Par Latvijas Bankas padomes pieņemtajiem lēmumiem

Ņemot vērā stabilo makroekonomisko situāciju, zemo inflāciju un pozitīvās tendences naudas tirgū, Latvijas Bankas padome aizvadītajā nedēļā, kārtējā sēdē nolēma nemainīt refinansēšanas, banku noguldījumu Latvijas Bankā un lombarda kredīta procentu likmes.

Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes ir šādas: refinansēšanas procentu likme — 3% gadā; banku noguldījumu Latvijas Bankā procentu likmes septiņām dienām — 2% gadā, četrpadsmit dienām — 2,25% gadā; lombarda kredīta procentu likmes līdz 10 dienām — 5% gadā, 11.—20. dienā — 6% gadā, sākot no 21. dienas — 7% gadā.

Latvijas Bankas padome apstiprināja “Parādnieku reģistra noteikumus”, kas stāsies spēkā 2003. gada 2. jūnijā, kā arī noteica, ka Latvijas Republikā reģistrētajām bankām un ārvalstu banku filiālēm līdz 2003. gada 1. oktobrim Parādnieku reģistrā jāievada dati par visiem parādniekiem (stāvoklis 2003. gada 2. jūnijā).

“Parādnieku reģistra noteikumi” nodrošinās Parādnieku reģistra ieviešanu un funkcionēšanu Latvijas Bankā. Parādnieku reģistra izveide sniegs papildu informāciju bankām aizņēmēju kredītriska novērtēšanai un ļaus paaugstināt aizņēmēju disciplīnu, samazinot gadījumus, kad klienti pieļauj kredītlīguma pārkāpumus.

Parādnieku reģistrs būs Latvijas Bankas informācijas sistēma, kas nodrošinās informācijas vākšanu par parādniekiem un tiem izsniegtajiem kredītiem, tās centralizētu uzkrāšanu un glabāšanu. Bankas sniegs Parādnieku reģistrā datus par tiem aizņēmējiem (rezidentiem un nerezidentiem), kuri būs pieļāvuši noslēgtā kredītlīguma būtiskus pārkāpumus, t.sk. maksājuma kavējumus ilgāk par 60 dienām, ja kavējuma summa būs ne mazāka par 100 latiem. Bankas reģistrā iekļaus arī informāciju par aizņēmēja pieļautajiem Kredītiestāžu likuma 73. panta pārkāpumiem, t.i., par nepatiesas informācijas sniegšanu par savu finanšu stāvokli, īpašumu, īpašuma apgrūtinājumiem u.c. Reģistrā esošā informācija būs pieejama bankām, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un pašiem parādniekiem.

Reģistrs tiks veidots kā automatizēta informācijas sistēma, kuras ietvaros datu apmaiņa starp reģistra dalībniekiem (bankas, FKTK) un Latvijas Banku notiks elektroniski. Sistēma izmantos to pašu informācijas drošības infrastruktūru, kas ir pārbaudīta un sekmīgi darbojas tajās Latvijas Bankas sistēmās, kuras veic finanšu datu apmaiņu starp bankām un Latvijas Banku. Parādnieku reģistrā tiks nodrošināta personas datu aizsardzība un neaizskaramība, ievērojot Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasības. Sākotnēji Parādnieku reģistrā paredzēts iekļaut informāciju tikai par banku parādniekiem.

Edžus Vējiņš, Latvijas Bankas preses sekretārs