Saeimā:

Par latviešu atgriešanos dzimtenē

Vakar, 21.janvārī, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ēriks Jēkabsons tikās ar Valsts cilvēktiesību biroja vadītāju Olafu Brūveru un Iekšlietu ministrijas Pilsonības un imigrācijas lietu pārvaldes Repatriācijas centra vadītāju Juri Dombrovski. Pirmajā trīspusējā sarunā puses apmainījās viedokļiem par repatriācijas procesa gaitu Latvijā, kas šobrīd nav pilnībā apmierinoša, un pārrunāja iespējas tās veicināšanai.

Pēc sarunas Ē.Jēkabsons pauda viedokli, ka repatriācijas veicināšanai ir nepieciešama skaidri formulēta valsts ideoloģija, kas ietvertu sevī valstiskuma un veselīga patriotisma veicināšanu.

Puses vienojās, ka pirmais solis, ko valsts šajā jomā varētu darīt, ir ar repatriāciju saistīto formalitāšu kārtošanas vienkāršošana, lai repatriants visus personas dokumentus varētu nokārtot vienā konkrētā institūcijā un netērētu laiku ilgstošai ceļošanai pa varas gaiteņiem.

Repatriants ir persona, kura ir Latvijas Republikas pilsonis vai kurai viens no vecākiem vai vecvecākiem ir latvietis vai lībietis, un kura brīvprātīgi pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.

Pēc aptuveniem aprēķiniem, apmēram 100 tūkstoši latviešu dzīvo Amerikas Savienotajās valstīs, 40 tūkstoši – Krievijā, 23 tūkstoši – Austrālijā, 22 tūkstoši – Kanādā un citās zemēs. Laikā no 1995. gada līdz 2002. gada oktobrim (ieskaitot) repatriācijas ceļā uz pastāvīgu dzīvi Latvijā pārcēlušās 4463 personas.

Repatriācijas likumā teikts, ka tagad, kad atjaunota neatkarīgā Latvijas Republika, Latvija atbalsta latviešu tautas atkalapvienošanos un aicina latviešus un lībiešus (līvus), kuri apzinās savu piederību Latvijai, atgriezties savā etniskajā dzimtenē. Valsts programmā “Sabiedrības integrācija Latvijā” teikts, ka jāveido vienota sistēma, lai palīdzētu atgriezties dzimtenē ikvienam latvietim, kurš to vēlas, un sekmētu viņa integrāciju Latvijas sabiedrībā.

Salīdzinot ar 2001. gadu, ir palielinājies materiālais pabalsts. Repatriācijas centra darbības laikā ir mainījies tā darba saturs – palielinājies darba apjoms repatriantu adaptācijai, un pieaudzis to gadījumu skaits, kad repatriantu jautājumi jārisina sadarbībā ar citām institūcijām un pašvaldībām. Tomēr pašu repatriantu priekšlikumi un pretenzijas centra darba uzlabošanai ietver vēl virkni jautājumu - palīdzību zemes atgūšanā, medicīniskās aprūpes organizēšanā un pensiju jautājumu kārtošanā utt.

Par Latvijas un Amerikas attiecībām

Vakar, 21.janvārī, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere tikās ar Amerikas Savienoto Valstu ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Braienu Karlsonu.

Tikšanās gaitā pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu savstarpējo attiecību padziļināšanu un Latvijas virzību uz integrāciju NATO.

Ārlietu komisijas priekšsēdētāja pateicās vēstniekam par ASV valdības un sabiedrības sniegto atbalstu gan mūsu valsts neatkarības atjaunošanas gados, gan virzībā uz iekļaušanos Eiropas Savienībā un Ziemeļatlantijas aliansē. Viņa arī informēja par Ārlietu komisijas līdzšinējo darbu un nākotnes iecerēm.

Kā būtisks aspekts Latvijas un ASV sadarbības intensificēšanā tika minēta starpparlamentu sadarbība, kas sevišķi svarīga ir šobrīd, kad notiek gatavošanās Eiropas Savienības pievienošanās līguma un NATO līguma ratifikācijai.

Runājot par iespējamo jautājumu loku, kas varētu īpaši interesēt ASV Kongresa pārstāvjus, vēstnieks vērsa uzmanību uz vairākām jomām, vienlaikus uzsverot Latvijas panākto progresu šo problēmu risināšanā. Piemēram, eksporta kontrolē, jo, kļūstot par NATO dalībvalsti, ir ļoti svarīgi nepieļaut ieroču pārdošanu valstīm, kas tos varētu izmantot agresijai pret citām valstīm. Vēstnieks minēja arī mūsu valsts īstenotos projektus nepilsoņu naturalizācijas jomā un cīņu pret korupciju. Tikšanās dalībnieki atzinīgi novērtēja jaunās valdības centienus pārbaudīt un izmeklēt aizdomīgus darījumus un vairāku amatpersonu iespējamo saistību ar tiem.

Tikšanās nobeigumā puses pārrunāja arī ar valsts valodu saistītus jautājumus. Uzsvērta nepieciešamība īstenot latviešu valodas apguves programmu, kā arī rūpīgi un pārdomāti sagatavoties nākamgad plānotajai reformai izglītības nozarē, tā kliedējot iespējamās bažas un neizpratni. Īpaši svarīgs te būtu sagatavošanas un izskaidrošanas darbs skolotāju un bērnu vecāku vidū.

Par Latvijas un Igaunijas attiecībām

Pirmdien, 20.janvārī, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere tikās ar Igaunijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Tomasu Luku.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Igaunijas divpusējās attiecības un abu valstu virzību uz Eiropas Savienību (ES) un NATO.

Pārrunājot Latvijas un Igaunijas virzību uz ES, I.Vaidere un T.Luks bija vienisprātis, ka saistībā ar gaidāmo tautas nobalsošanu par iestāju ES Latvijai un Igaunijai vēl ir daudz darāmā, informējot sabiedrību par ES. Šajā aspektā abas puses arī uzsvēra savstarpēja atbalsta un viedokļu apmaiņas nepieciešamību.

I.Vaidere un T.Luks pārrunāja arī Valkas un Valgas robežproblēmu. I.Vaidere informēja par savu plānoto vizīti uz Valku, lai kopā ar pašvaldību vadītājiem rastu praktisku tās risinājumu. Arī T.Luks izteica apņemšanos veicināt abu pilsētu iedzīvotāju robežšķērsošanas problēmas iespējami drīzāku novēršanu.

Saeimas preses dienests