Par minimālo algu un tiešajiem nodokļiem

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumu Nr.580 “Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi” 2.punktu ar 2003.gada 1.janvāri minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros (turpmāk – minimālā darba alga) ir 70 latu.

Minimālās darba algas palielināšana ietekmē vairākus tiešo nodokļu aprēķināšanas aspektus:

1. Saskaņā ar Ministru kabineta 1998.gada 31.marta noteikumu Nr.112 “Noteikumi par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis” 3.3.punktu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli nav apliekamas darba devēja dāvanas un balvas darbiniekam, kuru kopējā vērtība taksācijas gadā nepārsniedz minimālās mēnešalgas apmēru (2003.gadā – 70 latus). Minētais atvieglojums atbilstoši likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 14.panta pirmajai daļai attiecas arī uz valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (turpmāk – sociālās iemaksas).

Vienlaikus jāņem vērā, ka saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 5.panta pirmo daļu uzņēmumu ienākuma nodokļa objekts ir palielināms par to darba devēja dāvanu un balvu vērtību, kura netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

2. Likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 14.panta septītajā daļā noteiktā darba ņēmēja labā iemaksātā dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summa, kura nav apliekama ar sociālajām iemaksām, ir piesaistīta piecām minimālajām darba algām. Līdz ar to 2003.gadā sociālās iemaksas nav jāmaksā no darba ņēmēja labā iemaksāto dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summas, kura nepārsniedz 350 latus.

Jāņem vērā, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma apmērs nav mainījies un 2003.gadā saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta piekto daļu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek darbinieku labā veiktos dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju maksājumus, kas nepārsniedz 10 procentus no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā, bet ne vairāk kā 180 latus gadā.

3. Minimālās darba algas palielināšana ir skārusi arī uzņēmuma īpašniekus, kas, nebūdami darba tiesiskajās attiecībās ar sava uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pārvaldes institūciju, veic šā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) operatīvās vadības funkciju, ja šajā uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) likumā noteiktajā kārtībā nav iecelts (ievēlēts) pārvaldnieks (direktors). Saskaņā ar likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 14.panta devīto daļu minētais uzņēmuma īpašnieks, izņemot zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieku, 2003.gadā ik mēnesi sociālās iemaksas veic no paša izraudzītas summas, kas nav mazāka par 70 latiem. Arī likumā noteiktajā kārtībā ieceltam (ievēlētam) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pārvaldniekam (direktoram), kas, nebūdams darba tiesiskajās attiecībās ar šo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), veic šā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) operatīvās vadības funkciju, sociālo iemaksu objekts 2003.gadā ir vismaz 70 latu.

4. Atbilstoši likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 16.1panta piektajai daļai gadījumos, kad darba devējs aprēķinājis sociālās iemaksas no darba algas, kas ir mazāka par Ministru kabineta noteikto minimālo darba algu (2003.gadā — 70 latiem), un nav attaisnojoša dokumenta, kas to apstiprina, nodokļu administrācija piedzen no darba devēja obligātās iemaksas un soda naudu obligāto iemaksu apmērā no summas, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajam minimālās darba algas apmēram (2003.gadā — 70 latiem).

5. Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta ceturtā daļa nosaka, ka gadījumā, ja fiziskā persona gūst ienākumu uz tādu darba attiecību pamata, kas paredz šo personu nodarbināt uz iekšzemes uzņēmuma īpašumā vai valdījumā esoša starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, ja kuģis reģistrēts Latvijas Kuģu reģistrā, algas nodokļa objekts ir uz darba attiecību pamata gūtā ienākuma daļa Ministru kabineta noteikto divu gada (mēneša) minimālo darba algu (2003.gadā — 1680 (140) latu) apmērā. Tie paši nosacījumi saskaņā ar likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 14.panta pirmo daļu attiecas arī uz minēto personu ienākumu aplikšanu ar sociālajām iemaksām.

Dita Kļaviņa, VID Komunikācijas nodaļas vadītāja