēķiniem un salīdzināšanu.

19. Normālās vērtības, eksporta cenas un dempinga starpības aprēķins tika veikts, pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumu Nr.234 “Atsevišķu Antidempinga likuma normu piemērošanas kārtība” (turpmāk — MK noteikumi) II, III, IV daļu un Antidempinga likuma 17. pantu.

20. Aprēķinos, kuros Lietuvas liti tika konvertēti uz Latvijas latiem, tika izmantots Latvijas bankas vidējais noteiktais oficiālais valūtas kurss pa ceturkšņiem.

 

I. Normālā vērtība

21. Normālās vērtības noteikšanai tika izmantoti tie produkta tipi, kas pārbaudes periodā tika eksportēti uz Latviju.

22. Normālas vērtības noteikšanai tika izmantota eksportētāja norādītā vidējā realizācijas vērtība Lietuvas vietējam tirgum attiecīgajam produkta tipam.

23. Gadījumos, kad saskaņā ar MK noteikumu 7.punktu tika konstatēta līdzīgās preces pārdošana eksportētājvalsts iekšējā tirgū par cenu, kas ir mazāka par vienas vienības ražošanas izmaksām (pastāvīgām vai mainīgām), kurām pieskaitītas administratīvās, pārdošanas un pārējās uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksas, šāda pārdošana tika uzskatīta par tādu, kas neiekļaujas parastajā tirdzniecības apritē cenas dēļ, un to neņēma vērā normālās vērtības noteikšanā.

23.1. Pārbaudāmās preces produkcijas tipiem, kuri visā pārbaudes periodā tika pārdoti zem pašizmaksas, normālā vērtība tika konstruēta, pieskaitot uzrādītajai produkta pašizmaksai ražotāja uzcenojumu. Ražotāja uzcenojums iegūts, reizinot produkta pašizmaksu ar uzcenojuma koeficientu, kas iegūts, saskaitot attiecīgā ražotāja virs pašizmaksas realizēto vienību realizācijas ieņēmumus un izdalot ar šo produktu pašizmaksu.

24. Līdzīgas preces pārdošanas apjomi Lietuvas iekšējā tirgū bija pietiekami normālas vērtības noteikšanai, pamatojoties uz MK noteikumu Nr. 234 II daļas 6. punktu, jo tie pārsniedz 5% no pārbaudāmās preces pārdošanas apjoma Latvijā.

 

II. Eksporta cena

25. Visa pārbaudāmā prece eksportam pārbaudes periodā ir pārdota ar eksportētāju nesaistītiem klientiem.

26. Par eksporta cenu tika izmantota faktiskā eksportētāja pārbaudāmās preces pārdošanas cena.

27. Pārbaudāmās preces piegādes nosacījumi paredz preces piegādi Latvijas importētājam Latvijā bez papildu samaksas.

 

III. Salīdzinājums

28. Atbilstoši MK noteikumu 19.punktam VITAB ņem vērā atšķirības, kas ietekmē cenu salīdzināmību, un katrā konkrētajā gadījumā normālo vērtību un eksporta cenu var atbilstoši koriģēt. VITAB izsūtītajās anketās tika norādīts, ka eksportētājam detalizēti jāpaskaidro katra pieprasītā normālās vērtības vai eksporta cenas korekcija un apstākļi, kas iespaido cenu salīdzināmību.

Tirdzniecības līmeņa korekcijas

29. MK noteikumu 20.3. punkts nosaka, ka tirdzniecības līmeņa korekcijas veic, ņemot vērā tirdzniecības līmeņu atšķirības, ja attiecībā uz preču pārdošanu eksportētājvalstī un Latvijā ir redzams, ka eksporta cenai salīdzinājumā ar normālo vērtību ir cits tirdzniecības līmenis un šī atšķirība ir ietekmējusi cenu salīdzināmību. Uz to norāda stabilas un būtiskas pārdevēja funkciju, kā arī cenu atšķirības dažādos tirdzniecības līmeņos eksportētājvalsts iekšējā tirgū. Korekcijas apmērs pamatojas uz šo atšķirību tirgus vērtību.

30. Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi norādīja, ka preci vietējā tirgū realizē tikai mazumtirgotājiem, savukārt Latvijā tikai vairumtirgotājam, līdz ar to šīs cenas nav salīdzināmas. Tomēr Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi nesniedza aprakstu un dokumentālu pamatojumu par realizēto cenu politiku un pārdošanas nosacījumiem, kas skaidri parādītu, ka pastāv atšķirīgi tirdzniecības līmeņi ar atšķirīgām pārdošanas aktivitātēm un uz pārbaudāmo produktu skaidri attiecināmiem izdevumiem, kas ļautu veikt nepieciešamās korekcijas, tai skaitā korekcijas par administrācijas un pārdošanas izdevumiem. Tādēļ saskaņā ar Antidempinga likuma 14. panta 5. daļu un 15. panta 1. daļu šādas korekcijas nav veiktas.

Transporta izdevumu korekcijas

31. MK noteikumu 20.4. punkts nosaka, ka transporta, apdrošināšanas, kravas apstrādes, iekraušanas izmaksu un citas izmaksu korekcijas veic, ņemot vērā atšķirības tiešajās izmaksās, kas rodas, nogādājot attiecīgo preci no eksportētāja (Lietuvas piena pārstrādes uzņēmuma) pie neatkarīgā pircēja, ja šādas izmaksas ietvertas cenā.

32. Pārbaudes vizīšu laikā VITAB saņēma paskaidrojumus, kas liecina, ka Lietuvas pārstrādes uzņēmumi, nosakot pārbaudāmās preces realizācijas cenu Lietuvas tirgum, to nekoriģē atkarībā no attāluma, bet noteicošais faktors ir apjoms vai individuāla pieeja konkrētam klientam un pārbaudāmās preces transporta izmaksas atsevišķi netiek kalkulētas. Arī, veicot kārtējo pārbaudāmās preces eksporta piegādi, pārbaudāmās preces pārdošanas cena netiek kalkulēta atkarībā no transporta izmaksām uz vienu preces vienību.

33. VITAB veica normālās vērtības korekciju AB “Panevežio pienas” par mārketinga izdevumiem.

34. Ņemot vērā Lietuvas ražotāju iesniegto informāciju, saskaņā ar Antidempinga likuma 14. panta 5. daļu un 15. panta 1. daļu VITAB nav pamata veikt kādas cita veida korekcijas.

 

IV. Dempinga starpība

35. Dempinga starpība ir noteikta, pamatojoties uz Antidempinga likuma 17.panta 1.daļu, salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību ar visu uz Latviju veiktā eksporta darījumu vidējo svērto eksporta cenu.

36. Dempinga starpība tika noteikta katram pārbaudē iesaistītajam Lietuvas ražotājam atsevišķi.

Ražotāja nosaukums	Dempinga starpība Ls/kg	Dempinga starpība % pret eksporta cenu	Par dempinga cenām pārdoto preču apjoms (%)
AB “Panevežio pienas”	0,03 Ls/kg	15%	100,0%
AB “Žemaitijos pienas”	0,06 Ls/kg	42%	100,0%
AB “Pieno žvaigždes”, Mažeiķu filiāle	0,06 Ls/kg	40%	100,0%

 

D. Vietējo ražotāju zaudējumi

37. VITAB veica zaudējumu noteikšanu atbilstoši MK noteikumu 5.daļai.

 

I. Vietējie ražotāji Latvijā

38. Vietējie ražotāji Antidempinga likuma 5. panta 1. daļas izpratnē ir līdzīgu preču ražotāji, kuru ražoto preču apjoms veido lielāko daļu no līdzīgo preču kopējā ražošanas apjoma Latvijas teritorijā.

39. Vietējie ražotāji, kas piedalās pārbaudē, pārstāv vismaz 64% no Latvijā saražotā pasterizētā piena ar tauku saturu no 1% līdz 3%.

40. Pēc LR VID Galvenās muitas pārvaldes datiem (turpmāk — GMP), vietējos ražotājus pārstāvošie uzņēmumi pārbaudes periodā pārbaudāmo preci no Lietuvas nav importējuši.

 

II. Pārbaudāmās preces patēriņš Latvijā

41. Latvijas pārbaudāmās preces patēriņu VITAB noteica, saskaitot:

41.1. pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk — CSP) apkopotajiem datiem, Latvijā saražotā piena un salda krējuma ar tauku saturu no 1% līdz 3%, neiebiezināta vai nesaldināta, pasterizēta, realizāciju;

41.2. importu, kas klasificēts saskaņā ar Kombinētās nomenklatūras 040120110 kodu;

41.3. atņemot eksportu, kas klasificēts saskaņā ar Kombinētās nomenklatūras 040120110 kodu.

Periods	Latvijā saražotās produkcijas realizācijas vērtība, tūkst. Ls	Imports kopā, tūkst. kg *	Eksports kopā, tūkst. kg *	Latvijas tirgus patēriņš, tūkst. kg *
2001. g.
1. cet.	2 094,6	263,8	21,0	12 749,6
2. cet.	2 227,8	264,0	1,4	13 629,6
3. cet.	2 874,8	225,0	31,5	17 481,5
4. cet.	2 304,6	330,1	32,7	13 695,9
2002. g.
1. cet.	2 278,5	373,7	46,4	13 074,7
2. cet.	2 273,2	403,8	14,1	13 533,5
3. cet.	2 352,2	388,1	5,9	14 765,1
Pārbaudes periods	9 685,7	1 192,9	112,0	57 881,7

 

42. Noteiktais patēriņš ir lielāks par faktisko, jo tajā ietilpst gan fasētā piena, gan nefasētā piena realizācija.

 

III. Imports Latvijā

43. Lietuvas importa apjomi, importa izmaiņas un Latvijas patēriņa tirgus daļas rādītāji 2001.gadā un 2002.gada pirmajos trīs ceturkšņos ir šādi:

Periods	Imports no Lietuvas, tūkst. kg	Lietuvas importa izmaiņas pret iepriekšējo periodu	Lietuvas importa daļa kopējā importā	Lietuvas imports pret Latvijā ražotā piena realizāciju	Lietuvas importa Latvijas tirgus daļa
2001. g.
1. cet.	21,7	x	8%	0,2%	0,2%
2. cet.	30,2	39%	11%	0,2%	0,2%
3. cet.	73,8	144%	33%	0,4%	0,4%
4. cet.	255,4	246%	77%	1,9%	1,9%
2002. g.
1. cet.	276,8	8%	74%	2,2%	2,1%
2. cet.	319,0	15%	79%	2,4%	2,4%
3. cet.	319,5	0%	82%	2,2%	2,2%
Pārbaudes periods	636,2	x	53%	1,1%	1,1%

 

44. VITAB salīdzināja Lietuvas importa vidējo svērto vērtību ar Latvijā saražotā piena un salda krējuma ar tauku saturu no 1% līdz 3%, neiebiezināta vai nesaldināta, pasterizēta, realizācijas vidējo svērto vērtību.

Periods	Lietuvas importa vidējā svērtā vērtība Ls/kg	Latvijā saražotās produkcijas vidējā svērtā vērtība Ls/kg	Latvijas un Lietuvas cenas starpība pret Latvijas cenu
2001. g.
1. cet.	0,137	0,163	16%
2. cet.	0,136	0,162	16%
3. cet.	0,143	0,162	12%
4. cet.	0,158	0,168	6%
2002. g.
1. cet.	0,166	0,174	5%
2. cet.	0,167	0,168	1%
3. cet.	0,146	0,159	8%
Pārbaudes periods	0,159	0,166	4%

 

IV. Vietējās ražošanas situācija

45. Latvijā saražotā piena tirgus daļa pārbaudes periodā:

Periods	Latvijā saražotās produkcijas tirgus daļa
2001. g.
1. cet.	98%
2. cet.	98%
3. cet.	99%
4. cet.	98%
2002. g.
1. cet.	97%
2. cet.	97%
3. cet.	97%
Pārbaudes periods	98%

 

46. A/s “Rīgas Piena kombināts” darbības rādītāji:

46.1. Līdzīgas preces ražošanas apjoms:

pieaudzis par 14% 2000.gadā attiecībā pret 1999.gadu,

pieaudzis par 82% 2001.gadā attiecībā pret 2000.gadu,

pieaudzis par 8% pārbaudes periodā attiecībā pret 2001.gadu.

46.2. Jaudu izmantošana:

pieaugusi par 13% 2000.gadā attiecībā pret 1999.gadu,

pieaugusi par 110% 2001.gadā attiecībā pret 2000.gadu,

kritusies par 9% pārbaudes periodā attiecībā pret 2001.gadu.

47. A/s “Vidzemes piens” darbības rādītāji:

47.1. Līdzīgas preces ražošanas apjoms:

krities par 5% 2000.gadā attiecībā pret 1999.gadu,

pieaudzis par 2% 2001.gadā attiecībā pret 2000.gadu,

pieaudzis par 4% pārbaudes periodā attiecībā pret 2001.gadu.

47.2. Jaudu izmantošana:

kritusies par 5% 2000.gadā attiecībā pret 1999.gadu,

pieaugusi par 2% 2001.gadā attiecībā pret 2000.gadu,

pieaugusi par 4% pārbaudes periodā attiecībā pret 2001.gadu.

48. Abu vietējo ražotāju iesniegtā informācija liecina, ka ražotāju vidējā svērtā statistiskā peļņa no līdzīgās preces realizācijas ieņēmumiem pirms nodokļiem pārbaudes periodā bija negatīva: — 2,5%.

 

V. Secinājumi par vietējo ražotāju zaudējumiem

49. Vietējo ražotāju ienākumi no pārbaudāmās preces realizācijas Latvijas tirgū nav pietiekami, lai nodrošinātu finanšu resursus prognozējamai un uz attīstību vērstai ražošanai, kā arī investoru interešu nodrošināšanai.

50. Nepietiekamo resursu cēlonis ir zemās pārbaudāmās preces realizācijas cenas Latvijas tirgum.

51. Vietējie ražotāji nespēj pacelt pārbaudāmās preces realizācijas cenu, jo Latvijas tirgum tiek piedāvāta analoga Lietuvas prece par dempinga cenām.

52. Vērtējot vietējo ražotāju zaudējumus, VITAB izvērtēja arī importa par dempinga cenām faktiskās un iespējamās negatīvās sekas attiecībā uz vietējo ražotāju naudas plūsmu, preču krājumiem, nodarbinātību, darba samaksu, ekonomisko attīstību un kapitāla vai investīciju piesaisti. Negatīvs iespaids uz šiem ekonomiskajiem faktoriem netika konstatēts.

 

F. Cēloniska saite

I. Dempinga ietekme

53. Latvijas fasētā pasterizētā piena tirgū pastāv sīva konkurence starp preces piegādātājiem. Konkurenci saasina fakts, ka produkcija tiek realizēta galējam patērētājam visiem skaidri pārraugāmā veidā. Katrs piena produktu tirgotājs var pārliecināties, cik maksā attiecīgā produkcija konkurenta veikalā. Zinot to, cik vidēji ir veikala uzcenojums, tas var brīvi iegūt cenu, par kādu konkrētais piena pārstrādes uzņēmums piegādā konkurentam savu preci. Tā rezultātā, ja šī cena ir zemāka, tas dod pamatu pieprasīt no sava piegādātāja pazemināt cenu. Vietējais ražotājs ir spiests pazemināt savu cenu, pretējā gadījumā tā klients izvēlēsies citu piegādātāju.

54. Ņemot vērā faktu, ka Latvijas tirgum tiek piedāvāta Lietuvas produkcija par dempinga cenām, kas ir zemākas par vietējo ražotāju cenu līmeni vai tuvu tam, tas nenovēršami atstāj iespaidu uz Latvijas ražotājiem, kas nespēj vairs noteikt savai produkcijai cenu atbilstošā līmenī.

 

II. Citu faktoru ietekme

55. Izvērtējot citus faktorus, kas varētu atstāt negatīvu iespaidu uz vietējiem ražotājiem, VITAB piekrīt tam, ka cenu zemo līmeni varētu ietekmēt arī vietējo ražotāju savstarpējā konkurence. Tomēr tas neizslēdz Lietuvas par dempinga cenām piedāvātās eksporta produkcijas negatīvo ietekmi, kas izpaužas kā cenu līmeņa mākslīga nospiešana.

 

III. Secinājumi

56. Neskatoties uz to, ka Lietuvas pārbaudāmās preces imports pārbaudes periodā ir aizņēmis 1,1% no Latvijas tirgus patēriņa, tomēr, ņemot vērā, ka pārbaudāmā prece Latvijas tirgum var tikt piegādāta īsā termiņā, klientam nepieciešamā apjomā un par zemu cenu, ir secināms, ka šāda importa zems apjoms var pastāvēt tik ilgi, cik ilgi vietējais ražotājs spēj noturēt zemu cenu spiedienu.

57. Ņemot vērā, ka Latvijas ražotāju ieņēmumi no līdzīgas preces ražošanas nav pietiekami, tas apdraud Latvijas ražotāju darbību.

 

G. Valsts intereses

58. Latvijas Republikas Zemkopības ministrija savā 2002.gada augusta sagatavotajā 2003.gada lauksaimniecības attīstības programmā Latvijas piensaimniecības nozari raksturo šādi:

“Situācijas apraksts

1998.gada Lauksaimniecības attīstības koncepcijā piensaimniecība tika atzīta par prioritāru lauksaimniecības nozari ar lielām potenciālām iespējām ražošanas apjomu palielināšanā, eksporta attīstīšanā. Tomēr joprojām pastāv vairākas stratēģiskas problēmas, kas kavē nozares attīstību un potenciālo iespēju realizēšanos:

a) sadrumstalota piena ražošana;

b) ražošanas izmaksām neatbilstoša piena iepirkuma cena;

c) augstas piena pārstrādes un pārdošanas izmaksas;

d) nepietiekama piena un piena produktu kvalitāte;

e) apgrozāmo līdzekļu trūkums investīcijām piena ražošanā un pārstrādē.

Mērķis

Konkurētspējīgas un kvalitatīvas piena produkcijas ražošana atbilstoši pasaules un Eiropas Savienības tirgus izvirzītajām prasībām, nodrošinot piena un piena produktu ražotājiem stabilu ieņēmumu līmeni.

Uzdevumi

Piensaimniecības attīstībā tuvāko gadu laikā izvirzāmi šādi uzdevumi:

saimniecību līmenī (1):

1) izveidot racionālu un efektīvu piena ražošanas saimniecību struktūru, kas būtu par pamatu pietiekamai piena ražošanas intensifikācijai, radītu pamatu produktivitātes kāpināšanai, ražošanas izmaksu pazemināšanai un piena kvalitātes uzlabošanai, sasniedzot ES standartus;

2) panākt piena ražošanas atbilstību ES sanitārajām, higiēnas un dzīvnieku labturības prasībām;

3) paaugstināt piena ražošanas un produktu kvalitāti;

4) palielināt govju produktivitāti, sekmējot augstražīgu ganāmpulku veidošanu un sasniedzot vidējo govs ražību (izslaukumu) valstī vismaz 5500 kg/gadā;

5) paaugstināt piena ražošanas apjomus vismaz līdz 1–1,2 milj. tonnu piena gadā un palielināt piena pārstrādes apjomus līdz 75–80% no kopējā piena ražošanas apjoma;

pārstrādes līmenī (2):

6) izveidot pilnvērtīgu informatīvo sistēmu par piena ražotājiem un viņu realizēto pienu (pārdoto pārstrādei un tiešā tirdzniecībā) piena kvotu mehānisma ieviešanai;

7) izveidot racionālu, ekonomiski pamatotu un efektīvu piena pārstrādes uzņēmumu struktūru atbilstoši ES kvalitātes, higiēnas un pārtikas drošuma noteiktajām prasībām;

8) atbalstīt kvalitatīvas, konkurētspējīgas produkcijas ražošanu Latvijas iekšējam un eksporta tirgum;

institucionālā līmenī (3):

9) kopīgi ar ražotājiem un pārstrādātājiem sakārtot iekšējo piena produktu tirgu un attīstīt eksporta tirgu;

10) nostiprināt stabilu līgumattiecību bāzi starp ražotājiem un pārstrādātājiem.”

59. Pastāvot tirgu kropļojošam preču piedāvājumam par dempinga cenām, nav iespējama nozares attīstībai izstrādāto plānu realizācija, kas nodara kaitējumu valsts interesēm.

60. Saskaņā ar Antidempinga likuma 33. panta 3. daļu ieinteresētās puses 30 dienu laikā pēc šā lēmuma publicēšanas Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” var iesniegt VITAB savus komentārus par to, vai šādu pasākumu veikšana ir valsts interesēs.

 

H. Pagaidu pasākumu apjoms

61. Veicot pārbaudi, VITAB ir konstatējis, ka Lietuvas pārbaudāmā prece par dempinga cenām nodara zaudējumus vietējam ražotājam, kas izpaužas kā cenu nospiešana, iespējamās peļņas samazināšana un negatīva ietekme uz ekonomisko attīstību.

62. Antidempinga likuma 23. pants nosaka, ka pagaidu pasākuma vērtība var būt mazāka par dempinga starpību, ja tiek noteikts, ka mazāks maksājums ir pietiekams, lai novērstu vietējo ražotāju zaudējumus. Ņemot vērā VITAB rīcībā esošo informāciju, piemērojamo pagaidu pasākumu vērtību nevar noteikt mazāku par konstatēto dempinga starpību.

63. Pamatojoties uz pārbaudes lietā esošo informāciju un Antidempinga likuma IV nodaļu, VITAB uzskata, ka piemērojamie pagaidu antidempinga pasākumi ir jānosaka šādā apjomā:

59.1. AB “Panevežio pienas”: Ls 0,03 par kg;

59.2. AB “Žemaitijos pienas”: Ls 0,06 par kg;

59.3. AB “Pieno žvaigždes”, Mažeiķu filiāle: Ls 0,06 par kg;

59.4. pārējie eksportētāji: Ls 0,06 par kg.

 

I. Informācija par turpmāko procedūru

64. Pamatojoties uz Antidempinga likuma 14. panta 2. daļu, ieinteresētās puses ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc šā lēmuma publicēšanas Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” var iesniegt rakstisku pieprasījumu par noklausīšanās sarīkošanu un iesniegt komentārus par šā lēmuma saturu.

Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja direktore A.Tjuša